Court dismisses tax authority penalty against individual who was not the board chair of the liable company.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative Regional Court dismissed the tax authority's penalty against the applicant, I.Š., for administrative violations committed by a joint-stock company. The court found that while the company violated tax laws, the applicant was not the board chair or the person legally responsible for the company's actions at the time of the violation. Consequently, the appellate court ruled that the penalty was unjustified and ordered the tax authority to revoke the decision.
Legislator headnote
AI generatedLAPK 166.6panta 1. daļa; Komerclikuma 221. panta 1. un 7. punkts: An individual is not liable for administrative tax violations committed by a company if they were not the person legally responsible for the company's conduct, such as the board chair, at the time of the violation.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedFull text
Lieta Nr.A42343706 143/AA43-1092-08/15
SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2008.gada 8.decembrī
Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētājs M.Birzgalis, tiesneses Z.Kupce un A.Šteinberga,
piedaloties pieteicējam I.Š., zvērinātam advokātam R.Č. un atbildētāja pusē pieaicinātās iestādes Valsts ieņēmumu dienesta pilnvarotajam pārstāvim Andrim Šteinbergam,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz I.Š., /dzēsts personas kods/, pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora v.i. 2006.gada 14.februāra lēmuma Nr.19/4312 atcelšanu, sakarā ar Valsts ieņēmumu dienesta apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2007.gada 4.septembra spriedumu.
Aprakstošā daļa
[1] 2006.gada 14.martā Administratīvajā rajona tiesā saņemts I.Š. (turpmāk arī – pieteicējs) pieteikums par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora v.i. (turpmāk – VID vai atbildētājs) 2006.gada 14.februāra lēmuma Nr.19/4312 (turpmāk – Lēmums) atcelšanu.
[2] 2006.gada 11.janvārī VID Rīgas reģionālās iestādes Tematisko pārbaužu pārvaldes galvenā nodokļu inspektore sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.BE 009013, kurā konstatēts, ka pieteicējs ir izdarījis administratīvo pārkāpumu, par kuru atbildība paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - LAPK) 166.6panta pirmajā daļā. 2006.gada 16.janvārī VID Rīgas reģionālās iestādes direktora vietniece pieņēma lēmumu Nr.BE 009013 par saukšanu pie administratīvās atbildības, ar kuru piemēroja pieteicējam naudas sodu Ls 100 apmērā. Izskatot pieteicēja sūdzību par minēto lēmumu, VID ģenerāldirektora v.i. ar Lēmumu atstāja negrozītu VID Rīgas reģionālās iestādes direktora vietnieces 2006.gada 16.janvāra lēmumu Nr.BE 009013.
[3] Nepiekrītot Lēmumam, pieteicējs vērsās Administratīvajā rajona tiesā, lūdzot to atcelt šādu iemeslu dēļ: [3.1] Veiktā grāmatvedības uzskaite ir saistīta ar apstākli, ka nekustamo īpašumu Balasta dambī sabiedrība ar ierobežotu atbildību (turpmāk - SIA) „Māris Gailis” bija nošķīrusi un nodevusi pilnsabiedrībai (turpmāk - PS) „Māris Gailis un kolēģi” tā apsaimniekošanai un realizēšanai tirgū. Saskaņā ar PS „Māris Gailis un kolēģi” sabiedrības līguma 2.2.punktu tās mērķis ir rekonstruēt objektu Rīgā, Balasta dambī 70 un 72, par daudzdzīvokļu māju kompleksu, to vēlāk saimnieciski izmantojot, tai skaitā pārdodot.
PS biedri sabiedrības līguma 5.1.punktā ir noteikuši, ka nekustamajā īpašumā tieši PS „Māris Gailis un kolēģi” saviem spēkiem un līdzekļiem ir jāveic visi nepieciešamie nekustamā īpašuma rekonstrukcijas un remontdarbi, un ienākumi, kas varētu tikt gūti no nekustamā īpašuma atsavināšanas, būs PS, nevis SIA „Māris Gailis” ienākumi. [3.2] Lietā nav strīda par to, ka tieši SIA „Māris Gailis” atbilstoši Civillikuma 994.pantam zemesgrāmatā ir ierakstīta kā nekustamā īpašuma Rīgā, Balasta dambī, īpašnieks.
Nav strīda arī par to, ka PS „Māris Gailis un kolēģi” atbilstoši Komerclikuma 90.pantam nav ieguvusi īpašumā attiecīgo nekustamo īpašumu. Tomēr šie apstākļi nevar izslēgt iespēju, ka preču pavadzīmi-rēķinu īpašuma pircējiem izraksta nevis SIA „Māris Gailis” kā īpašnieks, bet gan PS „Māris Gailis un kolēģi” kā PS līgumā noteikta persona, kurai ir tiesības rīkoties ar tai nodoto īpašumu, tai skaitā to pārdot. [3.3] Saskaņā ar PS „Māris Gailis un kolēģi” sabiedrības līguma 2.2. un 5.1.punktā noteiktajiem PS darbības principiem starp SIA „Māris Gailis” un PS „Māris Gailis un kolēģi” sakarā ar nekustamo īpašumu pārdošanu ir pastāvējušas pārstāvības attiecības, un nekustamo īpašumu pirkuma maksa pilnā mērā ir maksāta SIA „Māris Gailis” pārstāvim PS „Māris Gailis un kolēģi”.
Pieteicējs šajā gadījumā ir rīkojies atbilstoši likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 2.panta trīspadsmitajai daļai un 1.panta 10.punktam. [3.4] Atbilstoši minētajām tiesību normām, ja persona, sniedzot starpniecības pakalpojumus, saņem pilnu samaksu par preču piegādi un savā vārdā izraksta nodokļa rēķinu, tad tieši šī persona tiek uzskatīta par preču piegādātāju. Par izšķirošu nevar uzskatīt to, kura no sabiedrībām ir nekustamā īpašuma īpašnieks. Šajā gadījumā PS „Māris Gailis un kolēģi” ir izrakstījusi pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk arī - PVN) rēķinu, un tādējādi tieši PS „Māris Gailis un kolēģi”, nevis SIA „Māris Gailis”, ir uzskatāma par preču piegādātāju nodokļu likumu izpratnē.
Arī Civillikuma 994.pantā noteiktais zemesgrāmatas ieraksta princips nevar būt prioritārs attiecībā pret likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” speciālajās tiesību normās paredzētajām pazīmēm preču piegādātājam, kas ne vienmēr ir arī zemesgrāmatā ierakstītais nekustamā īpašuma (preces) īpašnieks.
[3.5] PS „Māris Gailis un kolēģi” noteiktā termiņā darījumus par nekustamo īpašumu pārdošanu iekļāva savās PVN deklarācijās. Pārdotie nekustamie īpašumi tika nodoti PS to rekonstrukcijai, tālākai apsaimniekošanai un realizācijai. Rekonstrukcijas darbus pirms nekustamo īpašumu pārdošanas veica tieši PS „Māris Gailis un kolēģi”. Nekustamais īpašums Balasta dambī 70, Rīgā, jau no 2002.gada bija iekļauts nevis SIA „Māris Gailis”, bet gan PS „Māris Gailis un kolēģi” bilancē. [3.6] Atbildētājs nesaprotamu iemeslu dēļ atsakās konstatēt PS „Māris Gailis un kolēģi” sabiedrības līgumā noteiktos nekustamā īpašuma pārdošanas noteikumus, kas paredz tiesības tieši PS realizēt nekustamo īpašumu un gūt no šādas realizācijas ienākumus. Tieši PS „Māris Gailis un kolēģi” sabiedrības līgums ir uzskatāms par ārēju attaisnojuma dokumentu, kurš bija pieejams atbildētājam pārbaužu veikšanas laikā. Attiecīgais dokuments nav sastādīts pašā uzņēmumā (iekšējs attaisnojuma dokuments). [3.7] Pirkuma darījumi tika iegrāmatoti pieteicēja grāmatvedībā un par tiem tika izrakstītas preču pavadzīmes-rēķini, pamatojoties uz PS „Māris Gailis un kolēģi” sabiedrības līgumu un nekustamā īpašuma pirkuma līgumu. Apstāklis, ka pirkuma līgumos kā pārdevējs uzstājas SIA „Māris Gailis”, nav pietiekams, lai atzītu veiktos grāmatojumus par nelikumīgiem. [3.8] Izskatot konkrētos lietas apstākļus, jāņem vērā likuma „Par uzņēmuma gada pārskatiem” 25.panta pirmās daļas 8.punkts. Pie šāda tiesiskā regulējuma pirkuma darījumi saskaņā ar PS darbības noteikumiem ir attiecināms uz pašu PS, kurai arī ir jāmaksā attiecīgi nodokļi sakarā ar šāda darījuma veikšanu, kā tas arī ir noticis.
[4] Tiesai iesniegtajā rakstveida paskaidrojumā atbildētājs norāda, ka nepiekrīt pieteikumam šādu apsvērumu dēļ: [4.1] 2005.gada 17.janvāra nekustamā īpašuma pirkuma līgumā Nr.70-
6 SIA „Māris Gailis” ir uzrādīta kā nekustamā īpašuma Balasta dambī 70-6, Rīgā, pārdevēja. Pieteicējs norāda, ka minētais nekustamais īpašums zemesgrāmatā bija reģistrēts uz SIA „Māris Gailis” vārda. Tā kā nekustamais īpašuma Balasta dambī 70, Rīgā, zemesgrāmatā bija reģistrēts uz SIA „Māris Gailis” vārda, nav pamata uzskatīt, ka tam bija cits īpašnieks. [4.2] Tādējādi PS „Māris Gailis un kolēģi” nepamatoti iekļāva savos grāmatvedības reģistros un PVN deklarācijā darījumu par SIA „Māris Gailis” nekustamā īpašuma pārdošanu, līdz ar to neievērojot likuma „Par grāmatvedību” 2. un 7.pantu. Pārkāpēja rīcībā ir konstatējamas LAPK 166.6 panta pirmajā daļā noteiktā administratīvā pārkāpuma pazīmes. [4.3] Izvērtējot visus lietas materiālus kopumā, pie apstākļiem, kad lieta satur pierādījumus pārkāpumam, kas izdarīts pēc LAPK 166.6panta pirmās daļas, kā arī pie apstākļiem, kad ir izvērtēti visi lietas apstākļi to kopumā, VID Rīgas reģionālās iestādes direktora vietniece 2006.gada 16.janvārī pamatoti pieņēma lēmumu Nr.BE 009013 par pieteicēja saukšanu pie administratīvās atbildības un piemēroja samērīgu un atbilstošu administratīvo sodu.
[5] Ar Administratīvās rajona tiesas 2007.gada 4.septembra spriedumu I.Š. pieteikums par VID ģenerāldirektora v.i. 2006.gada 14.februāra lēmuma Nr.19/4312 atcelšanu apmierināts. VID ģenerāldirektora v.i. 2006.gada 14.februāra lēmums Nr.19/4312 atcelts ar tā pieņemšanas dienu, un lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā izbeigta. Spriedums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem. [5.1] Pieteicējs ir saukts pie administratīvās atbildības saskaņā ar LAPK 166.6panta pirmo daļu un viņam noteikts naudas sods Ls 100 apmērā.
Saskaņā ar LAPK 166.6panta pirmo daļu par normatīvajos aktos noteikto grāmatvedības kārtošanas nosacījumu neievērošanu, gada pārskatu, konkrēto nodokļu likumos paredzēto pārskatu, statistikas pārskatu vai statistiskās informācijas neiesniegšanu attiecīgajos normatīvajos aktos noteiktajos termiņos vai nepilnīgu iesniegšanu attiecīgajām valsts institūcijām uzliek naudas sodu no simt līdz simt piecdesmit latiem. Atbildētājs ar pārsūdzēto Lēmumu ir konstatējis, ka PS „Māris Gailis un kolēģi” nepamatoti ir iekļāvusi savos grāmatvedības reģistros un PVN deklarācijā darījumu par SIA „Māris Gailis” nekustamā īpašuma pārdošanu, un uzskatījis, ka pieteicējs nav ievērojis likuma „Par grāmatvedību” 2. un 7.pantu. [5.2] Tiesa konstatē, ka pieteicējs pie administratīvās atbildības ir saukts kā PS „Māris Gailis un kolēģi” biedra SIA „Māris Gailis” amatpersona.
Saskaņā ar likuma „Par grāmatvedību” 2.panta trešo daļu par grāmatvedības kārtošanu un visu saimnieciskos darījumus apliecinošo dokumentu oriģinālu, kopiju vai datu attēlu saglabāšanu ir atbildīgs uzņēmuma vadītājs. Saskaņā ar šā panta ceturtās daļas 1.punktu uzņēmuma vadītājs personālsabiedrībā ir visi šīs sabiedrības biedri vai tie sabiedrības biedri, kuri ir īpaši pilnvaroti pārstāvēt sabiedrību. Saskaņā ar Pilnsabiedrības līguma 7.1.punktu pilnsabiedrības vadību veic tās biedrs SIA „Māris Gailis”.
Līdz ar to SIA „Māris Gailis” ir uzskatāma par uzņēmuma vadītāju likuma „Par grāmatvedību” izpratnē un ir atbildīga par grāmatvedības kārtošanu pilnsabiedrībā. Saskaņā ar LAPK 14.1pantu šajā likumā īpaši paredzētajos gadījumos par administratīvajiem pārkāpumiem pie atbildības ir saucamas juridiskās personas. LAPK 166.6pants Lēmuma pieņemšanas brīdī tieši neparedzēja juridiskās personas atbildību par šā panta noteikumu neievērošanu. Savukārt par grāmatvedības kārtošanu pilnsabiedrībā ir atbildīgs tās biedrs, kas konkrētajā gadījumā ir juridiska persona – SIA „Māris Gailis”.
Tiesa konstatē, ka vispārējā tiesību norma LAPK paredz atbildību par grāmatvedības reģistru kārtošanu, bet nenosaka konkrētu juridiskās personas atbildību par šo noteikumu neievērošanu. Savukārt likums „Par grāmatvedību” paredz, ka atbildīgais par grāmatvedības kārtošanu personālsabiedrībā var būt arī juridiska persona. Tiesas ieskatā šajā gadījumā ir konstatējams atklāts likuma robs, kuru ir nepieciešams novērst. Pretējā gadījumā tiktu pārkāpts vienlīdzības princips, jo paliktu nesodīti tie administratīvie pārkāpumi, kuros atbildīgas par grāmatvedības reģistru kārtošanu ir juridiskas personas.
Līdz ar to ir nepieciešams konstatēt, kura persona ir tiesīga pārstāvēt SIA „Māris Gailis”, lai noteiktu to personu, kas konkrētajā gadījumā ir saucama pie administratīvās atbildības par grāmatvedības kārtošanu personālsabiedrībā. [5.3] Saskaņā ar Komerclikuma 221.panta pirmo daļu valde ir sabiedrības izpildinstitūcija, kura vada un pārstāv sabiedrību. Tas nozīmē, ka SIA „Māris Gailis” kā juridisku personu pārstāv tās valde. Saskaņā ar Komerclikuma 223.panta pirmo daļu visiem valdes locekļiem ir pārstāvības tiesības.
Valdes locekļi pārstāv sabiedrību kopīgi, ja statūtos nav noteikts citādi. Saskaņā ar Lursoft datu bāzē „Komercreģistrs” iekļauto informāciju darījumu noslēgšanas brīdī SIA „Māris Gailis” valde sastāvēja no diviem valdes locekļiem, kuri bija tiesīgi pārstāvēt sabiedrību atsevišķi. Līdz ar to ir nepieciešams konstatēt, kurš no valdes locekļiem ir atbildīgs par SIA „Māris Gailis” valdes darbību. Saskaņā ar Komerclikuma 221.panta septīto daļu valdes locekļi no sava vidus ievēlē valdes priekšsēdētāju, kas organizē valdes darbu.
Līdz ar to tiesa uzskata, ka šajā konkrētajā lietā par pilnsabiedrības grāmatvedības kārtošanu ir atbildīgs SIA „Māris Gailis” valdes priekšsēdētājs, kura pienākumos ietilpa organizēt SIA „Māris Gailis” valdes darbu. Tiesa konstatē, ka pieteicējs saskaņā ar Lursoft datu bāzē „Komercreģistrs” iekļauto informāciju konkrētajā laika posmā nebija valdes priekšsēdētājs, bet gan valdes loceklis. Līdz ar to pieteicēju nevar uzskatīt par LAPK 166.6panta pirmās daļas subjektu. Pie šādiem apstākļiem tiesa konstatē, ka atbildētājs ir kļūdījies, nosakot personu, kas ir saucama pie administratīvās atbildības.
Saskaņā ar LAPK 239.panta 1.punktu lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja nav bijis notikuma vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva. Līdz ar to administratīvā lietvedība pret pieteicēju ir izbeidzama saskaņā ar LAPK 239.panta 1.punktu, jo attiecībā pret pieteicēju nav konstatējams administratīvā pārkāpuma sastāvs. Tādejādi pārsūdzētais Lēmums ir atzīstams par prettiesisku un ir atceļams. Pie šādiem apstākļiem tiesa, ievērojot procesuālās ekonomijas principu, nevērtē pārējos lietā izteiktos argumentus, kas skar administratīvā pārkāpuma konstatēšanu pēc būtības.
[6] Par Administratīvās rajona tiesas 2007.gada 4.septembra spriedumu VID iesniedza apelācijas sūdzību, lūdzot noraidīt I.Š. pieteikumu par VID ģenerāldirektora v.i. 2006.gada 14. februāra lēmuma Nr.19/4312 atcelšanu. Apelācijas sūdzībā papildus pieteikumā minētajam norādīti turpmāk minētie argumenti. [6.1] Tiesa spriedumā norādīja, ka saskaņā ar Komerclikuma 221.panta septīto daļu valdes locekļi no sava vidus ievēlē valdes priekšsēdētāju, kas organizē valdes darbu. Līdz ar to tiesa uzskata, ka šajā konkrētajā lietā par pilnsabiedrības grāmatvedības kārtošanu ir atbildīgs SIA ,,Māris Gailis” valdes priekšsēdētājs, kura pienākumos ietilpa organizēt SIA ,,Māris Gailis” valdes darbu.
Tiesa konstatēja, ka I.Š. saskaņā ar Lursoft datu bāzē ,,Komercreģistrs” iekļauto informāciju konkrētajā laika posmā nebija valdes priekšsēdētājs, bet gan valdes loceklis, līdz ar to I.Š. nevar uzskatīt par LAPK 166.6panta pirmās daļas subjektu. Tāpēc tiesa uzskata, ka VID ir kļūdījies, nosakot personu, kas ir saucama pie administratīvās atbildības. Izvērtējot tiesas spriedumā norādītos argumentus, VID uzskata, ka tiesas izdarītie apsvērumi ir kļūdaini. Tā kā PS ,,Māris Gailis un kolēģi” nepamatoti iekļāva savos grāmatvedības reģistros un PVN deklarācijā darījumu par SIA ,,Māris Gailis” nekustamā īpašuma pārdošanu, līdz ar to tika pārkāpts likuma ,,Par grāmatvedību” 2. un 7.pants un pārkāpēja rīcībā tika konstatētas LAPK 166.6 panta pirmajā daļā noteiktā administratīvā pārkāpuma pazīmes.
LAPK 166.6panta pirmajā daļā noteikts, ka par normatīvajos aktos noteikto grāmatvedības kārtošanas nosacījumu neievērošanu, gada pārskatu, konkrēto nodokļu likumos paredzēto pārskatu, statistikas pārskatu vai statistiskās informācijas neiesniegšanu attiecīgajos normatīvajos aktos noteiktajos termiņos vai nepilnīgu iesniegšanu attiecīgajām valsts institūcijām uzliek naudas sodu no simt līdz simt piecdesmit latiem. Par izdarīto pārkāpumu pie administratīvās atbildības tika saukts SIA ,,Māris Gailis” valdes loceklis I.Š. [6.2] Likuma ,,Par grāmatvedību” 2.pants nosaka, ka uzņēmuma pienākums ir kārtot grāmatvedību.
Grāmatvedībā uzskatāmi atspoguļojami visi uzņēmuma saimnieciskie darījumi, kā arī katrs fakts vai notikums, kas rada pārmaiņas uzņēmuma mantas stāvoklī (turpmāk - saimnieciskie darījumi). Grāmatvedību kārto tā, lai grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli bilances datumā, tā darbības rezultātiem, naudas plūsmu noteiktā laikposmā, kā arī konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisei.
Grāmatvedības sniegtajai informācijai jābūt patiesai, salīdzināmai, savlaicīgai, nozīmīgai, saprotamai un pilnīgai. Grāmatvedībai ir jānodrošina ieņēmumu un izdevumu norobežošana pa pārskata periodiem. Par grāmatvedības kārtošanu un visu saimnieciskos darījumus apliecinošo dokumentu oriģinālu, kopiju vai datu attēlu saglabāšanu ir atbildīgs uzņēmuma vadītājs. Saskaņā ar likuma ,,Par grāmatvedību” 2.panta ceturtās daļas 1.punktu uzņēmuma vadītājs personālsabiedrībā ir visi šīs sabiedrības biedri vai tie sabiedrības biedri, kuri ir pilnvaroti pārstāvēt sabiedrību. Saskaņā ar PS ,,Māris Gailis un kolēģi” līguma 7.1.punktu pilnsabiedrības vadību veic tās biedrs SIA ,,Māris Gailis”. Līdz ar to SIA ,,Māris Gailis” ir uzskatāma par uzņēmuma vadītāju likuma ,,Par grāmatvedību” izpratnē un ir atbildīga par grāmatvedības kārtošanu PS ,,Māris Gailis un Kolēģi”. Saskaņā ar Komerclikuma 221.panta pirmo daļu SIA ,,Māris Gailis” kā juridisku personu pārstāv tās valde. Pēc Lursoft datu bāzes ,,Komercreģistrs” informācijas pārkāpuma izdarīšanas brīdī SIA ,,Māris Gailis” valde sastāvēja no diviem valdes locekļiem (valdes priekšsēdētājs M.G. un valdes loceklis I.Š.), kuri bija tiesīgi pārstāvēt minēto komercsabiedrību atsevišķi. No lietas materiāliem izriet, ka gan 2005.gada 19.oktobra PS ,,Māris Gailis un kolēģi” izrakstīto preču pavadzīmi-rēķinu Nr.456638, gan pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas ir parakstījis un līdz ar to atbildīgs par tām ir PS ,,Māris Gailis un kolēģi” valdes loceklis I.Š. Tādējādi VID uzskata, ka VID Rīgas reģionālās iestādes direktora vietniece pamatoti pieņēma lēmumu Nr.BE 009013 par SIA ,,Māris Gailis” valdes locekļa I.Š. saukšanu pie administratīvās atbildības saskaņā ar LAPK 166.6panta pirmo daļu.
[7] Tiesas sēdē VID pārstāvis apelācijas sūdzību uzturēja, pamatojoties uz tajā norādītajiem argumentiem, pieteikumu neatzina. Pieteicējs apelācijas sūdzību neatzina, bet savu pieteikumu uzturēja, pamatojoties uz tajā norādītajiem argumentiem.
Motīvu daļa
[8] Uzklausījusi procesa dalībnieku paskaidrojumus un izvērtējusi lietas materiālus to savstarpējā kopsakarā, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka VID apelācijas sūdzība nav pamatota, bet pieteikums ir pamatots un apmierināms.
[9] Lietā nav strīda par faktiskajiem apstākļiem, proti, par to, ka PS „Māris Gailis un kolēģi” 2005.gada 19.oktobrī izrakstījusi 2 preču pavadzīmes-rēķinus: Nr.456638 (sērija HN-VII) par nekustamā īpašuma
Balasta dambī 70-6, Rīgā, pārdošanu SIA „Baltica Shipping”, kā arī Nr.456639 (sērija HN-VII) par nekustamā īpašuma Balasta dambī 70-X, Rīgā, pazemes autostāvvietas Nr.11 pārdošanu SIA „Baltica Shipping”. Minētie nekustamie īpašumi reģistrēti zemesgrāmatā uz SIA „Māris Gailis” vārda, bet šos darījumus savos grāmatvedības reģistros un PVN deklarācijās ir iekļāvusi nevis SIA „Māris Gailis”, bet gan PS „Māris Gailis un kolēģi”. Lietā ir strīds par to, vai PS „Māris Gailis un kolēģi” ir izdarījusi LAPK 166.6panta pirmajā daļā paredzēto pārkāpumu un vai par minēto pārkāpumu ir atbildīgs I.Š.
[10] Saskaņā ar likuma ,,Par grāmatvedību” 2.panta pirmo daļu uzņēmuma pienākums ir kārtot grāmatvedību. Grāmatvedībā uzskatāmi atspoguļojami visi uzņēmuma saimnieciskie darījumi, kā arī katrs fakts vai notikums, kas rada pārmaiņas uzņēmuma mantas stāvoklī (turpmāk - saimnieciskie darījumi). Grāmatvedību kārto tā, lai grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli bilances datumā, tā darbības rezultātiem, naudas plūsmu noteiktā laikposmā, kā arī konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisei. Atbilstoši likuma ,,Par grāmatvedību” 7.pantu grāmatvedības reģistros nedrīkst izdarīt ierakstus, kuri nav pamatoti ar attaisnojuma dokumentu. (..). Ja kādam saimnieciskajam darījumam ir ārējs attaisnojuma dokuments, tam jādod priekšroka salīdzinājumā ar jebkuru iekšēju attaisnojuma dokumentu. Par ārēju attaisnojuma dokumentu uzskatāms tāds dokuments, kas sastādīts citā, nevis pašu uzņēmumā. Visi pārējie attaisnojuma dokumenti uzskatāmi par uzņēmuma iekšējiem attaisnojuma dokumentiem. (..).
[11] Saskaņā ar PS „Māris Gailis un kolēģi” sabiedrības līguma (2002.gada 12.novembra redakcijā) 4.2.1.punktu SIA „Māris Gailis” ir nodevusi PS lietošanā nekustamo īpašumu Rīgā, Balasta dambī 70 un 72, sastāvošu no zemes gabala 2957 kv.m. kopplatībā ar kadastra Nr./dzēsts kadastra numurs/ (..). Savukārt līguma 5.1.punktā noteikts, ka lietošanā PS nodotais nekustamais īpašums kopumā vai tā daļa varēs tikt atsavināts vai savādāk nodots citu personu īpašumā vai lietošanā, kā arī apgrūtināts ar lietu tiesībām tikai ar abu PS biedru piekrišanu (..). No lietā esošā 2005.gada 17.janvāra nekustamā īpašuma pirkuma līguma Nr.70-6 (lietas lapa 143 – 145) un 2005.gada 17.janvāra pazemes autostāvvietas Nr.11 pirkuma līguma (lietas lapa 140 – 142) redzams, ka minētos nekustamos īpašumus SIA „Baltica Shipping” pārdod pati to īpašniece SIA „Māris Gailis”. Lai gan iepriekš minētos nekustamos īpašumus pārdod SIA „Māris Gailis”, [9] punktā minētās preču pavadzīmes – rēķinus izraksta PS „Māris Gailis un kolēģi”, norādot, ka rēķini izrakstīti, pamatojoties uz 2005.gada
17.janvāra pirkuma līgumiem. Savukārt no Lēmuma izriet, ka minētos darījumus savos grāmatvedības reģistros un PVN deklarācijās ir iekļāvusi nevis SIA „Māris Gailis”, bet gan PS „Māris Gailis un kolēģi”. Ievērojot iepriekš minēto, apgabaltiesa atzīst par pamatotu VID argumentu, ka izskatāmajā gadījumā ir ticis pārkāpts likuma „Par grāmatvedību” 2.pants, jo no PS „Māris Gailis un kolēģi” grāmatvedības dokumentiem nav iespējams saprast un izsekot visai iepriekš minēto darījumu norisei. No iepriekš minētajiem dokumentiem nav saprotams, vai PS „Māris Gailis un kolēģi”, izrakstot PPR, ir sniegusi SIA „Māris Gailis” starpniecības pakalpojumu un vai PS bija tiesīga atsavināt tās lietošanā nodoto nekustamo īpašumu, jo arī PS „Māris Gailis un kolēģi” sabiedrības līgums (skat. 5.1.punktu), uz kuru I.Š. atsaucas savā pieteikumā, paredz, ka PS lietošanā nodotais nekustamais īpašums ir atsavināms ar abu biedru piekrišanu. No lietā esošajiem dokumentiem nav iespējams konstatēt, vai minētos darījumus ir akceptējusi arī SIA „PTM - Balticum”, kas ir PS „Māris Gailis un kolēģi” otrs biedrs. Tādējādi atzīstams, ka PS „Māris Gailis un kolēģi” ir izdarījusi pārkāpumu, kas paredzēts LAPK 166.6panta pirmajā daļā, taču vienlaikus turpmāk minēto apsvērumu dēļ apgabaltiesa piekrīt pirmās instances tiesai, ka I.Š. pie administratīvās adbildības ir saukts nepamatoti.
[12] Izvērtējot VID apelācijas sūdzības argumentu, ka tieši I.Š. ir atbildīgs par PS „Māris Gailis un kolēģi” izdarīto pārkāpumu, kas paredzēts LAPK 166.6panta pirmajā daļā, jo viņš minētās PS vārdā ir parakstījis PVN rēķinus un deklarācijas, apgabaltiesa atzīst, ka minētais arguments ir noraidāms kā nepamatots, jo saskaņā ar PS ,,Māris Gailis un kolēģi” līguma 7.1.punktu PS vadību veic tās biedrs SIA ,,Māris Gailis”, kurš saskaņā ar minēto līguma punktu ir atbildīgs par visu PS tehnisko un komerciālo darbību atbilstošu izpildi, ievērojot visus likumus un noteikumus, kas attiecas uz šo darbību (..). No iepriekš minētā secināms, ka arī par likuma „Par grāmatvedību” noteikumu ievērošanu PS ,,Māris Gailis un kolēģi” ir atbildīgs tā biedrs SIA ,,Māris Gailis”. Saskaņā ar Komerclikuma 221.panta pirmo daļu SIA ,,Māris Gailis” kā juridisku personu pārstāv tās valde, kura vada un pārstāv sabiedrību. Savukārt Komerclikuma 221.panta septītā daļa paredz, ka valdes darbu organizē valdes priekšsēdētājs. Ņemot vērā, ka I.Š. pārkāpuma izdarīšanas laikā nebija SIA „Māris Gailis” valdes priekšsēdētājs, proti, amatpersona, kura ir atbildīga par minētās sabiedrības un saskaņā ar PS ,,Māris Gailis un kolēģi” sabiedrības līguma 7.1.punktu arī minētās PS darbībām, apgabaltiesa atzīst, ka izskatāmajā gadījumā I.Š. ir nepamatoti saukts pie administratīvās atbildības saskaņā ar LAPK 166.6panta pirmo daļu.
[13] Ievērojot iepriekš minēto, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka I.Š. pieteikums ir pamatots un apmierināms, bet VID ģenerāldirektora v.i. 2006.gada 14.februāra lēmums Nr.19/4312 ir atceļams.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa
nosprieda:
I.Š. pieteikumu apmierināt. Atcelt no tā pieņemšanas dienas Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora v.i. 2006.gada 14.februāra lēmumu Nr.19/4312 par I.Š. saukšanu pie administratīvās atbildības un sodīšanu par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.6panta pirmajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu un lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā izbeigt. Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā 30 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.
Tiesas sēdes priekšsēdētājs M.Birzgalis
Tiesneses Z.Kupce
A.Šteinberga