Court orders bank to collect debt from borrower and guarantor plus interest and court costs.

Lietas Nr. C35081813

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Siguldā 2014.gada 26.februārī

Siguldas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese Ineta Riekstiņa

ar tiesas sēdes sekretāri Ivetu Jungu

piedaloties prasītāja pārstāvim /pers. D/, atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu AS „SEB banka”, reģistrācijas

Nr.40003151743, prasībā pret atbildētājiem /pers. E/, /personas kods/, un /pers. F/, /personas kods/, par parāda piedziņu, un

k o n s t a t ē j a:

2013.gada 25.februārī prasītājs vērsies tiesā ar prasību pret atbildētājiem par parāda piedziņu, prasībā norādot, ka AS “SEB banka”

( turpmāk tekstā- SEB banka) saskaņā ar 2007.gada 6.jūlija Kredīta līgumu Nr.VR07263 ( turpmāk tekstā- Kreedīta līgums)

izsniegusi /pers. E/, /personas kods/ ( turpmāk tekstā- Aizņēmējs), kredītu EUR 140000.

2009.gada 16.martā Siguldas tiesas tiesnese apmierinājusi SEB bankas pieteikumu, nolemjot pakļaut no Kredīta līguma izrietošo

saistību pret Aizņēmēju piespiedu izpildīšanai LVL 106083,03 apmērā, kā arī piedzīt no Aizņēmēja tiesas izdevumus LVL 200

apmērā. Lēmums nav pārsūdzēts Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, līdz ar to parāda apmērs kļuvis neapstrīdams.

Prasības pieteikumā norādīts, ka minētais lēmums iesniegts piespiedu izpildīšanai zvērinātam tiesu izpildītājam Kalvim Dūrītim.

Izpildu lietas ietvaros radušies tiesas nolēmuma izpildes izdevumi LVL 363,30 apmērā, izpildu lietas ietvaros nav atgūti naudas

līdzekļi, taču ārpus izpildu lietas atgūti naudas līdzekļi LVL 41475 apmērā, kas iegūti, Ieķīlātājam labprātīgi pārdodot ieķīlāto

nekustamo īpašumu, bet parāds prasības pieteikuma sagatavošanas brīdī ir LVL 65171,33 apmērā.

SEB bankas prasījumi, kas izriet no Kredīta līguma, nodrošināti ar /pers. F/, /personas kods/ ( turpmāk tekstā- Galvinieks), galvojumu

saskaņā ar Galvojuma līgumu Nr.VR07263/G-1 ( turpmāk tekstā- Galvojuma līgums).

Saskaņā ar Galvojuma līguma 2.1.punktu Galvinieks uzņēmies nedalīti jeb solidāri (CL 1670.pants) kā pats parādnieks atbildēt SEB

bankai par Aizņēmēja parādu, kas izriet no Kredīta līguma. Savukārt Galvojuma līguma 2.1.2.punkts noteic, ka Galvinieks apņemas

samaksāt visu parāda summu piecu darba dienu laikā pēc SEB bankas rakstiska paziņojuma saņemšanas, ja Aizņēmējs nepilda

Kredīta līgumā noteiktās saistības. Tā kā Aizņēmējs netika pildījis no Kredīta līguma izrietošās saistības pret SEB banku, SEB banka

2012.gada 2.jūlijā nosūtījusi Galviniekam paziņojumu par parāda samaksu Nr.2012-21.23.6.-2557, pieprasot piecu darba dienu laikā

kopš paziņojuma saņemšanas samaksāt visu parāda summu. Saskaņā ar Galvojuma līguma 4.2.punktu jebkāds paziņojums

uzskatāms par nodotu trešajā dienā pēc tā nodošanas pasta iestādē un nosūtīšanas uz Galvojuma līguma 5.sadaļā norādīto adresi.

Galvinieks paziņojumu saņēmis 2012.gada 5.jūlijā. Galvinieks līdz šim brīdim saistības, kas izriet no Galvojuma līguma, nav izpildījis.

Saskaņā ar Kredīta līguma 21.4.punktā un Galvojuma līguma 4.4.punktā noteikto līguma sakarā radušos strīdus izskata Latvijas

Republikas tiesas.

Vadoties no augstāk minētā, kā arī Civillikuma 1330., 1587., 1692., 1698., 1702.panta otrās daļas, Civilprocesa likuma 406.panta

pirmās daļas, 41.panta pirmās daļas un 195.panta, lūdz piedzīt solidāri no /pers. E/ un /pers. F/ par labu prasītājam parādu LVL

65171,33 apmērā; piedzīt solidāri no atbildētājiem tiesas izdevumus LVL 1573,24 apmērā, kas sastāv no samaksātās valsts

nodevas LVL 1567,74 apmērā, samaksātajiem ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem LVL 5,50 apmērā; noteikt prasītāja

tiesību par laiku līdz sprieduma izpildei ( izsoles dienai) saņemt likumiskos 6% gadā.

2013.gada 14.martā saskaņā ar Civilprocesa likuma 148.panta pirmo daļu atbildētājiem nosūtīts prasības pieteikuma noraksts un

parāda aprēķins uz viņu deklarētājām dzīvesvietas adresēm, nosakot termiņu paskaidrojumu sniegšanai līdz 2013.gada 12.aprīlim

(lietas 42.lapa).

2013.gada 22.aprīlī atbildētājai /pers. E/ nosūtītais ierakstītais sūtījums atsūtīts tiesai ar Latvijas Pasta darbinieka norādi, ka adresāts

nebija mājās, atstāts aicinājums, beidzies glabāšanas laiks ( lietas 45.lapa).

Atbildētājs /pers. F/ nav iesniedzis paskaidrojumu par tiesā celto prasību.

Puses uz tiesas sēdi aicinātas Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, 2013.gada 15.aprīlī pusēm nosūtot tiesas pavēstes.

2013.gada 22.maijā atbildētājai /pers. E/ adresētā tiesas pavēste atsūtīta tiesai ar Latvijas Pasta darbinieka norādi, ka adresāts

nebija mājās, atstāts aicinājums, beidzies glabāšanas laiks ( lietas 44.lapa).

Tiesas sēdē prasītāja pārstāvis prasību uzturēja saskaņā ar tiesā celto prasību, norādot, ka nekādi faktiskie apstākļi, kas ietekmētu

prasības pamatojumu vai prasības summu, nav mainījušies.

Ar Siguldas tiesas lēmumu konstatēta parāda summa saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanas kārtībā. Pārdodot nekustamo

īpašumu, atgūti naudas līdzekļi, kā arī radušies izdevumi izpildu lietas ietvaros atbilstoši pievienotajam parāda aprēķinam. Konstatēts

parāda atlikums Ls 65 171,33 apmērā, kas sastāv no pamatsummas atlikuma.

Pēc brīdinājuma nosūtīšanas galviniekam, galvinieks pie prasītāja nav vērsies, nekādus iebildumus nav cēlis.

Lūdza parādu solidāri piedzīt no /pers. E/ un galvinieka /pers. F/.

Paskaidroja, ka lūgums par solidāro piedziņu balstīts uz Civillikuma apsvērumiem par to, ka solidāru saistību var nodibināt uz līguma

pamata un atbilstoši galvojuma līgumam galvinieks šo saistību uzņēmies nedalīti. Kontekstā ar Civillikuma 1670.pantu jēdziens

nedalīti tiek lietots saistībā ar saikli jeb solidāri, kas apzīmē vienādus teikuma locekļus nedalīti jeb solidāri. Uzskata, ka galvinieka

atbildība šajā gadījumā ir solidāra.

Lūdza no atbildētājiem solidāri piedzīt arī tiesas izdevumus Ls 1573,24 apmērā, kas sastāv no samaksātās valsts nodevas Ls

1567,74 apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem Ls 5,50 apmērā, un noteikt prasītājam tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt 6% gadā.

Atbildētāji uz tiesas sēdi nav ieradušies, tiesu par neierašanās iemesliem nav informējuši, lietas izskatīšanu atlikt nav lūguši.

Tā kā atbildētājiem par tiesas sēdes laiku un vietu paziņots Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, nosūtot tiesas pavēstes uz viņu

deklarēto dzīvesvietu, tiesa atzīst, ka lietu iespējams skatīt bez atbildētāju klātbūtnes.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi rakstveida pierādījumus, tiesa uzskata, ka AS “SEB banka” prasība par parāda piedziņu ir pamatota, līdz ar ko

apmierināma.

Civillikuma 1402.pants nosaka, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Civillikuma 1511.pants nosaka, ka līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku

attiecību nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Līgums šaurākā, šeit pieņemtā nozīmē ir vairāku personu savstarpējs ar

vienošanos pamatots gribas izteikums, kura mērķis ir nodibināt saistību tiesību ( 1401.p.).

Saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

No lietas materiāliem redzams, ka 2007.gada 6.jūlijā AS „SEB banka (līguma slēgšanas brīdī AS „SEB Unibanka”) kā SEB Unibanka

un /pers. E/ kā Aizņēmējs noslēguši Kredīta līgumu Nr.VR07263 (lietas 9.-15.lapa).

Saskaņā ar noslēgto līgumu prasītājs piešķīris atbildētājai aizdevumu EUR 140 000 apmērā, kas saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto

valūtas kursu Līguma noslēgšanas dienā atbilst LVL 98 392,56, ar aizdevuma izmantošanas mērķi nekustamā īpašuma, kas atrodas

Rīgas rajona Siguldā, Siguldas novadā, Tālavas ielā 21, celtniecības finansēšanai saskaņā ar Līguma pielikumā Nr.2 pievienoto

būvprojekta kopiju.

Kredīta līguma Vispārīgo noteikumu 15.1.punktā noteikts, ka Aizņēmēja pienākums ir atmaksāt Aizdevumu Aizdevuma atmaksāšanas

noteikumos noteiktajā kārtībā un termiņos.

No minētā līguma pamatnoteikumu 7.punkta izriet, ka līguma saistību izpildes nodrošinājums ir hipotēka uz nekustamo īpašumu, kas

atrodas /adrese/, saskaņā ar 2007.gada 6.jūlijā starp SEB Unibanku un Aizņēmēju noslēgto Ķīlas ( hipotēkas) līgumu Nr.VR07263/H-

1 un /pers. F/, /personas kods/, galvojums par Līguma saistību izpildi saskaņā ar Galvojuma līgumu Nr.VR07263/G-1.

No prasības pieteikuma izriet, ka tā kā no Kredīta līguma izrietošās saistības netika pildītas, Banka iesniegusi Siguldas tiesā

pieteikumu par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu.

No lietas materiāliem redzams, ka ar Siguldas tiesas tiesneses 2009.gada 16.marta lēmumu lietā Nr.3-12/0443 nodota

bezstrīdus piespiedu izpildei saistība pēc 2007.gada 6.jūlija Ķīlas ( hipotēkas) līguma Nr.VR07263/H-1, kas noslēgts starp AS „SEB

banka” kā ķīlas ņēmēju un /pers. E/, /personas kods/, kā ķīlas devēju, vēršot piedziņu uz /pers. E/ piederošo nekustamo īpašumu, kas

atrodas /adrese/, Siguldas pilsētas zemesgrāmatas nodalījums Nr./numurs/, kadastra Nr./numurs/, par kopējā parāda Ls 106 083,02 (

viens simts seši tūkstoši astoņdesmit trīs lati un 03 santīmi) samaksu; no /pers. E/ par labu AS „SEB banka” piedzīta pieteicēja

samaksātā valsts nodeva Ls 200 ( divi simti lati); noteikt pieteicējam AS „SEB banka” tiesības saņemt līdz lēmuma izpildei ( izsoles

dienai) likumiskos sešus procentus gadā no neatmaksātās aizdevuma pamatsummas, ievērojot Civillikuma 1763.panta nosacījumus,

ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu apmērs sasniedzis kapitāla lielumu ( lietas 17.-20.lapa).

Minētajā lēmumā norādīts, ja parādniece /pers. E/ uzskata, ka kreditora prasījums nav pamatots pēc būtības, viņa sešu

mēnešu laikā no lēmuma noraksta nosūtīšanas dienas var celt prasību pret kreditoru, lai apstrīdētu prasījumu. Prasība ceļama tiesā

Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

No prasības pieteikuma izriet, ka lēmums nav apstrīdēts Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

No tiesā celtās prasības izriet, ka minētais lēmums nodots piespiedu izpildīšanai tiesu izpildītājam Kalvim Dūrītim, un izpildu

lietas ietvaros radušies tiesas nolēmuma izpildes izdevumi Ls 363,30 apmērā, ka apstiprinās, kas apstiprinās gan ar lietas

materiāliem pievienotajiem maksājuma uzdevumiem ( lietas 21., 23., 25., 27. un 29.lapa), gan parāda aprēķinu ( lietas 32.lapa), taču

naudas līdzekļi atgūti Ls 41 475 ārpus izpildu lietas, ieķīlātājam labprātīgi pārdodot ieķīlāto nekustamo īpašumu.

No prasītāja pārstāvja tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem izriet, ka pēc nekustamā īpašuma pārdošanas parāda

atlikums sastād Ls 65 171,33 apmērā, kas apstiprinās arī ar lietas materiāliem pievienoto parāda aprēķinu ( lietas 32.lapa).

Saskaņā ar Civillikuma 1330.pantu, ja ieķīlāto lietu pārdodot ienāk tāda summa, kuras nepietiek ķīlas ņēmēja pilnīgam

apmierinājumam, tad viņam paliek tiesība prasīt no parādnieka kā parāda atlikuma, tā arī pārdošanai taisīto nepieciešamo izdevumu

samaksu.

Komentējot Civillikuma 1330.pantu, Civillikuma komentāros norādīts: „Prasījuma apmierinājumam iztrūkstošā summa un lietas

pārdošanai nepieciešamie izdevumi, ja pārdošanā ieņemtās summas nepietiek, pieprasāmi ar personisko prasību” ( Latvijas

Republikas Civillikuma komentāri. Lietas Valdījums Tiesības uz svešu lietu ( 841.-926., 1130.-1400.p) Autori: G.Višņakova,

K.Balodis. „Mans Īpašums”, Rīga.1998., 202.lpp.).

Tādejādi, ievērojot minētās tiesību normas noteikumus, un to, ka no ķīlas realizācijas iegūtajiem līdzekļiem pilnībā netika apmierināts

ķīlas ņēmēja prasījums, tiesai ir pamats atzīt, ka prasītājs bija tiesīgs vērsties tiesā ar prasību pret aizņēmēju /pers. E/ un tiesas ceļā

lūgt atlikušā parāda piedziņu.

Civillikuma 1811.pants nosaka, ka katra saistība izbeidzas pati no sevis, kad izpildīta tai atbilstošā parādnieka saistība, tas ir,

nolīdzinot parādu. Ja saistības tiesības priekšmets ir nauda, tad saistību izpilda ar samaksu.

Saskaņā ar Civillikuma 1832.pantu izpildījumam vajadzīgs, lai saistības priekšmets būtu izpildīts pilnīgi. Tādēļ kreditoru nevar

piespiest saņemt ne daļas izpildījumu, ne kādu citu priekšmetu tā vietā, kuru viņam ir tiesība prasīt.

Kā izriet no lietas materiāliem pievienotā Parāda aprēķina, tad neatmaksātā parāda summa sastāda Ls 65171,33.

Civillikuma 1692.pants nosaka, ka galvojums ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu,

neatsvabinot tomēr pēdējo no viņas parāda.

Savukārt Civillikuma 1698.pants nosaka, ka galvinieks atbild nevien par pašu galveno parādu, bet arī par tā blakus prasījumiem,

parādnieka vainas vai nokavējuma dēļ nodarītiem zaudējumiem un tiesu izdevumiem.

No lietas materiāliem redzams, ka 2007.gada 6.jūlijā starp prasītāju kā Kreditoru un /pers. F/ kā Galvinieku noslēgts Galvojuma līgums

Nr.VR07263/G-1 (lietas 16.lapa).

No minētā galvojuma līguma 1.1.punkta izriet, ka līgums kalpo kā Galvinieka garantija un nodrošinājums saistībām, kas izriet no

Pamatlīguma, kas noslēgts starp Kreditoru un Parādnieku – /pers. E/, pamatlīgums- starp Kreditoru un Parādnieku 2007.gada 6.jūlijā

noslēgtais Kredīta līgums Nr.VR07263 par EUR 140 000 aizdevuma izsniegšanu.

Saskaņā ar minētā galvojuma līguma 2.punktu Galvinieks bez nosacījumiem un neatsaucami uzņemas nedalīti kā pats Parādnieks

atbildēt Kreditoram par Parādnieka parādu, kas varētu rasties no Pamatlīguma un bez nosacījumiem veikt pieprasītās summas vai

aizdevuma pamatsummas, procentu, līgumsoda, komisijas maksas, tiesas izdevumu un citu blakus maksājumu, kas izriet no

Pamatlīguma, samaksu; ja Parādnieks nepilda savas saistības Pamatlīgumā noteiktajos termiņos, samaksāt visu parāda summu

piecu darba dienu laikā pēc Kreditora rakstiska paziņojuma saņemšanas; par parāda samaksu neprasīt Kreditoram vispirms celt

prasību pret Parādnieku. Ar šo Galvinieks atsakās no Galvinieka privilēģijas- prasījuma, lai Kreditors vispirms griežas pie galvenā

Parādnieka.

No lietas materiāliem redzams, ka 2012.gada 29.jūnijā Paziņojumu par parāda samaksu Nr.2012-21.23.6-2557 Banka nosūtījusi

Galviniekam, pieprasot piecu darba dienu laikā kopš paziņojuma saņemšanas samaksāt visu parāda summu, kas šī paziņojuma

sastādīšanas brīdī ir EUR 92 729,99 (lietas 30.lapa).

To, ka paziņojumu /pers. F/ saņēmis 2012.gada 5.jūlijā, apstiprina /pers. F/ paraksts uz Latvijas Pasta paziņojuma par iekšzemes un

starptautiska sūtījuma saņemšanu/piegādi/izmaksu/reģistrēšanu Nr.PR344576041LV ( lietas 31.lapa).

Līdz ar to prasītājam ir tiesības prasīt prasībā norādīto parādu no atbildētājiem. Taču tiesa atzīst, ka parādu nav iespējams piedzīt no

atbildētājiem solidāri, kā to prasības pieteikumā un tiesas sēdē lūdza prasītāja pārstāvis, jo galvojums ir blakus (akcesora) saistība,

kas nenodibina solidāru saistību.

Civillikuma 1672.pants nosaka, ka solidāras saistības nodibina ar līgumu, testamentu vai likumu. Civillikums neparedz

pamatparādnieka un galvinieka solidāru saistību nodibināšanu galvojuma gadījumā, un arī puses līgumā solidāras saistības nav

pielīgušas. Apstāklis, ka Galvinieks atbilstoši Civillikuma 1702.pantam ir uzņēmies saistību kā pats parādnieks, pats par sevi solidāru

saistību nenodibina, jo Civillikuma 1692.pants neļauj atsvabināt pašu aizņēmēju no viņa parāda.

To, ka atbilstoši Civillikuma 1702.pantam galvinieks uzņēmies saistību kā pats parādnieks, pats par sevi solidāru saistību

nenodibina, atzinis Augstākās tiesas Senāts 2012.gada 7.marta spriedumā lietā Nr.SKC-115/2012.

Līdz ar to, tā kā prasītājs nav izvēlējies, pret kuru atbildētāju pirmo vērst piedziņu, tad spriedumā nosakāma piedziņa no galvenā

parādnieka, bet piedziņas neiespējamības gadījumā parāds piedzenams no galvinieka.

Tā kā atbildētāji nav iesnieguši iebildumus par tiesā celto prasību, prasības summu nav apstrīdējuši un tiesai nav iesnieguši

pierādījumus tam, ka parāds prasītājam ir samaksāts, tiesa uzskata, ka ir tiesisks pamats no atbildētājas /pers. E/, bet piedziņas

neiespējamības gadījumā no galvinieka /pers. F/ prasītāja labā piedzīt parādu Ls 65 171,33 apmērā.

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma

veidu un piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, prasītāja tiesības

par laiku līdz sprieduma izpildei ( izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru, kā arī kredītiestādes nosaukumu un konta

numuru, kurā veicama samaksa, ja tāds norādīts prasības pieteikumā.

Civillikuma 1759.panta pirmajā punktā noteikts, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katra parāda

samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu, gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no

simta gadā.

Minētā panta ceturtā daļa nosaka, ka likumiskie nokavējuma procenti ir aprēķināmi tikai no paša kapitāla.

Ievērojot minētās tiesību normas noteikumus, tiesa atzīst, ka apmierināms prasītāja lūgums atzīt prasītājam tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei ( izsoles dienai) saņemt 6 % (seši procenti) gadā no parāda summas.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus.

Tiesa atzīst, ka no atbildētājas /pers. E/, bet piedziņas neiespējamības gadījumā no galvinieka /pers. F/ prasītāja labā piedzenami

tiesas izdevumi- valsts nodeva Ls 1567,74, un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu

Ls 5,50.

No lietas materiāliem- ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu uzziņas redzams, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas

pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu šajā lietā sastāda Ls 7,98, līdz ar ko šie izdevumi, ciktāl tie pārsniedz

prasītāja samaksātos (Ls 5,50), Ls 2,48 apmērā valsts labā piedzenami no /pers. E/, bet piedziņas neiespējamības gadījumā no

/pers. F/.

Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likuma 4.panta otro daļu piedzenamā naudas summa latos konvertējama uz euro

pēc noteiktā maiņas kurs 1 euro =0.702804 LVL.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1pantam sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nosakāms 10 dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 41.panta pirmo daļu, 97., 190., 193., 195., 204.1,pantu, tiesa

n o s p r i e d a:

Prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. E/, /personas kods/, bet piedziņas neiespējamības gadījumā piedzīt no galvinieka /pers. F/, /personas kods/, par

labu AS „SEB banka” reģistrācijas Nr.40003151743, parādu EUR 92 730,45 (deviņdesmit divi tūkstoši septiņi simti trīsdesmit euro

un 45 centi),valsts nodevu EUR 2230,69 ( divi tūkstoši divi simti trīsdesmit euro un 69 centi), ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus

EUR 7,83 (septiņi euro un 83 centi), kopā piedzenotEUR 94 968,97 ( deviņdesmit četri tūkstoši deviņi simti sešdesmit astoņi euro

un 97 centi).

Noteikt prasītājam AS „SEB banka” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei ( izsoles dienai) saņemt likumiskos 6% ( seši procenti)

gadā no neatmaksātās aizdevuma summas, ievērojot Civillikuma 1763.panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl

nesamaksāto procentu apmērs sasniedzis kapitāla lielumu.

Piedzīt no /pers. E/, /personas kods/, bet piedziņas neiespējamības gadījumā no galvinieka /pers. F/, /personas kods/, valsts labā

tiesas izdevumus: ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 3,53 ( trīs euro un 53 centi), to samaksu nosakot šādā kontā:

saņēmējs: Tiesu administrācija NMR 90001672316, konts LV51TREL2190458019000, saņēmēja iestāde: Valsts kase BIC kods

TRELLV22.

Noteikt sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Tiesas izdevumu samaksu apliecinošs dokuments iesniedzams Siguldas tiesas kancelejā sprieduma labprātīgai izpildei noteiktajā

termiņā.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā, apelācijas sūdzību iesniedzot Siguldas tiesā.

Tiesnese I.Riekstiņa