Court partially allowed small claims for maintenance fees but rejected excessive penalty claim as unfair.
Legislator summary
AI generatedThe court partially dismissed the plaintiff's small claims suit for unpaid maintenance fees and penalties. While the court ordered the defendant to pay the base debt and interest, it rejected the full penalty amount claimed by the plaintiff. The court determined that the requested penalty was disproportionate to the debt and the breach duration, reducing it to 10% of the principal sum instead.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 195. pants; Civillikuma 1765. pants: A court may reduce a contractual penalty if the claimed amount is deemed disproportionate to the breach, the debt, and the principle of good faith.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C30629814
Lietas arhīva Nr. C-2627-15/19
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā, 2015.gada 14.septembrī
1. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesnese šādā sastāvā: tiesnese S.Dolniece
izskatīja rakstveida procesā civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks” maza apmēra prasībā pret /pers.
A/ par dzīvojamās mājas uzturēšanas, apsaimniekošanas maksas un komunālo maksājumu parāda piedziņu, un
konstatēja:
2014.gada 10.decembrī tiesā saņemts prasītāja sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks” maza apmēra
prasības pieteikums pret atbildētāju /pers. A/ par dzīvojamās mājas uzturēšanas, apsaimniekošanas maksas un komunālo maksājumu
parāda piedziņa, kurā prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam maksu par dzīvojamās mājas /adrese/ pārvaldīšanu un
sniegtajiem pakalpojumiem pamatparādu 1279,94 EUR un līgumsodu 320,41 EUR, kopsummā 1600,35 EUR; noteikt prasītājam tiesības
saņemt līdz sprieduma izpildei 6% (sešus) procentus gadā no pamatparāda summas, kā arī piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam visus
tiesas izdevumus un ar lietas vešanu saistītos izdevumus.
Maza apmēra prasības pieteikumā norādīts, ka saskaņā ar 1995.gada 21.jūnija likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo
māju privatizāciju” 50.panta septīto daļu valsts dzīvojamās mājas valdītāja vai pašvaldības pienākums ir pārvaldīt dzīvojamo māju līdz tās
pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļa īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai, ja
dzīvojamā mājā nav privatizēti visi privatizācijas objekti. Pienākums pārvaldīt dzīvojamo māju valsts dzīvojamās mājas valdītājam vai
pašvaldībai ir arī tad, ja dzīvojamā mājā ir privatizēti visi privatizācijas objekti, bet nav sasaukta dzīvokļu īpašnieku kopsapulce. Sabiedrības
ar ierobežotu atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks”, pirms reorganizācijas Rīgas pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Purvciema
Nami”, pārvaldīšanā, saskaņā ar Rīgas domes 2011.gada 7.jūnija lēmumu Nr.3291 “Par dzīvojamo māju pārvaldīšanas līguma projektu
apstiprināšanu un atsevišķu Rīgas domes lēmumu atzīšanu par spēku zaudējušiem” un 2011.gada 5.jūlija Dzīvojamo māju pārvaldīšanas
līgumu Nr.RD-11-910-lī, pirms tam 2003.gada 18.februāra Nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma līgums Nr.DI-03- 81-lī,
atrodas dzīvojamā māja /adrese/. Saskaņā ar Zemesgrāmatas nodalījuma izdruku atbildētājam Zemesgrāmatā nostiprinātas īpašuma tiesības
uz dzīvokļa īpašumu Nr.61, /adrese/ un 7810/50146 kopīpašuma domājamajam daļām no dzīvojamās mājas. 2002.gada 12.jūlijā starp
atbildētāju un Rīgas pašvaldības bezpeļņas organizāciju namu pārvalde “Purvciems” tika noslēgts Dzīvojamās mājas uzturēšanas un
apsaimniekošanas līgums Nr.164. Pamatojoties uz Rīgas Domes 2004.gada 19.oktobra lēmumu Nr.3548 reorganizācijas rezultātā Rīgas
pašvaldības uzņēmums bezpeļņas organizācija namu pārvalde “Purvciems” tika pārveidota par Rīgas pašvaldības sabiedrības ar ierobežotu
atbildību „Purvciema nami”. Rīgas pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Purvciema nami” ir Rīgas pašvaldības uzņēmuma
bezpeļņas organizācijas namu pārvalde „Purvciems” saistību un tiesību pārņēmēja, bet prasītājs ir Rīgas pašvaldības sabiedrības ar
ierobežotu atbildību „Purvciema nami” saistību un tiesību pārņēmējs.
Līgums noteica, ka prasītājs apņemas apsaimniekot un uzturēt kārtībā dzīvojamo māju savukārt atbildētājs apņemas segt ar šo
uzdevumu saistīto izdevumu daļu, proporcionāli viņa dzīvokļa kopējai platībai. Saskaņā ar Līgumu prasītājs pildīja un pilda savas saistības
pret atbildētāju, taču atbildētājs nav samaksājis visu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas maksu un nav norēķinājies par saņemtajiem
pakalpojumiem, kā rezultātā radies maksājumu parāds. Maksājumi tiek veikti neregulāri, nepilnā apmērā un līdz ar to ir veidojas parāds un
tiek aprēķināts līgumsods.
Atbildētājam katru mēnesi tiek izsūtīts rēķins, kurā tiek izsūtīts rēķins, kurā norādīts tekošais maksājums, kā arī parāda summa,
rēķinos ir arī brīdinājums ar lūgumu nekavējoties samaksāt parādu. Parāds nav samaksāts un prasītājs nav vērsies arī pie atbildētāja, lai
noslēgtu izlīgumu par parāda samaksu. Pie šādiem apstākļiem prasītājam nav citu iespēju atgūt parāda summu kā vien vēršoties tiesā.
Saskaņā ar 2014.gada 13.novembra rēķinu Nr.19322886/14111 pamatojoties uz Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu, sniegto
pakalpojumu un līgumsoda aprēķinu ir aprēķināts atbildētāja parāds par Dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un pakalpojumiem no 2013.gada
februāra līdz 2014.gada novembrim. Līgumsods 0,2% no parāda summas par katru kavēto dienu rēķināts pamatojoties uz Līguma
2.8.punktu. Dzīvojamās mājas apsaimniekošanas un uzturēšanas maksājumu un komunālo pakalpojumu maksājumu parāds aprēķināts
saskaņā ar sniegtajiem pakalpojumiem un aprēķiniem par iepriekš norādīto periodu. Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu saistību tiesības
rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai neatļautas darbības vai pēc likuma, proti, atbildētāja pienākums norēķināties ar prasītāju izriet ne tikai
no Līguma, bet arī no „Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma” likuma „Par dzīvokļa īpašumu” (spēkā līdz 2010.gada 31.decembrim),
Dzīvokļu īpašuma likuma un citiem normatīvajiem aktiem. Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam
pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties
no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Prasītājs maza apmēra prasību pamato ar Latvijas Republikas Civillikuma 1402., 1071., 1759., 1765.pantu, likuma “Par dzīvokļa
īpašumu” (zaudējis spēku 2011.gada1.janvārī) 8.panta pirmo daļu, 12.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantu, likuma “Par valsts un
pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta septīto daļu, Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra noteikumiem Nr.1014 “Kārtība,
kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu” un Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra
noteikumiem Nr.1013 “Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar
dzīvokļa īpašuma lietošanu”.
2014.gada 18.decembrī atbildētājam, saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta pirmo daļu, uz prasības pieteikumā norādīto
adresi, kas ir arī atbildētāja deklarētā dzīvesvieta, vienlaikus ar maza apmēra prasības pieteikumu un tam pievienoto parāda aprēķinu,
nosūtīta paskaidrojumu veidlapa, nosakot atbildētājam termiņu paskaidrojumu sniegšanai līdz 2015.gada 19.janvārim. Sūtījums saņemts
atpakaļ tiesā ar norādi „Beidzies glabāšanas laiks. Piegādes laikā adresāts nebija mājās. Atstāts aicinājums.”
Civilprocesa likuma 56.1 panta otrā daļa noteic, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi,
deklarācijā norādīto papildu adresi, fiziskās personas norādīto adresi saziņai ar tiesu vai juridiskās personas juridisko adresi un no pasta tiek
saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu.
Prezumpciju, ka dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no to nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu, vai trešajā dienā no
nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar elektroniskā pasta sūtījumu, adresāts var atspēkot, norādot uz objektīviem apstākļiem, kas
neatkarīgi no viņa gribas bijuši par šķērsli dokumentu saņemšanai norādītajā adresē.
Savukārt, Civilprocesa likuma 56.panta piektajā daļā noteikts, ka fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās
deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.
Tātad, no iepriekš minētā, secināms, ka dokumenti atbildētājam ir izsniegti.
Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus par celto maza apmēra prasību nav sniedzis.
Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas
sēdē, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem ir
paziņots, nosūtot 2015.gada 12.augustā paziņojumu.
Motīvu daļa.
Tiesa, pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus, uzskata maza apmēra prasību par pamatotu un apmierināmu daļēji
turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.
No lietas materiāliem pievienotās Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs
A/izdrukas, redzams, ka atbildētājam pieder nekustamais īpašums - dzīvoklis Nr. 61 un 7810/50146 kopīpašuma domājamās daļas no
daudzdzīvokļu mājas /adrese/, kadastra Nr. /numurs B/, pamats 2004.gada 31.augusta pirkuma līgums.
Civillikuma 1587.pants paredz, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākum izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais
smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma.
2002.gada 12.jūlijā atbildētājs noslēdza ar Rīgas pašvaldības uzņēmuma bezpeļņas organizāciju namu pārvaldi “Purvciems”
dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu līdz ēkas pilnai privatizācijai Nr.164, turpmāk tekstā Līgums, par dzīvokļa
/adrese A/, uzturēšanu un apsaimniekošanu, saskaņā ar kura 1.punktu apsaimniekotājs apņēmies uzturēt un apsaimniekot dzīvojamo māju,
bet atbildētājs apņemas segt mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumus proporcionāli viņa dzīvokļa kopējai platībai. Līguma
2.punkts paredz, ka maksu par komunālajiem pakalpojumiem atbildētājs veic kopā ar maksu par mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu pēc
noteiktajiem tarifiem, nomaksājot to līdz nākošā mēneša 10.datumam.
Lietā nav strīda par to, ka Rīgas pašvaldības uzņēmumu bezpeļņas organizācija namu pārvalde “Purvciems” tika reorganizēta
un tās saistības pārņēma Rīgas pašvaldības SIA “Purvciema nami”, kuras saistības, savukārt, pārņēma SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, kas
apsaimnieko daudzdzīvokļu dzīvojamo māju, kurā atrodas atbildētājam piederošs dzīvoklis.
Prasītājs ir izpildījis savas no Līguma izrietošās saistībās, t.i., sniedza dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas
pakalpojumu, taču atbildētājs savus pienākumus saskaņā ar noslēgto Līgumu nav izpildījis. Atbildētājs nav sniedzis mutiskus vai rakstveida
iebildumus par saņemtajiem pakalpojumiem vai izsniegtajiem rēķiniem
Tiesai netika iesniegti pierādījumi, ka prasītājs nebūtu izpildījis savas saistības, vai, ka atbildētājs nebūtu saņēmis prasītāja
sniegtos pakalpojumus. Saskaņā ar prasītāja aprēķiniem atbildētāja parāds par dzīvojamās mājas uzturēšanu, apsaimniekošanu un
komunālajiem pakalpojumiem par laika periodu no 2013.gada februāra līdz 2014.gada novembrim sastāda 1279,94 EUR.
Tā kā saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu faktu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo, bet tiesai netika iesniegti
pierādījumi, ka atbildētājs ir izpildījis savas saistības pret prasītāju, veicot dzīvojamās mājas uzturēšanas, apsaimniekošanas un komunālo
pakalpojumu apmaksu, tiesa atzīst, ka prasītājs ar lietā iesniegtiem rakstveida pierādījumiem ir pierādījis savu prasību daļā par parāda
piedziņu un līdz ar to no atbildētāja par labu prasītājam piedzenams pamatparāds 1279,94 EUR apmērā par laika periodu no 2013.gada
novembra līdz 2014.gada novembrim.
Saskaņā ar 2002.gada 12.jūlija Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līguma Nr.164 2.8.punktu par
maksājumu kavējumu prasītājs aprēķina atbildētājam soda naudu 0,2% apmērā no parāda summas par katru kavējuma dienu.
Pamatojoties uz minēto un, saskaņā ar Piedzenamās summas aprēķiniem, prasītājs aprēķinājis atbildētājam līgumsodu 320,41
EUR apmērā par laika periodu no 2014.gada februāra līdz 2014.gada oktobrim.
Civillikuma 3.pants paredz, ka katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība
radusies, pārgrozījusies vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.
Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim) līgumsods ir pametums, ko
kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi.
Atbilstoši Civillikuma 1717.pantam (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim) līgumsodu var pievienot katram
līgumam, un to var noteikt ne vien naudā, bet arī citās vērtībās.
Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas.
Civilprocesa likuma 5.panta trešā daļa paredz, ja attiecīgo tiesību jautājumu regulē Eiropas
Savienības tiesību normas, kas ir tieši piemērojamas Latvijā, Latvijas likumu piemēro, ciktāl to pieļauj Eiropas Savienības tiesību
normas.
Eiropas Padomes Ministru komiteja 1978.gada 20.janvārī pieņēma rekomendāciju “Par soda klauzulu civiltiesībās”,
rekomendējot ievērot rekomendācijas pielikumā norādītos principus. Soda klauzula ir jebkurš līguma punkts, kas paredz par pamatsaistības
neizpildi pienākumu apsolītājam (parādniekam) maksāt naudas summu kā soda naudu vai kompensāciju. Noteikto summu tiesa var
samazināt, ja tā ir acīm redzami pārāk liela.
Līgumsods ir saistību pastiprināšanas līdzeklis, kas izpaužas gan kā nelabvēlīgu seku draudi, kamēr saistība vēl nav pārkāpta,
gan kā atbildības izpausme, kad ir noticis saistību pārkāpums. Tomēr līgumsods Civillikuma izpratnē nav līdzeklis, ar kura palīdzību
kreditors tiesīgs iedzīvoties uz parādnieka rēķina (peļņas avots), kas ir pretēji tiesību izmantošanas labticīguma principam. Līgumsods
nedrīkst būt paverdzinošs vai nesamērīgi liels. Vērtējot līgumsoda proporcionalitāti, jāvadās no samērīguma kritērija, ievērojot, ka “pie
samērīguma noteikšanas jāņem vērā visas kreditora intereses un parādnieka spējas” (K.Torgāns. Latvijas Republikas Civillikuma
komentāri. Saistību tiesības. Rīga, 2002., 225 lpp.).
Tiesa atzīst, ka prasījums par līgumsoda piedziņu izvērtējams kontekstā ar Civillikuma 1.pantu, kurā noteikts, ka tiesības un
pienākumi pildāmi pēc labas ticības. Saskaņā ar labas ticības principu, katram civiltiesiskās saistības dalībniekam savas subjektīvās tiesības
jāīsteno un subjektīvie pienākumi jāpilda, ņemot vērā pretējās puses intereses. Personai var tikt liegta subjektīvo tiesību izlietošana, ja
izrādās, ka otras puses pretējās intereses saskaņā ar konkrētiem lietas apstākļiem ir atzīstamas par svarīgām.
Izvērtējot prasītājas aprēķinātā līgumsoda apmēru un tā samērīgumu, tiesa ņem vērā arī judikatūrā atzīto, ka jautājums par
līgumsoda samērīgumu un taisnīgumu konkrētos apstākļos izlemjams pēc tiesas ieskata saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panta norādīto
taisnības apziņu un vispārējiem tiesību principiem (Augstākas tiesas Senāta Civillietu departamenta 2004.gada 22.septembra spriedums lietā
Nr. SKC-441, 2005.gada 26.janvāra spriedums lietā Nr. SKC-48, 2007.gada 20.jūnija lēmums lietā Nr. SPC-43, 2008.gada 14.maija
spriedums lietā Nr. SKC-212).
Tāpat arī tiesību doktrīnā ieteikti vairāki kritēriji, kas ņemami vērā, izvērtējot līgumsoda
apmēru un tie ir šādi:
1) ar līguma pārkāpumu radīto seku smagums (ļaunums, kaitējums plašā nozīmē);
2) līgumsoda apmērs, vērtējot procentuāli pret pamatparādu;
3) laika periods, kurā līgumsoda apmērs ir veidojies;
4) tas, vai līgumsoda piedziņa nekaitētu parādniekam (daudziem parādniekiem kopumā) tādā mērā, ka varētu tikt skartas arī
sabiedrības intereses;
5) kā un cik lielā mērā saistība ir tikusi pildīta;
6) vai ar konkrēto līgumsoda apmēru ir nodrošināts taisnīgs rezultāts;
7) tiesību principi, kas attiecas uz soda atbilstības izvērtēšanu, ciktāl tie nav pretrunā ar civiltiesību pamatuzdevumu nodrošināt
ekvivalenci mantiskajās attiecībās.
Kritēriji, kas ņemami vērā, nosakot samērīga līgumsoda apmēru, ir minēti Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta
senatoru 2013.gada oktobra sanāksmē akceptētajā tiesu prakses apkopojumā “Tiesu prakse līgumsodu piemērošanā”. Minētajā
apkopojumā norādīts, ka tiesai, vērtējot līgumsoda samērīgumu, jāievēro ekvivalences principa īstenošana, lai izslēgtu pārmērīgu
iedzīvošanos uz cita tiesisko attiecību dalībnieka neveiksmju vai neizdarības rēķina. Par kritērijiem, pēc kuriem izvērtējama ekvivalence, var
kalpot:
1) samērs, kādā līgumsods ir ar saistības pārkāpuma mantiskajām sekām, tostarp radītajiem zaudējumiem;
2) naudas maksājumos jau noteiktie likumiskie procenti par sveša kapitāla lietošanu kā iespējamo zaudējumu kompensācija;
3) nozaru rentabilitāte, tas ir, cik lielu peļņu nes ieguldītie līdzekļi katrā konkrētā nozarē.
Papildus minētajam tiesa ņem vērā, ka likumdevējs, pieņemot 2013.gada 20.jūnijā likumu “Grozījumi Civillikumā”, kas ir
spēkā no 2014.gada 1.janvāra, ir izvērtējis līgumsoda apmēru un atbilstību labticīguma principam, nosakot Civillikuma 1716.pantā, ka
līgumsods var tikt noteikts ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.
Lai arī, pamatojoties uz Civillikuma 3.pantu un likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību
tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 21.pantā noteikto, tiesai, izlemjot prasījumu par līgumsoda piedziņu, nav tiesiska
pamata piemērot
šobrīd spēkā esošās Civillikuma normas par līgumsoda apmēra aprobežošanu 10% apmērā, tiesa to ņem vērā kā kritēriju, lai noteiktu
līgumsoda samērīgumu un prasītāja labticību.
Ņemot vērā iepriekš minētos līgumsoda izvērtēšanas kritērijus, tiesa atzīst, ka prasītāja aprēķinātais līgumsods nav atzīstams
par samērīgu, taisnīgu un labas ticības principam atbilstošu, ņemot vērā tā likmi, pēc kādas tas aprēķināts, un laika periodu, par kādu tas
aprēķināts. Tiesas ieskatā, attiecībā uz atbildētāja pieļauto līguma pārkāpumu, samērīgs un taisnīgs, samērojot to ar parāda apmēru,
kavējuma laiku, līgumsoda jēgu un mērķi, ir līgumsods 10 % apmērā no parāda pamatsummas. Līdz ar to, šajā daļā prasība ir apmierināma
daļēji, piedzenot no atbildētāja par labu prasītājam līgumsodu 127,99 EUR apmērā un pārējā daļā prasību par līgumsoda piedziņu noraidot.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 195.pantu un Civillikuma 1765.pantu, prasītājam nosakāmas tiesības saņemt no
atbildētāja līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) likumiskos nokavējuma procentus 6 % gadā no parāda pamatsummas, tas ir,
1279,94 EUR, ņemot vērā Civillikuma 1763.panta nosacījumus par to, ka procentu pieaugums apstājas sasniedzot pamatkapitāla lielumu.
Savukārt, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, no atbildētāja par labu
prasītājam piedzenama valsts nodeva 211,19 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 EUR.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, atbildētājam nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei, skaitot to
no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Pamatojoties uz iepriekš minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 8.pantu, 41.panta pirmo daļu, 97., 193., 204.1 un 250.25
pantu, 250. panta pirmo daļu, tiesa
nosprieda:
daļēji apmierināt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” maza apmēra prasību pret /pers. A/ par dzīvojamās mājas uzturēšanas,
apsaimniekošanas maksas un komunālo maksājumu parāda un līgumsoda piedziņu.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas numurs 40103362321,
pamatparādu 1279,94 EUR (viens tūkstotis divi simti septiņdesmit deviņi euro un 94 centi) apmērā, līgumsodu 127,99 EUR (viens simts
divdesmit septiņi euro un 99 centi) apmērā, valsts nodevu 211,19 EUR (divi simti vienpadsmit euro un 19 centi) apmērā un ar lietas
izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4,70 (četri euro un 70 centi) apmērā, kopā piedzenot 1623,82 EUR (viens tūkstotis seši simti
divdesmit trīs euro un 82 centi) apmērā.
Noraidīt pārējā daļā prasību par līgumsoda piedziņu.
Atzīt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas numurs 40103362321, tiesības saņemt likumiskos sešus procentus gadā
no neatmaksātās pamatparāda summas 1279,94 EUR (viens tūkstotis divi simti septiņdesmit deviņi euro un 94 centi) par laika periodu no
sprieduma pasludināšanas dienas līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai), ņemot vērā Civillikuma 1763.pantā noteikto par to, ka
procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.
Noteikt sprieduma labprātīgas izpildes termiņu – 10 (desmit) dienu laikā pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes
priekšpilsētas tiesā, no sprieduma sastādīšanas dienas, tas ir, 2015.gada 14.septembra.
Tiesnese S.Dolniece