Legislator Case Law & Legislation
A42469008 / A42-01153-10 AI generated

Court dismissed tenant's appeal to cancel city council decision denying apartment privatization due to missing minor children's consent.

Case Number A42469008 / A42-01153-10
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The Administrative District Court rejected A.C.'s request to annul the City Council's decision denying the privatization of an apartment. The tenant argued that the decision was premature and failed to account for the minor children's rights, yet the court found that consent from all family members, including minors represented by the Children's Court, was a mandatory condition. Consequently, the court ruled that the City Council's refusal to transfer ownership was legally justified and the tenant's appeal lacked merit.

Legislator headnote

AI generated

Administratīvā procesa likuma 246.-251. un 289.-291. pants; The court must uphold administrative decisions where statutory conditions, such as the consent of all family members for minor children's property rights, were not met by the applicant.

Keywords

AI generated
administrative appeal apartment privatization minor children consent family property rights City Council decision

Cited Legislation

AI generated
Administratīvā procesa likuma 246.-251. un 289.-291. pants
Bāriņtiesu un pagasttiesu likuma 30.panta 7.punkts
Civillikuma 724., 731. un 738. pants
Civillikuma 192., 262., 265., 268., 280., 283., 286., 287., 290.—292., 294.—296., 299. un 334. pants
Civillikuma 1913. pants
pants), ņemot vērā, ka aizbilstamā mantas dāvināšana nav pieļaujama (Civillikuma 1913. pants)), jo ar Rīgas bāriņtiesas 1997.gada 27.augusta lēmumu N.L.
Bāriņtiesu un pagasttiesu likuma pārejas noteikumu 1.punkts
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lieta Nr.A42469008 (A01153-10/4)

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2010.gada 27.jūlijā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese D.Ābele,

piedaloties trešajām personām N.L. un M.L., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc A.C. pieteikuma par Rīgas domes priekšsēdētāja 2008.gada 7.janvāra lēmuma Nr.1-43/RD-08-22-ap atcelšanu. Aprakstošā daļa

[1] Ar Rīgas domes priekšsēdētāja 2008.gada 7.janvāra lēmumu Nr.1-43/RD- 08-22ap (turpmāk – Lēmums) atstāts negrozīts Rīgas pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijas 2007.gada 28.septembra lēmums Nr.942, ar kuru atteikts nodot A.C. īpašumā dzīvokli /adrese/. Lēmums pamatots ar to, ka ne 2004.gada 29.septembrī starp A.C., I.L. un T.L. noslēgtais vienošanās līgums, ne arī 2006.gada 29.augustā Dzīvojamo māju privatizācijas komisijā iesniegtā vienošanās nav noformēta atbilstoši spēkā esošajām tiesību normām, proti, vienošanos nav parakstījuši visi īrnieces ģimenes locekļi.

Tāpat Lēmumā secināts, ka Rīgas Bāriņtiesa ar 2006.gada 4.janvāra lēmumu nolēma neatļaut noslēgt vienošanos nepilngadīgo N.L. un M.L. vārdā, jo dzīvokļu maiņa nav bērnu interesēs. [2] 2008.gada 31.janvārī Administratīvajā rajona tiesā saņemts A.C. pieteikums par Lēmuma atcelšanu. Pieteikumā norādīti šādi apsvērumi: [2.1] 2004.gada 29.septembrī pieteicējs noslēdza vienošanos ar I.L. un T.L. par dzīvokļa /adrese/, privatizāciju uz pieteicēja vārda. Vienošanās noslēgšanas brīdī N.L. un M.L. ir bijuši nepilngadīgi.

Atbilstoši Rīgas bāriņtiesas 1997.gada 27.augusta lēmumam Nr.29/2.2. N.L. un M.L. jāsaglabā apdzīvojamā platība /adrese/, par ko pieteicējam nav bijis zināms vienošanās noslēgšanas brīdī. [2.2] 2006.gada 29.augustā pieteicējs iesniedza Rīgas pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijā privatizācijas pieteikumu par dzīvokļa /adrese/, nodošanu privatizācijai. [2.3] Pieteicējs uzskata, ka Rīgas pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijas 2007.gada 28.septembra lēmums ir pieņemts pirmslaicīgi, jo 2007.gada janvārī tika ierosinātu civillieta I.L. prasība pret Rīgas bāriņtiesu un Rīgas domi par atļaujas došanu noslēgt vienošanos nepilngadīgā vārdā par atteikšanos no dzīvokļa privatizācijas tiesībām.

Pašlaik I.L. prasība atrodas Rīgas apgabaltiesas izskatīšanā. [2.4] Privatizācijas komisija neņēma vērā, ka vienošanās starp pieteicēju, I.L. un T.L. tika noslēgta 2004.gada 29.septembrī, bet I.L. ģimenes loceklis N.L. sasniedzis pilngadību 2006.gada 6.martā. Uz vienošanās noslēgšanas dienu viņš bija nepilngadīgs. [2.5 Atbildētāju pārstāvošā iestāde rakstveida paskaidrojumā tiesai prasību neatzīst un lūdz noraidīt, pamatojoties uz Lēmumā norādītajiem apsvērumiem. [4] Uz tiesas sēdi pieteicējs, atbildētāju pārstāvošās iestādes pārstāvis un trešās personas T.L. un I.L. nav ieradušās. Par tiesas sēdes laiku un vietu procesa dalībniekiem paziņots savlaicīgi likumā noteiktā kārtībā (lietas lapa 142-145).

Tiesa atzīst, ka nepastāv Administratīvā procesa likuma 268. un 269.pantā minētie apstākļi lietas izskatīšanas atlikšanai un lietas materiāli ir pietiekami, lai lietu izskatītu bez šo procesa dalībnieku klātbūtnes tiesas sēdē. Trešās personas M.L. un N.L. tiesas sēdē norādīja, ka pieteikums nav pamatots, ka viņi nekad nav devuši piekrišanu dzīvokļa privatizācijai uz pieteicēja vārda un ir ieinteresēti saglabāt dzīvokli sev.

Motīvu daļa

[5] Tiesa, noklausoties procesa dalībnieku paskaidrojumus un izvērtējot lietas materiālus, atzīst, ka pieteikums nav pamatots un ir noraidāms. Tā kā pieteicējs vēlas panākt lēmuma pieņemšanu par dzīvokļa /adrese/ nodošanu privatizācijai, tad faktiski pieteikums ir par labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Atteikuma izdot labvēlīgu lēmumu atcelšana pati par sevi neietekmētu tiesisko situāciju, tādēļ pieteikums daļā par administratīvā akta atcelšanu nav izskatāms kā atsevišķs prasījums. [6] Tiesa konstatē šādus faktiskos apstākļus: [6.1] Ar 1996.gada 19.jūnija rīkojumu dzīvoklis /adrese/ (turpmāk arī - Dzīvoklis) izīrēts L.L., I.L., N.L. un M.L. (lietas lapa 47). [6.2] Ar Rīgas domes Rīgas bāriņtiesas 1997.gada 27.augusta lēmumu Nr.29/2.2.

N.L. un M.L. ievietots SOS bērnu ciematā un bērniem nolemts saglabāt apdzīvojamo platību Dzīvoklī (lietas lapa 28). [6.3] 2004.gada 29.septembrī noslēgta vienošanās (turpmāk arī – Vienošanās) starp pieteicēju un I.L. un T.L. par to, ka I.L. un T.L. nodod pieteicējam Dzīvokļa īres tiesības un privatizācijas tiesības (lietas lapa 21). [6.4] 2004.gada 30.septembrī I.L., T.L. un I.L. nosūtīts Dzīvokļa Privatizācijas paziņojums Nr.22-8/166261 (lietas lapa 46). [6.5] 2004.gada 5.oktobrī noslēgts Dzīvojamo telpu /adrese/ īres līgums, dzīvojamo telpu lietotāji ir L.L., I.L., T.L., R.L., nepilngadīgajiem N.L. un M.L. saglabājama dzīvojamā platība (lietas lapa 48-49). [6.6] 2006.gada 29.augustā pieteicējs iesniedza Dzīvokļa privatizācijas pieteikumu (lietas lapa 63), un Komisijā pieteicējs un T.L. un I.L. parakstījuši vienošanos, saskaņā ar kuru T.L. un I.L. atsakās no Dzīvokļa privatizācijas par labu A.C. (lietas lapa 64). [6.7] 2006.gada 29.augustā pieteicējs tiek informēts par to, ka Dzīvokļa privatizācijai nepieciešama bāriņtiesas piekrišana (lietas lapa 65). [6.8] Ar Rīgas bāriņtiesas 2006.gada 4.janvāra lēmumu Nr.1-6/23 nolemts neatļaut noslēgt vienošanos nepilngadīgo N.L. un M.L. vārdā par atteikšanos no Dzīvokļa privatizācijas tiesībām par labu A.C. (lietas lapa 53-58). [6.9] Rīgas pašvaldības Dzīvojamo māju privatizācijas komisija 2007.gada 14.aprīlī lūdz pieteicējam sniegt papildus viedokli un argumentus privatizācijas jautājumos (lietas lapa 70-71). [6.10] 2007.gada 28.augustā tiek pieņemts sākotnējais lēmums (lietas lapa 81- 85). [6.11] 2007.gada 31.oktobrī pieteicējs apstrīd sākotnējo lēmumu (lietas lapa 86). [6.12] 2008.gada 7.janvārī tiek pieņemts Lēmums (lietas lapa 5-15). [6.13] Dzīvoklī pierakstītas 2 personas – T.L. un I.L. (lietas lapa 32). [7] Likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 13.pants noteic kārtību, kādā tiek privatizēts dzīvoklis, par kuru ir noslēgts īres līgums.

Šī panta otrā daļa noteic, ka dzīvokļa īrnieks un viņa ģimenes locekļi var privatizēt īrēto dzīvokli, ja:

1) dzīvokļa īrnieks un viņa ģimenes locekļi noslēdz notariāli vai privatizācijas komisijas apliecinātu vienošanos par to, kurš vai kuri no viņiem privatizēs īrēto dzīvokli. Ja dzīvokļa īrnieks un viņa ģimenes locekļi vēlas privatizēt dzīvokli kā kopīpašumu, minētajā vienošanās aktā jāparedz turpmākā dzīvojamo telpu lietošanas kārtība;

2) nav celta prasība tiesā par īres līguma izbeigšanu un īrnieka un viņa ģimenes locekļu izlikšanu. Savukārt šī panta ceturtā daļa noteic, ka ar īrnieka un viņa ģimenes locekļu piekrišanu īrnieka īrēto dzīvokli var privatizēt šā likuma 6.pantā norādītā persona, ja īrnieks un viņa ģimenes locekļi atsakās no dzīvokļa privatizācijas un noslēdz notariāli vai privatizācijas komisijas apliecinātu vienošanos ar personu, kura vēlas privatizēt minēto dzīvokli. Šādā gadījumā īrnieks saglabā dzīvojamās telpas lietošanas tiesības, ja vien vienošanās neparedz citādi. Tātad, lai šī likuma 6.pantā minētā persona (privatizācijas sertifikātu īpašnieks

- Latvijas pilsonis, nepilsonis un personas, kuras saņēmušas pastāvīgās uzturēšanās atļauju; privatizācijas sertifikātu īpašnieki - juridiskās personas, kurām ir tiesības pirkt zemi saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem, izņemot valsti, pašvaldības un kapitālsabiedrības, kurās valsts vai pašvaldību kapitāla daļas atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus) varētu privatizēt dzīvokli, ir nepieciešama īrnieka un viņa ģimenes locekļu piekrišana. [8] Kā redzams no lietas materiāliem, piekrišanu Dzīvokļa privatizācijai ir devusi tikai I.L. un T.L., savukārt N.L. un M.L. vārdā Rīgas bāriņtiesa nav devusi piekrišanu Dzīvokļa privatizācijai. Tā kā Dzīvokļa privatizācijas tiesību nodošana skar būtiskas bērna tiesības uz īpašumu un M.L. tikai 2009.gadā kļuva pilngadīgs, atbildētājs pamatoti 2006.gadā prasīja Bāriņtiesas atļauju rīkoties ar nepilngadīgā mantu saskaņā ar Bāriņtiesu un pagasttiesu likuma 30.panta 7.punktu (noteica, ka, rūpējoties par nepilngadīgā bērna mantisko interešu nodrošināšanu, bāriņtiesa lemj par atļaujas došanu vecākiem vai aizbildnim mantojuma dalīšanai (Civillikuma 724.,

731. un 738. pants), nepilngadīgā mantas atsavināšanai, sadalīšanai, ieķīlāšanai, apgrūtināšanai ar lietu tiesībām vai parādiem, kā arī citos svarīgos gadījumos (Civillikuma 192., 262., 265., 268., 280., 283., 286., 287., 290.—292., 294.—296.,

299. un 334. pants), ņemot vērā, ka aizbilstamā mantas dāvināšana nav pieļaujama (Civillikuma 1913. pants)), jo ar Rīgas bāriņtiesas 1997.gada 27.augusta lēmumu N.L. un M.L. tika ievietoti SOS bērnu ciematā „/Nosaukums/”, proti, ārpusģimenes aprūpē, un aizbildņa pienākumus saskaņā ar Bāriņtiesu un pagasttiesu likuma pārejas noteikumu 1.punktu (noteica, ka gadījumos, kad bērnam, kas ievietots izglītības vai bērnu aprūpes iestādē, nav iecelts aizbildnis, aizbildņa pienākumus pilda šīs iestādes vadītājs) pildīja SOS bērnu ciematā „/Nosaukums/” direktors. Tātad uz lēmuma pieņemšanas laiku neizpildījās būtisks likumā paredzēta nosacījums – nebija iesniegta visu ģimenes locekļu piekrišana dzīvokļa privatizācijas tiesību nodošanai A.C. Arī tiesas sēdē M.L. un N.L. norādīja, viņi nekad nav devuši piekrišanu dzīvokļa privatizācijas tiesību nodošanai pieteicējam. [9] Līdz ar to, ņemot vērā iepriekš konstatētos tiesiskos un faktiskos lietas apstākļus, tiesa atzīst, ka nav pamata uzlikt par pienākumu atbildētājam nodot Dzīvokli privatizācijai A.C. Tāpat tiesa norāda, ka konkrētajā situācijā tas, vai pieteicējam Vienošanās noslēgšanas laikā bija vai nebija zināms, ka I.L. ir divi dēli, kuriem saskaņā ar Bāriņtiesas lēmumu ir jāsaglabā dzīvojamā platība Dzīvoklī, nav atzīstams par tādu apstākli, kas mainītu lietas būtību. No Vienošanās izrietošās tiesības un pienākumi līguma pusēm ir risināmi atbilstoši civiltiesību normām.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251. un 289.-291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda:

noraidīt A.C. pieteikumu par Rīgas domes priekšsēdētāja 2008.gada 7.janvāra lēmuma Nr.1-43/RD-08-22-ap atcelšanu un pienākuma uzlikšanu Rīgas domei izdot jaunu administratīvu aktu par dzīvokļa /adrese/ nodošanu īpašumā A.C. Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) D.Ābele

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnese ________________________D.Ābele Rīgā, 2010.gada 27.jūlijā