Legislator Case Law & Legislation
C29564116 / C-2140-17 ECLI:LV:RLPT:2017:0921.C29564116.1.S AI generated

Court dismissed defendant's failure to respond and fully allowed small claims loan dispute against individual.

Case Number C29564116 / C-2140-17
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Partially Allowed

Legislator summary

AI generated

The court dismissed the defendant's failure to submit a written explanation within the statutory deadline. The plaintiff successfully claimed a loan default, interest, and penalties against an individual who did not contest the debt. Consequently, the court fully awarded the principal, contractual interest, legal interest, and court costs to the plaintiff.

Legislator headnote

AI generated

Civilprocesa likuma 148. un 250.21. panti; Civilprocesa likuma 250.23. pants: Failure to respond to a summons in small claims proceedings results in the court ruling on the plaintiff's claims as presented.

Keywords

AI generated
small claims procedure failure to respond loan default contractual interest court costs award

Cited Legislation

AI generated
Civilprocesa likuma 148. pants
Civilprocesa likuma 250.21. pants
Civilprocesa likuma 250.23. pants
Civilprocesa likuma 41. pants
Civilprocesa likuma 93. pants
Civilprocesa likuma 97. pants
Civilprocesa likuma 195. pants
Civilprocesa likuma 204.1. pants
Civilprocesa likuma 250.25. pants
Civilprocesa likuma 42. pants
Civillikuma 1587. pants
Civillikuma 1589. pants
Civillikuma 1716. pants
Civillikuma 1717. pants
Civillikuma 1720. pants

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

ECLI:LV:RLPT:2017:0921.C29564116.1.S

Lieta Nr.C29564116

Lietvedības Nr.C-2140-17/28

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2017.gada 21.septembrī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

tiesnese I.Bērziņa

rakstveida procesā Lomonosova ielā 10, Rīgā izskatīja civillietu SIA “PlusPlus Baltic Re” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] Prasītāja SIA “PlusPlus Baltic Re” (turpmāk - prasītājs) Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā cēlusi maza apmēra prasību pret /pers. A/

(turpmāk - atbildēetāja) par naudas piedziņu.

Prasības pieteikumā, pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1589., 1716., 1717., 1720.panta pirmo un otro daļu, 1753., 1756., 1764., 1811., 1828.,

1934. un 1943.pantu, lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas pamatparādu 702,19 EUR, līgumiskos procentus par aizdevuma lietošanu 359,46 EUR,

likumiskos nokavējuma procentus 124,40 EUR, kā arī līgumsodu 6,09 EUR, vienlaikus piedzenot arī tiesāšanās izdevumus.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2008.gada 27.augustā starp AS „GE Money” (iepriekš AS “Baltic Trust Bank”) un atbildētāju noslēgts

aizdevuma līgums Nr.478218, saskaņā ar kuru atbildētājai izsniegts aizdevums 711,44 euro (LVL 500,00) apmērā.

2013.gada 23.augustā starp AS „GE Money” un ārvalsts komersanta PlusPlus Baltic OU filiāli Latvijā noslēgts cesijas līgums, saskaņā ar kuru AS

“GE Money” nodevusi un PlusPlus Baltic OU filiāle Latvijā pieņēmusi no aizdevuma līguma izrietošās prasījuma tiesības pret atbildētāju.

Aizdevuma līguma 6.3.punktā noteikts, ka līgumā noteikto maksājumu termiņu neievērošanu tiek aprēķināts līgumsods 10% apmērā no ikmēneša

maksājuma neatmaksātās summas par katru ikmēneša maksājuma termiņa kavējumu.

2015.gada 2.aprīlī starp ārvalsts komersanta „PlusPlus Baltic” OU filiāli Latvijā un SIA „PlusPlus Baltic Re” noslēgts cesijas līgums, saskaņā ar

kuru prasītāja ieguvusi no aizdevuma līguma izrietošās prasījuma tiesības pret atbildētāju.

Prasītājs, atsaucoties uz Civillikuma 1765.pantu, no neatmaksātās pamatsummas 702,19 EUR ir aprēķinājis līguma nokavējuma procentus (6%

gadā) par laika periodu no līguma beigu termiņa 2013.gada 23.augusta līdz prasības sagatavošanai 2016.gada 21.jūlijam (kopā divi gadi 10 mēneši 28

dienas) 124,40 EUR.

[2] Prasītājs prasības pieteikumā norādījis, ka nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.

2016.gada 22.augustā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa saskaņā ar Civilprocesa likuma 148.pantu un 250.21pantu atbildētājai uz

deklarēto dzīvesvietas adresi /adrese/, nosūtīja prasības pieteikuma norakstu rakstveida paskaidrojuma sniegšanai un paskaidrojuma veidlapu rakstveida

paskaidrojumu sniegšanai.

Atbildētāja paskaidrojumus saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.23pantu noteiktajā termiņā nav sniegusi, nav arī lūgusi iztiesāt lietu tiesas sēdē.

Civilprocesa likuma 56.panta piektajā daļā noteikts, ka tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1panta pirmās daļas 3.punktu, ja tiesas dokumenti piegādāti Civilprocesa likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā,

uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no

nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.

[3] Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa 2017.gada 5.jūnijā lietas dalībniekiem nosūtīja paziņojumu, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma

250. panta pirmo daļu civillieta tiks izskatīta rakstveida procesā 2017.gada 21.septembrī.

Civilprocesa likuma 250.25panta pirmajā daļā noteikts, ka, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu

iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu

varēs saņemt tiesas kancelejā. Šis datums uzskatāms par pilna sprieduma sastādīšanas datumu.

Tiesa atzīst, ka tā savu pienākumu par tiesas sēdes paziņošanas laiku un vietu, kā arī par sprieduma pieejamības datumu, ir izpildījusi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21panta otro daļu paskaidrojumu neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

Motīvu daļa

[4] Pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus un apsvērusi prasības pieteikumā izklāstītos argumentus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un

apmierināma.

No lietas materiāliem redzams, ka 2008.gada 27.augustā starp prasītāju kā aizdevēju un atbildētāju noslēgts kredītkartes izsniegšanas un

apkalpošanas līgums Nr.478218 (turpmāk – līgums) par kartes Master Card Classic izsniegšanu (lietas 10.-11.lapa). Noslēdzot līgumu, atbildētājai

piešķirts kredītlimits LVL 500 (711,44 euro) apmērā.

Atbildētāja, parakstot līgumu, apliecinājusi, ka ar prasītāja vispārējiem darījumu un līguma noteikumiem ir iepazinusies, savas saistības apzinās

pilnībā un apņemas tās pildīt.

Tādejādi tiesa konstatē, ka puses ir vienojušās par darījuma būtiskajām sastāvdaļām, ar nolūku savstarpēji saistīties un, saskaņā ar Civillikuma

1533.pantu, līgums uzskatāms par galīgi noslēgtu un atzīstams par tiesīgu. Līgums noslēgts atbilstoši Civillikuma prasībām, tas nav apstrīdēts, līdz ar to ir

spēkā esošs un pusēm saistošs.

Aizdevuma līgumā puses vienojušās, ka aizdevuma atmaksa un procentu par aizdevuma lietošanu samaksa atbildētājai jāveic līgumā un aizdevuma

līguma papildus noteikumos noteiktajos termiņos un apmērā. Aizdevuma atmaksas termiņš noteikts līdz 2009.gada 25.oktobrim.

Civillikuma 1793.panta 3.punkts noteic, ka prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu cesiju, kura notiek pēc tiesiska darījuma, vienalga, vai

kreditors to noslēdzis uz likuma pienākuma pamata, vai labprātīgi. Savukārt 1801.pants noteic, ka cesijas līgumu starp prasījuma atdevēju kreditoru

(cedentu) un to personu, kam to atdod (cesionāru), var noslēgt jebkādā formā.

Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja viņš neko par to nezina.

Saskaņā ar Civillikuma 1805.pantu cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora tiesībām un uz šā pamata rīkoties ar prasījumu, cedēt to

savukārt citiem un izlietot to pret parādnieku.

No lietas materiāliem izriet, ka 2013.gada 23.augustā starp AS “Ge Money Bank” kā cedentu, un ārvalstu komersanta PlusPlus Baltic OU filiāle

Latvijā, kā cesionāru, noslēgts Cesijas līgums Nr.2 (lietas 12.lapa).Cesijas līguma 1.1.punkts noteic, ka cedents cedē cesionāram un cesionārs pieņem

prasījumus, kas radušies cedenta veiktās komercdarbības rezultātā. Šī līguma ietvaros ar prasījumiem saprotami cedenta esošie vai nākotnē iespējamie

prasījumi pret līguma pielikumā Nr.1 norādītajiem cedenta debitoriem, par izsniegto aizdevumu atmaksu vai jebkuras citas naudas summas samaksu,

pamatojoties uz noslēgtajiem finanšu darījumiem, kas minēti šī līguma pielikumā Nr.1, proti, atbildētāju.

Savukārt 2015.gada 2.aprīlī starp ārvalstu komersanta PlusPlus Baltic OU filiāle Latvijā, kā cedentu, un prasītāju, kā cesionāru, noslēgts Cesijas

līgums (lietas 12.lapa). Cesijas līguma 1.1.punkts noteic, ka cedents cedē cesionāram un cesionārs pieņem prasījumus, kas radušies cedenta veiktās

komercdarbības rezultātā. Līguma ietvaros ar prasījumiem saprotami cedenta esošie vai nākotnē iespējamie prasījumi pret līguma pielikumā Nr.1 (lietas

18.lapa) noradītajiem cedenta debitoriem, proti, atbildētāju.

Tiesa atzīst, ka cesijas līgumi noslēgti atbilstoši Civillikuma prasībām un ir saistoši pusēm un, pamatojoties uz minēto, prasītājam ir visas prasījuma

tiesības pret atbildētāju, kas izriet no atbildētājas un AS “Ge Money Bank” saistībām.

No lietas materiāliem redzams, ka 2014.gada 24.februārī ārvalstu komersants PlusPlus Baltic OU filiāle Latvijā sagatavoja un nosūtīja atbildētājai

rakstveida paziņojumu (lietas 15., 16.lapa), informējot par noslēgto cesijas līgumu un aicinot samaksāt parādu.

Prasītāja 2015.gada 2.aprīlī sagatavoja un nosūtīja atbildētājaI paziņojumu par notikušu cesiju (lietas 54., 55.lapa), ar aicinājumu samaksāt

nenokārtotās saistības 1 067,74 EUR apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais smagums, ne vēlāk

radušās izpildījuma grūtības nedod tiesību atkāpties no līguma.

Saskaņā ar Civillikuma 1934. pantu ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot

saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labumā lietās.

Civillikuma 1943. pantā noteikts, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

Saskaņā ar Civillikuma 1946.pantu procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu.

Lietā nav iegūti pierādījumi, ka atbildētāja būtu izpildījusi aizdevuma līgumā noteiktās saistības un būtu veikusi maksājumus līgumā noteiktajā

apmērā un kārtībā.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa paredz, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra

puse.

Civillikuma 1838.pants noteic, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja norādītos apstākļus, ka atbildētājai pastāv nenokārtotas saistības pret prasītāju, kā arī nav pamata apšaubīt

galvenā parāda apmēru, jo atbildētāja to nav apstrīdējis. Tiesa atzīst, ka no atbildētājas par labu prasītājam piedzenams galvenais parāds 702,19 EUR.

[5] Prasītājs ir aprēķinājis un lūdz piedzīt no atbildētājas līgumiskos procentus par aizdevuma lietošanu 359,46 EUR, kas aprēķināti par laika

periodu no 2008.gada oktobra līdz 2013.gada 23.augustam.

Civillikuma 1946.pants noteic, ka procenti par aizdevumu dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti, vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu.

Civillikuma 1753.pants noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu (844.p.)

lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1764.pantu visādos mantiskos darījumos un aktos, kas nodibina pienākumu maksāt procentus, atļauts nolīgt procentus,

kuru apmēru var noteikt līdzēji savstarpēji vienojoties.

Civillikuma 1765.panta pirmā daļa noteic, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā.

Līgumā puses vienojās par paaugstinātā procentu likmi par kredīta limita izmantošanu 48% gadā.

Saskaņā ar līguma 6.4.punktu par kredītlimita izmantošanu klients maksā bankai kredīta procentus saskaņā cenrādi.

Saskaņā ar līguma 6.6.punktu kredīta Procenti tiek aprēķināti no faktiski izlietotās kredītlimita summas par faktisko kredītlimita izmantošanu

pieņemot, ka gadā ir 360 dienas.

Prasītājs ir aprēķinājis līgumiskos procentus par aizdevuma lietošanu 359,46 EUR aprēķināti par laika periodu no 2008.gada oktobra līdz

2013.gada 23.augustam (lietas 19.lapa), Ņemot vērā minēto un to, ka atbildētāja nekādus iebildumus par līgumiskiem procentiem par aizdevuma

lietošanas aprēķinu nav iesniegusi, tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja veikto aprēķinu.

Tiesa secina, ka atbilstoši noslēgtajam līgumam atbildētājam ir pienākums samaksāt līgumiskos procentus, jo puses līgumā ir vienojušās par

procentu apmēru un to apmēru kārtību. Tādejādi no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami līgumiskie procenti par aizdevuma lietošanu 359,46 EUR

par laika periodu no 2008.gada oktobra līdz 2013.gada 23.augustam.

[7] Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja likumiskos procentus 124,40 EUR par laika periodu no 2013.gada 23.augusta līdz 2016.gada 21.jūlijam.

Civillikuma 1765.pants noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Civillikuma 1759.panta 1.punkts paredz, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Civillikuma 1652.panta pirmās daļas 3.punkts noteic, ka parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām

termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.

Augstākās tiesas Senāts 2013.gada 30.janvāra spriedumā Nr.SKC-644/2013 ir atzinis, ka prasītājam bez šaubām ir tiesības saņemt kredīta

nedzēsto pamatsummu, kā arī procentus un līgumsodu, kas uzkrājušies līdz līguma izbeigšanās brīdim, un tā kā tas ir kapitāls, kas atrodas pie citas

personas, tad no līguma izbeigšanas brīža arī likumiskos procentus saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu.

Prasītājs ir aprēķinājis likumiskos procentus 124,40 EUR aprēķināti par laika periodu no 2013.gada 23.augusta līdz 2016.gada 21.jūlijam (lietas

5.- 6.lapa). Ņemot vērā minēto un to, ka atbildētāja nekādus iebildumus par līgumiskiem procentiem par aizdevuma lietošanas aprēķinu nav iesniegusi,

tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja veikto aprēķinu.

Izvērtējot pušu noslēgtā līguma saturu, tiesa atzīst, ka tas noslēgts nepārkāpjot atbildētāja kā patērētāja tiesības, pielīgto procentu par aizdevuma

izmantošanas un nokavējuma procentu summas ir samērīgs aizdevuma parādam un atbildētāja saistībām. Ņemot vērā, ka nokavējuma procenti aprēķināti

pamatojoties uz likumu, no atbildētājas prasītāja labā piedzenami nokavējuma procenti par laika periodu no 2013.gada 23.augusta līdz 2016.gada

21.jūlijam 124,40 EUR apmērā.

[8] Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja līgumsodu 6,09 EUR EUR apmērā par laika periodu no 2008.gada septembra līdz 2013.gada 23.augustam.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo

saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Civillikuma 1717.pants noteic, ka līgumsodu var pievienot katram līgumam, un to var noteikt ne vien naudā,

bet arī citās vērtībās.

Savukārt Civillikuma 1720.pants paredz kreditora tiesības prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja tieši tā bijis norunāts vai līgumsods bijis

norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Atbilstoši Civillikuma 1716.panta trešās daļas noteikumiem, līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt

noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Prasītājs ir aprēķinājis līgumsodu 6,09 EUR aprēķināti par laika periodu no 2008.gada septembra līdz 2013.gada 23.augustam (lietas 19.lapa),

Ņemot vērā minēto un to, ka atbildētāja nekādus iebildumus par līgumiskiem procentiem par aizdevuma lietošanas aprēķinu nav iesniegusi, tiesai nav

pamata apšaubīt prasītāja veikto aprēķinu.

Tiesa atzīst, ka prasībā uzturētais no atbildētāja piedzenamais līgumsoda apmērs 6,09 EUR par laika periodu no 2008.gada septembra līdz

2013.gada 23.augustam uzskatāms par samērīgu un prasība par līgumsoda piedziņu ir pamatota un apmierināma.

[7] Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā cita starpā norāda prasītāja

tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Ņemot vērā norādīto un atbilstoši Civillikuma 1759.panta 1.punktā un 1765.pantā noteiktajam, tiesa atzīst prasītāja tiesības saņemt no atbildētājas

6% gadā no nesamaksātā galvenā parāda (702,19 EUR) līdz sprieduma pilnīgai izpildei (izsoles noslēguma dienai).

[8] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta otro daļu tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Savukārt saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas

dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi, kā arī ar sludinājuma ievietošanu laikrakstā saistītie izdevumi.

Prasītājs ir samaksājis valsts nodevu 178,82 EUR (lietas 7., 8.lapa) un 4,70 EUR (lietas 9.lapa) par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu

piegādāšanu.

Prasība apmierināta pilnā apmērā, līdz ar to no atbildētājas par labu prasītājam piedzenama valsts nodeva 178,82 EUR un ar lietas izskatīšanu

saistītie izdevumi 4,70 EUR.

[9] Saskaņā ar Tiesu administrācijas aprēķinu ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par prasības pieteikuma, tiesas pavēstu un citu tiesas

dokumentu piegādi sastāda 1,57 EUR. Lietā ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi sastāda 5,14 EUR, ko veido izdevumi par prasības pieteikuma

nosūtīšanu atbildētājai, paskaidrojuma nosūtīšanu prasītājai, kā arī paziņojumu nosūtīšanu lietas dalībniekiem. Ņemot vērā, ka prasītājs ar lietas

izskatīšanu saistītos izdevumus samaksājis 4,70 EUR apmērā, tiesa atzīst, ka ar lietas izskatīšanas saistītie izdevumi 0,44 EUR apmērā saskaņā ar

Civilprocesa likuma 42.panta noteikumiem ir piedzenami no atbildētājas par labu valstij.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 pantā noteiktajam atbildētājai nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41., 93., 97., 195., 204.1, 250.25 pantu, tiesa

nosprieda

maza apmēra prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „PlusPlus Baltic Re”, reģistrācijas Nr.40103739704, neatmaksāto aizdevuma

pamatsummu 702,19 euro (septiņi simti divi euro un 19 centi), līgumiskos procentus par aizdevuma lietošanu 359,46 euro par laika periodu no

2008.gada oktobra līdz 2013.gada 23.augustam, likumiskos procentus 124,40 euro, kas aprēķināti par laika periodu no 2013.gada 23.augusta līdz

2016.gada 21.jūlijam, līgumsodu 6,09 euro par laika periodu no 2008.gada septembra līdz 2013.gada 23.augustam, un tiesas izdevumus 178,82 euro,

kopā piedzenot 1 375,66 euro (viens tūkstotis trīs simti septiņdesmit pieci euro 66 centi).

Samaksa veicama šādā kontā: maksājuma saņēmējs SIA „PlusPlus Baltic Re”, reģistrācijas Nr.40103739704, kredītiestāde AS “Swedbank”,

konta Nr.LV07HABA0551037623572.

Noteikt SIA „PlusPlus Baltic Re”, reģistrācijas Nr.40103739704, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers. A/, personas kods

/personas kods/, likumiskos procentus 6% (sešu procentu) apmērā gadā no nesamaksātās pamatparāda summas (702,19 euro).

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 0,44 euro (44 centi) apmērā par labu valstij, kas

iemaksājami pēc sekojošiem rekvizītiem: saņēmējs Tiesu administrācija, reģistrācijas Nr.90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, konts Nr.

LV51TREL2190458019000, BIC kods TRELLV22, iemaksas mērķis - 21499 Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi lieta Nr.C29564116.

Noteikt /pers. A/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, var pārsūdzēt

apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas – 2017.gada 21.septembrī Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā,

iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese I.Bērziņa