Legislator Case Law & Legislation
C30629814 / C-2627-15 AI generated

Court partially allowed small claims for maintenance fees but rejected excessive penalty claim as unfair.

Case Number C30629814 / C-2627-15
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Partially Allowed

Legislator summary

AI generated

The court partially dismissed the plaintiff's small claims suit for unpaid maintenance fees and penalties. While the court ordered the defendant to pay the base debt and interest, it rejected the full penalty amount claimed by the plaintiff. The court determined that the requested penalty was disproportionate to the debt and the breach duration, reducing it to 10% of the principal sum instead.

Legislator headnote

AI generated

Civilprocesa likuma 195. pants; Civillikuma 1765. pants: A court may reduce a contractual penalty if the claimed amount is deemed disproportionate to the breach, the debt, and the principle of good faith.

Keywords

AI generated
small claims procedure contractual penalty reduction good faith principle maintenance fees disproportionate damages

Cited Legislation

AI generated
Civilprocesa likuma 195. pants
Civillikuma 1765. pants
Civilprocesa likuma 1763. pants
Civilprocesa likuma 41. pants
Civilprocesa likuma 204.1 pants
Civilprocesa likuma 8. pants
Civilprocesa likuma 97. pants
Civilprocesa likuma 193. pants
Civilprocesa likuma 250.25 pants
Civilprocesa likuma 250. pants
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. C30629814

Lietas arhīva Nr. C-2627-15/19

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2015.gada 14.septembrī

1. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesnese šādā sastāvā: tiesnese S.Dolniece

izskatīja rakstveida procesā civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks” maza apmēra prasībā pret /pers.

A/ par dzīvojamās mājas uzturēšanas, apsaimniekošanas maksas un komunālo maksājumu parāda piedziņu, un

konstatēja:

2014.gada 10.decembrī tiesā saņemts prasītāja sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks” maza apmēra

prasības pieteikums pret atbildētāju /pers. A/ par dzīvojamās mājas uzturēšanas, apsaimniekošanas maksas un komunālo maksājumu

parāda piedziņa, kurā prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam maksu par dzīvojamās mājas /adrese/ pārvaldīšanu un

sniegtajiem pakalpojumiem pamatparādu 1279,94 EUR un līgumsodu 320,41 EUR, kopsummā 1600,35 EUR; noteikt prasītājam tiesības

saņemt līdz sprieduma izpildei 6% (sešus) procentus gadā no pamatparāda summas, kā arī piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam visus

tiesas izdevumus un ar lietas vešanu saistītos izdevumus.

Maza apmēra prasības pieteikumā norādīts, ka saskaņā ar 1995.gada 21.jūnija likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo

māju privatizāciju” 50.panta septīto daļu valsts dzīvojamās mājas valdītāja vai pašvaldības pienākums ir pārvaldīt dzīvojamo māju līdz tās

pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļa īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai, ja

dzīvojamā mājā nav privatizēti visi privatizācijas objekti. Pienākums pārvaldīt dzīvojamo māju valsts dzīvojamās mājas valdītājam vai

pašvaldībai ir arī tad, ja dzīvojamā mājā ir privatizēti visi privatizācijas objekti, bet nav sasaukta dzīvokļu īpašnieku kopsapulce. Sabiedrības

ar ierobežotu atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks”, pirms reorganizācijas Rīgas pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Purvciema

Nami”, pārvaldīšanā, saskaņā ar Rīgas domes 2011.gada 7.jūnija lēmumu Nr.3291 “Par dzīvojamo māju pārvaldīšanas līguma projektu

apstiprināšanu un atsevišķu Rīgas domes lēmumu atzīšanu par spēku zaudējušiem” un 2011.gada 5.jūlija Dzīvojamo māju pārvaldīšanas

līgumu Nr.RD-11-910-lī, pirms tam 2003.gada 18.februāra Nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma līgums Nr.DI-03- 81-lī,

atrodas dzīvojamā māja /adrese/. Saskaņā ar Zemesgrāmatas nodalījuma izdruku atbildētājam Zemesgrāmatā nostiprinātas īpašuma tiesības

uz dzīvokļa īpašumu Nr.61, /adrese/ un 7810/50146 kopīpašuma domājamajam daļām no dzīvojamās mājas. 2002.gada 12.jūlijā starp

atbildētāju un Rīgas pašvaldības bezpeļņas organizāciju namu pārvalde “Purvciems” tika noslēgts Dzīvojamās mājas uzturēšanas un

apsaimniekošanas līgums Nr.164. Pamatojoties uz Rīgas Domes 2004.gada 19.oktobra lēmumu Nr.3548 reorganizācijas rezultātā Rīgas

pašvaldības uzņēmums bezpeļņas organizācija namu pārvalde “Purvciems” tika pārveidota par Rīgas pašvaldības sabiedrības ar ierobežotu

atbildību „Purvciema nami”. Rīgas pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Purvciema nami” ir Rīgas pašvaldības uzņēmuma

bezpeļņas organizācijas namu pārvalde „Purvciems” saistību un tiesību pārņēmēja, bet prasītājs ir Rīgas pašvaldības sabiedrības ar

ierobežotu atbildību „Purvciema nami” saistību un tiesību pārņēmējs.

Līgums noteica, ka prasītājs apņemas apsaimniekot un uzturēt kārtībā dzīvojamo māju savukārt atbildētājs apņemas segt ar šo

uzdevumu saistīto izdevumu daļu, proporcionāli viņa dzīvokļa kopējai platībai. Saskaņā ar Līgumu prasītājs pildīja un pilda savas saistības

pret atbildētāju, taču atbildētājs nav samaksājis visu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas maksu un nav norēķinājies par saņemtajiem

pakalpojumiem, kā rezultātā radies maksājumu parāds. Maksājumi tiek veikti neregulāri, nepilnā apmērā un līdz ar to ir veidojas parāds un

tiek aprēķināts līgumsods.

Atbildētājam katru mēnesi tiek izsūtīts rēķins, kurā tiek izsūtīts rēķins, kurā norādīts tekošais maksājums, kā arī parāda summa,

rēķinos ir arī brīdinājums ar lūgumu nekavējoties samaksāt parādu. Parāds nav samaksāts un prasītājs nav vērsies arī pie atbildētāja, lai

noslēgtu izlīgumu par parāda samaksu. Pie šādiem apstākļiem prasītājam nav citu iespēju atgūt parāda summu kā vien vēršoties tiesā.

Saskaņā ar 2014.gada 13.novembra rēķinu Nr.19322886/14111 pamatojoties uz Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu, sniegto

pakalpojumu un līgumsoda aprēķinu ir aprēķināts atbildētāja parāds par Dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un pakalpojumiem no 2013.gada

februāra līdz 2014.gada novembrim. Līgumsods 0,2% no parāda summas par katru kavēto dienu rēķināts pamatojoties uz Līguma

2.8.punktu. Dzīvojamās mājas apsaimniekošanas un uzturēšanas maksājumu un komunālo pakalpojumu maksājumu parāds aprēķināts

saskaņā ar sniegtajiem pakalpojumiem un aprēķiniem par iepriekš norādīto periodu. Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu saistību tiesības

rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai neatļautas darbības vai pēc likuma, proti, atbildētāja pienākums norēķināties ar prasītāju izriet ne tikai

no Līguma, bet arī no „Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma” likuma „Par dzīvokļa īpašumu” (spēkā līdz 2010.gada 31.decembrim),

Dzīvokļu īpašuma likuma un citiem normatīvajiem aktiem. Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam

pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties

no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Prasītājs maza apmēra prasību pamato ar Latvijas Republikas Civillikuma 1402., 1071., 1759., 1765.pantu, likuma “Par dzīvokļa

īpašumu” (zaudējis spēku 2011.gada1.janvārī) 8.panta pirmo daļu, 12.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantu, likuma “Par valsts un

pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta septīto daļu, Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra noteikumiem Nr.1014 “Kārtība,

kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu” un Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra

noteikumiem Nr.1013 “Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar

dzīvokļa īpašuma lietošanu”.

2014.gada 18.decembrī atbildētājam, saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta pirmo daļu, uz prasības pieteikumā norādīto

adresi, kas ir arī atbildētāja deklarētā dzīvesvieta, vienlaikus ar maza apmēra prasības pieteikumu un tam pievienoto parāda aprēķinu,

nosūtīta paskaidrojumu veidlapa, nosakot atbildētājam termiņu paskaidrojumu sniegšanai līdz 2015.gada 19.janvārim. Sūtījums saņemts

atpakaļ tiesā ar norādi „Beidzies glabāšanas laiks. Piegādes laikā adresāts nebija mājās. Atstāts aicinājums.”

Civilprocesa likuma 56.1 panta otrā daļa noteic, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi,

deklarācijā norādīto papildu adresi, fiziskās personas norādīto adresi saziņai ar tiesu vai juridiskās personas juridisko adresi un no pasta tiek

saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu.

Prezumpciju, ka dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no to nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu, vai trešajā dienā no

nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar elektroniskā pasta sūtījumu, adresāts var atspēkot, norādot uz objektīviem apstākļiem, kas

neatkarīgi no viņa gribas bijuši par šķērsli dokumentu saņemšanai norādītajā adresē.

Savukārt, Civilprocesa likuma 56.panta piektajā daļā noteikts, ka fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās

deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.

Tātad, no iepriekš minētā, secināms, ka dokumenti atbildētājam ir izsniegti.

Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus par celto maza apmēra prasību nav sniedzis.

Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas

sēdē, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem ir

paziņots, nosūtot 2015.gada 12.augustā paziņojumu.

Motīvu daļa.

Tiesa, pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus, uzskata maza apmēra prasību par pamatotu un apmierināmu daļēji

turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.

No lietas materiāliem pievienotās Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs

A/izdrukas, redzams, ka atbildētājam pieder nekustamais īpašums - dzīvoklis Nr. 61 un 7810/50146 kopīpašuma domājamās daļas no

daudzdzīvokļu mājas /adrese/, kadastra Nr. /numurs B/, pamats 2004.gada 31.augusta pirkuma līgums.

Civillikuma 1587.pants paredz, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākum izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma.

2002.gada 12.jūlijā atbildētājs noslēdza ar Rīgas pašvaldības uzņēmuma bezpeļņas organizāciju namu pārvaldi “Purvciems”

dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu līdz ēkas pilnai privatizācijai Nr.164, turpmāk tekstā Līgums, par dzīvokļa

/adrese A/, uzturēšanu un apsaimniekošanu, saskaņā ar kura 1.punktu apsaimniekotājs apņēmies uzturēt un apsaimniekot dzīvojamo māju,

bet atbildētājs apņemas segt mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumus proporcionāli viņa dzīvokļa kopējai platībai. Līguma

2.punkts paredz, ka maksu par komunālajiem pakalpojumiem atbildētājs veic kopā ar maksu par mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu pēc

noteiktajiem tarifiem, nomaksājot to līdz nākošā mēneša 10.datumam.

Lietā nav strīda par to, ka Rīgas pašvaldības uzņēmumu bezpeļņas organizācija namu pārvalde “Purvciems” tika reorganizēta

un tās saistības pārņēma Rīgas pašvaldības SIA “Purvciema nami”, kuras saistības, savukārt, pārņēma SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, kas

apsaimnieko daudzdzīvokļu dzīvojamo māju, kurā atrodas atbildētājam piederošs dzīvoklis.

Prasītājs ir izpildījis savas no Līguma izrietošās saistībās, t.i., sniedza dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas

pakalpojumu, taču atbildētājs savus pienākumus saskaņā ar noslēgto Līgumu nav izpildījis. Atbildētājs nav sniedzis mutiskus vai rakstveida

iebildumus par saņemtajiem pakalpojumiem vai izsniegtajiem rēķiniem

Tiesai netika iesniegti pierādījumi, ka prasītājs nebūtu izpildījis savas saistības, vai, ka atbildētājs nebūtu saņēmis prasītāja

sniegtos pakalpojumus. Saskaņā ar prasītāja aprēķiniem atbildētāja parāds par dzīvojamās mājas uzturēšanu, apsaimniekošanu un

komunālajiem pakalpojumiem par laika periodu no 2013.gada februāra līdz 2014.gada novembrim sastāda 1279,94 EUR.

Tā kā saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu faktu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo, bet tiesai netika iesniegti

pierādījumi, ka atbildētājs ir izpildījis savas saistības pret prasītāju, veicot dzīvojamās mājas uzturēšanas, apsaimniekošanas un komunālo

pakalpojumu apmaksu, tiesa atzīst, ka prasītājs ar lietā iesniegtiem rakstveida pierādījumiem ir pierādījis savu prasību daļā par parāda

piedziņu un līdz ar to no atbildētāja par labu prasītājam piedzenams pamatparāds 1279,94 EUR apmērā par laika periodu no 2013.gada

novembra līdz 2014.gada novembrim.

Saskaņā ar 2002.gada 12.jūlija Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līguma Nr.164 2.8.punktu par

maksājumu kavējumu prasītājs aprēķina atbildētājam soda naudu 0,2% apmērā no parāda summas par katru kavējuma dienu.

Pamatojoties uz minēto un, saskaņā ar Piedzenamās summas aprēķiniem, prasītājs aprēķinājis atbildētājam līgumsodu 320,41

EUR apmērā par laika periodu no 2014.gada februāra līdz 2014.gada oktobrim.

Civillikuma 3.pants paredz, ka katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība

radusies, pārgrozījusies vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim) līgumsods ir pametums, ko

kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi.

Atbilstoši Civillikuma 1717.pantam (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim) līgumsodu var pievienot katram

līgumam, un to var noteikt ne vien naudā, bet arī citās vērtībās.

Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas.

Civilprocesa likuma 5.panta trešā daļa paredz, ja attiecīgo tiesību jautājumu regulē Eiropas

Savienības tiesību normas, kas ir tieši piemērojamas Latvijā, Latvijas likumu piemēro, ciktāl to pieļauj Eiropas Savienības tiesību

normas.

Eiropas Padomes Ministru komiteja 1978.gada 20.janvārī pieņēma rekomendāciju “Par soda klauzulu civiltiesībās”,

rekomendējot ievērot rekomendācijas pielikumā norādītos principus. Soda klauzula ir jebkurš līguma punkts, kas paredz par pamatsaistības

neizpildi pienākumu apsolītājam (parādniekam) maksāt naudas summu kā soda naudu vai kompensāciju. Noteikto summu tiesa var

samazināt, ja tā ir acīm redzami pārāk liela.

Līgumsods ir saistību pastiprināšanas līdzeklis, kas izpaužas gan kā nelabvēlīgu seku draudi, kamēr saistība vēl nav pārkāpta,

gan kā atbildības izpausme, kad ir noticis saistību pārkāpums. Tomēr līgumsods Civillikuma izpratnē nav līdzeklis, ar kura palīdzību

kreditors tiesīgs iedzīvoties uz parādnieka rēķina (peļņas avots), kas ir pretēji tiesību izmantošanas labticīguma principam. Līgumsods

nedrīkst būt paverdzinošs vai nesamērīgi liels. Vērtējot līgumsoda proporcionalitāti, jāvadās no samērīguma kritērija, ievērojot, ka “pie

samērīguma noteikšanas jāņem vērā visas kreditora intereses un parādnieka spējas” (K.Torgāns. Latvijas Republikas Civillikuma

komentāri. Saistību tiesības. Rīga, 2002., 225 lpp.).

Tiesa atzīst, ka prasījums par līgumsoda piedziņu izvērtējams kontekstā ar Civillikuma 1.pantu, kurā noteikts, ka tiesības un

pienākumi pildāmi pēc labas ticības. Saskaņā ar labas ticības principu, katram civiltiesiskās saistības dalībniekam savas subjektīvās tiesības

jāīsteno un subjektīvie pienākumi jāpilda, ņemot vērā pretējās puses intereses. Personai var tikt liegta subjektīvo tiesību izlietošana, ja

izrādās, ka otras puses pretējās intereses saskaņā ar konkrētiem lietas apstākļiem ir atzīstamas par svarīgām.

Izvērtējot prasītājas aprēķinātā līgumsoda apmēru un tā samērīgumu, tiesa ņem vērā arī judikatūrā atzīto, ka jautājums par

līgumsoda samērīgumu un taisnīgumu konkrētos apstākļos izlemjams pēc tiesas ieskata saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panta norādīto

taisnības apziņu un vispārējiem tiesību principiem (Augstākas tiesas Senāta Civillietu departamenta 2004.gada 22.septembra spriedums lietā

Nr. SKC-441, 2005.gada 26.janvāra spriedums lietā Nr. SKC-48, 2007.gada 20.jūnija lēmums lietā Nr. SPC-43, 2008.gada 14.maija

spriedums lietā Nr. SKC-212).

Tāpat arī tiesību doktrīnā ieteikti vairāki kritēriji, kas ņemami vērā, izvērtējot līgumsoda

apmēru un tie ir šādi:

1) ar līguma pārkāpumu radīto seku smagums (ļaunums, kaitējums plašā nozīmē);

2) līgumsoda apmērs, vērtējot procentuāli pret pamatparādu;

3) laika periods, kurā līgumsoda apmērs ir veidojies;

4) tas, vai līgumsoda piedziņa nekaitētu parādniekam (daudziem parādniekiem kopumā) tādā mērā, ka varētu tikt skartas arī

sabiedrības intereses;

5) kā un cik lielā mērā saistība ir tikusi pildīta;

6) vai ar konkrēto līgumsoda apmēru ir nodrošināts taisnīgs rezultāts;

7) tiesību principi, kas attiecas uz soda atbilstības izvērtēšanu, ciktāl tie nav pretrunā ar civiltiesību pamatuzdevumu nodrošināt

ekvivalenci mantiskajās attiecībās.

Kritēriji, kas ņemami vērā, nosakot samērīga līgumsoda apmēru, ir minēti Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta

senatoru 2013.gada oktobra sanāksmē akceptētajā tiesu prakses apkopojumā “Tiesu prakse līgumsodu piemērošanā”. Minētajā

apkopojumā norādīts, ka tiesai, vērtējot līgumsoda samērīgumu, jāievēro ekvivalences principa īstenošana, lai izslēgtu pārmērīgu

iedzīvošanos uz cita tiesisko attiecību dalībnieka neveiksmju vai neizdarības rēķina. Par kritērijiem, pēc kuriem izvērtējama ekvivalence, var

kalpot:

1) samērs, kādā līgumsods ir ar saistības pārkāpuma mantiskajām sekām, tostarp radītajiem zaudējumiem;

2) naudas maksājumos jau noteiktie likumiskie procenti par sveša kapitāla lietošanu kā iespējamo zaudējumu kompensācija;

3) nozaru rentabilitāte, tas ir, cik lielu peļņu nes ieguldītie līdzekļi katrā konkrētā nozarē.

Papildus minētajam tiesa ņem vērā, ka likumdevējs, pieņemot 2013.gada 20.jūnijā likumu “Grozījumi Civillikumā”, kas ir

spēkā no 2014.gada 1.janvāra, ir izvērtējis līgumsoda apmēru un atbilstību labticīguma principam, nosakot Civillikuma 1716.pantā, ka

līgumsods var tikt noteikts ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Lai arī, pamatojoties uz Civillikuma 3.pantu un likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību

tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 21.pantā noteikto, tiesai, izlemjot prasījumu par līgumsoda piedziņu, nav tiesiska

pamata piemērot

šobrīd spēkā esošās Civillikuma normas par līgumsoda apmēra aprobežošanu 10% apmērā, tiesa to ņem vērā kā kritēriju, lai noteiktu

līgumsoda samērīgumu un prasītāja labticību.

Ņemot vērā iepriekš minētos līgumsoda izvērtēšanas kritērijus, tiesa atzīst, ka prasītāja aprēķinātais līgumsods nav atzīstams

par samērīgu, taisnīgu un labas ticības principam atbilstošu, ņemot vērā tā likmi, pēc kādas tas aprēķināts, un laika periodu, par kādu tas

aprēķināts. Tiesas ieskatā, attiecībā uz atbildētāja pieļauto līguma pārkāpumu, samērīgs un taisnīgs, samērojot to ar parāda apmēru,

kavējuma laiku, līgumsoda jēgu un mērķi, ir līgumsods 10 % apmērā no parāda pamatsummas. Līdz ar to, šajā daļā prasība ir apmierināma

daļēji, piedzenot no atbildētāja par labu prasītājam līgumsodu 127,99 EUR apmērā un pārējā daļā prasību par līgumsoda piedziņu noraidot.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 195.pantu un Civillikuma 1765.pantu, prasītājam nosakāmas tiesības saņemt no

atbildētāja līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) likumiskos nokavējuma procentus 6 % gadā no parāda pamatsummas, tas ir,

1279,94 EUR, ņemot vērā Civillikuma 1763.panta nosacījumus par to, ka procentu pieaugums apstājas sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

Savukārt, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, no atbildētāja par labu

prasītājam piedzenama valsts nodeva 211,19 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, atbildētājam nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei, skaitot to

no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Pamatojoties uz iepriekš minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 8.pantu, 41.panta pirmo daļu, 97., 193., 204.1 un 250.25

pantu, 250. panta pirmo daļu, tiesa

nosprieda:

daļēji apmierināt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” maza apmēra prasību pret /pers. A/ par dzīvojamās mājas uzturēšanas,

apsaimniekošanas maksas un komunālo maksājumu parāda un līgumsoda piedziņu.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas numurs 40103362321,

pamatparādu 1279,94 EUR (viens tūkstotis divi simti septiņdesmit deviņi euro un 94 centi) apmērā, līgumsodu 127,99 EUR (viens simts

divdesmit septiņi euro un 99 centi) apmērā, valsts nodevu 211,19 EUR (divi simti vienpadsmit euro un 19 centi) apmērā un ar lietas

izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4,70 (četri euro un 70 centi) apmērā, kopā piedzenot 1623,82 EUR (viens tūkstotis seši simti

divdesmit trīs euro un 82 centi) apmērā.

Noraidīt pārējā daļā prasību par līgumsoda piedziņu.

Atzīt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas numurs 40103362321, tiesības saņemt likumiskos sešus procentus gadā

no neatmaksātās pamatparāda summas 1279,94 EUR (viens tūkstotis divi simti septiņdesmit deviņi euro un 94 centi) par laika periodu no

sprieduma pasludināšanas dienas līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai), ņemot vērā Civillikuma 1763.pantā noteikto par to, ka

procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

Noteikt sprieduma labprātīgas izpildes termiņu – 10 (desmit) dienu laikā pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes

priekšpilsētas tiesā, no sprieduma sastādīšanas dienas, tas ir, 2015.gada 14.septembra.

Tiesnese S.Dolniece