Landlord wins eviction and debt collection case against tenant family member for unpaid rent.

Lietas arhīva Nr. C-1785-19/27

ECLI:LV:ZRT:2019:0110.C73489818.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Dobelē, 2019.gada 10.janvārī

Zemgales rajona tiesas

tiesnese R. Krasovska,

protokolē tiesas sēžu sekretāre S. Baumane,

piedaloties prasītāja pārstāvei /pers. C/

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Dobeles namsaimnieks” prasībā pret /pers. D/ par īres līguma izbeigšanu,

izlikšanu no dzīvojamām telpām un parāda piedziņu,

Aprakstošā daļa

[1] 2018.gada 22.oktobrī sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Dobeles namsaimnieks” (turpmāk tekstā - prasītājs) cēlis tiesā prasību pret

/pers. D/ (turpmāk tekstā - atbildētājs) par īres līguma izbeigšanu, izlikšanu no dzīvojamām telpām un parāda piedziņu.

[1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka 2010.gada 8.decembrī SIA “Gardenes nami” noslēgusi ar īrnieci /pers. E/, personas kods /personas kods/,

Dzīvojamās telpas īres līgumu Nr. 382, ar kuru izīrētas pašvaldības dzīvojamās telpas /adrese/, līgums noslēgts uz nenoteiktu laiku. Līguma saistības,

saskaņā ar Uzņēmumu reģistra 27.03.2013. lēmumu Nr. 17-10/47888, ir pārņēmis prasītājs — SIA „Dobeles namsaimnieks”.

Dzīvojamās telpas līguma Nr. 382 1.2. punktā pielīgts, ka kopā ar /pers. E/ dzīvojamās telpas lietos īrnieces ģimenes loceklis — /pers. D/,

savukārt līguma 1.3. punktā puses pielīgušas, ka īrnieka ģimenes locekļiem ir tādas pašas no šī līguma izrietošas tiesības un pienākumi kā īrniekam,

pilngadīgajiem ģimenes locekļiem ir solidāra mantiskā atbildība ar īrnieku par visām no šī līguma izrietošām saistībām.

Atbilstoši Dzīvojamās telpas īres līguma 3.1. un 3.2. punktā noteiktajam, īrniekam maksājama īres maksa un papildus maksājama maksa par sauso

atkritumu izvešanu un nekustamā īpašuma nodoklis.

Maksājumi par dzīvojamām telpām tika veikti daļēji, līdz ar to īrniecei izveidojies parāds prasītājam. 2014.gada 14.maijā prasītājs iesniedza

Dobeles rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļā pieteikumu par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā pret /pers. E/. Ar Dobeles rajona tiesas

zemesgrāmatu nodaļas 2014.gada 17.jūnija lēmumu, nodota piespiedu izpildei atbildētājas saistība prasītājam 349,39 euro apmērā, kā arī piedzīti tiesas

izdevumi 14,46 euro apmērā. Tiesas nolēmums nodots izpildei tiesu izpildītājam.

Par dzīvojamo telpu /adrese/, maksājumi nav veikti arī pēc tam, kad prasītājs vēršas tiesā ar pieteikumu par saistības piespiedu izpildīšanu

brīdinājuma kārtībā. Parāds izveidojies no 2014.gada 1.maija, rēķini tika apmaksāti daļēji.

Īrniece /pers. E/mirusi 2017.gada 19.jūnijā, bet atbildētājs /pers. D/ turpina lietot dzīvojamās telpas, rēķinus neapmaksā, parāda samaksu neveic,

nav nodevis prasītājam dzīvojamās telpas. Parāds par dzīvojamo telpu /adrese/, izveidojies no 2014.gada 1.maija līdz 2018.gada 1.augustam

1649,80 euro apmērā, kas sastāv no pamatparāda 1499,82 euro un līgumsoda, atbilstoši līguma 3.5. punktā noteiktajam, kas samazināts līdz 10% no

pamatparāda summas 149,98 euro apmērā, saskaņā ar Civillikuma 1716.panta trešo daļu. Līgumsods aprēķināts par laiku no 2014.gada 1.maija līdz

2018.gada 1.februārim.

Dzīvojamo telpu īres līguma uzteikumu prasītājs sūtījis 2015.gada 25.jūnijā. 2018.gada 3.augustā prasītājs atkārtoti sūtījis atbildētājam uzteikumu

par dzīvojamās telpas īri, kurā brīdinājis, ka atbildētāja parāds ir 1587,34 euro un lūdza atbrīvot līdz 2018.gada 10.septembrim izīrēto dzīvokli un

samaksāt parādu.

Dzīvojamās telpas /adrese/, atbildētājs nav atbrīvojis, parāds prasītājam nav atlīdzināts.

Tā kā atbildētājam ir neizpildītas saistības pret prasītāju, tad nepietiekamo naudas līdzekļu dēļ prasītājs nespēj pienācīgi pildīt savus pienākumus

dzīvojamās mājas /adrese/, apsaimniekošanā, kā arī nespēj veikt norēķinus ar pakalpojumu sniedzējiem pilnā apmērā, no kā cieš gan pārējie mājas

iedzīvotāji, gan pakalpojumu sniedzēji.

Mediāciju izmantot prasītājs nevēlas, jo strīds ar atbildētāju nav atrisināms bez tiesas iesaistīšanas.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, pamatojoties uz Civillikuma 1511., 1587., 2112., 2141.pantu, likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11., 12., 28.,

28. panta pirmo un otro daļu, saskaņā ar Civilprocesa likuma 23., 24., 26., 127., 128.pantu, prasītājs lūdz tiesu:

izbeigt /pers. D/, personas kods /personas kods/, dzīvojamās telpas /adrese/, lietošanas tiesības.

Izlikt /pers. D/, personas kods /personas kods/, no dzīvojamām telpām /adrese/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Dobeles namsaimnieks”, reģistrācijas numurs 48503021348, parādu kopā

1649,80 euro (viens tūkstotis seši simti četrdesmit deviņi euro 80 centi), kas sastāv no pamatparāda 1499,82 euro un līgumsoda 149,98 euro apmērā

par laiku no 2014.gada 1.maija līdz 2018.gada 1.februārim, kā arī piedzīt tiesāšanās izdevumus.

Atzīt SIA „Dobeles namsaimnieks”, reģistrācijas numurs 48503021348, ar sprieduma pasludināšanas dienu tiesības saņemt likumiskos procentus

— 6 % (seši procenti) no simta gadā no pamatparāda summas.

Noteikt, ka piedzīto maksājumu samaksa veicama SIA „Dobeles namsaimnieks”, reģistrācijas numurs 48503021348, bankas norēķinu kontā

Nr. LV91UNLA0006000508407, AS „SEB banka”.

[2] 2018.gada 24.oktobrī atbildētājam uz prasības pieteikumā noradīto adresi, kas vienlaikus ir arī viņa deklarētā dzīves vietas adrese, nosūtīts

prasības pieteikums, izskaidrotas Civilprocesa likumā noteiktās tiesības un pienākumi, noteikts termiņš rakstveida paskaidrojumu iesniegšanai 30 dienu

laikā no dienas, kad prasības pieteikums nosūtīts atbildētājam (lietas 25.lapa).

Atbildētāja paskaidrojums tiesas noteiktajā termiņā nav saņemts.

[3] Prasītāja pārstāvis tiesas sēdē prasību uzturēja uz prasības pieteikumā noradītajiem apstākļiem un norādītajā apmērā, lūdza lemt jautājumu par

pārmaksātās valsts nodevas atmaksu.

[4] Atbildētājs uz tiesas sēdi nav ieradies. Par tiesas sēdi atbildētājam paziņots Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā. Civilprocesa likuma 56.1

panta otrā daļa nosaka, ka tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi, deklarācijā norādīto papildu adresi,

fiziskās personas norādīto adresi saziņai ar tiesu vai juridiskās personas juridisko adresi un no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai

dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmās daļas trešo

punktu tiesas dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.

[5] Tiesa nesaskata Civilprocesa likuma 209., 210.pantā noteiktos lietas atlikšanas iemeslus un nolēma lietu skatīt bez atbildētāju piedalīšanās

tiesas sēdē.

Motīvu daļa

[6] Pārbaudot lietā esošos rakstveida pierādījumus, noklausoties prasītāja pārstāvja argumentus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un

apmierināma.

[6.1] Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā daļā noteikts, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai

iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Civillikuma 1402.pantā noteikts, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma. Saskaņā ar

Civillikuma 1587.pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās

izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties no līguma, kaut arī otrai atlīdzinot zaudējumus.

2013.gada 27.marta Uzņēmumu reģistra Lēmums Nr.17-10/47888 (lietas 23.lapa) apstiprina, ka 2013.gada 21.martā notikusi reorganizācija,

apvienojot komercsabiedrības, tajā skaitā SIA “Gardenes Nami” un izveidojot SIA “Dobeles namsaimnieks”. Atbilstoši Komerclikuma 335.panta

piektās daļas noteikumiem, apvienošanas gadījumā pievienojamās sabiedrības tiesības un saistības pāriet iegūstošajai sabiedrībai.

Lietā nepastāv strīds, ka prasītāja ir dzīvojamās ēkas /adrese/, kopīpašumā esošās daļas un teritorijas apsaimniekotājs.

Lietas materiāliem pievienots 2010.gada 8.decembra dzīvojamās telpas īres līgums Nr. 382, kurš noslēgts ar /pers. E/ (turpmāk – īrniece).

Norādīts, ka līgums noslēgts uz nenoteiktu laiku (lietas 11.-12.lapa). Līguma 1.2.punkts nosaka, ka bez īrnieces dzīvojamās telpas lietos ģimenes locekļi,

tas ir, atbildētājs. Savukārt līguma 1.3.punkts nosaka, ka ģimenes locekļiem ir tādas pašas no šī līguma izrietošas tiesības un pienākumi kā īrniecei.

Pilngadīgajiem ģimenes locekļiem un citām iemitinātajām personām ir solidāra mantiskā atbildību ar īrnieci par visām, no šī līguma izrietošajām saistībām.

Īrniece /pers. E/ mirusi 2017.gada 19.jūnijā, ko apstiprina Dobeles novada pašvaldības Dzimtsarakstu nodaļas informācija par mirušām personām

(lietas 15.-17.lapa), līdz ar to līguma darbība ir izbeigta.

Līguma 3.punkts un tā apakšpunkti nosaka atbildētāja pienākumu veikt īres maksas un maksas par pakalpojumiem maksājumus.

Īres līguma 3.4.punktā norādīts, ka īres maksu par katru norēķina mēnesi un līguma 3.2.punktā noteiktos maksājumus atbildētājs maksā saskaņā ar

prasītāja izsniegtu rēķinu līdz norēķina mēneša divdesmit piektajam datumam.

[6.2] Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta pirmajā daļā noteikts, ka izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā

ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas gadījumos, ja 1) īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā

dzīvojamās telpas īres maksu, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem

aktiem; 2) īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā par pamatpakalpojumiem (saskaņā ar likuma 11. 3panta pirmās daļas 1.punktu tie ir: apkure, aukstā

ūdens piegāde, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana), lai gan viņam bija nodrošināta iespēja izmantot pamatpakalpojumus saskaņā ar dzīvojamās

telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem.

Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta otrā daļa nosaka, ka izīrētājs pirms prasības celšanas tiesā vismaz mēnesi iepriekš rakstveidā brīdina

īrnieku par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu; gadījumos, kad izīrētājam nav zināma īrnieka atrašanās vieta, prasību tiesā var celt, ja mēnesi

iepriekš laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” ir publicēts brīdinājums.

Prasības pieteikumam pievienots 2018.gada 3.augusta prasītājas uzteikums par nodomu vērsties tiesā ar prasību par izlikšanu no dzīvojamās telpas

bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas (lietas 20.lapa). Līdz ar to tiesa atzīst, ka prasītāja ievērojusi likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta otrās

daļas noteikumus par īrnieka brīdināšanu par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu vismaz mēnesi pirms prasības celšanas tiesā.

Uzteikumā prasītājs ir norādījis parāda summu, prasību par izīrētā dzīvokļa atbrīvošanu, kā arī sekas dzīvokļa neatbrīvošanas un parāda

nenomaksāšanas gadījumā – vēršanos tiesā ar prasību par izlikšanu no dzīvojamās telpas bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas.

Atbildētājs savus pienākumus, kas norādīti īres līgumā, nepilda, par īres maksu un saņemtajiem pakalpojumiem nenorēķinājās, piestādītos rēķinus

neapmaksā (lietas 9.-10.lapa).

No parāda aprēķiniem izriet, ka atbildētājs nav pilnībā norēķinājies par īrēto dzīvojamo telpu un pakalpojumiem par laika periodu no 2014.gada

1.maija līdz 2018.gada 1.augustam un parāds sastāda 1499,82 euro, kas pārsniedz trīs mēnešu vidējo maksājumu kopsummu (lietas 9.-10.lapa).

Ar Dzīvojamās telpas īres līguma 3.4.punktu pierādīts, ka īres maksu atbildētājs nomaksā līdz norēķina mēneša divdesmit piektajam datumam.

Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 12.pantu, dzīvojamās telpas īres maksa maksājama dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos.

Maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, maksājama normatīvajos aktos vai dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos

termiņos un kārtībā.

Tiesa norāda, ka puses ir vienojušās par īres maksas un maksas par komunālajiem pakalpojumiem samaksu un tās apmēru, saistības izriet kā no

līgumiska tā arī no tiesiska darījuma, tādējādi atbildētājam jāpilda minētās saistības.

[7] Prasītājs lūdz piedzīt līgumsodu 149,98 euro apmērā.

Civillikuma 1716.pants nosaka, līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu izpildi

vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Līgumsods par saistību neizpildi vispār ir konkrēti noteikta naudas summa vai cita mantiska vērtība, kuru nedrīkst

noteikt vairākkārtīgu (atkārtotu) vai pieaugošu maksājumu vai devumu veidā.

Ar 2014.gada 1.janvāri stājušies spēkā grozījumi Civillikuma 1716.pantā, kura trešajā daļā noteikts, ka līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi

vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda summas. Atbilstoši Pārejas

noteikumu 21.pantam šī likuma redakcija piemērojama konkrētajā strīdā. Minētais raksturo arī judikatūras par līgumsoda piemērošanu vispārējās

tendences, proti, līgumsoda piemērošana nedrīkst būt kreditora iedzīvošanās avots, tam jābūt taisnīgam un samērīgam ar nodarīto kaitējumu un tas

norāda uz likumdevēja izpratni par šo tiesību institūtu un tā juridisko dabu. Tā ka prasītāja pieprasītais līgumsods nepārsniedz 10% no pamatparāda, tad

tiesa atzīst prasītāja aprēķināto līgumsodu par samērīgu un atbilstošu Patērētāju tiesību aizsardzības likuma prasībām.

Civillikuma 1717.pants nosaka, līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma

neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei.

Savukārt 1720.panta 2.punktā noteikts, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par

neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Civillikuma 1722.pants nosaka, ka līgumsodu par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var prasīt tikai tādā apmērā, kādā

tas pārsniedz prasīto procentu summu, kas radusies pēc neizpildes iestāšanās brīža. Līgumsodu par saistību neizpildi vispār var prasīt tikai tādā apmērā,

kādā tas pārsniedz piedzenamo zaudējumu summu, ja vien nav tieši norunāts, ka līgumsods izslēdz tādu atlīdzību.

Saskaņā ar noslēgtā Dzīvojamās telpas īres līguma Nr. 382 (lietas 11.-12.lapa) 3.5.punktu, prasītājam ir tiesības aprēķināt līgumsodu 0,5% apmērā

no nokavētās maksājumu summas par katru nokavēto dienu. Tiesa līgumsoda summu uzskata par samērīgu un pamatotu salīdzinot ar atbildētāja pieļauto

maksājumu saistības nokavējumu.

[8] Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Pierādīt samaksu var ar visiem atļautiem pierādījuma

līdzekļiem, bet sevišķi ar rakstisku apliecinājumu jeb kvīti; samaksas saņēmējs nedrīkst atteikties to izdot parādniekam. Kvīti var izrakstīt vai nu uz paša

parāda akta, ja tāds ir, vai atsevišķi.

Atbildētājs savas procesuālās tiesības nav izmantojis - iebildumus pret prasībā norādītajiem apstākļiem nav izteicis, pierādījumus nav apstrīdējis, ka

savas saistības pret prasītāju būtu pilnībā izpildījis un parādu būtu samaksājis, pierādījumus tiesai nav iesniedzis.

Tāpat atbildētājs nav iesniedzis pierādījumus, kas liecinātu, ka apsaimniekotājs, t.i., prasītāja, pilnībā vai arī kādā daļā nebūtu izpildījusi savas

saistības, proti, nebūtu nodrošinājusi atbildētāju ar komunālajiem pakalpojumiem vai arī nebūtu veikusi dzīvojamās mājas apsaimniekošanu un uzturēšanu.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka no atbildētāj par labu prasītājam piedzenams pamatparāds 1499,82 euro apmērā un līgumsods 149,98 euro apmērā.

[9] Prasības pieteikumā ietverts lūgums noteikt prasītājam tiesības ar sprieduma pasludināšanas dienu līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētājas

likumiskos 6% procentus no simta gadā no kopējās neatmaksātās parāda summas.

Civillikuma 1753.pants noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. 1754.pants noteic, ka procentiem vienmēr nepieciešams galvenais parāds jeb

kapitālparāds. 1757.pants noteic, ka, nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs. Ja tas nav darīts, tad atzīstams, ka klusējot pieņemti likumiskie procenti.

Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums

nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Saskaņā ar Civillikuma 1759.panta pirmo daļu, 1760.pantu un 1765.pantu un izveidojušos tiesas praksi (Augstākās tiesas Senāta Civillietu

departamenta 2008.gada 16.aprīļa lēmums lietā Nr.SPC-30) prasītājam ir tiesības saņemt arī likumiskos nokavējuma 6% procentus gadā no galvenā

parāda līdz nolēmuma izpildei.

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas piedziņu, tiesa rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un piedzenamo

summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei

(izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Atbilstoši Civillikuma 1763.panta 1.punktam nosakāms, ka procentu pieaugums apstājas, kad nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis

aizdevuma summas lielumu. Civillikuma 1765.panta ceturtā daļa nosaka, ka procenti aprēķināmi tikai no paša kapitāla. Bet, ja noliktajā termiņā

nesamaksā procentus vismaz par gadu, tad pēc kreditora pieprasījuma par viņam pienākošos procentu summu aprēķina likumiskos procentus par minēto

termiņu.

Tiesa atzīst par pamatotu prasītāja lūgumu atzīt tiesības sākot no sprieduma pasludināšanas dienas līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja

likumiskos sešus procentus no neatmaksātā galvenā parāda.

[10] Pie prasības celšanas tiesā prasītājs nomaksājis valsts nodevu 381,18 euro apmērā.

Pārbaudot lietas materiālos pievienotus maksājuma uzdevumus, tiesa konstatē, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta

a) apakšpunktu, par prasību, kas novērtējama naudas summā līdz 2134 euro - valsts nodeva maksājama 15 procenti no prasības summas, bet ne mazāk

par 70 euro. Līdz ar to, par prasības summu 1649,80 euro apmērā jāmaksā valsts nodeva 247,47 euro apmērā (1649,80 X 15% = 247,47).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 35.panta pirmās daļas 8.punktu, prasības summa prasībās par nomas un īres līguma pirmstermiņa izbeigšanu —

maksājumu kopsumma par atlikušo līguma darbības laiku, bet ne vairāk kā par trim gadiem.

Prasītājs ir aprēķinājis un samaksājis valsts nodevu 133,70 euro apmērā par īres līguma pirmstermiņa izbeigšanu.

Tiesa secina, ka prasītājs, lūgumu daļā nelūdz tiesai izbeigt atbildētājam īres līgumu.

Pārbaudot lietas materiālus, tiesa secina, ka Dzīvojamās telpas īres līgums Nr. 382 ir noslēgts uz nenoteiktu laiku ar īrnieci, kura ir mirusi 2017.gada

19.jūnijā. Līdz ar to, tiesas ieskatā, līgums bija spēkā līdz īrnieces miršanas datumam, bet atbildētājam /pers. D/ ir tikai lietošanas tiesība, kā ģimenes

loceklim.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 4.punktu, par citām prasībām, kam nav mantiska rakstura vai kas nav jānovērtē, valsts

nodeva maksājama 70 euro apmērā.

Tiesa secina, ka par abiem prasījumiem (parāda piedziņa un atbildētāja izlikšana no dzīvojamām telpām) valsts nodeva maksājama 317,47 euro

apmērā (247,47 + 70).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 37.panta pirmās daļas 1.punktu, samaksātā valsts nodeva atmaksājama pilnīgi vai daļēji, ja iemaksāta lielāka

nodeva, nekā to nosaka likums. Līdz ar to, ir pamats valsts nodevas pārmaksātajā apmērā, t.i. 63,71 euro apmērā atmaksai.

[11] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus. Prasītājs nomaksājis valsts nodevu 317,47 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,20 euro apmērā, kas piedzenami no

atbildētāja.

[12] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, atbildētājam nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš – desmit dienas no sprieduma

spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz iepriekš minēto un, saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 37., 41., 97., 190., 195.pantu, 204.1pantu, tiesa

n o s p r i e d a

prasību apmierināt pilnībā.

Izbeigt /pers. D/, personas kods /personas kods/, dzīvojamās telpas /adrese/, lietošanas tiesības.

Izlikt /pers. D/, personas kods /personas kods/, no dzīvojamās telpas adresē /adrese/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Dobeles namsaimnieks”, reģistrācijas numurs 48503021348, pamatparādu

1499,82 euro (viens tūkstotis deviņdesmit deviņi euro 82 centi) apmērā, līgumsodu 149,98 euro (viens simts četrdesmit deviņi euro 98 centi) apmērā,

nomaksāto valsts nodevu 317,47 euro (trīs simti septiņpadsmit euro 47 centi) apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,20 euro (trīs euro 20

centi) apmērā, nosakot, ka piedzītie naudas līdzekļi pārskaitāmi uz norēķinu kontu LV91UNLA0006000508407 – SEB banka AS.

Atzīt SIA “Dobeles namsaimnieks”, reģistrācijas numurs 48503021348, tiesības par laiku no sprieduma pasludināšanas dienas līdz tiesas

sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6% (sešus procentus) gadā no parāda pamatsummas.

Noteikt /pers. D/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Atmaksāt no valsts budžeta līdzekļiem SIA “Dobeles namsaimnieks”, reģistrācijas numurs 48503021348, 2018.gada 18.oktobrī Valsts kases

kontā Nr.LV55TREL1060190911200 pārmaksāto valsts nodevu 63,71 euro (sešdesmit trīs euro 71 cents) apmērā, kur maksājuma mērķī norādīts –

valsts nodeva par prasības pieteikumu pret /pers. D/ (/adrese/.), pārskaitot to uz SIA “Dobeles namsaimnieks”, reģistrācijas numurs 48503021348,

norēķinu kontu LV91UNLA0006000508407, AS “SEB banka”.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Zemgales apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Zemgales rajona tiesā.

Tiesnese R. Krasovska