Court dismissed state's claim for rent and tax losses from illegal shed, awarding defendant court costs instead.

ECLI:LV:LAAT:2024:0313.C30743218.28.S

Lieta Nr. C30743218

Lietas arhīva Nr. CA-0041-24

Latgales apgabaltiesa

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rēzeknē 2024. gada 13. martā

Tiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese Valentīna Sokolova, tiesneši Ilmārs Stivriņš un Silvija Vasiļevska,

ar tiesas sēdes sekretāri Dainu Mikažāni,

piedaloties prasītājas pārstāvim /pers. A/ un atbildētājam /pers. B/,

atklātā tiesas sēdē, izmantojot Cisco Webex platformu, izskatīja civillietu Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas prasībā pret /pers. B/

par zaudējumu piedziņu ar trešo personu /pers. C/, sakarā ar Izglītības un zinātnes ministrijas un /pers. B/ apelācijas sūdzībām par Rīgas pilsētas tiesas

2022. gada 13. oktobra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija 2018. gada 3. oktobrī cēla tiesā prasību pret /pers. B/ un, pamatojoties uz Civillikuma

927., 994., 1759., 1765., 1770., 1775., 1779., 1784., 1895. un 1905. pantu, lūdza piedzīt no atbildētāja zaudējumu 14 907,32 EUR, valsts nodevu

769,39 EUR, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,20 EUR un ar pierādījumu savākšanu saistītos izdevumus 8,86 EUR.

Prasība pamatota ar šādiem argumentiem.

Uz valsts zemesgabala /adrese/, kadastra Nr. /numurs /, par kura īpašnieci zemesgrāmatā ierakstīta prasītāja, atradās atbildētāja nelikumīga būve

– pārvietojamais angārs, kuru prasītāja nojauca 2014. gada martā. No 2004. gada līdz 2014. gada martam atbildētājs bez tiesiska pamata, jo zemes

nomas līgums nav bijis noslēgts, izmantoja zemes vienības daļu 1000 m2 platībā, nav maksājis zemes nomas maksu, nekustamā īpašuma nodokli.

Saskaņā ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 5. pantu publiskas personas mantu aizliegs nodot

privātpersonai bezatlīdzības lietošanā.

Zaudējumu veido nesaņemtā zemes nomas maksa no 2007. gada augusta līdz 2014. gada martam 12 457,49 EUR un samaksātais nekustamā

īpašuma nodoklis 2449,83 EUR, kas aprēķināti par zemes platību 1000 m2 saskaņā ar vērtētāja /pers. D/ angāra novērtēšanas atskaiti civillietā Nr.

C30499315. Saskaņā ar šo atskaiti nomas maksa aprēķināta 6 % gadā no zemes kadastrālās vērtības.

[2] Atbildētājs prasību neatzina, jo viņš iegādājies angāru izsolē likumīgā ceļā un vairākkārt vērsies pie prasītājas ar iesniegumu par zemes nomas

līguma noslēgšanu. Angāra platība ir 400 m2 , tāpēc nomas maksa jāmaksā par 450 m2 atbilstoši zemes platībai zem angāra.

[3] Trešā persona /pers. C/ paskaidrojumos (1. sēj. 113.-114. lapa) norādīja, ka atbildētājam piederošo angāru, kas ir nelikumīga celtniecība,

uzbūvēja valsts mācību iestāde, kuras tiesības un pienākumus pēc reorganizācijas pārņēma prasītāja, un kurai bija jāseko, kas notiek tās zemesgabalā. Ja

nav nomas attiecību, nav tiesību prasīt nomas maksu vai jebkādu zaudējumu ar atpakaļejošu datumu.

Pamatojoties uz Komerclikuma 406. pantu, prasība ir noraidāma noilguma dēļ.

[4] Ar Rīgas pilsētas tiesas 2022. gada 13. oktobra spriedumu prasība apmierināta daļēji.

Pēc 2022. gada 16. decembra lēmuma par matemātiskā aprēķina kļūdas labošanu spriedumā no atbildētāja par labu prasītājai piedzīts zaudējums

2938,14 EUR, ko veido nesaņemtā nomas maksa 2180,08 EUR un nekustamā īpašuma nodokļa kompensācija 758,06 EUR, kā arī tiesāšanās izdevumi

364,23 EUR.

Noraidīta prasība daļā par zaudējuma 11 969,18 EUR, tas ir, nomas maksas 10 277,41 EUR un nodokļa kompensācijas 1691,77 EUR piedziņu.

No atbildētāja valsts ienākumos piedzīti ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 32,20 EUR.

Spriedumā norādīts šāds pamatojums.

[4.1] Atbildētājam piederošais angārs uz prasītājas zemes atradās līdz 2014. gadam.

Angārs bija uzcelts patvaļīgi, tāpēc saskaņā ar Ministru kabineta 1995. gada 3. oktobra noteikumiem Nr. 292 (spēkā līdz 2007. gada 9.

novembrim) un 2007. gada 30. oktobra noteikumiem Nr. 735 (spēkā līdz 2018. gada 30. jūnijam) prasītājai nebija tiesiska pamata noslēgt ar

atbildētāju zemes nomas līgumu, un atbildētājam bija pienākums angāru nojaukt. Tā kā atbildētājs nenojauca angāru un neatbrīvoja prasītājas

zemesgabalu, prasītājai ir radušies zaudējumi, jo tā nevarēja saņemt atlīdzību par zemes lietošanu, kā arī prasītājai bija jāmaksā nekustamā īpašuma

nodoklis.

[4.2] Zaudējuma apmērs ir aprēķināms nesaņemtās nomas maksas un samaksātā nodokļa apmērā.

Nomas maksa aprēķināma 1,5 % apmērā no zemes kadastrālās vērtības saskaņā ar Noteikumu Nr. 292 11. punktu un Noteikumu Nr. 735 7.

punktu.

[4.3] Pēc analoģijas piemērojot Civillikuma 1508. un 1509. panta nosacījumus, līdz 2007. gada 9. novembrim atbildētājam nebija pienākuma

maksāt nekustamā īpašuma nodokli, jo Noteikumi Nr. 292 neparedzēja nekustamā īpašuma nodokļa samaksu nomniekam. Atbilstoši nomas tipveida

līguma 9. punktam nekustamā īpašuma nodokļa samaksa bija atkarīga no pušu vienošanās, šāda vienošanās pušu starpā nav bijusi.

No 2007. gada 9. novembra prasītājai ir tiesības uz zaudējumu atlīdzību nekustamā īpašuma nodokļa apmērā, jo saskaņā ar Noteikumiem Nr.

735, kas bija spēkā no 2007. gada 9. novembra, nomnieks papildus nomas maksai maksā iznomātājam likumos noteiktos nodokļus.

[4.4] Atbildētāja angāra platība ir 600 m2, jo tas ir nodibināts ar Vidzemes apgabaltiesas 2017. gada 20. jūnija spriedumu lietā Nr. C30499315.

Angāra uzturēšanai bija nepieciešams zemesgabals 700 m2 platībā, jo prasītāja nav pierādījusi to, ka atbildētājs, kuram piederēja angārs 600 m2 ,

faktiski lietojis zemesgabalu 1000 m2 platībā. Nekustamā īpašuma novērtēšanas atskaitē norādītais, ka angāram funkcionāli nepieciešamā zemesgabala

daļa ir 1000 m2, ir tikai vērtētāja pieņēmums. 1997. gada 1. jūlija angāra nomas līgumā Nr. 54 (1. sēj. 73. - 76. lapa) iznomātā zemes platība norādīta

700 m2 .

[4.5] Šādos apstākļos atbildētājam jāatlīdzina prasītājai zaudējums 2180,08 EUR, kas saistīts ar 700 m2 zemes lietošanu no 2007. gada augusta

līdz 2014. gada martam, un zaudējums 758,06 EUR, kas saistīts ar nekustamā īpašuma nodokļa samaksu par šo zemi no 2007. gada 9. novembra līdz

2014. gada martam.

[4.6] Komerclikuma 406. pantā noteiktais 3 gadu noilgums nav piemērojams, jo prasījums ir pamatots ar atbildētāja neatļautu darbību- zemes

lietošanu bez tiesīgi noslēgta līguma. Civillikuma 1895. pantā noteiktais 10 gadu noilgums nav izbeidzies, jo prasītāja 2017. gada 31. jūlijā un 2018. gada

21. februārī nosūtījusi vēstules par zaudējumu atlīdzināšanu, pārtraucot noilgumu, un 2018. gada 3. oktobrī cēlusi prasību tiesā.

[5] Par minēto spriedumu apelācijas sūdzības iesniedza prasītāja un atbildētājs.

Prasītāja pārsūdzēja spriedumu daļā, ar kuru noraidīta prasība par zaudējuma 2865,15 EUR piedziņu, ko veido nesaņemtā nomas maksa un

samaksātais nekustamā īpašuma nodoklis par zemes vienības daļu 300 m2 platībā, pamatojot to ar šādiem argumentiem.

[5.1] Civillietā Nr. C30499315 ir nodibināts, ka atbildētājam piederēja pārvietojamais saliekamais angārs, tā salikšanai un turpmākai uzturēšanai

bija nepieciešama papildus teritorija, kas ir lielāka par angāra apbūves laukumu. Ar angāra novērtēšanas atskaiti civillietā Nr. C30499315 un liecinieka

/pers. D/ liecībām ir pierādīts, ka angāram funkcionāli nepieciešamā zemesgabala daļa ir 1000 m2.

Ja starp prasītāju un atbildētāju tiktu noslēgts nomas līgums pārvietojamā angāra novietošanai, tieši atbildētājs būtu ieinteresēts nomāt zemes

vienību, kas ir lielāka par angāra apbūves laukumu, jo pretējā gadījumā būves lietošana būtu aizliegta, jo tā neatbilstu ugunsdrošības prasībām.

[5.2] Nav piemērojams Noteikumu Nr. 292 11. punkts, jo saliekamais pārvietojamais angārs nevar tikt uzskatīts par šajā punktā pārskaitītajiem

objektiem, kas nozīmē, ka par laiku no 2007. gada augusta līdz 2007. gada 9. novembrim ir maksājama nomas maksa 5 % apmērā no zemes

kadastrālās vērtības.

Saskaņā ar Noteikumu Nr. 735 9.3. apakšpunktu noteiktajai nomas maksai par laiku no 2007. gada 10. novembra līdz 2014. gada martam ir

piemērojams koeficients 1,5, jo persona ir veikusi nelikumīgu būvniecību.

Atbildētājam ir jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis par laiku no 2007. gada augusta līdz 2007. gada 9. novembrim saskaņā ar Civillikuma

1784. panta noteikumiem.

[5.3] Prasītāja lūdz piedzīt zaudējumu 2865,15 EUR, ko veido nomas maksa par zemes vienības 300 m2 lietošanu 2519,55 EUR un nekustamā

īpašuma nodoklis 345,60 EUR (2. sēj. 146. - 147. lapa).

[6] Atbildētājs apelācijas sūdzībā lūdz atcelt spriedumu daļā, ar kuru no atbildētāja par labu prasītājai piedzīti zaudējumi 2938,14 EUR, un izbeigt

tiesvedību lietā, jo prasītāja nebija tiesīga celt prasību.

[6.1] Tiesa nav ņēmusi vērā ar Valmieras tiesas spriedumu civillietā Nr. C30499315 nodibinātos faktus, ka prasītāja ir rīkojusies prettiesiski,

demontējot atbildētāja angāru un radot viņam zaudējumus.

[6.2] Uzskats, ka angārs ir nelikumīgi uzbūvēts, ir nepamatots. Angārs celts Latvijas PSR laikā un dokumentācija par būvi netika nodota. Izglītības

un zinātnes ministrijas pārstāve /pers. E/ civillietā Nr. C30499315 bija noslēgusi zemes nomas līgumu par angāru, bet angāra īpašniekam SIA “Cikls”

tika pasludināta maksātnespēja un līguma ierakstīšana zemesgrāmatā netika veikta. Nav kompetentas institūcijas lēmuma par nelikumīgu būvniecību.

[6.3] Rīgas Valsts tehnikums angāru izmantoja savām vajadzībām, maksāja nodokļus par zemi. No 2013. gada 22. oktobra IZM valsts nekustamā

īpašuma lietošanas un pārvaldīšanas līguma Nr. 1-29/66, kas iesniegts civillietā Nr. C30499315, secināms, ka prasītājai nav prasījuma tiesības.

[6.4] Tiesa pārkāpusi kompetences robežas, izdarot secinājumu, ka atbildētājs izmantojis 600 m2 angāru un zemi 700 m2, jo būves platību nosaka

Valsts zemes dienests.

[6.5] Spriedumā norādītie izdevumi par pierādījumu iegūšanu 8,86 EUR radušies lietā Nr. C30499315, līdz ar to nav attiecināmi uz izskatāmo lietu.

[7] Tiesas sēdē prasītājas pārstāvis apelācijas sūdzību un prasību par zaudējuma 2865,15 EUR piedziņu uzturēja, atbildētāja apelācijas sūdzību

uzskatīja par nepamatotu.

Atbildētājs savu apelācijas sūdzību uzturēja, prasītājas apelācijas sūdzību un prasību uzskatīja par nepamatotām un noraidāmām, jo prasītājai nav

prasījuma tiesības, nav tiesību aizskāruma.

Motīvu daļa

Uzklausījusi lietas dalībnieku paskaidrojumus, pārbaudījusi un novērtējusi pierādījumus, noskaidrojusi lietas apstākļus, tiesa atzīst, ka prasība nav

pamatota un ir noraidāma.

Par lietas izskatīšanas robežām

[8] Pirmās instances tiesas spriedums daļā, ar kuru noraidīta prasība par zaudējuma 9104,03 EUR, tas ir, kompensācijas par nomas maksu

7757,86 EUR un nekustamā īpašuma nodokļa 1346,17 EUR piedziņu nav pārsūdzēts. Līdz ar to saskaņā ar Civilprocesa likuma 426. panta pirmās

daļas noteikumiem, apelācijas instances tiesa, atbilstoši prasītājas un atbildētāja apelācijas sūdzībām, izskata prasījumu par zaudējuma 5803,29 EUR, tas

ir, nesaņemtās nomas maksas 4699,63 EUR un nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas 1103,66 EUR piedziņu.

Par lietas apstākļiem

[9] Saskaņā ar Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs B/norakstu (1. sēj. 42. - 43. lapa) Latvijas valsts Izglītības un zinātnes

ministrijas personā īpašuma tiesības nostiprinātas uz zemesgabalu /adrese/, kadastra Nr. /numurs C/uz 2003. gada 23. jūlija Ministru kabineta rīkojuma

Nr. 461 pamata. No valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” 2006. gada 26. oktobra vēstules (1. sēj. 147. lapa) ir redzams, ka šis

rīkojums bija par minētā nekustamā īpašuma saglabāšanu valsts īpašumā.

Saskaņā ar 2004. gada 31. martā veikto būves tehnisko inventarizāciju uz zemesgabala atradās angārs, kas bija metāla konstrukcijas būve uz

dzelzsbetona pamatiem, 471,7 m2 platībā, bez akta par nodošanu ekspluatācijā ( 1. sēj. 66. - 68. lapa).

Ar 1997. gada 1. jūlija līgumu (1. sēj. 73. - 78. lapa), ar kuru likvidējamā Rīgas Aviācijas universitāte iznomāja minēto angāru Rīgas

ražošanas celtniecības uzņēmumam (RRCU) “Cikls”, ir pierādīts, ka angārs 1997. gadā jau pastāvēja.

Ar pirkuma līgumu (1. sēj. 64. - 65. lapa) ir pierādīts, ka atbildētājs 2004. gada 26. martā nopirka angāru no maksātnespējīgās

likvidējamās SIA “Cikls”.

Prasības pieteikumā pret Izglītības un zinātnes ministriju par zaudējuma piedziņu civillietā Nr. C30499315 (1. sēj. 10. - 12. lapa) atbildētājs

norādījis, ka izmantoja angāru kā noliktavu līdz 2011. gadam. Fakts, ka atbildētājs lietoja angāru, ir konstatēts ar Vidzemes rajona tiesas 2016. gada

13. jūlija spriedumu civillietā Nr. C30499315 (1. sēj. 13.-19. lapa), ar ko prasītāja pamato savu prasību.

Ar Vidzemes apgabaltiesas 2017. gada 20. jūnija spriedumu civillietā Nr. C30499315 (1. sēj. 23. – 33. lapa) ir konstatēts, ka valsts

nekustamais īpašums /adrese / nodots Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošā profesionālās kompetences centra “Rīgas valsts tehnikums”

pārvaldīšanā. Pamatojoties uz Rīgas pilsētas būvvaldes 2011. gada 24. janvārī, 2012. gada 28. aprīlī un 2013. gada 27. jūnijā izsniegtajiem plānošanas

un arhitektūras uzdevumiem, tika izstrādāts būvprojekts “PIKC “Rīgas valsts tehnikums” mācību centrs”, kas akceptēts 2013. gada 7. oktobrī. Saskaņā

ar šo būvprojektu, Rīgas pilsētas būvvalde 2014. gada 28. martā izsniegusi būvatļauju būvniecības darbu veikšanai valsts nekustamajā īpašumā, tostarp

tehnikuma funkciju nodrošināšanai neizmantojamo būvju demontāžai, uz kā pamata atbildētāja angārs 2014. gadā ir nojaukts.

[9.1] Ar minēto spriedumu ir konstatēts, ka būves (angāra) tehniskās inventarizācijas lietā ir norādīts, ka būvei ir patvaļīgās būvniecības

pazīmes, un atzīts, ka angārs ir nelikumīgas celtniecības objekts un kā nekustamais īpašums nemaz nevar atrasties civiltiesiskā apgrozībā. Spriedumā arī

konstatēts, ka atbildētājs nopirka angāru otrajā izsolē un izsoles noteikumu 2.1. apakšpunktā bija norādīts, ka angārs ir nelikumīga celtniecība.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka angārs bija nelikumīga būve. Atbildētāja arguments, ka angārs bija likumīga būve, ir nepamatots.

Par zaudējumu

[10] Lietā nav strīda, ka prasītāja prasībā norādīto zemi 1000 m2 platībā, uz kuras atradās angārs, neiznomāja. Līdz ar to Civillikuma 1770. panta

izpratnē var uzskatīt par zaudējumu no šīs zemes nesaņemto nomas maksu un nekustamā īpašuma nodokļa kompensāciju, jo tas ir mantiskais pametums.

Par atbildētāja prettiesisku rīcību

[11] Prasītāja par atbildētāja prettiesisko rīcību kā pamatu savai prasībai norādīja zemes lietošanu bez tiesiska pamata, tas ir, bez zemes nomas

līguma.

Pirmās instances tiesa par atbildētāja prettiesisko rīcību atzina to, ka viņš nav nojaucis angāru.

Apelācijas instances tiesa nepiekrīt šādam pirmās instances tiesas secinājumam, jo atbildētājam nebija tiesību nojaukt angāru valsts nekustamajā

īpašumā, tā kā viņš nebija angāra īpašnieks vai tiesiskais valdītājs un zemes, uz kuras tas atradās, nomnieks, jo angārs bija nelikumīga būve. Prasītāja

nekad nelūdza atbildētāju nojaukt angāru, kas ir redzams no tiesas spriedumiem civillietā Nr. C30499315. Rīgas pilsētas būvvalde 2014. gada 28. martā

izsniedza būvatļauju angāra demontāžai prasītājai. Arī prasības pieteikumā angāra nenojaukšana nav norādīta par atbildētāja prettiesisko rīcību.

Tiesa atzīst, ka atbildētāja prettiesiskā rīcība ir prasītājas zemes lietošana bez tiesiskā pamata, tas ir, bez nomas līguma, jo viņam nebija tiesību lietot

angāru, kas bija nelikumīga būve, un līdz ar to arī zemi angāra uzturēšanai. Saskaņā ar Ministru kabineta 1995. gada 3. oktobra noteikumu Nr. 292

“Noteikumi par valsts zemes nomu” (spēkā līdz 2007. gada 9. novembrim) 5. punktu un 2007. gada 30. oktobra noteikumu Nr. 735 “Noteikumi par

publiskas personas zemes nomu” (spēkā līdz 2018. gada 30. jūnijam) 4. punktu, zemes nomas līgumu par apbūvētu zemes gabalu var slēgt tikai ar

attiecīgo ēku un būvju īpašnieku, nomnieku vai citu likumīgo lietotāju.

Tomēr jāņem vērā, ka atbildētājs neuzbūvēja nelikumīgu būvi – angāru uz valsts zemes, bet ieguva angāru publiskajā izsolē, lūdza apbūvēto

zemesgabalu izpirkt vai nomāt, kas viņam nebija atļauts.

Par cēlonisko sakaru starp atbildētāja prettiesisko rīcību un zaudējumu

[12] Tiesa konstatē, ka angārs aizņēma zemes platību 471,7 m2, jo saskaņā ar 2004. gada 31. marta būves tehniskās inventarizācijas lietu angāra

platība bija 471,7 m2 . Nav šaubu, ka, lietojot angāru, atbildētājs lietoja lielāku zemes platību, nekā to, kas atradās zem angāra.

Tiesa atzīst, ka starp atbildētāja prettiesisko rīcību (zemes lietošana bez tiesiska pamata) un prasītājas pieprasīto zaudējumu nav cēloniskā sakara,

jo prasītāja nevarēja šo zemi iznomāt un prasīt nomas maksu par tās lietošanu, ņemot vērā Ministru kabineta 1995. gada 3. oktobra noteikumu Nr. 292

(spēkā līdz 2007. gada 9. novembrim) 5. punktu un 2007. gada 30. oktobra noteikumu Nr. 735 (spēkā līdz 2018. gada 30. jūnijam) 4. punktu par

aizliegumu noslēgt zemes nomas līgumu par nelikumīgas būves uzturēšanu. Prasītāja nevarēja iznomāt zemi nevis tādēļ, ka to lietoja atbildētājs, bet tāpēc,

ka uz šīs zemes atradās nelikumīga būve.

Turklāt tiesa uzskata, ka prasītājai pat nebija nodoma nomāt strīdus zemi, jo tā bija paredzēta Rīgas valsts tehnikuma mācību centra būvēšanai, kas

ir redzams no tā, ka Rīgas pilsētas būvvalde 2011. gada 24. janvārī, 2012. gada 28. aprīlī un 2013. gada 27. jūnijā izsniedza plānošanas un arhitektūras

uzdevumus, uz kuru pamata vēlāk tika izstrādāts būvprojekts un uzsākta būvniecība.

Par prasījumu par zaudējuma piedziņu

[13] Tiesa atzīst, ka prasība ir noraidāma, jo lietā nav konstatēts cēloniskais sakars starp atbildētāja prettiesisko rīcību un zaudējumu, kas saskaņā

ar Civillikuma 1779. pantu ir nepieciešams priekšnoteikums zaudējuma piedziņai.

Jāņem vērā, ka saskaņā ar Civillikuma 1776. panta pirmās un otrās daļas noteikumiem cietušajam ir tiesības prasīt to zaudējumu atlīdzību, no

kuriem tam nav bijis iespējams izvairīties, ievērojot pienācīgu rūpību. Tiesa uzskata, ka prasītājai bija iespēja izvairīties no zaudējuma, nojaucot patvaļīgu

būvi. Ar valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” 2006. gada 26. oktobra vēstuli (1. sēj. 147. lapa) ir pierādīts, ka prasītājai 2006. gadā

bija paziņots, ka angārs Valsts zemes dienesta Kadastra reģistrā un būves tehniskās inventarizācijas lietā uzrādīts kā patvaļīga būvniecība. Līdz ar to

prasītājai bija tiesības jau līdz 2014. gadam nojaukt būvi un novērst šķēršļus zemes iznomāšanai.

Pirmās instances tiesas spriedums par zaudējuma piedziņu ir nepamatots, jo tiesa atzina angāra nenojaukšanu par atbildētāja prettiesisko rīcību un

līdz ar to kļūdaini saskatīja cēlonisko sakaru starp atbildētāja prettiesisko rīcību un zaudējumu.

Par tiesāšanās izdevumiem

[14] Sakarā ar to, ka prasība ir noraidāma, saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu atbildētājam ir atlīdzināmi tiesas izdevumi un

saskaņā ar Civilprocesa likuma 44. panta trešo daļu ar lietas vešanu saistītie izdevumi.

Atbildētāja tiesas izdevumi lietā ir valsts nodeva par apelācijas sūdzību 351,89 EUR (1. sēj. 235. lapa un 2. sēj. 76. lapa).

[14.1] Atbildētājam ir ceļa izdevumi Jelgava - Rīga - Jelgava sakarā ar ierašanos uz tiesas sēdi Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā 2020.

gada 3. janvārī 4,20 EUR (2. sēj. 161. lapa) un 2022. gada 22. martā 4,28 EUR (2. sēj. 101. lapa), sakarā ar ierašanos uz tiesas sēdi Latgales

apgabaltiesā 2024. gada 12. februārī Jelgava – Rīga -Rēzekne -Rīga – Jelgava 23,20 EUR un braukšanas biļetes pa pilsētu 1 EUR (2. sēj. 167. lapa).

Kopā ceļa izdevumi par ierašanos uz tiesas sēdēm izskatāmajā lietā ir 32,68 EUR.

Sakarā ar ierašanos uz tiesas sēdi Latgales apgabaltiesā 2024. gada 12. februārī atbildētājam ir uzturēšanās izdevumi 59 EUR par viesnīcas

pakalpojumiem par vienu diennakti ar brokastīm.

Pamatojoties uz Ministru kabineta 2010. gada 12. oktobra noteikumu Nr. 969 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi”

8.1., 8.2., 8.4., 21. punktu, tiesa atzīst, ka atbildētājam ir atlīdzināmi ceļa izdevumi un izdevumi par viesnīcu to faktiskajā apmērā un dienas nauda 8

EUR par vienu dienu 2024. gada 12. februāri, jo tiesas sēdē notika no plkst. 10.00 līdz plkst. 12.00.

Ievērojot iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka atbildētājam ir atlīdzināmi tiesas izdevumi 351,89 EUR, ceļa izdevumi 32,68 EUR, izdevumi par viesnīcu

59 EUR un dienas nauda 8 EUR, kopā tiesāšanās izdevumi 451,57 EUR.

[15] Valstij ir neatlīdzināti ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi pirmās instances tiesā 32,20 EUR un apelācijas instances tiesā 0,42 EUR, kopā

32,62 EUR. Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 42. panta otrās daļas noteikumiem, tiesa piespriež no prasītājas valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu

saistītos izdevumus 32,62 EUR.

[16] Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 204.1 panta noteikumiem, tiesa nosaka prasītājai sprieduma par tiesas izdevumu piedziņu labprātīgai

izpildei šīs likuma normas otrajā daļā paredzēto maksimālo termiņu – desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 432., 454., 189., 190., 204.1 pantu, tiesa

nosprieda

noraidīt pilnīgi Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas prasību pret /pers. B/ par zaudējumu piedziņu.

Piedzīt no Izglītības un zinātnes ministrijas, reģistrācijas Nr. 90000022399, /pers. B/, personas kods /personas kods/, labā tiesāšanās izdevumus

451,57 EUR (četri simti piecdesmit viens euro un 57 centi). Samaksu veikt /pers. B/ bankas kontā Nr. /konta numurs/, AS “Swedbank”.

Piedzīt no Izglītības un zinātnes ministrijas, reģistrācijas Nr. 90000022399, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 32,62 EUR

(trīsdesmit divi e u ro un 62 centi). Samaksu veikt Tiesu administrācijas, reģistrācijas Nr. 90001672316, kontā Valsts kasē, konts

Nr.LV51TREL2190458019000, BIC kods TRELLLV22, norādot mērķi 21499, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi lietā Nr. C30743218.

Noteikt Izglītības un zinātnes ministrijai termiņu sprieduma par naudas summas piedziņu labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas – 2024. gada 13. marta Augstākās tiesas

Civillietu departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību Latgales apgabaltiesā un samaksājot drošības naudu 300 EUR kontā – saņēmējs: Latvijas

Republikas Augstākā tiesa, reģistrācijas Nr.90000068892, saņēmēja banka: Valsts kase, kods TRELLV22, konta Nr.LV83TREL8280010000000,

ekonomiskās klasifikācijas kods: F22010010, norādot personas datus, lietas Nr. C30743218.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese V. Sokolova

Tiesnesis I. Stivriņš

Tiesnese S. Vasiļevska