Court orders payment of arrears and 6% statutory interest for breach of financial leasing contract.

Lietas Nr. C20105517

Lietas arhīva Nr. C-1055-17/6

AIZMUGURISKSSPRIEDUMS

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Liepājā 2017.gada 13.jūnijā

Liepājas tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis A.Lapiņš

ar sekretāri E.Kupicu

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu AS “Money Express Credit” prasībā pret /pers. E/ un /pers. F/ par parāda

3028,66 EUR piedziņu.

Aprakstošā daļa

2017.gada 26.janvārī prasītāja SIA “Money Express Credit” cēlusi tiesā prasību pret atbildētājiem /pers. E/ un /pers.

E/ par solidāra parāda 3028,66 EUR un tiesas izdevumu piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2016.gada 7.aprīlī starp prasītāju un atbildētāju /pers. E/ tika noslēgts Atgriezeniskais

finanšu līzinga līgums Nr.20160407-1914 (turpmāk - līgums), saskaņā ar kuru atbildētājas uzdevumā prasītāja iegādājās

savā īpašumā un nodeva atbildētājai turējumā un lietošanā transportlīdzekli RENAULT MEGANE, 2004.gada izlaidums,

VIN VF1BM080H31784023, valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/ (turpmāk - līzinga objekts), kā arī piešķīra atbildētājai

tiesības līzinga objektu izpirkt, veicot līzinga līgumā paredzētos maksājumus. Ar līzinga līguma parakstīšanu atbildētāja

apņēmās samaksāt prasītājai līguma maksājumus saskaņā ar maksājuma grafiku un/vai līguma noteikumiem, kā arī pildīt

citus līgumā noteiktus pienākumus.

Līzinga līguma nodrošināšanai atbildētājs /pers. E/ 2016.gada 7.aprīlī parakstīja galvojuma līgumu Nr.20160407-

1914G-1 (turpmāk – galvojuma līgums), uzņemoties atbildēt kā pats parādnieks par saistībām, kas izriet no minētā līzinga

līguma.

Sakarā ar to, ka līzinga līgumā noteiktajā kārtībā atbildētāja savlaicīgi neveica līgumā paredzētos maksājumus, iestājās

līzinga līguma 9.1.punktā paredzēti nosacījumi, kuros noteikts, ka maksājumu kavējuma gadījumā atbildētājai ir jāmaksā

prasītājai nokavējuma procenti 0,8 % dienā no nokavētā maksājuma summas par katru nokavējuma dienu.

Saskaņā ar līzinga līguma 10.3.1.punktu prasītāja ir tiesīga pieprasīt nodot līzinga objekta turējumu prasītājai un pirms

termiņa izpildīt visas saistības, veicot piespiedu līzinga objekta pārņemšanu un ierosināt tā pārdošanu, ja atbildētāja vairāk

par 30 dienām kavē jebkura līgumā vai maksājumu grafikā paredzētā maksājuma izpildi.

A r 2016.gada 10.augusta pieprasījumu par pirmstermiņa līguma saistību izpildi Nr.10082016/254 atbildētāja tika

informēta, ka prasītāja pieprasa izpildīt visas saistības līdz 2016.gada 22.augustam, jo ir iestājies līzinga līguma

10.3.1.punktā noteiktais gadījums.

2016.gada 16.novembrī līzinga objekts tika pārņemts prasītājas valdījumā, un tika veikta tā pirmspārdošanas

sagatavošana. Prasītāja izmantoja savas tiesības un realizēja līzinga objektu par brīvo cenu. No pārdošanas iegūtie naudas

līdzekļi 700 EUR tika novirzīti atbildētājas parāda daļējai dzēšanai.

2016.gada 22.decembrī prasītāja nosūtīja paziņojumu par atlikušajām saistībām Nr.22122016/341, kurā informēja par

atlikuša parāda apmēru un pieprasīja līdz 2017.gada 3.janvārim nokārtot savas saistības, kā arī brīdināja, ka saistību

neizpildes gadījumā, prasītāja uzsāks līzinga līgumā noteikto saistību piespiedu izpildīšanas procesu, ceļot tiesā prasību

pret atbildētājiem.

Prasītāja lūdz solidāri piedzīt no atbildētājiem parāda summu 3028,66 EUR, kas sastāv no parāda pamatsummas

2567,16 EUR, nokavējuma procentiem 30,19 EUR un papildu izdevumiem 431,31 EUR apmērā, kā arī lūgts atzīt prasītājai

tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai), saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, saņemt likumiskos

procentus 6% gadā no piedzītās, bet nesamaksātās parāda pamatsummas.

Prasība pamatota uz Civillikuma 1587., 1652., 1670., 1672., 1673., 1692., 1698., 1702., 1716., 1717., 1720., 1753.,

1756., 1943., 1946. pantu.

Atbildētāji rakstveida paskaidrojumu par celto prasību tiesai nav iesnieguši (lietas 39.lapa).

Prasītājas pārstāvis uz tiesas sēdi nebija ieradies. 2017.gada 30.maijā tiesā saņemts prasītājas lūgums izskatīt lietu bez

pārstāvja piedalīšanas tiesas sēdē. Norādīts, ka prasība tiek uzturēta uz prasības pieteikumā norādītajiem pamatiem (lietas

44.lapa).

Atbildētāji uz tiesas sēdi nebija ieradušies. Paziņojums par tiesas sēdi atbildētājiem nosūtīts pasta sūtījumā 2017.gada

8.maijā uz deklarēto dzīvesvietu. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu tiesas dokumentus fiziskai personai

piegādā pēc deklarētās dzīves vietas adreses, bet gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, - pēc papildu

adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama saziņa ar tiesu. Fiziskai personai ir

pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīves vietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs personas

norādītajā adresē saziņai ar tiesu. Civilprocesa likuma 56.1 panta otrā daļa noteic, ka tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz

fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi, deklarācijā norādīto papildu adresi, fiziskās personas norādīto adresi

saziņai ar tiesu vai juridiskās personas juridisko adresi un no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai

dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu. Prezumpciju, ka dokumenti ir

izsniegti septītajā dienā no to nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu, vai trešajā dienā no dokumentu

nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar elektroniskā pasta sūtījumu, adresāts var atspēkot, norādot uz objektīviem

apstākļiem, kas neatkarīgi no viņa gribas bijuši par šķērsli dokumentu saņemšanai norādītajā adresē.

Tiesa uzskata, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmās daļas noteikumiem lieta izskatāma pēc būtības bez

pušu klātbūtnes, jo par lietas izskatīšanu ir paziņots likumā noteiktā kārtībā, un nav konstatēti Civilprocesa likuma 209. un

210.pantā paredzētie apstākļi lietas izskatīšanas atlikšanai.

Sakarā ar to, ka atbildētāji nav tiesai snieguši paskaidrojumus par prasību, nav ieradušies pēc tiesas aicinājuma,

nepaziņojot neierašanās iemeslus, prasītāja paskaidrojumi un lietā esošie rakstveida pierādījumi ir pietiekami strīda

izšķišanai, tiesa uzskata, ka lietā, atbilstoši Civilprocesa likuma 208.1 panta pirmajai daļai, taisāms aizmugurisks spriedums.

Motīvu daļa

Tiesa, iepazinusies ar lietā esošajiem pierādījumiem un tos izvērtējusi kopumā, secina, ka prasība ir pamatota un

apmierināma.

No lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem redzams, ka prasītāja un atbildētāju /pers. E/ 2016.gada 7.aprīlī noslēgusi

Atgriezenisko finanšu līzinga līgumu Nr.20160407-1914, saskaņā ar kuru atbildētāja uzdevumā prasītāja apņēmusies nopirkt

par summu 2585 EUR transportlīdzekli RENAULT MEGANE, 2004.gada izlaidums, šasijas VIN VF1BM080H31784023

(lietas 9.lapa). Savukārt atbildētāja apņēmusies pieņemt līzinga objektu savā turējumā un lietošanā, samaksāt prasītājai

līzinga līgumā paredzētos maksājumus saskaņā ar līguma noteikumiem. Līzinga līgumā noteikts, ka līzinga maksājumi un

procenti par līzinga objekta iegādei piešķirtā finansējuma lietošanu pēc noteiktās likmes 30% gadā maksājami saskaņā ar

grafiku. Līzinga līguma ilgums noteikts 60 mēneši līdz 2021.gada 25.aprīlim.

Atbilstoši pušu parakstītam līzinga maksājumu grafikam atbildētājai ik mēnesi bija jāveic maksājumi aizdevuma

atmaksai un procentu maksājumi, pēdējais maksājums jāveic 2021.gada 25.aprīlī (lietas 13.lapa).

Ar 2016.gada 7.aprīļa pavadzīmi Nr. 004694 pierādīts, ka atbildētāja saņēmusi līzinga objektu par cenu 3200 EUR

(lietas 15.lapa).

Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai

pēc likuma.

Saskaņā ar Civillikuma 1512.pantu pie katra saistību līguma būtības pieder vienas pusei apsolījums un tā pieņemšana

no otras puses (vienpusējs līgums), vai savstarpējs apsolījums un tā pieņemšana no abām pusēm (divpusējs vai

vairākpusējs līgums).

Atbilstoši Civillikuma 1828.pantam, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu

kreditora atgādinājumu, bet tāpat arī viņam nav jāizpilda sava saistība agrāk, nekā pēc noliktā termiņa notecējuma.

Savukārt, Civillikuma 1587.pantā noteikts, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne

darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma.

Līzinga līguma noslēgšanas faktu, kā arī faktu, ka līzinga objekts tika saņemts, atbildētāja nav apstrīdējusi, nav cēlusi

iebildumus. Līdz ar ko tiesai ir pamats atzīt, ka līzinga līgums ir uzskatāms par tiesiski noslēgtu un izpildāmu.

Līzinga līguma 10.3.1.apakšpunktā paredzētas prasītājas tiesības pieprasīt nodot līzinga objekta turējumu prasītājai un

pirms termiņa izpildīt visas saistības pēc līzinga līguma, veikt piespiedu līzinga objekta pārņemšanu un ierosināt līzinga

objekta pārdošanu, ja atbildētāja vairāk par 30 dienām kavē jebkura līzinga līgumā vai maksājumu grafikā paredzētā

maksājuma izpildi.

Līzinga līguma 10.6.apakšpunktā noteikts, ka gadījumos, kad prasītāja pārņem līzinga objektu savā turējumā, un

gadījumos, kad prasītāja vienpusēji atkāpjas no līzinga līguma, atbildētājs pilnvaro prasītāju realizēt līzinga objektu par

brīvu cenu un bez izsoles, ņemot vērā līzinga objekta veikto novērtējumu.

2016.gada 10.augustā prasītāja pilnvarotā persona parakstījusi atbildētājai adresēto pieprasījumu, lūdzot līdz

2016.gada 22.augustam pirms termiņa izpildīt visas saistības saskaņā ar līzinga līgumu. Parāda kopējā summa bija 2778,83

EUR (lietas 16.lapa).

N o 2016.gada 22.novembra pieņemšanas-nodošanas akta Nr.2016/11/22-024 redzams, ka prasītāja ir saņēmusi no

/pers. H/ izņemto līzinga objektu (lietas 27.lapa).

Savukārt 2016.gada 7.decembra pavadzīme Nr. MEC 005597 apstiprina, ka līzinga objekts pārdots par 700 EUR

(lietas 25.lapa).

2016.gada 22.decembrī prasītājas pilnvarotā persona parakstījusi atbildētājiem adresēto paziņojumu par atlikušajām

saistībām, pieprasot līdz 2017.gada 3.janvārim samaksāt parāda summu 3028,66 EUR, ņemot vērā līzinga objekta

pārdošanas rezultātā gūtos ieņēmumus un prasītājai radušos papildus izdevumus (lietas 18.lapa).

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus

prasījumus vai iebildumus. Prasītājai jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu

pamatotība.

Atbilstoši Civillikuma 1838.pantam tas, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Tiesa konstatē, ka atbildētāja parāda summu nav apstrīdējusi, nav cēlusi pret to iebildumus un nav iesniegusi

pierādījumus, ka ir veikusi parāda pilnīgu samaksu. Šādos apstākļos prasītāja ir pierādījusi savu prasījumu par parāda

pamatsummas 2567,16 EUR piedziņu, un prasība šajā daļā ir apmierināma.

Tiesa atzīst par pierādītu, ka prasītājai ir radušies izdevumi par līzinga objekta novērtēšanu 42,35 EUR, ko pierāda

2016.gada 30.novembra marta SIA “Objekts LV Mobile” rēķins Nr.OB 156 un maksājuma uzdevums Nr.686 (lietas 22.,

23.lapa).

Prasītāja 2016.gada 5.decembrī apmaksājusi CSDD sniegtos pakalpojumus par kopējo summu 3,02 EUR (lietas

26.lapa).

Lietā pierādīts, ka prasītājai ir radušies izdevumi par līzinga objekta izņemšanu un nodošanu prasītājai 385,94 EUR, ko

pierāda 2016.gada 22.marta pieņemšanas-nodošanas akts Nr.2016/11/22-024, 2016.gada 24.novembra maksājuma

uzdevums Nr.03857/16, 2012.gada 27.janvārī starp prasītāju un /pers. H/ noslēgtais līgums Nr.20120127-1PDZ un

2014.gada 2.janvārī noslēgtā papildvienošanās Nr.1 līgumam Nr.20120127-1PDZ (lietas 27.-34.lapa).

Tādējādi tiesa atzīst, ka prasītājai radušies izdevumi, kas saistīti ar līzinga objekta novērtēšanu, izņemšanu un

sagatavošanu pārdošanai 431,31 EUR, un šie izdevumi atbilstoši līzinga līguma noteikumiem ir jāsamaksā atbildētājai.

Procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti, vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu

(Civillikuma 1946.pants).

Civillikuma 1753.pants noteic, ka ar procentiem saprotama tā atlīdzība, kura dodama par kādas naudas summas vai

citu atvietojamu lietu lietošanas atvēlējumu vai kavējumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1764.pantu visādos mantiskos darījumos un aktos, kas nodibina pienākumu maksāt procentus,

atļauts nolīgt procentus, kuru apmēru var noteikt līdzēji savstarpēji vienojoties.

No lietā esošā līzinga līguma redzams, ka, noslēdzot to, puses vienojušās par procentu likmi – 30% gadā.

Līdz ar to pamatota ir arī prasība piedzīt no atbildētājas līgumiskos nokavējuma procentus 30,19 EUR apmērā par

kapitāla lietošanu laika posmā līdz 2017.gada 19.janvārim.

Tiesa konstatē, ka atbildētājs /pers. E/ ir uzņēmies galvojuma līgumā atbildēt par visām no līzinga līguma izrietošām

līzinga ņēmējas saistībām [..] kā pats parādnieks (lietas 18.lapa), galvojot par līzinga ņēmēju.

Saskaņā ar Civillikuma 1698.pantu, galvinieks atbild ne vien par pašu galveno parādu, bet arī par tā blakus

prasījumiem, parādnieka vainas vai nokavējuma dēļ nodarītiem zaudējumiem un tiesu izdevumiem. Galvinieks iebildumus

pret prasību nav cēlis.

Tiesasprāt, kļūdains ir prasītājas viedoklis, ka, galviniekam parakstot galvojuma līgumu, viņš ir uzņēmies solidāru

atbildību ar līzinga ņēmēju. Arī judikatūrā ir atzīts, ka tiesai obligāti jāvērtē pušu griba un jāinterpretē līguma saturs, jo,

neraugoties uz to, kā darījumu kvalificē tā dalībnieki, izšķiroša nozīme ir tieši tiesas veiktajai tiesiska darījuma juridiskajai

kvalifikācijai. Nav pieļaujama darījuma kvalifikācijas noteikšana vienīgi no aizdevuma līguma tekstā ietvertajiem

formulējumiem (Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2014.gada 28.maija spriedums lietā Nr. SKC-0043-14).

Galvojuma un solidārām saistībām kopējā ir tāda iezīme, ka prasījumu var vērst gan pret vienu, gan otru (pie tam

galvojumā tas nav vispārējs noteikums), un to varētu saukt par procesuālu līdzību, taču ekonomiski, no materiālo tiesību

viedokļa, atšķirība ir būtiska: solidāri saistītie nes atbildību, ko vēlāk dala savā starpā, turpretim galvojumā galvinieks pilda

akcesoru saistību, kas ļauj lietot regresa prasību pilnā apmērā (sk. Senāta 2012.gada 7.marta spriedumu lietā Nr. SKC-

115).

2013.gada 14.jūnija spriedumā lietā Nr. SKC-161 Senāts atzinis, ka galvojuma līgumā expressis verbis iekļautais

nosacījums, ka galvinieks kopā ar parādnieku uzņemas solidāras saistības pret banku, nevar mainīt galvojuma institūta

akcesoro raksturu un nodibināt solidāru saistību. Saskaņā ar Civillikuma 1673.pantu līdzējiem griba ar līgumu izveidot

solidāru saistību jāizsaka tieši, tātad nepārprotami. Līgumam jābūt noslēgtam starp personām, kas nodibina solidāru

saistību pret kādu kreditoru. Ja kāda naudas summa tiktu aizdota nedalīti divām personām, tad nebūtu loģiski vienu uzskatīt

par parādnieku, bet otru - par galvinieku. Abiem būtu jābūt solidāriem parādniekiem no paša sākuma. Iespējama arī kopīga

aizņemšanās, nosakot katra daļu, piemēram, katram puse. Šādu saistību vēlāk aizņēmēji ar atsevišķu līgumu var pārveidot

par solidāru un par to paziņot kreditoram. Solidārais parādnieks pēc tam, kad apmierinājis kreditora prasījumu, var prasīt

no pārējiem atbilstošu atlīdzību (Civillikuma 1686.pants). Divu solidāru parādnieku gadījumā tas nozīmē atlīdzināto summu

dalīt uz pusēm. Tā kā Civillikuma 1673.pants noteic, ka līdzējiem griba ar līgumu izveidot solidāru saistību jāizsaka tieši,

tātad nepārprotami, līgumam jābūt noslēgtam starp personām, kas nodibina solidāru saistību pret kādu kreditoru.

Tādējādi parāda piedziņas neiespējamības gadījumā no atbildētājas /pers. E/, tas piedzenams no līdzatbildētāja.

Prasības pieteikumā ietverts lūgums atzīt prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt

likumiskos procentus 6% gadā no piedzītās, bet nesamaksātās parāda pamatsummas par laiku līdz sprieduma izpildei.

Tiesa atzīst, ka šis lūgums ir pamatots un apmierināms šādu apsvērumu dēļ. Civilprocesa likuma 195.pants paredz, ka,

taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda [..] prasītāja tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Judikatūrā ir atzīts, ka līgumiskie procenti un līgumsods gadījumos, kad līdzējs tiesīgi atkāpjas no līguma, ir

atlīdzināmi līdz brīdim, kad līgums beidz pastāvēt (sk. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta 2013.gada

30.janvāra spriedumu lietā Nr. SKC-644/2013).

Tāpat judikatūrā izteikta atziņa, ka pēc lēmuma pieņemšanas, piemērojot analoģiju ar tiesas spriedumu par naudas

summas piedziņu (Civilprocesa likuma 195.pants), kreditoram ir tiesības līdz lēmuma izpildei vai dienai, kad parādnieka

mantu pārdod izsolē, saņemt procentus uz likuma pamata (Civillikuma 1759.pants), kuru apmērs noteikts Civillikuma

1765.pantā. Tos aprēķina tiesu izpildītājs, kurš nolēmumu izpilda (Civilprocesa likuma 631.panta pirmā daļa). Līdz ar to

tiesības līdz lēmuma izpildei saņemt no parādnieka kredīta līgumā nolīgtos nokavējuma procentus neatbilst iepriekš minēto

tiesību normu noteikumiem (sk. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta 2012.gada 7.marta lēmumu lietā Nr. SPC-

14/2012).

Ņemot vērā iepriekš norādītās judikatūras atziņas, tiesa nonāk pie secinājuma, ka prasītājai atzīstamas tiesības par laiku

līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no atbildētājas likumiskos procentus no nesamaksātās parāda

pamatsummas.

Atbilstoši Civillikuma 1759.panta 1.punktam procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru

parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma

procentiem.

Civillikuma 1765.panta pirmajā daļā noteikts, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā

arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Minētā panta otrajā daļā noteikts, ka likumisko procentu apmērs par tāda naudas parāda samaksas nokavējumu, kas kā

atlīdzība nolīgta līgumā par preces piegādi, par pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu, ir astoņi procentpunkti virs procentu

pamatlikmes (1765.p.3.d.) gadā, bet līguma attiecībās, kurās piedalās patērētājs, — seši procenti no simta gadā.

Tādējādi prasītājai atzīstamas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no

atbildētājas likumiskos procentus 6% gadā no nesamaksātās parāda pamatsummas, nosakot, ka procentu pieaugums

apstājas, sasniedzot parāda summu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses

visus tās samaksātos tiesas izdevumus. Tādējādi no atbildētājiem par labu prasītājai piedzenami samaksātie tiesas izdevumi

– valsts nodeva 355,89 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 7,83 EUR apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, [..] un par tiesāšanās

izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no

sprieduma spēkā stāšanās dienas. Minēto izdevumu samaksas dokumenti iesniedzami Liepājas tiesā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 189., 190., 193., 199. 204.1, 208.1 un 208.2 pantu, tiesa

no s p ried a

apmierināt prasību par parāda piedziņu.

Piedzīt no /pers. E/, bet piedziņas neiespējamības vai nepilnas piedziņas gadījumā nesamaksāto summu piedzīt no

/pers. F/, par labu AS “Money Express Credit” parādu 3028,66 EUR (trīs tūkstoši divdesmit astoņi euro un sešdesmit seši

centi) un tiesas izdevumus 363,72 EUR (trīs simti sešdesmit trīs euro un septiņdesmit divi centi) apmērā.

Noteikt AS “Money Express Credit” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētājiem likumiskos

procentus 6% (sešu procentu) apmērā no parāda pamatsummas, nosakot, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot

parāda summu.

Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš ir desmit dienas no tā spēkā stāšanās dienas.

Prasītāja spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā divdesmit dienu laikā Kurzemes apgabaltiesā, sūdzību iesniedzot

Liepājas tiesā, bet atbildētāji 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīgi iesniegt tiesai, kura

taisījusi aizmugurisku spriedumu, pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Tiesnesis A.Lapiņš