Court imposes 100 euro fine for refusing police orders while intoxicated at airport.

Lietas arhīva Nr. 1-0169-20/10

ECLI:LV:RIRT:2020:0420.133016920.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2020.gada 20. aprīlī

Rīgas rajona tiesas

tiesnese I.Siliņeviča

rakstveida procesā izskatīja no Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Lidostas “Rīga” iecirkņa saņemtos administratīvā pārkāpuma materiālus par

/pers. A/, personas kods /personas kods/, ar deklarēto dzīves vietu /adrese A/, papildus norādīto /adrese B/, agrāk administratīvi nesodītu,

par Latvijas Administratīvā pārkāpuma kodeksa (turpmāk Latvijas APK) 175.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, un

konstatēja

2020.gada 14. martā plkst.21.51 Mārupes novadā, starptautiskās lidostas “Rīga” teritorijā, pasažieru termināla ēkā, C sektora izlidošanas zālē

pie C14 izejas, /pers. A/ ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieka likumīgām prasībām, ko viņš izvirzīja pildot dienesta pienākumus, proti, nereaģējot uz

vairākkārt izteiktu lūgumu uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, kategoriski atteicās to izdarīt, nepakļāvās policijas darbinieka prasībai doties uz

policijas dienesta transportlīdzekli, būdama alkohola reibuma stāvoklī, spēra policijas darbiniekiem ar kāju , sita ar kājām un rokām pa mašīnas

iekšdurvīm.

Ar šādām savām darbībām /pers. A/ izdarīja Latvijas APK 175.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu.

2020.gada 14. martā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Lidostas “Rīga” iecirkņa Kārtības policijas grupas vecākais inspektors majors M.

Kipurs sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. 379530.

2020. gada 17. martā /pers. A/ nosūtīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr. PC 379530 uz viņas deklarēto dzīves vietu un elektroniskā pasta

adresi ( lietas 27.-28. lapa).

/pers. A/ rakstveida paskaidrojumu par notikumu 2020.gada 14. martā plkst. 21.51 lidostā “Rīga” pēc būtības nav sniegusi, nav lūgusi iepazīties ar

lietas materiāliem.

2020. gada 27. martā tiesa nosūtījusi /pers. A/ informāciju par lietas izskatīšanu tiesas sēdē. Sūtījums veikts uz elektroniskā pasta adresi, uz

deklarēto dzīves vietu un norādīto /adrese B/ ( lietas 30; 50 lapa).

Pamatojoties uz 2020.gada 4.aprīļa likumu “ Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību” piektā panta

otro daļu- mainīts procesa veids uz rakstveida.

2020. gada 7.aprīlī, uz personas deklarēto dzīves vietu, norādīto adresi un elektronisko pasta adresi (lietas 31.-32. lapa) nosūtīta informācija par

lietas izskatīšanu rakstveida procesā. Personai izskaidrotas tiesības un pienākumi, kā arī tiesības sniegt rakstveida paskaidrojumus tiesai līdz 2020. gada

17. aprīlim.

No elektroniskās sarakstes ar tiesu, secināms, ka /pers. A/ ir saņēmusi tiesas sūtījumus, ir uzdevusi tiesai jautājumus un viņai sniegtas atbildes,

atkārtoti izskaidrojot viņas tiesības.

Ar tiesu veiktajā elektroniskajā sarakstē /pers. A/ paskaidrojumus pēc būtības nav sniegusi, norādījusi, ka policijas darbinieki pret viņu

izturējušies rupji, pievieno fotoattēlus( lietas 33-47.lapa).

Tiesnese nekonstatē šķēršļus izskatīt lietu rakstveida procesā. Pie administratīvās atbildības sauktās personas procesuālās tiesības ir nodrošinātas

un tas, kādā apmērā persona tās realizē ir viņas pašas ziņā.

No Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes lidostas “Rīgas” iecirkņa Kārtības policijas grupas vecākā inspektora M.Kipura ziņojuma izriet,

ka 2020.gada 14. martā plkst.21.04 pildot dienesta pienākumus kā VP RRP Lidosta “Rīga” iecirkņa norīkojuma vecākais, kad saņēmu informāciju no

VP RRP OVB par to, ka kādai mazgadīgai personai ir nepieciešama palīdzība lidostas pasažieru termināla ēkas sterilajā zonā. Persona, kura uzdevās par

/pers. B/, paziņoja, ka lidostas “Rīga” terminālī atrodas viņa dēls /pers. C/, kurš ceļo kopā ar savu māti /pers. A/ uz Dublinu un, ka viņš baidās atrasties

kopā ar savu māti, jo viņa ir stiprā alkohola reibuma stāvoklī. Ierodoties notikuma vietā, inspektoru M. Kipuru sagaidīja divi lidostas drošības dienesta

darbinieki, kuri paskaidroja, ka pie viņiem ir vērsusies mazgadīga persona un lūgusi palīdzību, jo viņa baidās atrasties kopā ar savu māti, kuri ir reibuma

stāvoklī un norādīja uz kādu sievieti. Inspektors M.Kipurs piegāja pie personas, stādījās priekšā un palūdza doto personu uzrādīt personu apliecinošu

dokumentu, uz ko dotā persona kategoriski atteicās to darīt minot iemeslu, ka viņa nesaprot, kāpēc viņai tas ir jādara. Inspektors M. Kipurs vairākas

reizes izskaidroja dotajai personai, ka saskaņā ar saņemto informāciju viņam kā policijas darbiniekam ir pamats aizdomām, ka minētā persona izdara

administratīvu pārkāpumu, līdz ar ko, saskaņā ar likumu ”Par policiju”, viņam kā policijas darbiniekam ir tiesības pieprasīt, lai persona uzrāda apliecinošu

dokumentu, un personai ir jāpakļaujas viņa prasībām. Inspektors M. Kipurs brīdināja doto personu par iespējamām sekām, kuras var iestāties gadījumā,

ja persona nepildīs viņa izvirzītās prasības, kā arī saskaņā ar VP pavēlēm, policijas darbiniekam ir pienākums izteikt savu prasību trīs reizes, personai

saprotamā valodā. Pēc tā tiek uzskatīts, ka persona ļaunprātīgi nepakļaujas policijas darbinieka prasībām, un viņa var tikt nogādāta uz policijas iestādi un

saukta pie atbildības, likumā noteiktajā kārtībā, uz ko sieviete, kā vēlāk noskaidrojās /pers. A/, kategoriski atbildēja, ka viņa neuzskata par vajadzību

kaut ko uzrādīt viņam un nekur ar viņu nedosies. Inspektors M.Kipurs vairākkārt paziņoja personai, ka viņa tiek aizturēta un viņai ir jādodas ar viņu uz

dienesta transportlīdzekli. Pieturot personu pie rokas viņš atkārtoti lūdza personu doties uz dienesta transportlīdzekli, pēc kā persona izrāvās no

satvēriena un apsēdās atpakaļ uz soliņa. Inspektors M. Kipurs atkārtoti izskaidroja personai, ka viņas pienākumus un atbildību, kura var iestāties

nepakļaušanās gadījumā. Pēc atkārtotas noraidošas atbildes, inspektors M.Kipurs satvēra minēto sievieti aiz rokām no aizmugures, un aizveda to līdz

dienesta automašīnai, kur minētā persona tika iesēdināta iekšā dienesta automašīnā (lietas 6.lapa).

Analoģiskus paskaidrojumus sniedzis Rīgas reģiona pārvaldes lidostas “Rīgas” iecirkņa Kārtības policijas grupas kārtībnieks G.Aņisimovs, norādot

uz apstākļiem kādos tika aizturēta /pers. A/, un to, ka /pers. A/ ir atteikusies pildīt policijas darbinieka M. Kipura prasības, t.sk. rāvusies ārā no

satvēriena, iesēdinot mašīnā spērusi ar kājām pa policijas darbinieka ķermeni un dienesta automašīnas durvīm ( lietas 7.lapa).

Liecinieku paskaidrojumus snieguši lidostas “Rīga” darbinieki /pers. D/ un /pers. E/ (lietas 8-9. lapa).

/pers. D/ norādījis, ka ir drošības dienesta darbinieks, saņēmis informāciju par alkohola reibumā esošu sievieti ar bērnu. Meklējot sievieti, saticis

mazgadīgu bērnu, kurš vērsies pie viņa ar informāciju, ka viņa māte atrodas stiprā alkohola reibumā un bērns baidās ar viņu lidot. Informējis dienestus un

ieradušies Valsts policijas darbinieki. Novērojis, ka sieviete atteikusies informēt par personību, uzrādīt dokumentus, rāvās ārā no satvēriena, apsēdās un

atteicās doties uz policijas automašīnu.

/pers. E/ norādījis, ka strādā lidostas drošības dienestā, bijis paziņojums, ka uz reisu Dublina, gaida sieviete stiprā alkohola reibumā un ar bērnu.

Atrodot minētās personas, nepilngadīgais vērsās pie kolēģa, norādot uz māti dzērumā. Tika izsaukta policija. Policijas darbinieki centās noskaidrot

sievietes personību, bet sieviete atteicās izpildīt policijas darbinieku prasības, rāvās ārā no satvēriena, kategoriski atteicās doties uz policijas automašīnu.

No /pers. B/ paskaidrojumiem izriet, ka atrodoties savā dzīves vietā, saņēmis telefona zvanu no sava nepilngadīgā dēla Filipa, ka viņš atrodas

lidostā ar māti, kura ir alkohola reibumā un baidās palikt ar viņu. Vērsies policijā ar lūgumu sniegt bērnam palīdzību. Aizbraucis uz lidostu, saticis dēlu,

kurš vēlējies palikt ar viņu. Redzējis, ka bērna māte ir stiprā alkohola reibumā un konfliktē ar policiju (lietas 17. lapa).

No lietai pievienotiem videoierakstiem no lidostas telpām redzams, ka persona- sieviete, kura atrodas kopā ar bērnu, ir neadekvātā stāvoklī, bērns

izskatās satraucies, redzami drošības dienesta darbinieki, kuri kontaktē ar bērnu un policijas darbinieku komunikācija ar personu ( sk. diskus pielikumā).

No Medicīnas centra ARS speciālistes 2020. gada 14. marta, plkst. 22.50 konsultatīvā slēdziena redzams, ka persona /pers. A/ ir agresīva, jūtama

alkohola smaka, atsakās veikt medicīnisku pārbaudi. Redzamu miesas bojājumu nav, var uzturēties policijas aizturēšanas telpā, slēdziens plkst. 22.50 (

lietas 13.lapa).

No Medicīniskās pārbaudes protokola Nr.148 alkohola ietekmes noteikšanai (Tvaika ielā 2, Rīgā), redzams, ka /pers. A/ konstatēts alkohola

reibums 3.50%, atkārtoti 3.27. Apģērbs tīrs kārtīgs. Ievainojumu, sasitumu nav. No iepazīšanās ar pārbaudes rezultātiem persona atteikusies. ( lietas

14.-15.lapa).

No 2020. gada 15.marta administratīvā pārkāpuma protokola Nr. PF 929240 redzams, ka /pers. A/ saukta pie administratīvās atbildības par

Latvijas APK 173.panta pirmās daļas pārkāpumu saistībā ar 2020. gada 14. martā, plkst. 21.14 notikumiem lidostā ‘Rīgā”, nepildīja bērna aprūpes

pienākumu. Uzlikts sods 70 euro apmērā. Persona /pers. A/ no iepazīšanās ar protokolu atteikusies (lietas 16.lapa).

No personas administratīvās aizturēšanas protokola redzams, ka /pers. A/ aizturēta 2020. gada 21.54, saistībā ar Latvijas APK 175.,173.pantos

paredzēto pārkāpumu izdarīšanu ( lietas 22.lapa).

Izvērtējusi lietas materiālos esošās ziņas, tiesnese secina, ka ar savām darbībām /pers. A/ izdarījusi administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts

Latvijas APK 175.pantā un proti, ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieku likumīgajām prasībām laikā, kad viņi izpildīja dienesta pienākumus un viņas

vaina pārkāpuma izdarīšanā ir pierādīta.

Administratīvā pārkāpuma protokols Nr. PC 379530 ir sastādīts par /pers. A/ ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieku likumīgajām

prasībām. Līdz ar to, personas, kura tiek saukta pie administratīvās atbildības, darbībās ir jākonstatē ļaunprātīga nepakļaušanās policijas darbiniekam un

policijas darbinieka prasības pamatotība.

Tiesnese atzīst, ka konkrētajā gadījumā policijas darbinieku prasības ir atzīstamas par likumīgām, jo persona- /pers. A/, atradās sabiedriskā vietā

alkohola reibumā un kopā ar nepilngadīgu bērnu, kurš izteica pretenzijas palikt un lidot kopā ar māti, un policijas darbiniekiem, dienesta pilnvaru robežās,

bija tiesības pārtraukt prettiesiskās darbības, pārbaudīt personību un veikt procesuālās darbības administratīvās lietvedības uzsākšanai un veikšanai.

Likuma “Par policiju” 12.panta 4.punktā noteikts, k a policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus atbilstoši dienesta

kompetencei, ir tiesības sastādīt protokolus par administratīvajiem pārkāpumiem; likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā nogādāt

policijas iestādē likumpārkāpējus, izdarīt viņu personas apskati, mantu un dokumentu izņemšanu un apskati, administratīvi aizturēt

likumpārkāpējus un veikt citus likumā noteiktos pasākumus administratīvo pārkāpumu lietvedības nodrošināšanai, kā arī piemērot viņiem

administratīvos sodus vai noteiktā kārtībā nosūtīt protokolus pēc piekritības.

Likuma „Par policiju” 22.panta pirmā un trešā daļa noteic, ka policijas darbinieks ir valsts varas pārstāvis, un likumīgās prasības un

rīkojumi, ko viņš izvirzījis vai devis, pildot dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti jāizpilda. Nepakļaušanās policijas darbinieka

likumīgajām prasībām ir sodāma. (..) Policijas darbinieka prasības ir obligātas un rīcība saistoša jebkurai personai, kamēr amatpersona, kas

pilnvarota kontrolēt vai uzraudzīt viņa darbību, nebūs tās apturējusi vai atcēlusi.

No minētā panta izriet prezumpcija, ka jebkurš policijas darbinieka rīkojums, ko viņš izdevis, pildot dienesta pienākumus, atzīstams par visiem

saistošu un sākotnēji ir jāizpilda, ja vien tas acīmredzami nav pretlikumīgs.

Tiesnese nekonstatē apstākļus, kas norādītu, ka policijas darbinieku prasības būtu nelikumīgas.

Tiesnese nevērtē /pers. A/ norādīto par miesas bojājumu nodarīšanu viņai aizturēšanas laikā, jo personai, ja tā uzskata, ka pret viņu ir vērsta

prettiesiska darbība, t.sk. nodarīti miesas bojājumi, ir tiesības likumā noteiktā kārtībā griezties tiesībsargājošās institūcijā. Turklāt no /pers. A/

medicīniskas apsekošanas 2020. gada 14. martā plkst. 22.50 lidostā “Rīga” un 2020. gada 15. martā, plkst. 00.30 Tvaika ielā 2, Rīgā, izriet, ka /pers.

A/ nav konstatēti ievainojumi vai miesas bojājumi ( lietas 13-14.lapa).

Saskaņā ar Latvijas APK 243.panta pirmo daļu pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata kompetentā

institūcija nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus

apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izspriešanā.

Izvērtējusi visu iepriekš minēto, tiesnese atzīst, ka /pers. A/ nepakļāvās policijas darbinieku likumīgajām prasībām. Viņas darbības-

pierādītā apjomā – personas identifikācijas dokumenta neuzrādīšana, nedošanās uz policijas dienesta transportlīdzekli, fiziska pretošanās, speršana

policijas darbiniekam, kā arī pa automašīnas iekšdurvīm sišana ar kājām un rokām, ir uzskatāmas par sodāmām atbilstoši Latvijas APK 175. pantā

noteiktajam un viņas vaina likumā noteiktā kārtībā ir guvusi pierādījumu.

Tiesnesei nav pamata neticēt policijas darbinieku liecinātam par notikušā apstākļiem, kas apstiprinās ar tiesas sēdē pārbaudītā video ierakstā

redzamo.

Policijas darbinieku liecības apstiprina gan liecinieku, drošības dienesta darbinieku liecinātais, gan neieinteresētas personas- nepilngadīgā

bērna tēva, /pers. B/ liecinātais.

Saskaņā ar Latvijas APK 32.pantu, nosakot sodu, tiek ņemts vērā izdarītā pārkāpuma raksturs, pārkāpēja personība, viņas vainas pakāpe un

mantiskais stāvoklis.

Atbildību mīkstinošus apstākļus tiesnese nekonstatē.

Atbildību pastiprinošs apstāklis –pārkāpuma izdarīšana atrodoties alkoholisko dzērienu ietekmē.

Pārbaudot /pers. A/ personību konstatēts, ka viņas pienākums ir gādāt par nepilngadīgu bērnu, viņas deklarētā dzīves vieta ir ārpus Latvijas, nav

ziņas par viņas ienākumiem un darba attiecībām.

Tiesnese izvērtējusi personību, to, ka lietā nav ziņas par personas agrāk izdarītiem pārkāpumiem, secina, ka ir piemērojams naudas sods.

Ievērojot iepriekš minēto un saskaņā ar Latvijas APK 175., 274., 275., 289.16. pantu tiesnese

no s p r ie d a :

/pers. A/, personas kods /personas kods/, par administratīvā pārkāpuma, kas paredzēts Latvijas APK 175.pantā izdarīšanu, sodīt ar naudas sodu

100 ( simts ) euro apmērā.

Saskaņā ar Latvijas APK 299.pantu - naudas sods jāsamaksā ne vēlāk kā 30 (trīsdesmit dienu) laikā no dienas, kad izsniegts

lēmums par naudas soda uzlikšanu un tas ieskaitāms rēķinā: Valsts kase, reģ.Nr.NMR90000050138, konta Nr.LV34TREL1060191011100,

Saņēmēja iestāde: Valsts kase BIC Kods: TRELLV22, mērķis –naudas sods protokols Nr. PC379530), un maksājumu apliecinošs dokuments

jāiesniedz tiesā.

Ja persona noteiktajā termiņā labprātīgi nesamaksā noteikto naudas sodu, tiesa Latvijas APK 296.panta kārtībā nodod spriedumu zvērinātam tiesu

izpildītājam piespiedu piedziņai.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijā 10 (desmit) darba dienu laikā no nolēmuma pieejamības dienas, sūdzību

iesniedzot Rīgas rajona tiesā.

Spriedums sastādīts un pieejams 2020.gada 20. aprīlī.

Tiesnese I.Siliņeviča