Legislator Case Law & Legislation
C23068515 / C-0080-17 AI generated

Court allows damages claim against directors for unauthorized loan during insolvency proceedings.

Case Number C23068515 / C-0080-17
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court fully awarded damages to the administrator of a bankrupt company against its former directors for an unauthorized loan made during insolvency proceedings. The plaintiff argued that the directors failed their duty of care by lending company funds without approval and neglecting to recover the debt owed by a deceased borrower. The court ruled that directors must act as prudent business owners and are liable for losses caused by their negligence or inaction under civil law provisions.

Legislator headnote

AI generated

Civil Law; Commercial Law; Insolvency; Directors' Liability: Directors of a company in insolvency proceedings are liable for losses caused to the company by unauthorized transactions or failure to recover debts, acting as prudent business owners.

Keywords

AI generated
directors liability insolvency proceedings unauthorized loan prudent business owner damages award corporate negligence bankruptcy administrator

Cited Legislation

AI generated
Civil Law Code Article 169
Civil Law Code Article 1775
Civil Law Code Article 1779
Civil Procedure Law Article 34
Civil Procedure Law Article 42
Civil Procedure Law Article 190
Civil Procedure Law Article 191
Civil Procedure Law Article 192
Civil Procedure Law Article 193
Civil Procedure Law Article 195
Civil Procedure Law Article 204.1
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. C23068515

Lietas arhīva Nr. C-0080-17

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Madonā, 2017. gada 24. februārī

Madonas rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētājs D.P.Kļaviņš

ar sekretāri I.Pinķi

2016. gada 7. jūnijā un 2017. gada 10. un 24. februārī izskatīja atklātā tiesas sēdē Avotu ielā 8, Madonā, civillietu sabiedrības ar ierobežotu

atbildību “/pers. B/” administratores /pers. C/ prasībā pret /pers. D/ un /pers. E/ par zaudējumu piedziņu un

konstatēja:

2015. gada 7. augustā prasītāja- sabiedrība ar ierobežotu atbildību (turpmāk tekstā-SIA) “/pers. B/ ” administratore /pers. C/, vērsusies

Madonas rajona tiesā pret /pers. D/ un /pers. E/ ar prasības pieteikumu par zaudējumu piedziņu

Prasības pieteikumā norādīts, ka ar Rēzeknes tiesas 2015.gada 30.janvāra spriedumu lietā Nr.C26078615 esot pasludināts SIA „Būve Rondita”

maksātnespējas process un par administratori tika iecelta sertificēta administratore /pers. C/ (sertifikāta Nr.00361).

Ar administratores lēmumu par parādnieka pārstāvi SIA „Būve Rondita” maksātnespējas procesa lietā noteikta /pers. D/ un /pers. E/.

Veicot SIA „Būve Rondita” dokumentu pārbaudi, konstatēts, ka 2012. gada 15. februārī starp SIA „Būve Rondita” un /pers. G/ noslēgts

aizdevuma līgums Nr. 1/02-2012. Saskaņā ar līgumu SIA „Būve Rondita” bez nodrošinājuma izsniegusi /pers. G/ aizdevumu 57583,62 EUR (Ls 40470

) apmērā ar atmaksas termiņu līdz 2012. gada 29. februārim.

No Rēzeknes tiesai iesniegtā SIA „Būve Rondita” 2014. gada 19. decembra debitoru saraksta izrietot, ka aizņēmējs miris 2012. gada augustā un

trešajai personai izsniegtais aizdevums EUR 57583,62 apmērā līdz maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanas brīdim neesot atgūts.

Saskaņā ar VID 2015.gada 23.februāra kreditora pieteikumu SIA „Būve Rondita” nodokļu parāds valsts budžetam sācis veidoties no 2007. gada

17. decembra. Papildus nodokļu audita rezultātā, kas tika veikts no 2007.gada 3.oktobra līdz 2008. gada 8. janvārim, sabiedrībai papildus nomaksai

budžetā tika noteikti Ls 96 451,54.

SIA „Būve Rondita” neveicot saimniecisko darbību kopš 2010. gada.

2012. gada 23. maijā uzņēmums saņēmis Valsts ieņēmumu dienesta brīdinājumu par maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu.

Maksātnespējas procesa pieteikumu Sabiedrība iesniegusi tiesā 2014. gada 30. decembrī.

Pastāvot SIA „Būve Rondita” faktiskai maksātnespējai un neizpildītām saistībām pret Valsts ieņēmumu dienestu, Sabiedrības valdes locekļi esot

noslēguši sabiedrībai neizdevīgu darījumu, aizdodot trešajai personai sabiedrības naudas līdzekļus 57583,62 EUR (Ls 40470), kā arī neesot veikuši

nekādas darbības, lai atgūtu debitora parādu.

Minētā darījuma rezultātā Sabiedrības valde esot liegusi iespēju Sabiedrībai segt savas saistības pret kreditoriem un atjaunot saimniecisko darbību,

līdz ar to Sabiedrības valdes locekļu rīcības rezultātā SIA „Būve Rondita ” ir nodarīti zaudējumi 57583,62 EUR apmērā.

Sabiedrības maksātnespējas procesa pieteikumā esot norādīts, ka pirmās maksātnespējas pazīmes sabiedrībai parādījušās jau 2009. gada sākumā.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta kreditora prasījumā norādīto SIA „Būve Rondita” nodokļu parāds valsts budžetam sācis veidoties no 2007. gada

17. decembra, kā arī no SIA „Būve Rondita” 2012. gada pārskatā norādītajām ziņām izrietot, ka SIA „Būve Rondita” nav veikusi saimniecisko darbību

kopš 2010. gada.

Neņemot vērā sabiedrības finansiālo stāvokli un to, ka uz aizdevuma izsniegšanas brīdi sabiedrībai nav izpildītas citas (t.i. nodokļu) saistības, kuru

izpildes termiņš bija iestājies un /pers. D/ un /pers. E/ kā uzņēmuma amatpersonām tas bijis zināms, ticis noslēgts sabiedrības interesēm neatbilstošs

darījums.

Ņemot vērā augstāk minēto, esot secināms, ka SIA „Būve Rondita” valdes priekšsēdētāja /pers. D/ un valdes locekle /pers. E/ kā sabiedrības

vadītāji pretēji Komerclikuma 169. panta pirmajai daļai neesot sekmējuši sabiedrības peļņu un mantas saglabāšanu un esot noslēguši sabiedrībai

neizdevīgu darījumu, tādejādi vēl vairāk pasliktinot sabiedrības finansiālo stāvokli.

Šāda valdes locekļu rīcība esot pretēja saprātīgai komerciālās apgrozības praksei un esot uzskatāma par neatbilstošu SIA „Būve Rondita”

interesēm.

Tā kā /pers. D/ un /pers. E/ nav rīkojušās kā krietni un rūpīgi saimnieki, saskaņā ar Komerclikuma 169. panta otro daļu viņām esot jāatbild par

zaudējumiem, ko viņas ir nodarījušas sabiedrībai.

Saskaņā ar SIA „Būve Rondita” 2011. gada pārskatu sabiedrībai uz 2011. gada 31. decembri bijušas parādsaistības Ls 93701 apmērā. Savukārt

no 2012. gada pārskata izrietot, ka SIA „Būve Rondita” ir daļēji segusi parādsaistības pret kreditoriem Ls 29318 apmērā, nesedzot saistības pret Valsts

ieņēmumu dienestu un izsniegusi aizdevumu Ls 40470 apmērā.

Ņemot vērā augstāk minēto, esot secināms, ka SIA „Būve Rondita” rīcība, izmaksājot sabiedrības līdzekļus trešajai personai, esot vērtējama kā

izvairīšanās no saistību izpildes un piedziņas vēršanas uz parādniekam piederošo mantu.

Sabiedrības likumīgie pārstāvji apzinoties SIA „Būve Rondita” finansiālo stāvokli uz darījuma noslēgšanas brīdi.

Aizdevuma līguma vienīgais noslēgšanas mērķis esot bijis apiet likumu, proti, nesamaksāt parādus un izvairīties no piedziņas vēršanas uz

Sabiedrības naudas līdzekļiem. Uz to norādot arī apstāklis, ka 2008. gada 14. janvārī Valsts ieņēmumu dienests pieņēmis lēmumu par izpildes

nodrošinājuma līdzekļu piemērošanu, pamatojot ar to, ka Sabiedrības audita rezultātā konstatēts, ka nodokļu maksātājs gatavojas veikt (veic) darbības,

kas izpaužas kā nodokļu maksātāja izvairīšanās no savlaicīgas nodokļu nomaksas veikšanas valsts budžetā, kā rezultātā varētu kļūt neiespējami izpildīt

lēmumu par nodokļu parādu piedziņu.

SIA „Būve Rondita” valdes priekšsēdētājas /pers. D/ un valdes locekles /pers. E/ rīcības rezultātā SIA „Būve Rondita” nodarīti zaudējumi, proti,

pastāvot SIA „Būve Rondita” faktiskai maksātnespējai un neizpildītām saistībām pret Valsts ieņēmumu dienestu, Sabiedrības valdes locekļi noslēguši

sabiedrībai neizdevīgu darījumu, aizdodot trešajai personai sabiedrības naudas līdzekļus 57583,62 EUR (Ls 40470), kā arī neesot veikuši nekādas

darbības, lai atgūtu debitora parādu. Tā rezultātā esot noticis SIA „Būve Rondita” mantas samazinājums EUR 57583,62 apmērā, tāpēc atbildētājiem

esot pienākums atlīdzināt prasītājam nodarītos zaudējumus.

Ņemot vērā prasības pieteikumā norādīto un saskaņā no augstākminētajām materiālajām tiesību normām, kā arī pamatojoties uz Civilprocesa

likuma 1., 43. panta pirmās daļas 10. punktu, 127. pantu, 129. pantu, Maksātnespējas likuma 65. panta 8. punktu, lūgts tiesu piedzīt solidāri no /pers. D/

un /pers. I/ „Būve Rondita” labā zaudējumus 57583,62 EUR.

Lūgts atzīt SIA „Būve Rondita” tiesības par laiku no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā līdz tā izpildei saņemt no /pers. D/ un /pers. E/ likumiskos

nokavējuma procentus - 6% gadā no neatmaksātās summas par katru kavējuma dienu līdz sprieduma izpildei.

2016. gada 7. jūnija tiesas sēdē SIA “/pers. B/” administratore /pers. C/ prasību uzturēja uz prasības pieteikumā norādītajiem

apstākļiem. Prasība esot pamatota ar Komerclikuma 169. panta pirmo daļu, kas nosaka, ka valdes loceklim savi pienākumi jāpilda kā krietnam un

rūpīgam saimniekam. Atbildētājas kā SIA “/pers. B/” valdes locekles 2012. gadā aizdevušas /pers. G/ naudas līdzekļus EUR 57583,62. No gada

pārskata par 2012. gadu esot redzams, ka faktiski sabiedrība saimniecisko darbību nav veikusi kopš 2009. gada. Aizņēmējs 2012. gadā esot miris.

Aizdevums neesot nodrošināts. Neesot pierādījumu tam, ka aizdevumu būtu mēģināts atgūt. Laikā, kad uzņēmums strādā ar zaudējumiem, faktiski neveic

saimniecisko darbību, ir uzkrājis nodokļu parādu. Aizdodot tik lielu naudas summu atbildētājas nav rīkojušās kā krietni un rūpīgi saimnieki. Pats

aizdevuma izsniegšanas fakts un tas, ka aizdevums nav atmaksāts, pierādot zaudējumu esamību. Jautājot pilnvarotajam pārstāvim- /pers. J/ par konkrēto

darījumu, esot saņemt mutvārdu paskaidrojums, ka darījums noformēts ar atpakaļejošu datumu pēc tam, kad bijis zināms, ka minētā persona mirusi un

naudas līdzekļi, kuri no kases bijuši izšķērdēti, formāli tikuši aizdoti minētajai personai.

2017. gada 10.februārī tiesas sēdē SIA “/pers. B/” administratore /pers. C/ uzturēja prasību pilnā apmērā. Prasības pamats esot

atspoguļots prasības pieteikumā. Pastāvot apstākļiem, kad SIA “/pers. B/” ilgstoši nebija veikusi saimniecisko darbību, bijuši izveidojušies lieli nodokļu

parādi, tajā skaitā nodokļu audita rezultātā, noslēgt aizdevuma līgumu par tik lielu naudas summu, neesot bijusi vērtējama kā krietna un rūpīga

saimniekošana no atbildētāju puses. Aizdevums neesot nodrošināts. Neesot veiktas nekādas darbības, lai aizdevumu atgūtu. Valdes locekles, noslēdzot

šo darījumu, ir nodarījušas zaudējumus sabiedrībai. Ar /pers. J/ liecībām tiesas sēdē esot pierādīts, ka atbildētājas nav rīkojušās kā krietni un rūpīgi

saimnieki. Visus lēmumus pieņēmusi trešā persona, atbildētājas tikai parakstījušas līgumu, neiedziļinoties darījuma būtībā, nepārliecinoties par darījuma

saimniecisko izdevīgumu. Tas, ka liecinieks formāli vadījis uzņēmumu, neesot ņemams vērā. Komercreģistrā atbildētājas ir reģistrētas kā uzņēmuma

amatpersonas, tādējādi viņām ir jāuzņemas atbildība par savu rīcību, tajā skaitā par nolaidību un bezdarbību. Neskatoties uz to, ka uzticējušas lieciniekam

rīkoties, atbildētājas neesot atbrīvotas no Civillikumā un Komerclikumā noteiktās atbildības. No publiskajā reģistrā reģistrētās informācijas esot

redzams, ka atbildētājas ir bijušas sabiedrības valdē un viņu darbība apturēta ar brīdi, kad iecelts administrators. Lietā neesot iesniegti pierādījumi par to,

ka liecinieks būtu administratīvi sodīts par uzņēmumā pieļautajiem pārkāpumiem.

2016. gada 7. jūnija tiesas sēdē atbildētāju /pers. D/ un /pers. E/ pilnvarotā persona /pers. K/ prasību neatzina. Valdei esot

beigušās paraksta tiesības 2012. gada februārī. Tādējādi laika posmā no 2009. gada līdz 2012. gadam atbildētājām neesot bijušas tiesības parakstīt gada

pārskatus. Šajā laikā nesot bijušas tiesības arī izsniegt pilnvarojumu. Saskaņā ar Komerclikuma 224. pantu (spēkā līdz 2010. gada 1. maijam) valde ar

paraksta tiesībām ir ievēlēta uz trīs gadiem. No Lursoft pieejamās informācijas pēdējā dalībnieku sapulce notikusi 2009. gada 21. aprīlī un valde ievēlēta

uz 3 gadiem, savukārt šis termiņš izbeidzies 2012. gada 21. aprīlī. Tādējādi iesniegtie gada pārskati par 2011. un 2012. gadu neesot izmantojami kā

pierādījumi lietā. Ar Valsts ieņēmumu dienestu bijusi vienošanās par parāda samaksu pa daļām. No 2009. gada līdz 2013. gadam uzņēmuma interesēs

darbojies /pers. J/. Taču pilnvaras derīguma termiņš beidzies 2010. gada 31. decembrī. /pers. J/ neesot bijušas dalībnieka tiesības un gada pārskata

akceptēšanai viņš neesot bijis pilnvarots. Atbildētājas neesot cēlušas iebildumus pret /pers. J/ darbībām saistībā ar saimniecisko darbību. Kā dalībniecēm

atbildētājām attiecībā uz pārskatu apstiprināšanu, esot iebildumi pret /pers. J/ darbībām. Aizdevums esot izsniegts lauksaimniecības tehnikas iegādei.

Neesot bijis pamata neuzticēties /pers. J/. Tādējādi esot bijusi uzticība arī /pers. J/ ieteikumam ieguldīt naudas līdzekļus citā nozarē, lai uzlabotu

uzņēmuma finansiālo stāvokli.

2017. gada 10. februārī tiesas sēdē atbildētāju /pers. D/ un /pers. E/ pilnvarotā persona /pers. K/ norādīja, ka esot svarīgi izvērtēt,

vai atbildētājas ir bijušas valdes locekles uz aizdevuma līguma noslēgšanas brīdi. Komerclikuma 224. pants paredz, ka par valdes locekli ievēlama

persona tikai tad, ja tā ir devusi savu rakstveida piekrišanu. 2008. gada decembrī gan /pers. E/, gan /pers. D/ no valdes locekļa amata esot atceltas un

par valdes locekli iecelts /pers. J/. Ar dokumentiem vērsušies Uzņēmumu reģistrā, kur pastāvot šķēršļiem jebkādu grozījumu veikšanai, lēmums neesot

reģistrēts. Tomēr tas nenozīmē, ka lēmums būtu zaudējis spēku. Uzņēmumu reģistrs nepārbauda lēmuma saturu un neatceļ vai neieceļ valdes locekļus,

tikai veic ierakstus, lai aizsargātu trešās personas. Aizdevuma līgums esot iekšējs darījums. Ieņēmumu dienests esot norādījis, ka arī ir saņemts iesniegums

par to, ka atbildētājas nepiekrīt turpmāk tikt ievēlētas uzņēmuma valdē. Tādējādi kopš 2008. gada decembra atbildētājas neesot vērtējamas kā SIA

“Būve Rondita” valdes locekles. /pers. J/ ne tikai ir pārstāvējis uzņēmumu, bet viņam arī piemēroti administratīvie sodi par uzņēmumā pieļautajiem

pārkāpumiem. No 2012. gada pārskata esot redzams, ka šajā gadā, neveicot saimniecisko darbību, tikuši segti parādi no faktiskā valdes locekļa /pers. J/

finansiālajiem līdzekļiem. /pers. J/, noslēdzot aizdevuma līgumu ar /pers. G/, centies glābt uzņēmumu no maksātnespējas. Šāda rīcība neesot vērtējama kā

rupja nolaidība. Iespējamā prasība būtu jāceļ pret faktisko valdes locekli /pers. J/, lai piedzītu zaudējumus par to, ka valde nav rīkojusies kā krietns un

gādīgs saimnieks. Lietā neesot iegūti pierādījumi par to, ka maksātnespēja iestājusies nerūpības dēļ. /pers. G/ nāves iestāšanās neesot bijis paredzams

apstāklis. Lietā neesot konstatēts, ka valde būtu pieļāvusi nerūpību un neuzmanību attiecībā uz uzņēmuma vadīšanu.

2017. gada 10.februārī tiesas sēdē liecinieks /pers. J/ liecināja, ka uzņēmumā sākotnēji strādājis kā darba vadītājs, vēlāk kā

direktors. Uzņēmums nodarbojies ar celtniecības darbiem, vecis materiālu transporta piegādes. Sākoties krīzei uzņēmumam radušās finansiālas

problēmas. 2008. gadā atbildētājas vairs neesot strādājušas uzņēmumā, atteikušās no valdes vadīšanas un vēlējušās atteikties no uzņēmuma vadīšanas.

Sagatavoti nepieciešamie dokumenti un iesniegti Uzņēmumu reģistrā, taču pārbaudot datus paziņots, ka Uzņēmumu reģistrs dokumentus pieņemt nevar,

jo ir uzlikts Valsts ieņēmumu dienesta liegums. Valdes maiņa reāli notikusi 2008. gada beigās un no šī brīža valdes vadītāja amatā iecelts liecinieks. Kopš

2007. gada visus jautājumus sācis risināt /pers. J/. Pamatojoties uz pilnvarojumu risinājis visus jautājumus ar Valsts ieņēmumu dienestu un citām valsts

iestādēm, veicis pārrunas ar piedziņas daļu, veicis pārrunas par nodokļu parāda segšanu. Valsts ieņēmumu dienests saistībā ar uzņēmumu saistītiem

jautājumiem vērsies tieši pie /pers. J/, tajā skaitā piemērojot administratīvos sodus. Iesniedzot grafiku par nodokļu parāda atmaksu VID piedziņas daļā,

bijis saprotams, ka dienests nāk pretim un ļauj maksāt parādu pa daļām. 2012. gadā konstatēts, ka nodarbojoties ar celtniecību nav iespējams nopelnīt,

tādējādi radusies doma iegādāties lauksaimniecības tehniku, lai nodarbotos ar lauksaimniecību. Pēc paziņu ieteikumiem nolemts sadarboties ar personām,

kas par cenu zem tirgus vērtības varētu piegādāt lauksaimniecības tehniku. SIA “Kamus” galvojis aizdevumu un šis galvojums ticis noslēgts rakstveidā.

2012. gadā uzņēmuma finansiālās problēmas liecinieks risinājis, izmantojot personīgos naudas līdzekļus, meklējis iespējamos risinājumus parādu segšanai

ar mērķi uzlabot uzņēmuma finansiālo situāciju. Aizdevuma līgumu sagatavojis liecinieks. Atbildētājas aizdevuma līgumu parakstījušas formāli. Bijusī

valdes locekle /pers. D/ esot liecinieka bijusī sieva. Laulība ar atbildētāju šķirta aptuveni divus mēnešus, taču faktiski kopdzīve nepastāvot vairākus

gadus. Ar /pers. E/ neesot radniecība, taču viņa esot personīgi labi pazīstama. /pers. G/ pirms aizdevuma izsniegšanas personīgi neesot pazinis. Ticies esot

vienu reizi, kad ticis noslēgts līgums un, lai atdotu naudas līdzekļus. /pers. G/ kā darījuma partneri ieteicis SIA “Kamus” valdes loceklis- /pers. L/, kuru

pazinis jau iepriekš. Lieciniekam radusies ideja mainīt uzņēmuma darbību uz lauksaimniecību un /pers. L/ piedāvājis /pers. G/ kā savu sadarbības partneri,

galvojis, ka viss būs labi. Aizdevums piešķirts lauksaimniecības tehnikas iegādei. Neesot gribējies norādīt, ka celtniecības firma iegādājas

lauksaimniecības tehniku. Bijis paredzēts, ka uzņēmums aizdod naudu un pretim saņem traktortehniku. Neesot bijis plānots no /pers. G/ prasīt maksu par

aizdevuma izmantošanu atbilstoši aizdevuma līguma 1.2. punktam. Uzņēmuma kontiem ir bijuši uzlikti INKASSO. Uzņēmuma skaidrā nauda glabājusies

pie /pers. J/. Vairākkārtīgi braucot uz VID liecinieks centies samazināt nodokļu parāda slogu, taču saņēmis atteikumus. Tā kā bijis jāstrādā, lai varētu

atdot radušos parādus, sapratis, ka ir jāsāk nodarboties ar lauksaimniecību. Summu ieguldījis aizdevuma darījumā- tehnikas iegādei, jo neesot bijis

izdevīgi to ieguldīt VID nodokļu parāda atdošanai. Pilnvaras, kas bijušas nepieciešamas darījumu slēgšanai, parakstījusi liecinieka sieva. Ar /pers. G/

tikušies Klintainē, netālu no liecinieka tā brīža darba vietas. Par aizdevuma summu vienojušies, pamatojoties uz uzņēmumā pieejamo līdzekļu apjomu.

Summa esot bijusi vajadzīga lielāka, taču tā kā tuvojusies zemes darbu sezona un bijis nepieciešams uzsākt darbu, lielāku aizdevuma summu iegūt neesot

bijis laika. Līguma noslēgšanas brīdī sazinājies ar /pers. G/, informējis arī par aizdevuma summas apmēru. Vēlāk, uzzinot, ka /pers. G/ ir miris, mēģinājis

konsultēties ar juristiem par turpmāko rīcību. No SIA “Kamus” esot saņemts galvojums aizdevuma līgumam, taču, kad iestājušās galvojuma līguma

sekas, SIA “Kamus” izvairījusies no saistību labprātīgas izpildes. Tiesā pret SIA “Kamus” neesot vērsies, jo tas prasījis lielus finansiālus tēriņus. Vairāku

kreditoru prasījumi esot apmierināti vēl neilgi pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas. Tieši Valsts ieņēmumu dienests esot aicinājis uzsākt

maksātnespējas procesu.

Noklausījusies procesa dalībnieku paskaidrojumus, liecinieka liecības tiesas sēdē, novērtējusi lietā esošos pierādījumus, tiesa

uzskata, ka prasītāja prasība ir pamatota un apmierināma pilnā apmērā, jo ir pierādīta.

Ar Rēzeknes tiesas 2015. gada 30. janvāra spriedumu lietā Nr. C26078615 ir pasludināts SIA „Būve Rondita” maksātnespējas process un par

administratori ir iecelta sertificēta administratore /pers. C/, sertifikāta Nr.00361(l.lpp. 9.10).

Maksātnespējas likuma 26. panta otrā daļa nosaka, ka administrators nodrošina efektīvu un likumīgu juridiskās personas maksātnespējas procesa

un fiziskās personas maksātnespējas procesa norisi un mērķu sasniegšanu.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra 2015. gada 4. februāra izziņu Nr. 13-3-19505 SIA “/pers. B/” dalībnieki uz

24.12. 2014 ir /pers. E/ un /pers. D/ (l.lpp. 12-14).

2014. gada 19. decembrī SIA “/pers. B/” Rēzeknes rajona tiesā ir iesniegusi juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu. SIA

“/pers. B/” pieteikumu ir parakstījušas /pers. D/ un /pers. E/, tādējādi pēc tiesas ieskata apliecinot, ka viņas ir SIA “/pers. B/” dalībnieces (l.lpp. (l.lpp.

59-61).

Tiesa uzskata, ka ir pierādīts, ka atbildētājas, parakstot SIA “/pers. B/” juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ir

apstiprinājušas, ka viņas ir SIA “/pers. B/” dalībnieces, neskatoties uz to, ka /pers. D/ ir iecelts par izpilddirektoru.

Lietā atrodas SIA “/pers. B/” gada pārskats par 2011. gadu un ziņās par uzņēmumu ir norādīts, ka izpilddirektors ir /pers. J/. Šis pārskats Valsts

ieņēmumu dienestā saņemts 2012. gada 2. jūnijā un iereģisrēts ar Nr. 781200157692 (l.lpp. 62).

Lietā nepastāv strīds par 2012. gada 15. februārī noslēgto aizdevuma līgumu Nr. 1/02-2012, saskaņā ar kuru SIA “/pers. B/” aizdeva

Normundam Inkinam Ls 40470 jeb EUR 57583,62. Aizdevuma līgumu ir parakstījusi SIA “/pers. B/” valdes priekšsēdētāja /pers. D/ un SIA “/pers.

B/” valdes locekle /pers. E/ (l.llp. 17,18).

Izvērtējot aizdevuma līgumu Nr. 1/02-2012 mērķi un saturu, nekas neliecina, ka šī nauda tika aizdota lauksaimniecības tehnikas iegādei tieši

priekš SIA “/pers. B/”. Līguma 2.1 punktā ir norādīts - aizdevums izsniegts ar mērķi iegādāties lauksaimniecības tehniku, taču nekas nav norādīts, ka

šo lauksaimniecības tehniku jāiegādājas priekš SIA “/pers. B/”.

Liecinieka liecības, ka šādu naudas izsniegšanas kārtību priekš lauksaimniecības tehnikas iegādes viņam ieteikusi grāmatvede, nevieš uzticību.

Tāpat no dotā aizdevuma līguma 1.2 un 3.3. punkta secināms, ka aizņēmējam /pers. G/ ir jāmaksā par aizdevuma lietošanu Ls 405, kas ir

nesaprotami pie situācijas, ka lauksainiecības tehniku ir nepieciešamss iegādāties priekš pašas SIA “/pers. B/”.

Tādējādi ir pamatots prasītājas arguments, ka visus lēmumus SIA “/pers. B/” pieņēmusi trešā persona un atbildētājas tikai parakstījušas līgumu,

neiedziļinoties darījuma būtībā, nepārliecinoties par darījuma saimniecisko izdevīgumu.

Pie šādiem apstākļiem tiesa uzskata, ka maksātnespējīgās SIA „Būve Rondita” administratores /pers. C/ celtā prasība ir pamatota, jo valdes

priekšsēdētājas /pers. D/ un valdes locekles /pers. E/ rīcības rezultātā SIA „Būve Rondita” nodarīti zaudējumi. Prasītāja ir pierādījusi, ka pastāvot SIA

„Būve Rondita” faktiskai maksātnespējai un neizpildītām saistībām pret Valsts ieņēmumu dienestu, sabiedrības valdes locekļi noslēguši sabiedrībai

neizdevīgu darījumu, aizdodot trešajai personai sabiedrības naudas līdzekļus 57583,62 EUR (Ls 40470).

Tāpat tiesa secina, ka nav veiktas nekādas darbības, lai atgūtu debitora parādu. Tā rezultātā ir noticis SIA „Būve Rondita” mantas samazinājums

57583,62 EUR apmērā, tāpēc atbildētājām ir pienākums atlīdzināt prasītājam nodarītos zaudējumus.

Pamatots ir prasītājas arguments, ka neskatoties uz to, ka atbildētājas uzticējušas /pers. D/ rīkoties, tās nav atbrīvotas no Civillikumā un

Komerclikumā noteiktās atbildības.

Komerclikuma 169. panta 1. daļa nosaka, ka Valdes un padomes loceklim savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam.

Tiesa kritiski vērtē atbildētāja puses teikto, ka pēc 2011. gada uzņēmumu vadījis un visus darījumus būtu veicis tikai /pers. J/, jo dokumenti un

fakti pierāda pretējo.

Saskaņā ar Civillikuma 1775. pantu katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina. Civillikuma 1779. pants nosaka, ka katram ir pienākums

atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.

Valsts nodeva saskaņā ar Civilprocesa likuma 34. panta 1. daļas d) punktu sastāda EUR 1668,31. Civilprocesa likuma 42. panta 1. daļa

nosaka, ja prasītājs ir bijis atbrīvots no tiesas izdevumu atlīdzināšanas valstij, piespriežami no atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātai

prasījuma daļai. Ar lietas vešanu saistītie izdevumi lietā sastāda EUR 24,66 (l.lpp. 2).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājam dodams termiņš labprātīgai sprieduma izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Pamatojoties uz iepriekš minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 42. panta pirmo daļu, 190.-193.pantiem, 195., 199. pantiem, 204.1 pantu,

tiesa

n o s p r i e d a:

Apmierināt pilnībā SIA “/pers. B/” administratores /pers. C/, personas kods /personas kods/, prasību.

Piedzīt solidāri no /pers. D/, personas kods /personas kods/ un /pers. E/, personas kods /personas kods/, SIA “/pers. B/” vienotais reģ. nr.

45403014639, labā zaudējumus EUR 57583,62 (piecdesmit septiņi tūkstoši pieci simti astoņdesmit trīs euro un 62 centi).

Atzīt SIA “/pers. B/” tiesības par laiku no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā saņemt no /pers. D/ un /pers. E/ likumiskos nokavējuma procentus-

6% gadā no neatmaksātās summas par katru kavējuma dienu līdz sprieduma izpildei.

Piedzīt no /pers. D/ un /pers. E/ par labu valstij no katras valsts nodevu EUR 834,02 (astonus simtus trīsdesmit četrus euro 2 centus), piedzīt no

katras par labu valstij ar lietas vešanu saistītos izdevumus EUR 12,33 (divpadsmit euro 33 centus).

/pers. R/ un /pers. E/ termiņu sprieduma daļā par pirkuma maksas atlīdzības un tiesāšanās izdevumu piedziņu labprātīgai izpildei 10 (desmit)

dienas, termiņu skaitot no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.

Par šo spriedumu 20 dienu laikā var iesniegt apelācijas sūdzību Vidzemes apgabaltiesai. Sūdzība iesniedzama Madonas rajona tiesā.

Pilns spriedums sastādīts 2017. gada 24. februārī.

Tiesnesis D.P.Kļaviņš