Court convicts defendant of theft, imposes 4-month prison sentence, and orders full compensation for victim's losses.
Legislator summary
AI generatedThe Jelgava Court convicted the defendant of theft and sentenced him to four months of imprisonment. The defendant admitted guilt, leading the court to skip evidence examination and find the facts clear. Consequently, the court ordered the defendant to pay the full 450 euros in compensation to the victim.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 175. panta 1. daļa; Kriminālprocesa likuma 499. panta 3. daļa; Kriminālprocesa likuma 350. panta 1. daļa; Kriminālprocesa likuma 352. panta 1. daļa; Kriminālprocesa likuma 52. panta 1. daļa: When a defendant admits guilt and the court finds no reasonable doubt, a conviction is established without evidence examination, and the defendant is liable to pay full civil compensation for material losses caused by the crime.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 11221112815
Lietas arhīva Nr. K15-0311-16/16
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jelgavā 2016.gada 9.jūnijā
Jelgavas tiesa:
tiesnese L.France,
piedaloties prokurorei I.Križevicai,
iztiesāja atklātā tiesas sēdē krimināllietu, kurā /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzēts noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas
paredzēts Krimināllikuma 175.panta pirmajā daļā.
Pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa
k o n s t a t ē j a:
apsūdzētais /pers. A/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību) šādos apstākļos:
2015.gada augustā, laika periodā no 21.augusta plkst.14.00 līdz 22.augusta plkst.17.00, /pers. A/, atrodoties ciemos /adrese/, mantkārīgu motīvu
vadīts, slepeni no /pers. B/ dzīvojamajā istabā esošās metāla krājkasītes, kura atradās virs galda uz plaukta, nozaga viņam piederošo naudu 450 euro
apmērā- viena 100 euro banknote, četras 50 euro banknotes, septiņas 20 euro banknotes un viena 10 euro banknote. Nozagto naudu /pers. A/ iztērēja
savām personīgajām vajadzībām.
Ar šādām darbībām apsūdzētais /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta pirmajā daļā.
Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. A/ savu vainu atzina pilnīgi un piekrita neizdarīt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā.
Ņemot vērā, ka apsūdzētais /pers. A/ atzina savu vainu viņam izvirzītajā apsūdzībā, tiesai pēc lietas materiālu pārbaudes nav radušās šaubas par
apsūdzētā vainīgumu, apsūdzētais piekrita pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai, tiesa, uzklausot prokurora, nepilngadīgā cietušā un cietušā pārstāvja
viedokli, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu pieņēma lēmumu neveikt pierādījumu pārbaudi, vienlaikus izskaidrojot pierādījumu pārbaudes
neizdarīšanas procesuālo būtību un sekas, t.i., ka šādu spriedumu apelācijas kārtībā var pārsūdzēt tikai daļā par tiesas piespriesto sodu, kompensāciju vai
sakarā ar pieļautajiem procesa pārkāpumiem.
Tiesa atzīst par pilnībā pierādītu /pers. A/ vainu viņam inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā pēc Krimināllikuma 175.panta pirmās daļas un
saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 527.panta trešo daļu šajā daļā pierādījumu analīze un to uzskaitījums spriedumā nav nepieciešams.
Apsūdzētā/pers. A/ izdarītā noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju pēc Krimināllikuma 175.panta pirmās daļas tiesa atzīst par pareizu, un par izdarīto
noziedzīgo nodarījumu apsūdzētais ir sodāms.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta trešo daļu tiesas izmeklēšanā pārbaudīti apsūdzētā /pers. A/ personu raksturojošie dati:
Apsūdzētais/pers. A/ agrāk vairākas reizes sodīts, pēdējo reizi Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā 2015.gada 2.novembrī pēc Krimināllikuma
180.panta pirmās daļas, saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, piespriestajam sodam daļēji pieskaitīts ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas
tiesas spriedumu piespriestais sods un galīgais sods noteikts- īslaicīga brīvības atņemšana uz 3 mēnešiem (lietas 34.-36.lapa). 2016.gada 9.februārī
atbrīvojies pēc soda izciešanas. Sodāmība nav noņemta vai dzēsta. Arī noziedzīgu nodarījumu 2015.gada 21.-22.augustā izdarīja nedzēstas sodāmības
laikā, t.i., ar Valmieras rajona tiesas 2015.gada 23.marta spriedumu noteiktā soda - piespiedu darba 150 stundas izciešanas laikā, kad neizciestais sods -
134 piespiedu darba stundas - ar Ventspils tiesas 2015.gada 13.jūlija lēmumu aizstāts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 33 dienām. Gada laikā
vairākkārt administratīvi sodīts (lietas 29.-30., 33.-34.lapa).
Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. A/ savu vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā atzina pilnīgi. Tiesai paskaidroja, ka nav nodibinājis legālas darba
tiesiskās attiecības, bet neoficiāli strādā mežizstrādē par krāvēju, vidēji mēnesī nopelna 320 euro. Ir vidējā, speciālā izglītība, apgūta pavāra profesija.
Neprecējies. Apgādājamo personu viņam nav. Deklarētā dzīvesvieta- /adrese/ bet pagaidu uzturēšanās vieta ir Baldonē, precīzu adresi tiesai nosaukt
nevarēja.
Izlemjot jautājumu par apsūdzētajam nosakāmo soda veidu un mēru, tiesa vadās pēc Krimināllikuma 35. un 46.panta prasībām, ņemot vērā soda
mērķi, izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus, kā arī pārējos
apstākļus, kuriem ir nozīme taisnīga soda noteikšanā.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu apsūdzētais /pers. A/ izdarīja mazāk smagu noziegumu.
Par apsūdzētā /pers. A/ atbildību mīkstinošu apstākli saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu atzīstama vainas atzīšana.
Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1. punktu par apsūdzētā /pers. A/ atbildību pastiprinošu apstākli tiesa atzīst to, ka noziedzīgais
nodarījums veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu.
Krimināllikuma 175.panta pirmajā daļā noteikts, ka par svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību)- soda ar brīvības atņemšanu uz
laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
Ņemot vērā iepriekš minēto, noziedzīgā nodarījuma raksturu, apsūdzētā /pers. A/ personību, viņa attieksmi pret izdarīto, tiesa uzskata, ka
Krimināllikuma 35.pantā noteiktā soda mērķa sasniegšanai, tas ir, lai vainīgā persona tiktu sodīta par izdarīto noziedzīgo nodarījumu un, lai tiktu panākts,
ka notiesātais un citas personas pildītu likumu un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, apsūdzētajam /pers. A/ nosakāms sods brīvības
atņemšanas veidā.
Tiesa uzskata, ka konkrētajā gadījumā apsūdzētajam /pers. A/ par mazāk smagu noziegumu piemērojams brīvības atņemšanas sods, jo tiesas
ieskatā soda mērķis nav sasniedzams, nosakot kādu no attiecīgā panta sankcijā paredzētajiem vieglāka soda veidiem- īslaicīgas brīvības atņemšanas,
piespiedu darba vai naudas sodu. Proti, apsūdzētais /pers. A/ agrāk sodīts, jaunu smagu noziegumu izdarīja nedzēstas sodāmības laikā, ar Valmieras
rajona tiesas 2015.gada 23.marta spriedumu noteiktā soda izciešanas laikā, izvairījās no soda- piespiedu darbs izciešanas, vairākkārtīgi sodīts par
noziegumiem, kas cita starpā vērsti uz īpašuma apdraudējumu, agrāk izcietis brīvības atņemšanas sodu, turklāt tiesas sēdē tiesai neradās pārliecība, ka
apsūdzētais /pers. A/ saprot izdarītā noziedzīgā nodarījuma bīstamību un cietušajam iestājušās sekas, tādejādi tiesas ieskatā minētie apstākļi kopumā
norāda, ka noziedzīgajām darbībām nav gadījuma raksturs un tās liecina par apsūdzētā nevēlēšanos kritiski izvērtēt savu rīcību, un tiesai nav pārliecības,
ka cita mazāk ierobežojoša soda piemērošana sekmēs soda mērķa sasniegšanu.
Nosakot soda mēru, tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta trešo daļu ņem vērā, ka apsūdzētajam /pers. A/ konstatēts viens atbildību
mīkstinošs un viens atbildību pastiprinošs apstāklis.
Tiesas ieskatā prokurores tiesas debatēs prasītais soda mērs- brīvības atņemšana uz 1 gadu 6 mēnešiem- ir pārāk bargs, ņemot vērā izdarītā
noziedzīgā nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu, apsūdzētā personību un Krimināllikuma 46.panta ceturtās daļas nosacījumus.
Ņemot vērā apsūdzētā /pers. A/ personību raksturojošos un citus spriedumā norādītos apstākļus, tiesa negūst pārliecību, ka apsūdzētais, neizciešot
piespriesto sodu, neturpinās izdarīt likumpārkāpumus, un, ievērojot soda individualizāciju krimināltiesībās, uzskata par neiespējamu piemērot
Krimināllikuma 55.pantu, apsūdzēto notiesājot nosacīti.
Apsūdzētajam/pers. A/ pirmstiesas kriminālprocesā piemērots drošības līdzeklis- nodošana policijas uzraudzībā. No Valsts policijas saņemtās
informācijas redzams, ka drošības līdzekļa- nodošana policijas uzraudzībā- apsūdzētais /pers. A/ noteikumus neievēro (lietas 74.lapa). Ar Jelgavas tiesas
2016.gada 2.maija lēmumu drošības līdzeklis- nodošana policijas uzraudzībā- grozīts uz apcietinājumu un izludināta viņa meklēšana. Tiesa uzskata, ka
sprieduma izpildīšanas nodrošināšanai, to ir lietderīgi saglabāt līdz spriedums stāsies spēkā.
Saskaņā ar Krimināllikuma 52.pantu soda izciešanā apsūdzētajam /pers. A/ ieskaitāms apcietinājuma laiks no 2016.gada 14.maija līdz sprieduma
spēkā stāšanās dienai.
Cietušais pirmstiesas kriminālprocesā pieteicis kaitējuma kompensāciju nozagtās naudas apmērā- 450 euro (lietas 7.-8.lapa), ko tiesas sēdē
cietušais /pers. B/ un viņa pārstāvis /pers. E/ uzturēja.
Apsūdzētais/pers. A/ atzina par pamatotu pieteikto kaitējuma kompensāciju.
Civillikuma 1635.pants nosaka, ka katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā nodarīts kaitējums, dod
tiesības cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 350.panta pirmo daļu kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar noziedzīgu
nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskām ciešanām un mantisko zaudējumu. Savukārt minētā
panta otrā daļa nosaka, ka kompensācija ir krimināltiesisko attiecību noregulējuma elements, ko apsūdzētais samaksā labprātīgi vai uz tiesas nolēmuma
pamata.
Tiesa secina, ka lietā pieteiktā cietušā /pers. B/ kaitējuma kompensācija ir pamatota un apmierināma pilnā apmērā saskaņā ar Kriminālprocesa
likuma 350.-352.pantu, Civillikuma 1779.pantu, jo katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis, un
zaudējumi radušies apsūdzētā /pers. A/ prettiesisku darbību rezultātā.
Jautājums par lietiskiem pierādījumiem izlemjams saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.pantu- čeks glabājams kopā ar krimināllietas materiāliem.
Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 511., 520.pantu, tiesa
n o s p r i e d a:
atzīt /pers. A/ par vainīgu Krimināllikuma 175.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt viņu pēc šī panta un daļas ar
brīvības atņemšanu uz 4 mēnešiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 52.pantu soda izciešanā apsūdzētajam /pers. A/ ieskaitāms apcietinājuma laiks no 2016.gada 14.maija līdz sprieduma
spēkā stāšanās dienai.
Drošības līdzekli- apcietinājumu - /pers. A/ atstāt līdz spriedums stāsies spēkā.
Piedzīt no /pers. A/ /pers. B/labā mantiskā kaitējuma kompensāciju 450 euro.
Lietisko pierādījumu- čeku- glabāt kopā ar krimināllietas materiāliem.
Spriedumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā, sūdzību iesniedzot Jelgavas tiesā.
Tiesnese L.France