Legislator Case Law & Legislation
11516001510 / KA04-0458-16 AI generated

Court partially overturned first instance verdict on sentencing calculation for multiple vehicle theft charges.

Case Number 11516001510 / KA04-0458-16
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Partially Allowed

Legislator summary

AI generated

The appellate court overturned the first instance judgment regarding the calculation of combined sentences for three defendants convicted of vehicle theft. The lower court had partially merged punishments but failed to correctly account for prior convictions and time served in custody. The court remanded the case for a new sentencing calculation based on the proper application of the Criminal Procedure Law.

Legislator headnote

AI generated

Criminal Procedure Law Art. 169; Criminal Law Art. 50: When combining punishments, the court must accurately calculate the total term and account for time already served in custody or under probation supervision.

Keywords

AI generated
combined punishments custody time credit probation supervision vehicle theft sentencing calculation appellate review criminal procedure law

Cited Legislation

AI generated
Criminal Procedure Law Art. 169
Criminal Law Art. 50
Criminal Law Art. 52
Criminal Law Art. 55
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Krimināllieta Nr. 11516001510

Lietvedības Nr. KA04-0458-16/17

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2016.gada 22.aprīlī

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētājs tiesnesis A.Uminskis

tiesneši L.Poļakova un J.Tiltiņš

piedaloties prokuroram A.Skalbem, A.Skradailim

aizstāvim zvērinātam advokātam V.Jakobijam

iztiesāja atklātā tiesas sēdē krimināllietu /pers. C/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 314.panta pirmās un otrās daļas,

/pers. D/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 265.panta trešās daļas un 314.panta pirmās daļas, /pers. E/, personas kods

/personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 177.panta pirmās, otrās un trešās daļas, Krimināllikuma 15.panta ceturtās daļas un 177.panta otrās

daļas, 265.panta trešās daļas sakarā ar apsūdzēto /pers. C/ un /pers. D/ iesniegtajām apelācijas sūdzībām par Rīgas rajona tiesas 2015.gada

4.septembra spriedumu.

Aprakstošā daļa

Ar Rīgas rajona tiesas 2015.gada 4.septembra spriedumu /pers. C/ atzīts par vainīgu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas paredzēti

Krimināllikuma 314.panta pirmajā daļā, 314.panta otrajā daļā, un, piemērojot Krimināllikuma 49.1panta pirmās daļas 1.punkta nosacījumus, sodīts:

1) pēc Krimināllikuma 314.panta pirmās daļas (automašīna Volkswagen Golf ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/) ar piespiedu darbu uz

100 (viens simts) stundām;

2) pēc Krimināllikuma 314.panta pirmās daļas (automašīna Renault Trafic ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/) ar piespiedu darbu uz 100

(viens simts) stundām;

3) pēc Krimināllikuma 314.panta otrās daļas (automašīna Volkswagen Golf Plus ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/, automašīna

Mercedes Benz Vito 109 ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/ un automašīna Ford Mondeo ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/) ar

piespiedu darbu uz 120 (viens simts divdesmit) stundām.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu piespriestie sodi daļēji saskaitīti un galīgais sods noteikts – piespiedu darbs uz 250 (divi simti

piecdesmit) stundām.

/pers. D/ atzīts par vainīgu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas paredzēti Krimināllikuma 314.panta pirmajā daļā, 265.panta trešajā daļā, un,

piemērojot Krimināllikuma

49.1panta pirmās daļas 1.punkta nosacījumus, sodīts:

1) pēc Krimināllikuma 265.panta trešās daļas ar brīvības atņemšanu uz 9 (deviņiem) mēnešiem;

2) pēc Krimināllikuma 314.panta pirmās daļas (automašīna Opel Astra ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/) ar brīvības atņemšanu uz 6

(sešiem) mēnešiem.

3) pēc Krimināllikuma 314.panta pirmās daļas (automašīna Volkswagen Golf ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/) ar brīvības atņemšanu uz

6 (sešiem) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu piespriestie sodi daļēji saskaitīti un sods noteikts – brīvības atņemšana uz 1 (vienu) gadu 7

(septiņiem) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu daļēji saskaitīts sods, kas noteikts ar šo spriedumu un sods, kas noteikts ar Rīgas pilsētas

Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2014.gada 3.aprīļa spriedumu, un galīgais sods noteikts – brīvības atņemšana uz 5 (pieciem) gadiem, bez mantas

konfiskācijas.

Saskaņā ar Krimināllikuma 55.panta nosacījumiem brīvības atņemšanas sods notekts nosacīti ar pārbaudes laiku uz 5 (pieciem) gadiem, uzliekot

par pienākumu nemainīt dzīvesvietu bez Valsts probācijas dienesta atļaujas un piedalīties probācijas programmās saskaņā ar Valsts probācijas dienesta

norādījumiem.

Uzlikts par pienākumu /pers. D/ desmit darbdienu laikā pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā reģistrēties Valsts probācijas dienestā pēc

dzīvesvietas.

/pers. E/ atzīts par vainīgu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas paredzēti Krimināllikuma 177.panta pirmajā daļā, 177.panta otrajā daļā, 15.panta

ceturtajā daļā un 177.panta otrajā daļā, 177.panta trešajā daļā, 265.panta trešajā daļā, un, piemērojot Krimināllikuma 49.1panta pirmās daļas 1.punkta

nosacījumus, sodīts:

1) pēc Krimināllikuma 177.panta pirmās daļas (automašīna BMW X5 ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/) ar brīvības atņemšanu uz 6

(sešiem) mēnešiem;

2) pēc Krimināllikuma 177.panta pirmās daļas (automašīna Volkswagen Golf ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/) ar brīvības atņemšanu uz

6 (sešiem) mēnešiem;

3) pēc Krimināllikuma 177.panta otrās daļas (automašīna Renault Trafic ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/) ar brīvības atņemšanu uz 9

(deviņiem) mēnešiem;

4) pēc Krimināllikuma 177.panta otrās daļas (automašīna Opel Astra ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/) ar brīvības atņemšanu uz 9

(deviņiem) mēnešiem;

5) pēc Krimināllikuma 177.panta trešās daļas (automašīna Subaru Legacy ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/) ar brīvības atņemšanu uz 2

(diviem) gadiem;

6) pēc Krimināllikuma 177.panta otrās daļas (automašīna Volkswagen Golf ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/) ar brīvības atņemšanu uz 9

(deviņiem) mēnešiem;

7) pēc Krimināllikuma 177.panta otrās daļas (automašīna Volkswagen Golf Plus ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/) ar brīvības

atņemšanu uz 9 (deviņiem) mēnešiem.

8) pēc Krimināllikuma 177.panta otrās daļas (automašīna Mercedes Benz Vito 109 ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/) ar brīvības

atņemšanu uz 9 (deviņiem) mēnešiem.

9) pēc Krimināllikuma 177.panta otrās daļas (automašīna Ford Mondeo ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/) ar brīvības atņemšanu uz 9

(deviņiem) mēnešiem;

10) pēc Krimināllikuma 177.panta pirmās daļas (piekabe RYDWAN A 750 ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/) ar brīvības atņemšanu uz 6

(sešiem) mēnešiem;

11) pēc Krimināllikuma 177.panta otrās daļas (automašīna Audi A4 ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/) ar brīvības atņemšanu uz 9

(deviņiem) mēnešiem;

12) pēc Krimināllikuma 177.panta otrās daļas (automašīna Audi A4 ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/) ar brīvības atņemšanu uz 1 (vienu)

gadu;

13) pēc Krimināllikuma 177.panta otrās daļas (mikroautobuss Volkswagen Transporter ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/) ar brīvības

atņemšanu uz 1 (vienu) gadu;

14) pēc Krimināllikuma 177.panta otrās daļas (automašīna Ford Transit ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/) ar brīvības atņemšanu uz 9

(deviņiem) mēnešiem;

15) pēc Krimināllikuma 177.panta otrās daļas (automašīna Fiat Ducato ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/) ar brīvības atņemšanu uz 9

(deviņiem) mēnešiem;

16) pēc Krimināllikuma 177.panta otrās daļas (automašīna Mercedes Benz Sprinter 311 ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/) ar brīvības

atņemšanu uz 9 (deviņiem) mēnešiem;

17) pēc Krimināllikuma 15.panta ceturtās daļas un Krimināllikuma 177.panta otrās daļas (automašīna Ford Transit ar valsts reģistrācijas numuru

/TL numurs/) ar brīvības atņemšanu uz 9 (deviņiem) mēnešiem;

18) pēc Krimināllikuma 265.panta trešās daļas ar brīvības atņemšanu uz 9 (deviņiem) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu piespriestie sodi daļēji saskaitīti un sods noteikts – brīvības atņemšana uz 4 (četriem) gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, vieglākais sods, kas noteikts ar šo spriedumu, iekļauts smagākajā sodā, kas noteikts ar Rīgas

pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2012.gada 19.septembra lēmumu un galīgais sods noteikts – brīvības atņemšana uz 5 (pieciem) gadiem, bez mantas

konfiskācijas, un ar policijas kontroli uz 2 (diviem) gadiem.

No /pers. E/ un /pers. D/ par labu /pers. R/ solidāri piedzīti 5600 EUR.

Vēl lietā par vainīgu atzīts un sodīts

/pers. S/, personas kods /personas kods/, par Krimināllikuma 177.panta otrajā daļā paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem (12 noziegumi),

par Krimināllikuma 15.panta ceturtajā daļā un 177.panta otrajā daļā, Krimināllikuma 177.panta trešajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu,

/pers. T/, personas kods /personas kods/, par Krimināllikumā 20.panta ceturtajā daļā un 177.panta otrajā daļā paredzētajiem noziedzīgajiem

nodarījumiem (7 noziegumi), par Krimināllikuma 20.panta ceturtajā daļā un 177.panta pirmajā daļā paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem (4

noziegumi),

/pers. U/, personas kods /personas kods/, par Krimināllikumā 177.panta otrajā daļā paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem (2 noziegumi), par

Krimināllikuma 177.panta trešajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu,

/pers. V/, personas kods /personas kods/, par Krimināllikumā 177.panta otrajā daļā paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem (3 noziegumi), par

Krimināllikuma 177.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu,

/pers. Z/, personas kods /personas kods/, par Krimināllikumā 177.panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu,

/pers. A0/, personas /personas kods/, par Krimināllikumā 177.panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, par kuriem spriedums apelācijas

kārtībā nav pārsūdzēts.

Ar pirmās instances tiesas spriedumu konstatēts, ka /pers. C/ izdarīja mantas iegādāšanos un realizēšanu, apzinoties, ka tā iegūta noziedzīgā kārtā,

šādos apstākļos.

2009.gada 10.decembrī vai dažas dienas vēlāk, izmeklēšanā precīzāk nenoskaidrotā laikā, vietā un apstākļos, /pers. C/ no savas paziņas /pers. E/,

kurš, kā /pers. C/ bija zināms, nodarbojas ar automašīnu izkrāpšanu no nomas uzņēmumiem, apzinoties, ka /pers. E/ valdījumā esošā automašīna

Volkswagen Golf ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/ ir iegūta noziedzīgā kārtā, un tieši – krāpšanas ceļā, ar mērķi to realizēt un tādā veidā gūt

peļņu, iegādājās no /pers. E/ minēto automašīnu 5000 LVL (7114,36 EUR) vērtībā, samaksājot par to /pers. E/ 1400 EUR. Tālāk /pers. C/ minēto

automašīnu izmeklēšanā nenoskaidrotā laikā, vietā un apstākļos realizēja izmeklēšanā nenoskaidrotai personai.

Turklāt ar pirmās instances tiesas spriedumu konstatēts, ka /pers. C/ izdarīja mantas iegādāšanos un realizēšanu, apzinoties, ka tā iegūta noziedzīgā

kārtā, šādos apstākļos.

2009.gada 23.decembrī vai dažas dienas vēlāk, izmeklēšanā precīzāk nenoskaidrotā laikā, vietā un apstākļos, /pers. C/ no savas paziņas /pers. E/,

kurš, kā /pers. C/ bija zināms, nodarbojas ar automašīnu izkrāpšanu no nomas uzņēmumiem, apzinoties, ka /pers. E/ valdījumā esošā automašīna

Renault Trafic ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/ ir iegūta noziedzīgā kārtā, un tieši – krāpšanas ceļā, ar mērķi to realizēt un tādā veidā gūt peļņu,

iegādājās no /pers. E/ minēto automašīnu 5254,05 LVL (7475,84 EUR) vērtībā, samaksājot par to /pers. E/ 2000 EUR. Tālāk /pers. C/ minēto

automašīnu izmeklēšanā nenoskaidrotā laikā, vietā un apstākļos realizēja izmeklēšanā nenoskaidrotai personai.

Turklāt ar pirmās instances tiesas spriedumu konstatēts, ka /pers. C/ izdarīja mantas iegādāšanos un realizēšanu lielā apmērā, apzinoties, ka tā

iegūta noziedzīgā kārtā, šādos apstākļos.

2010.gada 10.janvārī vai dažas dienas vēlāk, izmeklēšanā precīzāk nenoskaidrotā laikā, vietā un apstākļos, /pers. C/ no savām paziņām /pers. E/

un /pers. S/, kuri, kā /pers. C/ bija zināms, nodarbojas ar automašīnu izkrāpšanu no nomas uzņēmumiem, apzinoties ka /pers. E/ un /pers. S/ valdījumā

esošās automašīnas Volkswagen Golf Plus ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/ 5423,34 LVL (7716,72 EUR) vērtībā, Mercedes Benz Vito 109

ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/ 8264,46 LVL (11 759,27 EUR) vērtībā un Ford Mondeo ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/ 9761,03

LVL (13 888,69 EUR) vērtībā ir iegūtas noziedzīgā kārtā, un tieši – krāpšanas ceļā, ar mērķi tās realizēt un tādā veidā gūt peļņu, iegādājās no /pers. E/

un /pers. S/ minētās automašīnas, samaksājot par tām /pers. E/ un /pers. S/ 400 EUR, kas bija daļa no summas, par kuru bija savstarpēji vienojušies.

Tālāk /pers. C/ minētās automašīnas izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā nogādāja Lietuvas Republikā, kur to izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā

vietā un apstākļos realizēja izmeklēšanā nenoskaidrotai personai.

Tāpat ar pirmās instances tiesas spriedumu konstatēts, ka /pers. D/ izdarīja mantas iegādāšanos un realizēšanu, apzinoties, ka tā iegūta noziedzīgā

kārtā, šādos apstākļos.

2010.gada 4.janvārī vai dažas dienas vēlāk, izmeklēšanā precīzāk nenoskaidrotā laikā, vietā un apstākļos, /pers. D/ no savas paziņas /pers. E/,

kurš, kā /pers. D/ bija zināms, nodarbojas ar automašīnu izkrāpšanu no nomas uzņēmumiem, apzinoties ka /pers. E/ valdījumā esošā automašīna Opel

Astra ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/ ir iegūta noziedzīgā kārtā, un tieši – krāpšanas ceļā, ar mērķi to realizēt un tādā veidā gūt peļņu,

iegādājās no /pers. E/ minēto automašīnu 8000 LVL (11382,97 EUR) vērtībā, samaksājot par to /pers. E/ 2000 EUR. Tālāk /pers. D/ minēto

automašīnu izmeklēšanā nenoskaidrotā laikā, vietā un apstākļos realizēja izmeklēšanā nenoskaidrotai personai.

Turklāt ar pirmās instances tiesas spriedumu konstatēts, ka /pers. D/ izdarīja mantas iegādāšanos un realizēšanu, apzinoties, ka tā iegūta noziedzīgā

kārtā, šādos apstākļos.

2010.gada 7.janvārī vai dažas dienas vēlāk, izmeklēšanā precīzāk nenoskaidrotā laikā, vietā un apstākļos, /pers. D/ no saviem paziņām /pers. E/ un

/pers. S/, kuri, kā /pers. D/ bija zināms, nodarbojas ar automašīnu izkrāpšanu no nomas uzņēmumiem, apzinoties, ka /pers. E/ un /pers. S/ valdījumā

esošā automašīna Volkswagen Golf ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/ ir iegūta noziedzīgā kārtā, un tieši – krāpšanas ceļā, ar mērķi to realizēt un

tādā veidā gūt peļņu, iegādājās no /pers. E/ un /pers. S/ minēto automašīnu 5654,57 LVL (8045,73 EUR) vērtībā. Tālāk /pers. D/ minēto automašīnu

izmeklēšanā nenoskaidrotā laikā, vietā un apstākļos realizēja izmeklēšanā nenoskaidrotai personai.

Turklāt ar pirmās instances tiesas spriedumu konstatēts, ka /pers. D/ un /pers. E/ izdarījuši transportlīdzekļa reģistrācijas dokumenta viltošanu un

realizēšanu, personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, šādos apstākļos.

Ar mērķi realizēt noziedzīgā kārtā iegūto automašīnu Volkswagen Golf ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/, kura atradās /pers. D/

valdījumā, apzinoties, ka realizāciju var atvieglot fakts, ka transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā ir izdarīta atzīme par transportlīdzekļa noņemšanu no

uzskaites atsavināšanai Latvijā, kā arī zinot, ka /pers. E/ rīcībā ir attiecīgs viltots valsts akciju sabiedrības „Ceļu satiksmes drošības direkcija” zīmogs un

spiedogs, 2009.gada decembra beigās, izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā, bet ne vēlāk kā 2009.gada 29.decembrī, /pers. D/ vienojās ar /pers. E/

par minētās automašīnas reģistrācijas apliecības viltošanu. Vienlaikus /pers. D/ nodeva /pers. E/ rīcībā transportlīdzekļa reģistrācijas apliecību /numurs/.

Sekojot savstarpējai norunai, neilgi pēc tam, taču ne vēlāk kā 2009.gada 29.decembrī, realizējot abu kopīgo nodomu, /pers. E/ ar viņa rīcībā esošā

viltota spiedoga palīdzību izdarīja atzīmi par automašīnas noņemšanu no uzskaites atsavināšanai Latvijā un iespieda tajā viltotu valsts akciju sabiedrības

„Ceļu satiksmes drošības direkcija” zīmoga nospiedumu, kā arī viltoja valsts akciju sabiedrības „Ceļu satiksmes drošības direkcija” amatpersonas

parakstu, datējot to ar 2009.gada 29.decembri. Pēc tam, turpinot īstenot abu kopīgo nodomu par nelikumīgu automašīnas realizāciju, /pers. D/ nodeva

/pers. E/ iepriekš minēto automašīnu tās tālākai realizācijai, pēc kā /pers. E/ neilgi pēc tam, taču ne vēlāk kā 2009.gada 29.decembrī, automašīnu

Volkswagen Golf ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/ kopā ar viltoto transportlīdzekļa reģistrācijas apliecību /numurs/ realizēja /pers. C/ par 2500

EUR, tādā veidā personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās izdarot transportlīdzekļa reģistrācijas dokumenta viltošanu un realizāciju.

Tāpat ar pirmās instances tiesas spriedumu konstatēts, ka /pers. E/,

1) izkrāpjot SIA /Nosaukums A/ piederošo automašīnu BMW X5 ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/, nodarījis uzņēmumam zaudējumus

3537,37 LVL (5033,22 EUR) vērtībā,

2) izkrāpjot SIA /Nosaukums B/ piederošo automašīnu Volkswagen Golf ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/, nodarījis uzņēmumam

zaudējumus 5000 LVL (7114,36 EUR) vērtībā,

3) izkrāpjot personu grupā pēc iepriekšējās vienošanās ar /pers. S/ un /pers. U/ SIA /Nosaukums C/ piederošo automašīnu Renault Trafic ar

valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/, nodarījis uzņēmumam zaudējumus 5254,05 LVL (7475,84 EUR) vērtībā,

4) izkrāpjot personu grupā pēc iepriekšējās vienošanās ar /pers. S/ un /pers. U/ /pers. AD/ piederošo automašīnu Opel Astra ar valsts reģistrācijas

numuru /TL numurs/, nodarījis /pers. AD/ zaudējumus 8000 LVL (11 382,97 EUR) vērtībā,

5) izkrāpjot personu grupā pēc iepriekšējās vienošanās ar /pers. S/ un /pers. U/ AS /Nosaukums D/ piederošās automašīnas Subaru Legasy ar

valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/, nodarījis uzņēmumam zaudējumus lielā apmērā 16 845,42 LVL (23 968,87 EUR) vērtībā,

6) izkrāpjot personu grupā pēc iepriekšējās vienošanās ar /pers. S/ un /pers. T/ atbalstu SIA /Nosaukums E/ piederošo automašīnu Volkswagen

Golf ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/, nodarīja uzņēmumam zaudējumus 5654,57 LVL (8045,73 EUR) vērtībā,

7) izkrāpjot personu grupā pēc iepriekšējās vienošanās ar /pers. S/ un /pers. T/ atbalstu AS /Nosaukums D/ piederošo automašīnu Volkswagen

Golf Plus ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/, nodarījis uzņēmumam zaudējumus 5423,34 LVL (7716,72 EUR) vērtībā,

8) izkrāpjot personu grupā pēc iepriekšējās vienošanās ar /pers. S/ un /pers. T/ atbalstu SIA /Nosaukums Z/ piederošo automašīnu Mercedes

Benz Vito 109 ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/, nodarījis uzņēmumam zaudējumus 8264,46 LVL (11 759,27 EUR) vērtībā,

9) izkrāpjot personu grupā pēc iepriekšējās vienošanās ar /pers. S/ un /pers. T/ atbalstu SIA /Nosaukums F/ piederošo automašīnu Ford Mondeo

ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/, nodarījis uzņēmumam zaudējumus 9761,03 LVL (13 888,69 EUR) vērtībā,

10) izkrāpjot SIA /Nosaukums G/ piederošo automašīnas piekabi RYDWAN A 750 ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/, nodarījis

uzņēmumam zaudējumus 911,44 LVL (1296,86 EUR) vērtībā,

11) izkrāpjot personu grupā pēc iepriekšējās vienošanās ar /pers. S/, /pers. V/ un /pers. T/ atbalstu SIA /Nosaukums H/ piederošo automašīnu

Audi A4 ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/, nodarījis uzņēmumam zaudējumus 2600 LVL (3699,47 EUR) vērtībā,

12) izkrāpjot personu grupā pēc iepriekšējās vienošanās ar /pers. S/, /pers. V/, /pers. Z/ un /pers. T/ atbalstu SIA /Nosaukums H/ piederošo

automašīnu Audi A4 ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/, nodarījis uzņēmumam zaudējumus 2200 LVL (3130,32 EUR) vērtībā,

13) izkrāpjot personu grupā pēc iepriekšējās vienošanās ar /pers. S/, /pers. V/, /pers. A0/ un /pers. T/ atbalstu SIA /Nosaukums H/ piederošo

mikroautobusu Volkswagen Transporter ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/ 2000 LVL (2845,74 EUR) vērtībā, piekabi RB 1101 ar valsts

reģistrācijas numuru /TL numurs/ 1200 LVL (1707,45 EUR) vērtībā, kvadracikla SMC Captain 300 ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/ 2000

(2845,74 EUR) LVL vērtībā, kvadracikla SMC Jumbo 300 ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/ 2000 LVL (2845,74 EUR) vērtībā un divas

aizsargķiveres 140 LVL (199,20 EUR) kopvērtībā, nodarot uzņēmumam zaudējumus iznomātās mantas vērtības apmērā,

14) izkrāpjot personu grupā pēc iepriekšējās vienošanās ar /pers. S/ un /pers. T/ atbalstu SIA /Nosaukums I/ piederošo automašīnu Ford Transit

ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/, nodarījis uzņēmumam zaudējumus 2500 LVL (3557,18 EUR) vērtībā,

15) izkrāpjot personu grupā pēc iepriekšējās vienošanās ar /pers. S/ un /pers. T/ atbalstu SIA /Nosaukums J/ piederošo automašīnu Fiat Ducato

ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/, nodarījis uzņēmumam zaudējumus 3500 LVL (4980,05 EUR) vērtībā,

16) izkrāpjot personu grupā pēc iepriekšējās vienošanās ar /pers. S/ un /pers. T/ atbalstu SIA /Nosaukums K/ piederošo automašīnu Mercedes

Benz Sprinter 311 ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/, nodarījis uzņēmumam zaudējumus 8000 LVL (11 382,97 EUR) vērtībā.

17) kā arī personu grupā pēc iepriekšējās vienošanās ar /pers. S/ mēģinājis izkrāpt SIA /Nosaukums L/ piederošo automašīnu Ford Transit ar

valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/ 1000 LVL (1422,87 EUR) vērtībā.

Apsūdzētais /pers. C/ par pirmās instances tiesas spriedumu iesniedza apelācijas sūdzību, ar kuru spriedumu pārsūdz pilnībā.

/pers. C/ norāda, ka sākotnēji viņam uzrādīta apsūdzība, ka viņš organizētā grupā izdarījis krāpšanas lielā apmērā. Tiesas izmeklēšanā šāda

apsūdzība neapstiprinājās, tāpēc tika iesniegti apsūdzības grozījumi, kas pēc būtības bija jauna apsūdzība.

Sākotnējā apsūdzībā viņam bija uzrādīti trīs patstāvīgi noziegumi par trīs automašīnu iegādāšanos un realizēšanu: automašīnu Volkswagen Golf

Plus ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/, automašīnu Mercedes Benz Vito 109 ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/ un automašīnu Ford

Mondeo ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/. Savukārt jaunajā apsūdzībā minētās automašīnas iekļautas vienā apsūdzībā un kaitējums saskaitīts

kopā, tādējādi inkriminējot smagāku noziedzīgo nodarījumu, kaut gan vadoties no loģikas katras automašīnas iegāde un realizācija bija jākvalificē

atbilstoši Krimināllikuma 314.panta pirmajai daļai, nevis Krimināllikuma 314.panta otrajai daļai.

/pers. C/ norāda, ka uz apsūdzības uzrādīšanas laiku par šādām darbībām bija iestājies noilgums un kriminālprocess apsūdzībā par noziedzīgo

nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 314.panta pirmajā daļā, pret viņu bija jāizbeidz. Tiesa nepamatoti norāda, ka kriminālprocess nav izbeidzams,

jo sākotnējā apsūdzība tika grozīta nevis celta no jauna. Apsūdzētais uzskata, ka pēc būtības iesniegta jauna apsūdzība ar citiem faktiskajiem apstākļiem

un citu kvalifikāciju.

/pers. C/ lūdz atcelt pirmās instances tiesas spriedumu un taisīt jaunu spriedumu, pārkvalificējot apsūdzību no Krimināllikuma 314.panta otrās daļas

uz Krimināllikuma 314.panta pirmo daļu kā trīs patstāvīgu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu un apsūdzībā par kriminālpārkāpumu, kas paredzēts

Krimināllikuma 314.panta pirmajā daļā lietu izbeigt.

Arī apsūdzētais /pers. D/ par pirmās instances tiesas spriedumu iesniedza apelācijas sūdzību, ar kuru spriedumu pārsūdz pilnībā.

Apsūdzētais norāda, ka tiesa, viņu atzīstot par vainīgu transportlīdzekļa reģistrācijas apliecības viltošanā, neņēma vērā, ka viņš nekādā veidā nav

piedalījies pie automašīnas Volkswagen Golf, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/, reģistrācijas apliecības viltošanas vai viltotu ierakstu izdarīšanas.

Viņa rīcībā nebija AS „Ceļu satiksmes drošības direkcija” zīmogu vai spiedogu, par šādu darbību izdarīšanu nebija vienojies ar /pers. E/ vai tas noticis

bez viņa ziņas.

Apsūdzētais uzskata, ka tiesa pamatojas uz /pers. S/ un /pers. E/ melīgām liecībām, kas neapstiprinās ar citiem lietā esošiem objektīviem

pierādījumiem. Viņu liecības ir dažādas un pretrunīgas gan apgalvojot, ka /pers. D/ ir zinājis, gan, ka nekas viņam nav bijis zināms. Tiesa apsūdzētā

konsekventās liecības noraida kā izvairīšanos no atbildības un šo apgalvojumu pamato ar /pers. S/ un /pers. E/ liecībām, kuras ir pret /pers. D/, vienlaicīgi

neņemot vērā tās viņu liecības, kas noliedz kaut kādu apsūdzētā līdzdalību. Konfrontācijā /pers. E/ nevarēja apstiprināt, ka /pers. D/ piedalījās ierakstu

viltošanā. Arī rokraksta un dokumentu tehniskā ekspertīze nenorāda, ka apsūdzētais transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā būtu izdarījis kādus

ierakstus.

/pers. D/ uzskata, ka tiesa viņam nepamatoti noteikusi kaitējuma kompensāciju solidāri ar /pers. E/ par labu cietušajam. No rokrakstu ekspertīzes

eksperta atzinuma redzams, ka ierakstu par automašīnas noņemšanu no uzskaites izdarījis /pers. E/, AS „Ceļu satiksmes drošības direkcija” zīmogs un

spiedogs atradās pie /pers. E/, automašīnu tālāk realizēja /pers. E/ un arī ienākumus guva viņš, līdz ar to arī kaitējuma kompensācija nosakāma tikai /pers.

E/.

Apsūdzētais uzskata, ka apsūdzībā par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 314.panta pirmajā daļā, nepamatoti tiek

norādīts, ka viņam bijis zināms, ka /pers. E/ nodarbojies ar automašīnu izkrāpšanu no nomas punktiem. Šāds pieņēmums balstīts uz /pers. E/un /pers. S/

pretrunīgajām liecībām, kas neapstiprinās ar citiem pierādījumiem. /pers. D/ norāda, ka tas, ka viņš redzēja vadītāju apliecības pie /pers. S/ un /pers. E/,

nenozīmē ka viņš zināja vai tās kaut kādā veidā tiek izmantotas vai nē.

/pers. D/ norāda, ka sākotnēji viņam uzrādīta apsūdzība, ka viņš izveidojis un vadījis organizētu grupu un tās sastāvā izdarījis krāpšanas lielā

apmērā. Tiesas izmeklēšanā šāda apsūdzība neapstiprinājās, tāpēc tika iesniegti apsūdzības grozījumi, kas pēc būtības bija jauna apsūdzība.

Apsūdzētais norāda, ka uz apsūdzības uzrādīšanas laiku par šādām darbībām bija iestājies noilgums un kriminālprocess apsūdzībā par noziedzīgo

nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 314.panta pirmajā daļā, pret viņu bija jāizbeidz. Tiesa nepamatoti norāda, ka kriminālprocess nav izbeidzams,

jo sākotnējā apsūdzība tikai grozīta, nevis celta no jauna. Apsūdzētais uzskata, ka pēc būtības iesniegta jauna apsūdzība ar citiem faktiskajiem apstākļiem

un citu kvalifikāciju.

Apelācijas instances tiesā apsūdzētais /pers. C/ iesniegto apelācijas sūdzību uzturēja uz tajā norādītajiem motīviem.

Apelācijas instances tiesā /pers. D/ uzturēja apelācijas sūdzību daļā par viņa atzīšanu par nevainīgu pret viņu celtajā apsūdzībā par noziedzīgo

nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 265.panta trešajā daļā un atcelt kaitējuma kompensācijas piedziņu solidāri par labu /pers. R/. Krimināllietu

apsūdzībā par kriminālpārkāpumu, kas paredzēts Krimināllikuma 314.panta pirmajā daļā izbeigt sakarā ar iestājušos noilgumu.

Aizstāvis V.Jakobijs papildus apsūdzēto /pers. C/ un /pers. D/ apelācijas sūdzībā norādītajiem argumentiem minēja, ka izlemjot vai kriminālprocesā

ir iestājies noilgums ņemama vērā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2012. gada 31. oktobra lēmumā SKK-

453/2012 izteiktā atziņa, ka kriminālatbildības noilgums ir izvērtējams attiecībā uz to noziedzīgo nodarījumu, kurā apsūdzētais atzīts par vainīgu, nevis uz

noziedzīgo nodarījumu, par kuru uzsākts kriminālprocess vai par kuru apsūdzētais saukts pie kriminālatbildības. Tādējādi 2014.gada 14.novembrī brīdī,

kad prokurors uzrādīja jaunu apsūdzību /pers. C/ un /pers. D/, bija iestājies kriminālatbildības noilgums.

Apelācijas instances tiesā prokurors A.Skalbe norādīja, ka pirmās instances tiesas spriedums ir tiesisks un pamatots, tāpēc atstājams negrozīts.

Apsūdzētais /pers. D/ pamatoti atzīts par vainīgu par transportlīdzekļa reģistrācijas dokumenta viltošanu un realizāciju personu grupā ar /pers. E/.

Par apsūdzētā /pers. D/ darbībām liecināja apsūdzētais /pers. E/, kura liecības nav pamata apšaubīt. Savukārt brīdī, kad apsūdzētajiem /pers. C/ un

/pers. D/ pirmstiesas izmeklēšanā bija uzrādīta apsūdzība nebija iestājies kriminālatbildības noilgums arī par tiem noziedzīgiem nodarījumiem, par kuriem

apsūdzētie atzīti par vainīgiem.

Motīvu daļa

Krimināllietu tiesas kolēģija konstatē, ka atceļams Rīgas rajona tiesas 2015.gada 4.septembra spriedums daļā par /pers. D/ un /pers. E/ atzīšanu

par vainīgu un sodīšanu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 265.panta trešajā daļā, par /pers. D/ un /pers. E/ noteikto sodu

pēc Krimināllikuma 50.panta pirmās un piektās daļas, par solidāru kaitējuma kompensācijas piedziņu no /pers. D/ un /pers. E/ /pers. R/ labā.

Apelācijas instances tiesā apsūdzētais /pers. D/ neuzturēja apelācijas sūdzību daļā par viņa atzīšanu par vainīgu un sodīšanu Krimināllikuma

314.panta pirmajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā (divi noziedzīgi nodarījumi) un Krimināllietu tiesas kolēģijai neradās šaubas par pirmās

instances tiesas konstatēto /pers. D/ vainu, tādējādi saskaņā Kriminālprocesa likuma 562.panta pirmo daļu lieta tiks izvērtēta uzturētās apelācijas

sūdzības apjomos un ietvaros.

Pirmās instances tiesa pareizi konstatēja /pers. D/ un /pers. E/ faktiskās darbības, taču nepamatoti atzina, ka /pers. D/ un /pers. E/ noziedzīgās

darbības atbilst Krimināllikuma 265.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm.

Apelācijas instances tiesa norāda, ka tikai tad, kad noziedzīgā nodarījuma faktiskās pazīmes sakrīt ar konkrēta noziedzīgā nodarījuma sastāva

pazīmēm, kas paredzēts Krimināllikumā, ir pamats atzīt, ka ir izdarīts konkrēts noziedzīgs nodarījums un tas ir pareizi kvalificēts.

Pirmās instances tiesa neievēroja būtisku nosacījumu dalības norobežošanā no līdzdalības, ka divas vai vairākas personas tieši (tas īpaši uzsvērts

Krimināllikuma 19.pantā) kopīgi piedalās noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmju realizēšanā. Personas tieša piedalīšanās nodarījuma realizēšanā ir tikai

tad, ja viņa atrodas tajā vietā un tajā pašā laikā, kad izdarītas darbības, kas tieši vērstas uz noziedzīgā rezultāta sasniegšanu, un kopīgu darbību izdarīšana

izraisījusi noziedzīgo rezultātu. Gadījumā, ja persona pati tieši neizdara darbības, kam piemīt visas konkrētā noziedzīgā nodarījuma sastāva objektīvās

pazīmes, viņa ir saucamā pie atbildības kā nozieguma līdzdalībnieks, atkarībā no vainīgās personas lomas, atsaucoties attiecīgi uz Krimināllikuma 20.panta

otro, trešo un ceturto daļu.

No pirmās instances tiesas sniegtā noziedzīgā nodarījuma apraksta izriet, ka /pers. D/ noziedzīgās darbības izpaudās, tādējādi, ka /pers. D/ nodeva

/pers. E/ rīcībā transportlīdzekļa reģistrācijas apliecību /numurs/, nolūkā, lai /pers. E/ tajā ieraksta apzināti nepatiesas ziņas, pēc tam minēto

transportlīdzekļa reģistrācijas apliecību nodod citai personai.

No minētā izriet, ka /pers. D/ nepiedalījās objektīvajā pusē ietilpstošo darbību izpildīšanā, kas paredzēta Krimināllikuma 265.pantā par

transportlīdzekļa reģistrācijas dokumenta viltošanu un realizēšanu, tādējādi viņa loma nozieguma izdarīšanā aprobežojās ar līdzdalību, apzināti veicinot

noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu.

Apelācijas instances tiesa atzīst, ka /pers. E/ viltoja un realizēja transportlīdzekļa reģistrācijas dokumentu, bet /pers. D/ atbalstīja to šādos

apstākļos.

Ar mērķi realizēt noziedzīgā kārtā iegūto automašīnu Volkswagen Golf ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/, kura atradās /pers. D/

valdījumā, apzinoties, ka realizāciju var atvieglot fakts, ka transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā ir izdarīta atzīme par transportlīdzekļa noņemšanu no

uzskaites atsavināšanai Latvijā, kā arī zinot, ka /pers. E/ rīcībā ir attiecīgs viltots valsts akciju sabiedrības „Ceļu satiksmes drošības direkcija” zīmogs un

spiedogs, 2009.gada decembra beigās, izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā, bet ne vēlāk kā 2009.gada 29.decembrī, /pers. D/ vienojās ar /pers. E/

par minētās automašīnas reģistrācijas apliecības viltošanu. Vienlaikus /pers. D/ nodeva /pers. E/ rīcībā transportlīdzekļa reģistrācijas apliecību /numurs/.

Sekojot savstarpējai norunai, neilgi pēc tam, taču ne vēlāk kā 2009.gada 29.decembrī, realizējot abu kopīgo nodomu, /pers. E/ ar viņa rīcībā esošā

viltotā spiedoga palīdzību izdarīja atzīmi par automašīnas noņemšanu no uzskaites atsavināšanai Latvijā un iespieda tajā viltotu valsts akciju sabiedrības

„Ceļu satiksmes drošības direkcija” zīmoga nospiedumu, kā arī viltoja valsts akciju sabiedrības „Ceļu satiksmes drošības direkcija” amatpersonas

parakstu, datējot to ar 2009.gada 29.decembri. Pēc tam, turpinot īstenot abu kopīgo nodomu par nelikumīgu automašīnas realizāciju, /pers. D/ nodeva

/pers. E/ iepriekš minēto automašīnu tās tālākai realizācijai, pēc kā /pers. E/ neilgi pēc tam, taču ne vēlāk kā 2009.gada 29.decembrī, automašīnu

Volkswagen Golf ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/ kopā ar viltoto transportlīdzekļa reģistrācijas apliecību /numurs/ realizēja /pers. C/ par 2500

EUR.

Tādējādi ar savām darbībām /pers. E/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēt Krimināllikuma 265.panta pirmajā daļā, bet /pers. D/ izdarīja

noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 20.panta ceturtajā daļā un 265.panta pirmajā daļā.

Apelācijas instances tiesā apsūdzētais /pers. D/ liecināja, ka viņam automašīnu Volkswagen Golf ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/

nodeva /pers. AJ/. Pēc kā viņš lūdza /pers. E/ palīdzēt pārdot minēto automašīnu, nododot /pers. E/ transportlīdzekļa reģistrācijas apliecību un pašu

automašīnu. Tā kā automašīna piederēja uzņēmumam viņš sagatavoja pilnvaras projektu, kuru nodeva /pers. E/, lai /pers. E/ savukārt to nodotu /pers.

AJ/, kurš no īpašnieka saņemtu pilnvarojumu automašīnas pārdošanai. Par to, ka /pers. E/ ir viltojis transportlīdzekļa reģistrācijas apliecību viņš nezināja.

Apelācijas instances tiesa konstatē, ka aizstāvības norāde, ka apsūdzētais /pers. E/ sniedza pretrunīgas liecības negūst apstiprinājumu.

Apsūdzētais /pers. E/ pirmās instances tiesā liecināja, ka aprunāja /pers. D/, liecinot, ka viņš piedalījās transportlīdzekļa reģistrācijas apliecības

viltošanā.

Savukārt pirmās instances tiesā pārbaudītās pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecībās /pers. E/ uzturēja, kas Kriminālprocesa likuma 501.panta

2.punkta kārtībā tika nolasītas. No tām izriet, ka /pers. D/ viņam nodeva transportlīdzekli realizācijai, ar norunu, ka naudu viņi pēc tam sadalīs. Viņam jau

bija izgatavots CSDD zīmogs un spiedogs par transportlīdzekļa noņemšanu no uzskaites, tāpēc viņš izmantoja šos viltojumus – zīmogu un spiedogu, un

viltoja automašīnas Volkswagen Golf , ar valsts numuru EB 5995, reģistrācijas apliecību un parakstījās kā CSDD amatpersona, kā arī uzlika datumu

29.12.2009. Tūlīt pēc transportlīdzekļa tehniskās reģistrācijas apliecības viltošanas, viņš šo automašīnu ar viltoto reģistrācijas apliecību pārdeva /pers. C/

par 2500 EUR. To, ka viņš šai automašīnai sagatavos viltotu reģistrācijas apliecību, t.i., iespiedīs tajā atzīmi par noņemšanu no uzskaites ar viltotu CSDD

zīmogu, /pers. D/ zināja, kā arī zināja, ka viņam ir viltots zīmogs un spiedogs, tieši tāpēc /pers. D/ viņam nodeva šo automašīnu realizācijai. Viņam un

/pers. D/ bija noruna, ka viņš, /pers. E/, viltos reģistrācijas apliecību un pārdos kādam šo automašīnu, kuru /pers. D/ ir ieguvis un naudu viņi dalīs uz

pusēm (6.sējums 313-320.lapa, 13.sējums 41.lapa).

Apsūdzētā /pers. E/ liecību ticamību apstiprina lietā konstatētie apstākļi to kopumā.

Negūst apstiprinājumu apsūdzētā /pers. D/ arguments, ka viņa patieso nodomu atklāj apstāklis, ka viņš sagatavoja pilnvaras projektu, kuru nodeva

/pers. E/, lai tas iegūstot no īpašnieka pilnvarojumu varētu atsavināt automašīnu.

Apsūdzētais /pers. E/ nekad nav liecinājis, ka viņam būtu pazīstams automašīnas īpašnieks vai /pers. AJ/, kurš pēc apsūdzētā /pers. D/ vārdiem šo

automašīnu nodeva /pers. D/.

Tādējādi secināms, ka /pers. E/ iespējamo automašīnas atsavināšanu apsprieda vienīgi ar /pers. D/, kura rīcībā atradās automašīna un

transportlīdzekļa apliecība.

Tāpat /pers. D/ rīcība nav loģiska, jo /pers. D/ apņēmās pārdot automašīnu, nebūdams saņēmis transportlīdzekļa īpašnieka piekrišanu, kas ir

obligāts nosacījums transportlīdzekļa atsavināšanas gadījumā. Turklāt pats /pers. D/ necentās sazināties ar automašīnas īpašnieku, lai noskaidrotu viņa

patieso gribu, bet viņa darbības bija vērtas, lai pēc iespējas ātrāk pārdotu viņa rīcībā esošo automašīnu, tā kā minētā automašīna tika pārdota jau pēc 7

dienām pēc tās iznomāšanas. Bez ievērības nav atstājams apstāklis, ka kriminālprocesā pierādīts, ka /pers. D/ nodarbojās ar nolaupītu automašīnu

iegādāšanos un realizēšanu, /pers. D/ izdarīja divus noziedzīgus nodarījumus, kas paredzēti Krimināllikuma 314.panta pirmajā daļā.

Apelācijas instances tiesa atzīst, ka /pers. D/ rīcība liecina, ka viņš automašīnu vēlējās realizēt nelikumīgā veidā, kas konkrētajā gadījumā tika

panākts, viltojot transportlīdzekļa apliecību.

Krimināllietu tiesas kolēģija konstatē, ka Rīgas rajona tiesa, izskatot un izlemjot /pers. C/ celtās apsūdzības pamatotību par Krimināllikuma

314.panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, ievēroja procesuālās un materiālās tiesību normas. Spriedumu pamatoja ar tiesas sēdē

pārbaudītiem pierādījumiem to kopumā un savstarpējā sakarībā, izdarot pareizu secinājumu par /pers. C/ vainu un noziedzīgo darbību kvalifikāciju.

Tāpēc saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 564.panta sesto daļu apelācijas instances tiesai nav pamata atkārtot pirmās instances tiesas spriedumā minētos

pierādījumus un atzinumus.

Apelācijas instances tiesā /pers. C/ neapstrīdēja faktu, ka šādas automašīnas iegādājās un realizēja, taču apstrīd, ka viņa noziedzīgās darbības tika

kvalificētas pēc Krimināllikuma 314.panta otrās daļas, jo automašīnas viņš neiegādājās vienlaikus.

Krimināllietu tiesas kolēģija norāda, ka /pers. C/ nodoms aptvēra visu trīs automašīnu iegādāšanos un realizēšanu, ko atklāj /pers. C/ faktiskās

darbības un lietā konstatētie pierādījumi.

Apsūdzētais /pers. E/ un /pers. S/ liecināja, ka pēc /pers. C/ pasūtījuma viņi izkrāpa vairākas automašīnas, kuras tika novietotas autostāvvietā, kas

atrodas Vienības gatvē, Ziepniekalnā. /pers. C/ stāvvietā ieradās ar vairākām nepazīstamām personām no Lietuvas un pēc automašīnu apskatīšanas par

tām samaksāja 400 EUR. Vēlāk viņi palīdzēja automašīnas pārdzīt uz Lietuvu (13.sējums 38.-40.lapa, 6.sējums 192.-198., 223.-230., 261.-278.lapa;

12.sējums 231.-232.lapa, 7.sējums 16.-21, 49.-53., 56.-62., 63.-83.lapa).

Lieciniece/pers. AL/ liecināja, ka viņa kopā ar /pers. E/ un /pers. S/ brauca uz Lietuvu, kur brāļi /uzvārds/kopā ar /pers. C/ pārdzina automašīnas.

Par degvielu un ēšanu maksāja /pers. C/ (11.sējums 36.-37., 1.sējums 230.-234.lapa).

No minētāajām liecībām secināms, ka /pers. C/ vienlaikus iegādājās noziedzīgā kārtā iegādātās automašīnas, kuras vienkopus arī realizēja

nepazīstamām personām Lietuvā.

Apelācijas instances tiesa konstatē, ka nav izšķirošas nozīmes apstāklim, ka /pers. C/ pierādītajā nozieguma aprakstā nav noteikta noziedzīgā kārtā

iegūtās mantas iegādāto un realizēto automašīnu kopējā vērtība.

Ar pirmās instances tiesas spriedumu atzīts, ka /pers. C/ iegādājās un realizēja noziedzīgā kārtā iegūto mantu: Volkswagen Golf Plus ar valsts

reģistrācijas numuru /TL numurs/ 5423,34 LVL jeb 7716,72 EUR vērtībā, Mercedes Benz Vito 109 ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/ 8264,46

LVL jeb 11759,27 EUR vērtībā un Ford Mondeo ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/ 9761,03 LVL jeb 13888,69 EUR vērtībā.

Krimināllikuma 314.panta otrajā daļā paredzētā nozieguma kvalificējošais apstāklis ir tad, ja noziedzīgā kārtā iegūtā manta iegādāta un realizēta

lielā apmērā.

Nodarījums atzīstams par izdarītu lielā apmērā, ja iegādātās vai realizētās mantas vērtība nodarījuma izdarīšanas brīdī nav bijusi mazāka par

piecdesmit tai laikā Latvijas Republikas noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu, ko noteic likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas

kārtību ” 20.pants.

Uz noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdi minimālā mēnešalga saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 23.septembra noteikumiem Nr.791

„Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi” bija noteikta 180 LVL jeb 256,12 EUR, tādējādi lieli apmēri sākās no

9000 LVL jeb 12805,85 EUR. Savukārt Ford Mondeo ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/ vērtība bija 9761,03 LVL jeb 13888,69 EUR, kas

pati par sevi jau veido lielus apmērus.

Izvērtējot jautājumu, vai iestājies noilgums par /pers. D/ izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kas paredzēti Krimināllikuma 20.panta ceturtajā

daļā un 265.panta pirmajā daļā un Krimināllikuma 314.panta pirmajā daļā (divi noziedzīgi nodarījumi), par /pers. C/ izdarītajiem noziedzīgajiem

nodarījumiem, kas paredzēts Krimināllikuma 314.panta pirmajā daļā (divi noziedzīgi nodarījumi) un otrajā daļā, apelācijas instances tiesa konstatē, ka

atbilstoši Krimināllikuma 7.panta otrajai daļai noziedzīgs nodarījums, kas paredzēts Krimināllikuma 314.panta pirmajā daļā (likuma redakcijā līdz

2013.gada 31.martam) klasificējams kā kriminālpārkāpums. Savukārt Krimināllikuma 314.panta otrajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums,

Krimināllikuma 20.panta ceturtā daļā un 265.panta pirmajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums klasificējams kā mazāk smags noziegums.

Saskaņā ar Krimināllikuma 56.panta pirmās daļas 2. un 3.punktu (likuma redakcijā līdz 2013.gada 31.martam), personu nevar saukt pie

kriminālatbildības, ja pagājuši divi gadi no kriminālpārkāpuma izdarīšanas dienas un pieci gadi no mazāk smaga nozieguma izdarīšanas.

No Krimināllikuma 56.panta trešās daļas (likuma redakcijā līdz 2013.gada 31.martam) izriet, ka noilgums tiek pārtraukts, ja persona izdara

jaunu nodarījumu. Šajā gadījumā notecējušais noilguma laiks tiek anulēts, un noilguma laiku, par smagāko no izdarītajiem nodarījumiem, sāk skaitīt no

jaunā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīža.

No lietas materiāliem redzams, ka /pers. C/ Krimināllikuma 314.panta pirmajā daļā paredzētos noziedzīgos nodarījumus izdarīja 2009.gada 10.,

23.decembrī, Krimināllikuma 314.panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu 2010.gada 10.janvārī, savukārt lēmums par apsūdzētā saukšanu

pie kriminālatbildības viņam izsniegts 2011.gada 13.oktobrī – 1 gadu 9 mēnešus 3 dienas pēc pēdējā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas (8.sējums

24.lapa).

/pers. D/ Krimināllikuma 20.panta ceturtajā daļā un 265.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīja 2009.gada 29.decembrī,

Krimināllikuma 314.panta pirmajā daļā paredzētos noziedzīgos nodarījumus izdarīja 2010.gada 4., 7.janvārī, savukārt lēmums par apsūdzētā saukšanu

pie kriminālatbildības izsniegts 2012.gada 22.februārī – 2 gadus 1 mēnesi 15 dienas pēc pēdējā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas (8.sējums 143.-146.,

151.-155.lapa).

Apelācijas instances tiesa secina, ka /pers. C/ un /pers. D/ izdarītajiem nodarījumiem nav iestājies kriminālatbildības noilgums, jo no pēdējā

noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas līdz apsūdzības izsniegšanai nav pagājuši pieci gadi.

Krimināllietu tiesas kolēģija par nepamatotu atzīst aizstāvības norādi, ka /pers. C/ un /pers. D/ izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem

kriminālatbildības noilgums skaitāms no noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīža līdz brīdim, kad prokurors pirmās instances tiesā grozīja /pers. C/

sākotnējo apsūdzību no Krimināllikuma 21.panta pirmās un otrās daļas, 177.panta trešās daļas uz Krimināllikuma 314.panta pirmo un otro daļu

(13.sējums 78.-79.lapa), savukārt /pers. D/ grozīja sākotnējo apsūdzību no Krimināllikuma 21.panta pirmās un otrās daļas, 177.panta trešās daļas,

265.panta otrās daļas uz Krimināllikuma 314.panta pirmo daļu, 265.panta trešo daļu (13.sējums 82.lapa).

Šāda atziņa neizriet no Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2012.gada 31.oktobra lēmuma lietā Nr. SKK-453/2012. Minētajā

lēmumā Augstākā tiesa atzina, ka kriminālatbildības noilgums ir izvērtējams attiecībā uz to noziedzīgo nodarījumu, kurā apsūdzētais atzīts par vainīgu,

nevis uz noziedzīgo nodarījumu, par kuru apsūdzētais saukts pie kriminālatbildības. Tādējādi kasācijas instances tiesas atziņa ir attiecināma uz

Krimināllikuma 56.panta pirmās daļas piemērošanu, ņemot par pamatu to noziedzīgo nodarījumu, par kuru persona atzīta par vainīgu.

Apelācijas instances tiesa norāda, ka noilguma aprēķināšanas kārtību reglamentē Krimināllikuma 56.panta otrā daļa, kas noteic brīdi līdz kuram

noilguma termiņš tiek aprēķināts, t.i, līdz apsūdzības izsniegšanai. Ar apsūdzības izsniegšanas brīdi kriminālatbildības noilguma termiņš tiek pārtraukts, jo

persona tiek informēta, kādi noziedzīgā nodarījuma faktiskie apstākļi viņai tiek inkriminēti, kāda ir noziedzīgā nodarījuma juridiskā kvalifikācija, tādējādi

apsūdzētais var pilnvērtīgi realizēt savas tiesības uz aizstāvību.

Lēmumi par /pers. C/ un /pers. D/ saukšanu pie kriminālatbildības atbilst Kriminālprocesa likuma 405.panta prasībām, līdz ar to tie nav atzīstami

par nederīgiem. Pats par sevi apstāklis, ka iztiesāšanas laikā prokurors saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 462.pantu groza apsūdzību, nenozīmē, ka pret

šo personu likumā noteiktajā termiņā nebija uzsākta kriminālvajāšana.

Apelācijas instances tiesa, izvērtējot /pers. C/ noteikto sodu nekonstatē apstākļus, ko nebūtu ņēmusi vērā pirmās instances tiesa. Uz tādu apstākļu

esamību arī nenorādīja /pers. C/ un viņa aizstāvis.

Nosakot sodu apsūdzētajam /pers. E/ par Krimināllikuma 265.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu un /pers. D/ par

Krimināllikuma 20.panta ceturtajā daļā un 265.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, ņemamas vērā Krimināllikuma 46. un 54.panta

prasības.

Krimināllietu tiesas kolēģija atzīst, ka apsūdzētajam /pers. E/ nosakāms lielāks brīvības atņemšanas termiņš nekā /pers. D/, jo /pers. D/ darbības

izpaudās tikai noziedzīga nodarījuma veicināšanā. Šādām /pers. D/ darbībām piemīt mazāka kaitīguma pakāpe, nekā noziedzīgā nodarījuma izpildītāja

/pers. E/ darbībām, kas viltoja un realizēja transportlīdzekļa reģistrācijas apliecību.

Pirmās instances tiesa pilnīgi izvērtēja apsūdzētā /pers. E/ un /pers. D/ personības, pamatoti ņēma vērā, ka /pers. E/ savu vainu atzina un izdarīto

nožēloja, atzīstot to par atbildību mīkstinošu apstākli Krimināllikuma 47.panta otrās daļas kārtībā, kā arī nosakot sodu tiesa pamatoti piemēroja

Krimināllikuma 49.1 panta pirmās daļas 1.punkta nosacījumu saistībā ar apsūdzēto tiesību uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā pārkāpšanu.

Nosakot apsūdzētajam /pers. D/ sodu saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu un pēc tam ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu,

saglabājams pirmās instances tiesas noteiktais daļējais sodu saskaitīšanas nosacījums.

Apsūdzētais /pers. D/ izdarīja trīs noziedzīgus nodarījumus, divus kriminālpārkāpumus un vienu mazāk smagu noziegumu. Savukārt nosakot galīgo

brīvības atņemšanas sodu, ņemams vērā, ka /pers. D/ izdarīja sevišķi smagu noziegumu – krāpšanu lielos apmēros, kas konstatēts ar Rīgas pilsētas

Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2014.gada 3.aprīļa spriedumu.

Ņemot vērā, ka /pers. D/ grozīta kvalifikāciju no Krimināllikuma 265.panta trešās daļas uz Krimināllikuma 20.panta ceturto daļu un 265.panta

pirmo daļu un tādējādi viņam par konkrēto noziedzīgo nodarījumu noteikts mazāks brīvības atņemšanas sods, /pers. D/ samazināms arī noteiktais sods,

kas noteikts saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un piekto daļu. Šādu apstākļu dēļ arī /pers. E/ mīkstināms noteiktais sods saskaņā ar

Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu.

Izvērtējot pirmās instances tiesas spriedumu daļā par solidāru kaitējuma kompensācijas piedziņu no /pers. D/ un /pers. E/ par labu /pers. R/, tiesas

kolēģija konstatē, ka Rīgas rajona tiesa nepamatoti secināja, ka /pers. R/ pieteikums apmierināms, neskatoties uz to, ka neviena persona šajā

krimināllietā nav saukta pie kriminālatbildības par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu pret /pers. R/.

Kriminālprocesa likuma 22.pants noteic, ka personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, ņemot vērā tās morālo aizskārumu, fiziskās

ciešanas un mantisko zaudējumu, tiek garantētas procesuālās iespējas morālas un materiālas kompensācijas pieprasīšanai un saņemšanai.

Arī no Kriminālprocesa 95.panta pirmās daļas izriet, ka par cietušo kriminālprocesā var būt fiziska vai juridiska persona, kurai ar noziedzīgu

nodarījumu radīts kaitējums, proti, morāls aizskārums, fiziskas ciešanas vai mantisks zaudējums.

Tāpat arī Kriminālprocesa likuma 350.panta pirmajā daļā ietverts princips, ka kaitējuma kompensācija kriminālprocesa ietvaros ir atlīdzināma

personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums.

No minētām procesuālām normām nepārprotami izriet, ka kriminālprocesa ietvaros kaitējuma kompensācija tiek atlīdzināta, tām fiziskām vai

juridiskām personām, kurām tieši ar noziegumu radīts kaitējums, morāls aizskārums, fiziskas ciešanas un mantisks zaudējums.

Apsūdzētais /pers. E/ līdzdalībā ar /pers. D/ viltoja un realizēja transportlīdzekļa reģistrācijas apliecību, ar savām noziedzīgām darbībām /pers. E/ un

/pers. D/ apdraudēja transportlīdzekļu pareizas reģistrācijas un pilnīgas uzskaites intereses. Turklāt noziedzīgā nodarījuma sastāvs ir formāls, tas nozīmē,

ka nodarījums ir pabeigts ar norādīto darbību pabeigšanas brīdi. Tādējādi secināms, ka /pers. E/ un /pers. D/ noziedzīgās darbības nav tiešā cēloniskā

sakarībā ar /pers. R/ nodarītiem zaudējamiem, tāpēc nav tiesiska pamata /pers. R/ nodarītos zaudējumus piedzīt no /pers. E/ un /pers. D/.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 563.panta pirmās daļas 3.punktu, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija

no s pri e da

Atcelt Rīgas rajona tiesas 2015.gada 4.septembra spriedumu daļā par /pers. D/ un /pers. E/ atzīšanu par vainīgu un sodīšanu noziedzīga nodarījuma

izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 265.panta trešajā daļā, par /pers. D/ un /pers. E/ noteikto sodu pēc Krimināllikuma 50.panta pirmās un piektās

daļas, par solidāru kaitējuma kompensācijas piedziņu no /pers. D/ un /pers. E/ /pers. R/ labā.

/pers. D/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 20.panta ceturtajā daļā un 265.panta pirmajā daļā un

sodīt, piemērojot Krimināllikuma 49.1panta pirmās daļas 1.punktu, ar brīvības atņemšanu uz 7 (septiņiem) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu daļēji saskaitīt piespriestos sodus un /pers. D/ noteikt sodu – brīvības atņemšana uz 1 (vienu) gadu

5 (pieciem) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu šajā spriedumā noteikto sodu daļēji saskaitīt ar sodu, kas noteikts ar Rīgas pilsētas Vidzemes

priekšpilsētas tiesas 2014.gada 3.aprīļa spriedumu, un galīgo sodu /pers. D/ noteikt – brīvības atņemšanu uz 4 (četriem) gadiem un 10 (desmit)

mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 55.panta nosacījumiem, brīvības atņemšanas sodu noteikt nosacīti ar pārbaudes laiku uz 5 (pieciem) gadiem, uzliekot

par pienākumu nemainīt dzīvesvietu bez Valsts probācijas dienesta atļaujas un piedalīties probācijas programmās saskaņā ar Valsts probācijas dienesta

norādījumiem.

Uzlikt par pienākumu /pers. D/ desmit darbdienu laikā pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā reģistrēties Valsts probācijas dienestā pēc

dzīvesvietas.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta piekto daļu soda izciešanā /pers. D/ pēc Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2014.gada 3.aprīļa

sprieduma ieskaitīt atrašanos apcietinājumā no 2010.gada 16.februāra līdz 2010.gada 14.aprīlim.

/pers. E/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 265.panta pirmajā daļā un sodīt, piemērojot

Krimināllikuma 49.1panta pirmās daļas 1.punktu, ar brīvības atņemšanu uz 8 (astoņiem) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu piespriestos sodus daļēji saskaitīt un /pers. E/ noteikt sodu – brīvības atņemšana uz 3 (trīs) gadiem

11 (vienpadsmit) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, vieglāko sodu, kas noteikts ar šo spriedumu, iekļaut smagākajā sodā, kas noteikts ar Rīgas

pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2012.gada 19.septembra lēmumu un galīgo sodu /pers. E/ noteikt – brīvības atņemšanu uz 5 (pieciem) gadiem, ar

policijas kontroli uz 2 (diviem) gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta piekto daļu soda termiņā /pers. E/ ieskaitīt pilnīgi izciesto brīvības atņemšanas sodu pēc Rīgas pilsētas

Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2011.gada 21.decembra sprieduma (galīgais sods noteikts ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2012.gada

19.septembra lēmumu), apcietinājumā atrašanās laiku no 2010.gada 26.janvāra līdz 2010.gada 28.janvārim, no 2010.gada 8.februāra līdz 2010.gada

10.februārim, no 2010.gada 18.februāra līdz 2010.gada 19.februārim, no 2010.gada 10.marta līdz 2010.gada 12.martam no 2010.gada 25.augusta līdz

2014.gada 21.jūlijam.

Atzīt, ka /pers. E/ ir izcietis piespriesto brīvības atņemšanas sodu.

Noraidīt cietušā /pers. R/ pieteikto materiālo kaitējuma kompensāciju 5600 EUR apmērā.

Pārējā daļā pirmās instances tiesas spriedumu atstāt negrozītu.

Nolēmumu kasācijas kārtībā var pārsūdzēt 10 dienu laikā no tā pieejamības dienas Augstākās tiesas Krimināllietu departamentā Kriminālprocesa

likuma 574. un 575.pantā paredzētajos gadījumos, iesniedzot sūdzību vai protestu Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijā.

Pilns nolēmums pieejams 2016.gada 23.maijā.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs /personiskais paraksts/ A.Uminskis

Tiesnesis /personiskais paraksts/ L.Poļakova

Tiesnesis /personiskais paraksts/ J.Tiltiņš