Court dismissed appeal against traffic fine for lack of insurance, ruling statutory minimum fine bars reduction.

Lietas arhīva Nr. 1A-0255-20/2

ECLI:LV:RPPT:2020:0424.1A68025520.4.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā

2020.gada 24.aprīlī

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas tiesnese Gunta Sokolova, rakstveida procesā izskatot /pers. A/ sūdzību par Valsts policijas Rīgas reģiona

pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2019.gada 4.decembra lēmumu Nr.1553,

konstatēja:

2019.gada 28.oktobrī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes amatpersona sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu nr. PG543680 par to,

ka /pers. A/ 2019.gada 28.oktobrī plkst. 15.32 Rīgā, vadīja transportlīdzekli DODGE STRATUS, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, pa

mazo Kleistu ielu no Lielās ielas puses Kleistu ielas virzienā un transportlīdzeklim nav veikta tā īpašnieka obligātā civiltiesiskā transportlīdzekļa

apdrošināšana (tālāk- OCTA).

Konstatēts, ka ir pārkāpta Ceļu satiksmes likuma 18.panta otrā daļa un ir izdarīts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - LAPK)

149.24 panta otrajā daļā paredzētais administratīvais pārkāpums.

Par administratīvo pārkāpumu pieņemts lēmums uzlikt naudas sodu 85 euro.

/pers. A/ pārsūdzēja lēmumu par saukšanu pie administratīvās atbildības.

Sūdzībā norādīts, ka amatpersona kļūdaini novērtēja transportlīdzekļa īpašnieka OCTA apstākļus.

Sūdzības iesniedzējs 2019.gada 28.oktobrī no rīta informēja savu apdrošināšanas brokeru par OCTA polises apmaksu 2019.gada 28.oktobrī un

saņēma informāciju no brokera, ka transportlīdzekļa īpašnieka dati ir ievadīti datu bāzē, līdz ar to viņš bez šaubām izbrauca uz darbu (strādā par

taksometra vadītāju).

Informācija par transportlīdzekļa OCTA datu bāzē parādījās tikai 2019.gada 28.oktobrī plkst. 15.34. To sūdzības iesniedzējs izskaidrot ar savu

sarunu ar brokeri pa telefonu ap plkst. 15.30, kad brokeris izskaidroja, ka viņa datorā bija kāda kļūda. Tādējādi viņš nepievērsa uzmanību, ka sūdzības

iesniedzēja pasūtījums bija izpildīts no rīta. Brokeris uzreiz veica atkārtotu operāciju par OCTA polises akceptēšanu. Kā redzams no protokola, tas

sastādīts plkst. 15.46, bet pirms pārkāpuma fiksēšanas sūdzības iesniedzējam jau bija noformēta OCTA.

Lūdz atcelt lēmumu un izbeigt lietu.

Ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2019.gada 4.decembra lēmumu Nr.1553 /pers. A/ sūdzība noraidīta.

Lēmumā norādīts, ka administratīvā pārkāpuma protokols noformēts plkst. 15.40.

Protokolam pievienots amatpersonas ziņojums par to, ka 2019.gada 28.oktobrī, pildot dienesta pienākumus, ieraudzīja transportlīdzekli DODGE

STRATUS, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, kura vadītājs vadīja transportlīdzekli bez OCTA. Minētais transportlīdzeklis tika apturēts,

vadītājam tika izskaidrots apturēšanas iemesls. Vadītājs skaidroja, ka transportlīdzekli apdrošina brokeris, un sazinājās ar brokeri, lai noskaidrotu, vai tas

ir apdrošināts. Pārbaudot transportlīdzekļa OCTA, tika noskaidrots, ka tā beigusies 2019.gada 24.oktobrī. Par pārkāpumu tika sastādīts protokols, ar

ko vadītājs iepazinās, taču parakstīt atteicās, uzskatot, ka vainīgs ir brokeris. OCTA tika iegādāta pēc apturēšanas.

Iestāde norāda, ka protokolā nepareizi norādīta pārkāptā norma: norādīts, ka ir pārkāpta CSL 18.panta otrā daļa, kaut gan būtu jābūt-CSL

18.panta 2.punkts.

Iestāde ir izvērtējusi pieļauto procesuālo pārkāpumu un, nekonstatējot, ka pārkāpums varēja ietekmēt galīgā lēmuma saturu, atzinusi, ka tā nav

būtiska. Atsaucoties uz LAPK 278.1panta trešo daļu, kļūda izlabota, norādot lēmumā, ka ir pārkāpts CSL 18.panta 2.punkts.

Novērtējusi pierādījumus-administratīvā pārkāpuma protokolu, amatpersonas ziņojumu un sūdzību, iestāde konstatējusi, ka lietā nav strīda, ka

sūdzības iesniedzējs protokolā norādītajā laikā un vietā vadīja transportlīdzekli.

CSL 18.panta 2.punkts paredz, ka ar transportlīdzekli aizliegts piedalīties ceļu satiksmē, kā arī iebraukt Latvijā, ja nav veikta transportlīdzekļa

īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana.

No Ceļu satiksmes drošības direkcijas (tālāk – CSDD) informācijas sistēmas redzams, ka transportlīdzeklim 2019.gada 28.oktobrī plkst. 15.32

(pārkāpuma brīdī) nebija veikta OCTA. CSDD un LTAB sistēmās norādīts, ka OCTA polises noslēgšanas laiks ir 2019.gada 28.oktobris plkst. 15.36.

No minētā izriet, ka sūdzības iesniedzējs piedalījās ceļu satiksmē ar transportlīdzekli, kuram nav veikta OCTA.

Lai arī sūdzības iesniedzējs norāda, ka par OCTA noformēšanu no rīta informēja savu brokeri, pirms OCTA noformēšanas viņam nebija tiesību

piedalīties ceļu satiksmē.

Iestāde norāda, ka nav būtiski iemesli, kādēļ netika iegādāta OCTA, jo CSL 18.panta 2.punkts paredz aizliegumu piedalīties ceļu satiksmē bez

derīgas OCTA polises. Tā kā iepriekšējā polise bija beigusies 2019.gada 24.oktobrī, iestāde uzskata, ka laiks līdz 2019.gada 28.oktobrim bija

pietiekams, lai apzinātu OCTA termiņu un iegādātos jaunu polisi.

Sūdzības iesniedzējs norāda, ka uz protokola noformēšanas brīdi viņam jau bija OCTA. Iestāde, atbildot uz šo argumentu, norādījusi, ka

pārkāpuma konstatēšanas brīdī OCTA nebija.

Atsaucoties uz CSL 9.panta 1.punktu, kas nosaka, ka Latvijas teritorijā ceļu satiksmē atļauts izmantot reģistrētus transportlīdzekļus, kuru

konstrukcija un tehniskais stāvoklis atbilst Latvijā obligāti piemērojamo standartu un normatīvu prasībām, attiecībā uz kuriem ir veikta sauszemes

transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana un kuriem ir dota atļauja piedalīties ceļu satiksmē, un 20.panta pirmo daļu, kas

nosaka, ka transportlīdzekļa īpašniekam (valdītājam, turētājam) ir pienākums darīt visu nepieciešamo, lai ceļu satiksmē netiktu izmantoti tādi viņa

lietošanā esošie transportlīdzekļi, kuriem nav dota atļauja piedalīties ceļu satiksmē vai uz kuriem attiecas aizliegums piedalīties ceļu satiksmē, iestāde

norādījusi, ka transportlīdzekļa vadītājam pašam ir jāpārliecinās, ka ir veikta OCTA.

Lietas izskatīšanā nav pamats apšaubīt policijas darbinieku objektivitāti. Pierādījumu kopums apstiprina un piešķir ticamību protokolā fiksētajām

ziņām par pārkāpuma faktu. Iestāde atzinusi, ka ar lietas materiāliem ir pierādīts administratīvais pārkāpums un ka to izdarījis sūdzības iesniedzējs.

Izvērtējot piemērotā soda samērību, iestāde konstatējusi, ka sūdzības iesniedzējam ir piemērots minimālais iespējamais sods, tāpēc tas netiek

izvērtēts.

Iestāde nolēmusi labot protokolā pārrakstīšanās kļūdu, norādot, ka pārkāptā norma ir CSL 18.panta 2.punkts, un noraidīt sūdzību.

/pers. A/ iesniedza tiesā sūdzību par šo lēmumu.

Sūdzībā norādīts, ka viņš strādā kā taksometra vadītājs ar citu automašīnu. Transportlīdzeklis, ar kuru izdarīts pārkāpums, nepieder viņam un viņš

nezināja par tās OCTA.

2019.gada 28.oktobrī sūdzības iesniedzējam bija brīvdiena un ar tās tiesiskā valdītāja atļauju izmantoja transportlīdzekli DODGE, lai aizbrauktu uz

pilsētu. Transportlīdzekļa tiesiskais valdītājs viņu informēja, ka neplāno lietot transportlīdzekli un nav apdrošinājis to, piedāvājot to izdarīt sūdzības

iesniedzējam. Šajā sakarā sūdzības iesniedzējs zvanīja apdrošināšanas brokerim un lūdza noformēt OCTA polisi.

Uzskata, ka laikā no plkst. 15.32 līdz plkst. 15.36 nav iespējams sazināties ar brokeri, noformēt polisi un ievadīt to sistēmā. Iestādei bija tiesības

no brokera saņemt informāciju par šo darījumu, taču iestāde to neizdarīja.

Uzskata, ka atteikums parakstīt protokolu neietekmē lēmumu.

Norāda, ka iestādes rīcībai jāatbilst labai pārvaldībai. Par likumu pārkāpumiem ne tikai jāsoda, bet arī jāveic visas darbības, kas saistītas ar

pārkāpumu novēršanu un pārtraukšanu. Iestādes rīcība, kas vērsta uz sodīšanu, neatbilst labai pārvaldībai. Lai arī formāli pārkāpums ir izdarīts, tomēr ir

vērtējams, vai vadītājs šajā gadījumā ir sodāms, lai sods sasniegtu savu mērķi. No lietas redzams, ka sūdzības iesniedzējs pirms izbraukšanas darīja visu,

lai OCTA tiktu noformēta, tāpēc arī četru minūšu laikā tika labota brokera tehniskā kļūda. Konkrētajā gadījumā iestādes darbinieki ir pārpratuši

sodīšanas mērķi, kas ir tikai galīgais līdzeklis, lai novērstu jaunus pārkāpumus.

Lūdz atcelt lēmumu un izbeigt lietu.

Tiesnese, pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos materiālus, atzīst, ka sūdzība nav pamatota un tādēļ tā ir noraidāma.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.13panta trešā daļa paredz, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais

pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai.

Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Tiesnese pievienojas iestādes lēmumā norādītajai motivācijai, tāpēc spriedumā neizklāsta izvērstus argumentus, jo tie atkārtotu sprieduma

aprakstošajā daļā izklāstīto iestādes motivāciju.

Tiesnese uzskata, ka iestāde ir motivējusi savu lēmumu ar pierādījumu analīzi kopsakarā ar normatīvajiem aktiem, ko tiesnesei nav pamata

apšaubīt.

Administratīvais pārkāpums ir pierādīts un kvalificēts pareizi.

Ar pierādījumiem apstiprinās, ka OCTA polise ir kļuvusi spēkā esoša pēc administratīvā pārkāpuma konstatēšanas.

Atbilstoši LAPK 33.panta pirmās daļas 2.punktam šis apstāklis ir vērtējams kā atbildību mīkstinošs apstāklis.

Taču, tā kā lietā ir konstatēts atbildību pastiprinošs apstāklis atbilstoši LAPK 34.panta otrajai daļai, un sūdzības iesniedzējam jau ir piemērots

minimāli iespējamais soda mērs, soda tālāka mīkstināšana nav iespējama.

Vērtējot, vai sūdzības iesniedzējs ir atbrīvojams no soda, ievērojot viņa viedokli, ka soda piemērošana neatbilst labai pārvaldībai, tiesnese norāda,

ka, konstatējot administratīvā pārkāpuma faktu un sūdzības iesniedzēja vainu, vienīgais veids, kā atbrīvot sūdzības iesniedzēju no soda, ir atbilstoši

LAPK 21.pantam atzīt pārkāpumu par maznozīmīgu.

LAPK 21.pants nosaka, ja ziņas par administratīvo pārkāpumu ir pietiekamas, lai konstatētu, ka izdarītais pārkāpums ir maznozīmīgs, institūcija

(amatpersona), kurai piekritīga lietas izskatīšana, ir tiesīga neuzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību vai izbeigt uzsākto lietvedību un atbrīvot personu

no administratīvās atbildības, aprobežojoties ar mutvārdu aizrādījumu. Ceļu satiksmē izdarīto administratīvo pārkāpumu, ja par to paredzētais naudas

sods nepārsniedz četrdesmit euro un ja šis pārkāpums nav radījis draudus citiem ceļu satiksmes dalībniekiem vai viņu mantai, var atzīt par maznozīmīgu.

Tādējādi sūdzības iesniedzēja pārkāpumu varētu atzīt par maznozīmīgu, ja tiktu konstatēti šādi priekšnosacījumi:

1)pārkāpums izdarīts ceļu satiksmē;

2)par to paredzētais naudas sods nepārsniedz 40 euro;

3)pārkāpums nav radījis draudus citiem ceļu satiksmes dalībniekiem vai viņu mantai.

Administratīvais pārkāpums ir izdarīts ceļu satiksmē.

Par pārkāpumu, kādu izdarījis sūdzības iesniedzējs, likumdevējs ir noteicis transportlīdzekļa vadītājam sodu— no astoņdesmit pieciem līdz simt

divdesmit euro,

Ievērojot to, ka paredzētais naudas sods pārsniedz 40 euro, nepastāv likumīgs pamats, lai sūdzības iesniedzēja izdarīto administratīvo pārkāpumu

atzītu par maznozīmīgu.

Tiesnese konstatē, ka nepastāv likumīgs pamats sūdzības iesniedzēja atbrīvošanai no soda.

Tiesnese noraida sūdzības iesniedzēja viedokli, ka iestādei bija jāizprasa informācija no brokera par OCTA polisi, jo savā sūdzībā iestādei

sūdzības iesniedzējs šādu lūgumu nebija izteicis.

Atbilstoši LAPK 243.panta pirmajai daļa iestādē pierādīšanas pienākums administratīvā pārkāpuma lietvedībā ir institūcijai (amatpersonai), kura

sauc personu pie administratīvās atbildības, bet tiesā — iestādei.

LAPK 244.pants paredz, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un

objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Tiesnese konstatē, ka iestādes rīcībā bija pierādījumi, kas apstiprina sūdzības iesniedzēja vainu, tāpēc tiesnese secina, ka iestāde, izskatot lietu un

sūdzību, ir rīkojusies atbilstoši LAPK 243.un 244.pantam.

Tiesnese nekonstatē LAPK 289.12 panta pirmajā daļā paredzētos iestādes lēmuma obligātos atcelšanas iemeslus.

Ņemot vērā minēto un saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12 pantu, tiesnese

nosprieda:

noraidīt /pers. A/ sūdzību par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2019.gada 4.decembra lēmumu Nr.1553.

Spriedums pārsūdzams 10 darba dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas

Pārdaugavas tiesā.

Tiesnese G.Sokolova