Court dismissed defendant's default judgment request and ordered SEB Bank to collect debt and costs.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's request to dismiss the case due to procedural defects and ordered the plaintiff, SEB Bank, to collect the debt. The defendant failed to appear at hearings despite proper service, while the plaintiff proceeded without representation. Consequently, the court ruled in favor of the bank, ordering payment of the principal, interest, penalty, and court costs.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 41. panta 1. daļa; Civilprocesa likuma 39. panta 1. daļa 5. punkts; Civilprocesa likuma 42. panta 1. daļa; Civilprocesa likuma 204.1 pants: In default judgments where the defendant fails to appear despite proper service, the court must order the prevailing party to pay all court costs and interest.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C33241414
Lietas arhīva Nr. C-0797-15/13
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2015.gada 12.janvārī
Rīgas rajona tiesa:
tiesnese V.Puškundze
ar sekretāri /pers./
atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu akciju sabiedrības „SEB banka” prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu.
APRAKSTOŠĀ DAĻA
2013.gada 27.decembrī Rīgas rajona tiesā saņemts akciju sabiedrības (turpmāk a/s) „SEB banka” prasības pieteikums pret /pers. A/ par parāda
piedziņu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka 2006.gada 3.oktobrī atbildētājs vērsies pie prasītājas ar pieteikumu par kredītkartes līguma noslēgšanu fiziskām
personām, lūdzot izsniegt kredītkarti atbilstoši Kredītkartes līguma noteikumiem fiziskām personām. Pieteikumā atbildētājs apliecināja, ka ir iepazinies,
piekrīt, kā arī apņemas godprātīgi pildīt līguma noteikumus. Pamatojoties uz atbildētāja iesniegto pieteikumu, prasītāja apstiprināja atbildētāja pieteikumu
un 2007.gada 2.martā piešķīra atbildētājam kredītkarti ar kredītlimitu Ls 2400 apmērā. Saskaņā ar noteikumiem par kredīta limita izmantošanu,
atbildētājs apņēmās maksāt prasītājam procentus cenrādī noteiktajā apmērā. Tāpat, saskaņā ar noteikumiem un līgumsoda definīciju, par maksājumu
kavējumu, atbildētājam jāmaksā līgumsods 0,1% apmērā par katru kavēto dienu (36% gadā), pieņemot, ka gadā ir 360 dienas. Atbildētājs uzņemtās
saistības pret prasītāju nav pienācīgi pildījis un nav savlaicīgi veicis pielīgtos maksājumus, tāpēc 2013.gada 2.oktobrī prasītāja nosūtīja atbildētājam
vēstuli, kurā informēja par vienpusēju atkāpšanos no līguma, lūdzot nekavējoties atmaksāt prasītājam parādu. Pēc paziņojuma par vienpusēju
atkāpšanos, atbildētājs nav veicis parāda samaksu.
Pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1589., 1591.,1715., 1753., 1756., 1759., 1765., 1934., 1943. un 1946.pantu, prasītāja lūdz tiesu piedzīt no
atbildētāja parādu Ls 2541,58 apmērā, kas sastāv no aizdevuma pamatsummas Ls 2400, procentiem, Ls138,38 un līgumsoda Ls 3,20, visus tiesāšanās
izdevumus, kā arī noteikt prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja 6% gadā no parāda.
Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus tiesai neiesniedza.
Tiesas sēdē prasītājas pārstāvis neieradās, 2014.gada 29.decembrī tiesā saņemts prasītājas iesniegums ar lūgumu izskatīt civillietu bez pārstāvja
klātbūtnes. Tāpat iesniegumā norādīts, ka prasītāja prasību uztur uz prasības pieteikumā norādītajiem pamatiem un apmērā (lietas 36.lapa).
Tiesas sēdē atbildētājs neieradās, lai gan par tiesas sēdes vietu un laiku atbildētājam tika paziņots savlaicīgi Civilprocesa likuma 56.panta kārtībā,
2014.gada 2.decembrī ierakstītajā sūtījumā nosūtot pavēsti uz viņa deklarētās dzīvesvietas adresi. Tiesa uzskata, ka tas apstāklis, ka atbildētājs tiesas
dokumentus nesaņēma un tie ir nosūtīti atpakaļ tiesai ar pasta norādi, ka „beidzies glabāšanas laiks”, pats par sevi neietekmē dokumenta paziņošanas
faktu (Civilprocesa likuma 56.1 panta otrā daļa), jo fiziskai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē (Civilprocesa
likuma 56.panta piektā daļa). Atbildētājs nav sniedzis tiesai paskaidrojumus vai iebildumus pret prasību, nav informējis tiesu par neierašanās iemesliem,
nav lūdzis izskatīt lietu bez viņa vai atlikt to. Pie šādiem apstākļiem saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.pantu, atzīstams, ka atbildētājam ir paziņots par
tiesas sēdes vietu un laiku.
Tiesa uzskata, ka pie šādiem apstākļiem un saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu lietu var izskatīt bez pušu klātbūtnes tiesas
sēdē.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 208.1panta pirmo daļu aizmugurisks spriedums ir spriedums, ko pirmās instances tiesa taisa lietā, kurā atbildētājs
nav sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslu.
Tiesa, pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālus, atzīst, ka lietā esošie pierādījumi ir pietiekami strīda izšķiršanai un saskaņā ar Civilprocesa
likuma 208.1 panta pirmo daļu pastāv pamats aizmuguriska sprieduma taisīšanai lietā. Tiesa atzīst, ka nepastāv arī Civilprocesa likuma 208.1panta trešajā
daļā minētie šķēršļi aizmuguriska sprieduma taisīšanai.
MOTĪVU DAĻA
Pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi lietā esošos pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.
Ar lietas materiālos esošo Uzņēmumu reģistra 2008.gada 10.marta lēmumu konstatēts, ka firma no a/s „SEB Latvijas Unibanka” mainīta uz a/s
„SEB banka” (lietas 34.lapa).
Lietā nav strīda par to, ka starp prasītāju un atbildētāju pastāvēja līgumattiecības. Atbildētājs šo apstākli likumā noteiktā kārtībā nav apstrīdējis un
ar lietas materiāliem pievienoto Pieteikumu kredītkartes līguma noslēgšanai fiziskām personām (lietas 8.-9.lapa) un konta izrakstu (lietas 13.-16.lapa) gūst
apstiprinājumu fakts, ka atbildētājs saņēma karti ar kredītlimitu Ls 2400 apmērā, saskaņā ar minētā līguma noteikumiem, uzņemoties saistību veikt
ikmēneša atmaksas summu 5% apmērā no izmantotā kredītlimita kontā.
Atbildētāja paraksts Pieteikumā līguma noslēgšanai liecina, ka ar līguma nosacījumiem viņš ir iepazinies, tādēļ tiesa uzskata, ka līguma nosacījumi
un pakalpojumu izmaksas apmēri tarifu likmēs atbildētājam ir saistoši un izpildāmi.
Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī
vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus. Savukārt saskaņā ar Civillikuma
1943.pantu aizņēmējam jāatdod tāda pati summa, kādu viņš saņēmis.
Saskaņā ar līguma 1.punktā iekļauto definīciju, kredīta limits ir bankas piešķirts īstermiņa atjaunojams aizdevums klientam, kuru klients var
izmantot darījumu apmaksai. Savukārt līguma noteikumu 12.5.punktā puses vienojās, ka klients papildina kontā pieejamos naudas līdzekļus par ikmēneša
atmaksas summu līdz minimālajai bilancei ne vēlāk kā līdz norēķinu perioda beigām.
Ar lietā esošajiem konta izrakstiem tiek konstatēts aizdevuma izsniegšanas fakts un piešķirtā kredītlimita izlietošana. No minētā izraksta tāpat ir
redzams, ka atbildētājs regulāri ir norēķinājies ar kredītkarti, bet kontu papildināja neregulāri. Saskaņā ar konta bilanci beigu negatīvais atlikums uz
2008.gada 1.augustu sastāda Ls 2541,58 apmērā (lietas 13.-16.lapa). Savukārt no lietā esošā prasības aprēķina izriet, ka konta bilancē atspoguļotā
prasības summa sastāv no neatmaksātās aizdevuma pamatsummas Ls 2400 apmērā, procentu parāda par aizdevuma lietošanu Ls 138,38 apmērā un
līgumsoda Ls 3,20 apmērā.
Līdz ar to tiek nodibināts atbildētāja saistību neizpildes fakts un neizpildītās saistības apmērs, kas sastāda Ls 2541,58 apmērā.
Tiesai nav pamata apstrīdēt prasības pieteikumā norādītos apstākļus. Atbildētājs, parakstot līgumu, apņēmās pildīt tā noteikumus, tostarp
papildināt kontā pieejamos naudas līdzekļus par ikmēneša atmaksas summu ne vēlāk kā līdz norēķinu perioda beigām.
Atbilstoši līguma nosacījumiem norēķinu periods ir 14 dienas, skaitot no mēneša pirmā datuma, kurā klientam jāpapildina kontā pieejamie naudas
līdzekļi līdz minimālajai bilancei.
Kā norādīts prasības pieteikumā, tad, izmantojot līguma 18.1.punktu prasītāja vienpusējā kārtā izbeidza līgumu.
No lietā esošā paziņojuma par neizpildītām saistībām, kas sagatavots 2013.gada 2.oktobrī un nosūtīts atbildētājam, izriet, ka prasītāja ir
atkāpusies no līguma, un atbildētājs aicināts nokārtot saistības līdz 2013.gada 16.oktobrim, par paziņojuma nosūtīšanu liecina lietas materiālos esošais
pasta sūtījumu saraksts (lietas 23.-24.lapa).
No lietā esošā parāda aprēķina redzams, ka procenti par aizdevuma lietošanu un līgumsods ir aprēķināti līdz 2008.gada 31.jūlijam, pēc šī perioda
parāds vairs netiek aprēķināts.
Līdz ar minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 96.panta piekto daļu, kas noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā
kārtībā nav apstrīdējusi otra puse, tiesa atzīst par pierādītu faktu, ka banka ir atkāpusies no līguma 2013.gada 2.oktobrī.
Civillikuma 1753. pants nosaka, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu (844.p.)
lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Savukārt, saskaņā ar Civillikuma 1756. pantu, pienākums maksāt
procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.
Pienākums maksāt procentus par kredīta limita izmantošanu Cenrādī norādītajā apmērā ir pielīgts līguma noteikumu 13.2.punktā. Ar Vienoto
pakalpojumu cenrādi privātpersonām konstatēts, ka procentu likme par izmantoto kredītlimitu ir 16% gadā (lietas 17.-21.lapa).
No lietas materiāliem pievienotā prasības aprēķina izriet, ka procenti par kredīta limita izmantošanu ir aprēķināti no 2008.gada 30.aprīļa līdz
2008.gada 31.jūlijam un to apmērs par kredīta izmantošanu līguma darbības periodā ir Ls 138,38 apmērā (lietas 7.lapa).
Tiesa atzīst par pamatotu parāda aprēķinā iekļauto procentu aprēķinu. Ņemot vērā to, ka pienākums maksāt procentus pielīgts līgumā, savukārt
to apmērs izriet no bankas tarifu cenrāža, kas atbildētājam ir saistošs, tiesa atzīst, ka no atbildētāja piedzenami kredīta lietošanas procenti Ls 138,38 jeb
196,90 euro apmērā.
Saskaņā ar Eiropas Savienības Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes 2013.gada 9.jūlija lēmumu par euro ieviešanu Latvijas Republikā ar
2014.gada 1.janvāri un Euro ieviešanas kārtības likumu, noteiktais maiņas valūtas kurss ir 1 euro = 0,702804 lati, līdz ar to nolēmumā summas latos ir
konvertējamas euro valūtā atbilstoši minētajam valūtas maiņas kursam.
Tāpat prasītāja lūdz piedzīt līgumsodu par nokavētajiem maksājumiem Ls 3,20 apmērā.
Saskaņā ar Civillikuma 1717.pantu līgumsodu var pievienot katram līgumam, un to var noteikt ne vien naudā, bet arī citās vērtībās. Līgumsoda
apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas, kā arī tiesību saņemt līgumisko procentus.
Pienākums maksāt līgumsodu ir pielīgts līguma 17.4.punktā, savukārt tā apmērs ir noteikts Pakalpojumu cenrādī, kas
atbildētājam ir saistošs. No prasības pieteikuma izriet, ka līgumsods aprēķināts par laika periodu no 2008.gada 30.aprīļa līdz
2008.gada 31.jūlijam.
Tiesa atzīst līgumsoda apmēru par samērīgu un atbilstošu Patērētāju tiesību aizsardzības likuma un labticības principiem. Atbildētājs iebildumus
saistību neizpildei necēla, tiesas sēdē nepiedalījās. Ņemot vērā to, ka pienākums maksāt līgumsodu pielīgts līgumā un tā apmērs 0,1%
izriet no bankas tarifu cenrāža, tiesa atzīst, ka no atbildētāja piedzenams līgumsods prasības pieteikumā norādītajā Ls 3,20 jeb
4,55 euro apmērā.
Atbildētājs iebildumus saistības esamībai un tās apmēram necēla, rakstveida paskaidrojumus tiesai par prasības pieteikumā norādītajiem
apstākļiem nesniedza. Līdz ar to ar lietā esošo līgumu, klienta karšu konta izrakstu, kurā atspoguļojas aizdevuma izsniegšanas un naudas izlietojuma fakts,
parāda aprēķinu un pārējiem lietas materiāliem kopumā tiek nodibināta saistību neizpilde prasītājas norādītajā Ls 2541,58 jeb 3616,34 euro apmērā, ko
veido pamatparāds Ls 2400 jeb 3414,89 euro, procenti Ls 138,38 jeb 196,90 euro apmērā un līgumsods Ls 3,20 jeb 4,55 euro apmērā.
Atbilstoši Civillikuma 1838.pantam to, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Atbildētājs iebildumus saistības esamībai un apmēram
necēla. Tiesai nav pamata apšaubīt parāda summu, to nav apstrīdējis pats atbildētājs.
Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa, tostarp, norāda prasītāja tiesības par laiku līdz
spieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru. Tādējādi tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu prasītājai nosakāmas
tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6% gadā no nenomaksātās piedzenamās pamatsummas.
Ceļot prasību tiesā, prasītāja saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta nosacījumiem ir samaksājusi valsts nodevu Ls 266,66 jeb 379,42 euro
apmērā un saskaņā ar minētā likuma 40.panta nosacījumiem ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 3,30 jeb 4,70 euro apmērā (lietas 5.-6.lapa).
Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas
izdevumus. Tādējādi no atbildētāja prasītājas labā piedzenama samaksātā valsts nodeva 379,42 euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi
4,70 euro apmērā.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktam un valsts akciju sabiedrības „Latvijas Pasts” tarifiem ar lietas izskatīšanu saistītie
izdevumi sakarā ar prasības pieteikuma noraksta un tiesas pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu šajā lietā sastāda 6,02 euro apmērā (lietas 2.lapa). Ņemot
vērā to, ka prasītāja izdevumus ir apmaksājusi daļēji, saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu to neapmaksātā daļa 1,32 euro apmērā valsts
ienākumos ir piedzenami no atbildētāja.
Civilprocesa likuma 204.1 pants nosaka, ka, taisot spriedumu par tiesas izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei,
kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
REZOLUTĪVĀ DAĻA
Ņemot vērā minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 41., 96., 97., 193., 195., 204.1pantu, tiesa
nosprieda:
prasību apmierināt.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu a/s „SEB banka”, reģistrācijas Nr.40003151743, pamatparādu 3414,89 euro
apmērā, procentus 196,90 euro apmērā par laika periodu no 2008.gada 30.aprīļa līdz 2008.gada 31.jūlijam, līgumsodu 4,55 euro apmērā par laika
periodu no 2008.gada 30.aprīļa līdz 2008.gada 31.jūlijam, kā arī tiesas izdevumus: valsts nodevu 379,42 euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos
izdevumus 4,70 euro apmērā, pavisam kopā 4000,46 euro (četri tūkstoši četrdesmit seši euro un 46 centi) apmērā, samaksu veicot a/s „SEB
banka” kontā Nr.LV79UNLA0091000904403.
Noteikt a/s „SEB banka”, reģistrācijas Nr.40003151743, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt sešus procentus gadā no neatmaksātās
parāda summas.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij nesamaksātos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 1,32 euro (viens eiro
un 32 centi) apmērā.
Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami - Saņēmējs: Tiesu administrācija NMR 90001672316, ar PVN apliekamās personas
reģistrācijas Nr. LV90001672316, Saņēmēja iestāde: Valsts kase, kods TRELLV22, konta Nr. LV51TREL2190458019000. Maksājuma mērķī
jānorāda ieņēmumu ekonomiskās klasifikācijas kods - 21499 un atsauce uz Rīgas rajona tiesas 2015.gada 12.janvāra spriedumu civillietā
Nr.C33241414.
Noteikt atbildētājam labprātīgu sprieduma izpildes termiņu 10 dienas no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā. Izpildot spriedumu daļā par tiesas
izdevumu piedziņu valsts labā, samaksas apliecinošs dokuments iesniedzams Rīgas rajona tiesā.
Prasītāja spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā.
Atbildētājs ir tiesīga 20 dienu laikā no pilna aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas iesniegt Rīgas rajona tiesā pieteikumu par tiesvedības
atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.
Pilna sprieduma sastādīšanas datums noteikts - 2015.gada 26.janvāris.
Tiesnese V.Puškundze
Pilna sprieduma faktiskais sastādīšanas datums – 2015.gada 6.februāris.