Court dismissed utility company's claim for unpaid electricity due to lack of written contract and termination evidence.

Lietas arhīva Nr. C-2042-22/24

ECLI:LV:RPPT:2022:0518.C68534921.3.S

S PR IED UM S

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2022.gada 18.maijā

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa:

tiesnese E.Stelte-Auziņa

rakstveida procesā izskatīja civillietu AS “Sadales tīkls” vienkāršotās procedūras prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā 2021.gada 9.decembrī AS “Sadales tīkls” (turpmāk – prasītāja) cēla vienkāršotās procedūras prasību pret

/pers. A/ (turpmāk – atbildētājs) par naudas piedziņu.

Pamatojoties uz Civillikuma 1402., 1635., 1757., 1756., 1765., 1775., 1779., 1784., 1811.pantu, 2014.gada 21.janvāra Ministru Kabineta

noteikumu Nr.50 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” 50., 115., 120.punktu, Civilprocesa likuma 27.pantu, 33.panta otro daļu,

39.panta pirmās daļas 5.punktu, 40.panta pirmo daļu, 195.pantu, prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja pamatparādu 503,26 euro, likumiskos nokavējuma

procentus 68,25 euro par periodu no 2019.gada 7.septembra līdz 2021.gada 10.decembrim un tiesas izdevumus – valsts nodevu 85,73 euro, ar lietas

izskatīšanu saistītos izdevumus 5,47 euro, kā arī atzīt prasītājai tiesības saņemt likumiskos 6% (sešus procentus) gadā no parāda summas.

Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītāja kā elektroenerģijas sadales sistēmas operators nodrošināja elektroenerģijas piegādi (sadali) dzīvoklim

Nr./numurs/ adresē: /adrese A/ (turpmāk-objekts). Elektroenerģiju atbildētājs, kā elektroenerģijas lietotājs, pirka no elektroenerģijas tirgotāja laika

periodā no 2017.gada 16.janvāra līdz 2019.gada 8.aprīlim – AS “Latvenergo”.

Pieteikumā uzsvērts, ka atbildētāja pienākums bija ievērot 2014.gada 21.janvāra Ministru kabineta noteikumus Nr.50 “Elektroenerģijas

tirdzniecības un lietošanas noteikumi”, kas regulē elektroenerģijas piegādi parāda rašanās laikā.

Pamatojoties uz atbildētāja atteikumu no objekta, tirgotājs 2019.gada 8.aprīlī izbeidza līgumattiecības ar atbildētāju par elektroenerģijas piegādi

objektam. Objektā 2019.gada 24.aprīlī pārtraukta elektroenerģijas piegāde, nepiekļūstot elektroenerģijas skaitītājam. Ņemot vērā, ka, izbeidzot līgumu,

prasītājas darbiniekam nebija iespējams piekļūt objektā uzstādītajam elektroenerģijas skaitītājam Nr./numurs/, lai fiksētu faktisko rādījumu,

līgumattiecības izbeigtas ar skaitītāja rādījumu /rādījums/līdz kuram tobrīd bija veikts aprēķins par 2019.gada marta mēnesi. Minētais rādījums paziņots

tirgotājam gala aprēķina veikšanai.

Tirgotājam 2019.gada 15.maijā, noslēdzot līgumattiecības ar jaunu elektroenerģijas lietotāju, tika nodrošināta piekļuve objekta elektroenerģijas

skaitītājam Nr./numurs/ un iegūts skaitītāja rādījums /rādījums/. Tādējādi tirgotāja elektroenerģijas rēķinos nav iekļauta daļa no objekta patērētās

elektroenerģijas, proti, 3538 kWh - no līguma pārtrūkšanas rādījuma /rādījums/līdz rādījumam /rādījums/.

Tādējādi, pamatojoties uz 2014.gada 21.janvāra Ministru kabineta noteikumiem Nr.50 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi”

120.punktu un 114.punktu, prasītāja 2019.gada 7.augustā izrakstīja atbildētājam pārrēķina rēķinu Nr./numurs /.

[2] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 pantu, atbildētājam tiesas dokumenti nosūtīti ierakstītā pasta sūtījumā uz deklarēto dzīvesvietas adresi.

Atbildētājs tiesas nosūtītos dokumentus nav saņēmis un tie nosūtīti atpakaļ tiesai (lietas 36a.,39.lapa).

Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmā daļa noteic, ka gadījumā, ja tiesas dokumenti

piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, [..], uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu.

Savukārt, atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1 panta otrajai daļai, tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi

[..] un no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu, vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu,

līdz ar to uzskatāms, ka tiesa ir informējusi atbildētāju par civillietas ierosināšanas faktu un lietas izskatīšanas datumu.

[3] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, ja tiesa neizskata lietu tiesas sēdē saskaņā ar šā likuma 250.26 pantu, lietu izskata

rakstveida procesā, laikus paziņojot pusēm par datumu, kad tiešsaistes sistēmā būs pieejams saīsinātais spriedums, kā arī informē par tiesas sastāvu, kas

izskatīs lietu, un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim.

Tā kā puses nav lūgušas lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt mutvārdu procesā tiesas sēdē,

pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par to paziņojot lietas dalībniekiem.

Par lietas izskatīšanas vietu un laiku, saīsinātā sprieduma saņemšanas iespējām, informēju par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, izskaidrojot tiesības

pieteikt noraidījumu tiesnesim, pusēm paziņots 2022.gada 23.februārī (lietas 37.lapa).

Līdz lietas izskatīšanai rakstveida procesā puses nav iesniegušas lūgumus, papildinājumus, iebildumus vai noraidījumu tiesnesei.

[4] 2022. gada 18.maijā lietā taisīts saīsināts spriedums, 2022. gada 27.maijā tiesā saņemts no prasītājas pilna sprieduma sastādīšanas lūgums.

Motīvu daļa

[5] Pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālos esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzina, ka prasība nav pamatota un ir noraidāma.

[6] Civiltiesiskajā strīdā pusēm ir pretējas intereses un viedokļi un katra no pusēm cenšas pārliecināt tiesu par noteiktu tiesisko attiecību un juridiski

nozīmīgu faktu esamību vai neesamību. To var panākt ar pierādījumiem un pierādīšanu (sk. Līcis A., Prasības tiesvedība un pierādījumi. Prof. K.

Torgāna zinātniskajā redakcijā. Rīga, Tiesu nama aģentūra, 2003, 62. lpp.).

Atbilstoši Civilprocesa likuma 10.panta pirmajai daļai puses realizē savas procesuālās tiesības sacīkstes formā, kas nozīmē, ka pušu strīdīgās

attiecības tiesa apspriež pēc tiem datiem, kurus puses iesniegušas tiesai, citiem vārdiem, puses ievāc visu materiālu, bet tiesa ir pilnīgi pasīva – tā tikai

pārbauda un novērtē pušu iesniegto materiālu (sk. Bukovskis V. Civīlprocesa mācības grāmata. Rīga: Autora izdevums, 19, 235. lpp.).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 92.pantu pierādījumi ir ziņas, uz kuru pamata tiesa nosaka tādu faktu esamību vai neesamību, kuriem ir nozīme

lietas izspriešanā. Atbilstoši Civilprocesa likuma 93.panta pirmajai daļai katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai

iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Minētās normas gramatiskais formulējums ļauj secināt, ka prasības pierādīšanas nasta vispirms gulstas uz prasītāju.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.panta pirmo daļu pierādījumus tiesa novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz tiesas sēdē

vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem

novērojumiem.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190. panta otro daļu tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.

[6.1] No prasības pieteikuma izriet, ka prasītāja no 2017.gada 16.janvāra kā sistēmas operators nodrošināja elektroenerģijas piegādi (sadali)

dzīvoklim adresē /adrese B/. Atbildētājs, kā elektroenerģijas lietotājs, objektā piegādāto elektroenerģiju pirka no elektroenerģijas tirgotāja laika periodā

no 2017.gada 16.janvāra līdz 2019.gada 8.aprīlim. Sakarā ar atbildētāja atteikumu no objekta 2019.gada 8.aprīlī, tirgotājs izbeidza līgumattiecības ar

atbildētāju par elektroenerģijas piegādi objektam. Turklāt, 2019.gada 24.aprīlī objektā pārtraukta elektroenerģijas piegāde, nepiekļūstot elektroenerģijas

skaitītājam. Līgumattiecības esot izbeigtas ar skaitītāja radījumu /rādījums/, līdz kuram tobrīd bija veikts aprēķins par 2019.gada marta mēnesi. Prasītājas

darbiniekam 2019.gada 15.maijā piekļūstot pie objekta elektroenerģijas skaitītāja Nr./numurs/, iegūts skaitītāja rādījums /rādījums/, tādējādi konstatēts,

ka tirgotāja elektroenerģijas rēķinā nav iekļauta daļa no objektā patērētās elektroenerģijas.

Līdz ar to tiesai primāri jānoskaidro, vai atbildētājs uzskatāms par elektroenerģijas lietotāju objektā – /adrese/, un, vai ir konstatējams atbildētāja

pienākums atlīdzināt zaudējumus - apmaksāt prasītājas veikto pārrēķina rēķinu Nr. /numurs/ par patērēto elektroenerģijas apjomu.

[6.2] Atbilstoši Civillikuma 1402.pantam saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Saskaņā ar Civillikuma 1483. panta 4. punktu likums prasa rakstisku formu kā nosacījumu prasības tiesībai uz darījuma pamata.

Ministra kabineta noteikumu Nr.50 “Elektroenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi” 30. punkts noteic, ka Elektroenerģijas piegāde

mājsaimniecības lietotājam notiek saskaņā ar elektroenerģijas tirdzniecības līgumu. Minēto noteikumu 35.punkts noteica, ka elektroenerģijas piegāde

lietotājam notiek saskaņā ar sistēmas pakalpojumu līgumu, elektroenerģijas tirdzniecības līgumu un balansēšanas pakalpojuma līgumu, kas var būt

elektroenerģijas tirdzniecības līguma sastāvdaļa.

Ņemot vērā norādīto, tiesa secina, ka Ministra kabineta noteikumi Nr. 50 “Elektroenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi” paredzēja līguma

noslēgšanu rakstveidā.

Prasības pieteikumā prasītāja norāda, ka 2019.gada 8.aprīlī, pamatojoties uz atbildētāja atteikumu no objekta, tirgotājs izbeidza līgumattiecības ar

atbildētāju par elektroenerģijas piegādi, tomēr tiesa secina, ka prasītāja nav pievienojusi civillietas materiāliem pierādījumu, ka ar atbildētāju ir bijis

noslēgts elektroenerģijas tirdzniecības līgums.

Prasības pieteikumā prasītāja apgalvo, ka ar atbildētāju izbeidza līgumattiecības par elektroenerģijas tirdzniecību dzīvoklī Nr./numurs/, /adrese/,

pamatojoties uz atbildētāja atteikumu, bet tiesa secina, ka prasītāja nav prasības pieteikumam pievienojusi rakstveida pierādījumus, kas apstiprinātu šādu

prasītājas apgalvojumu, proti, ka ir saņemts atbildētāja atteikums no elektroenerģijas piegādes objektam.

Savas prasības pamatotībai prasītāja pievienojusi izdruku no klientu apkalpošanas norēķinu sistēmas īpašuma (KANS) par līguma darbības

periodu objektā, taču minēto izdruku tiesa nevar atzīt par pierādījumu Civilprocesa likuma 111. panta otrās daļas izpratnē, jo izdrukā norādītos faktus

neapstiprina neviens cits lietā esošais rakstveida pierādījums.

Saskaņā ar Civillikuma 1635. panta pirmo daļu katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība, dod tam, kam tā kaitējusi,

tiesību prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot. To paredz arī Civillikuma 1779.pants, kas noteic, ka katram ir

pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis. Zaudējumu atlīdzības pienākums iestājas tad, kad vienlaicīgi pastāv

visi priekšnoteikumi jeb atlīdzības pamati.

Ievērojot to, ka prasītājas apgalvojumiem, ka starp pusēm pastāvējušas līguma tiesiskās attiecības, atbildētājs līdz pat 2019.gada 24.aprīlim būtu

lietojis elektroenerģiju dzīvoklī Nr./numurs/, /adrese/ un atteicies no pakalpojuma saņemšanas nav iegūti rakstveida pierādījumi, prasītājas prasība kā

nepamatota un nepierādīta ir noraidāma.

[7] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā ir taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus. Noraidot prasību, prasītājai netiek atlīdzināti tās samaksātie tiesas izdevumi.

R e z o l u t ī v ā d a ļ a

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 97., 189.-193., 195., 250.25 pantu, tiesa

n o s p r i e d a :

noraidīt AS “Sadales tīkls”, reģistrācijas Nr.40003857687, vienkāršotās procedūras prasību pret /pers. A/, personas kods /personas kods/, par

naudas piedziņu.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijai 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, apelācijas sūdzību

iesniedzot Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas

pamatiem.

Pilns spriedums sastādīts un pieejams tiešsaistes sistēmā 2022. gada 17.jūnijā.

Tiesnese E. Stelte-Auziņa