Court fully allows debt collection claim for unpaid credit card fees and interest against individual defendant.

Lietas Nr.C29 7358 14

C-3293/15

S PR IED UM S

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2015.gada 17.decembrī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

tiesnese Sanita Rūtenberga,

ar tiesas sēžu sekretāri Laumu Olavu,

piedaloties prasītāja pārstāvim /pers. A/,

2015.gada 3.decembrī izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā, Lomonosova ielā 10 civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Julianus Inkasso

Latvija” prasībā pret /pers. C/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā 2014.gada 23.okotbrī saņemts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Julianus Inkasso Latvija”

(turpmāk – prasītāja) prasības pieteikums, kurā lūgts piedzīt no /pers. C/ (turpmāk – atbildētāja) parādu 2 306,67 EUR apmērā un likumiskos procentus

438 EUR.

Prasības pieteikumā un 2014.gada 7.novembrī tiesā saņemtajā prasības pieteikuma precizējumā prasītāja savu prasību pamato ar šādiem

apstākļiem:

[1.1] Starp atbildētāju (iepriekš - /pers. C/) un akciju sabiedrību “Swedbank” 2009.gada 20.maijā noslēgts līgums par norēķinu kartes

izsniegšanu un izmantošanu (turpmāk – Līgums), kas cita starp paredzēja, ka atbildētājai katru mēnesi jānodrošina, lai norēķinu kartes līgumā minētā

fiksētā maksājuma summa kopā ar kredīta limita izmantošanas procentiem un ar kartes izmantošanu saistītajām maksām līgumā norādītajā termiņā būtu

pieejama atbildētājas privātajā kontā, no kura tiek papildināts kartes konts.

Akciju sabiedrība “Swedbanka” 2011.gada 9.augustā konstatēja, ka atbildētāja nav papildinājusi privātā konta fiksēto ikmēneša

maksājumu, tā pārkāpjot Līguma noteikumus un banka nevar ieturēt no atbildētājas privātā konta aizdevuma summu un procentus par aizdevuma

lietošanu, kā arī ar kartes lietošanu saistīto maksu.

Akciju sabiedrība “Swedbanka” 2011.gada 9.augustā izmantoja pielīgtās tiesības atkāpties no Līguma. Līgums tehniski banku sistēmā tika

pārtraukts 2011.gada 11.augustā. Neatmaksātā kredīta apmērs uz Līguma izbeigšanas dienu bija 2 306,67 EUR.

[1.2] Akciju sabiedrība “Swedbanka” 2012.gada 21.augustā cedēja prasījuma tiesības, kas izriet no Līguma, prasītājai, tajā skaitā, tiesības

prasīt nokavējuma procentus, zaudējumus un citus blakus prasījumus, kas radušies Līguma neizpildes rezultātā. Prasītāja 2012.gada 12.novembrī nosūtīja

atbildētājai paziņojumu par prasījuma tiesību cesiju un parādsaistībām. Atkārtots paziņojums nosūtīts 2013.gada 1.februārī.

Prasītāja veikusi visas nepieciešamās darbības parāda atgūšanai. Uz nosūtītajām pretenzijām atbildētāja nav atbildējusi, parādu nav

samaksājusi.

[1.3] Prasītāja papildus galvenajam parādam lūdz piedzīt arī likumiskos procentus 6% gadā par nokavētajām 1155 dienām (no 2011.gada

11.augusta līdz 2014.gada 10.oktobrim). Aprēķinātais likumisko procentu apmērs ir 438 EUR.

[1.4] Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas tiesāšanās izdevumus – samaksāto valsts nodevu 344,53 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus 4,70 EUR. Kā arī lūdz noteikt tiesības prasītājai par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6% gadā no galvenā parāda.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1402., 1425., 1587., 1756., 1757., 1759.,1763., 1793., 1797., 1798., 1801., 1805., 1934., 1943

pantu.

[2] Atbildētāja paskaidrojumus par prasību nav iesniegusi.

[3] Prasītājas pārstāvis tiesas sēdē prasību uzturēja uz prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem un pamata.

Atbildētāja uz tiesas sēdi nav ieradusies. Par tiesas sēdes laiku un vietu viņai ir paziņots Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, nosūtot

tiesas korespondenci uz atbildētājas deklarēto dzīvesvietas adresi.

Atbildētāja nav iesniegusi paskaidrojumus par prasību, nav informējusi tiesu par neierašanās iemesliem, un nav lūgusi atlikt lietas izskatīšanu.

Nekonstatējot Civilprocesa likuma 209.pantā noteiktos gadījumus, tiesa uzskatīja par iespējamu lietu izskatīt bez atbildētājas piedalīšanās

tiesas sēdē.

Motīvu daļa

[4] Tiesa, noklausījusies prasītājas pārstāvja paskaidrojumus, izvērtējusi prasības pieteikumā minētos apstākļus, pārbaudījusi lietā esošos

rakstveida pierādījumus, atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnībā.

[5] Tiesa no lietas materiāliem konstatē, ka saskaņā ar Līgumu atbildētājai tika izsniegta maksājuma karte Visa Classic LVL ar kredīta

limitu 1 600 LVL (lietas 10.lapa). Parakstot līgumu, atbildētāja piekrita Vispārējiem darījumu un Karšu lietošanas noteikumiem un ar savu parakstu

apliecināja, ka uzņemtās saistības pilnībā apzinās.

Saskaņā ar Karšu lietošanas noteikumu 5.5.3.punktu fiksētās maksājuma kartes gadījumā klientam jānodrošina klienta kontā fiksētais

maksājums katru kalendāro mēnesi līgumā noteiktā maksājuma datumā līdz bankas iestājušos prasījumu pilnīgai apmierināšanai. Noteikumu 10.10.punkts

noteic, ka bankai ir tiesības izbeigt līgumu jebkurā laikā, kā arī apturēt kartes darbību, neziņojot par to kartes lietotājam, ja kartes lietotājs vai klients

nepilda līguma noteikumus. Noteikumu 10.12.punkts paredz, ka atkāpšanās vai līguma izbeigšana neatbrīvo klientu no pienācīga savu no līguma izrietošo

saistību izpildes (lietas 11.lapa).

Akciju sabiedrība “Swedbank” 2014.gada 31.okotbra izziņā Nr.316RC00-06498A/ELR apliecina, ka 2011.gada 9.augustā banka

vienpusēji atkāpās no Līguma (lietas 39.lapa). Akciju sabiedrība “Swedbank” 2012.gada 22.augusta izziņā Nr.316RC00-11844A/ELR norāda, ka uz

2012.gada 22.augustu atbildētājas parāds par Līguma neizpildi ir 2 290,17 LVL (3 258,62 EUR), t.sk., 1 621,14 LVL (2 306,67 EUR) neatmaksātā

aizdevuma pamatsumma un 669,03 LVL (951,94 EUR) procenti par pamatsummas atmaksas kavējumu (lietas 12.lapa).

Akciju sabiedrība “Swedbank” un prasītāja 2012.gada 21.augustā noslēdza cesijas līgumu Nr.SWED-5, ar kuru prasītājai tika cedētas

prasījuma tiesības, kas akciju sabiedrībai “Swedbank” radušās pret fiziskajām personām, t.sk., atbildētāju (lietas 13., 20.lapa).

No lietas materiālos esošā 2012.gada 12.novembra prasītājas paziņojuma par prasījuma tiesību cesiju (lietas 15.lapa) ir redzams, ka

prasītāja ir informējusi atbildētāju par to, ka akciju sabiedrība „Swedbank” cedējusi atbildētājas parādsaistību prasījuma tiesības prasītājai. Prasītāja

vienlaicīgi nosūtīja arī paziņojumu par parādsaistībām 2 695,27 LVL apmērā (lietas 17.lapa). Atkārtotu paziņojumu par parādsaistībām prasītāja nosūtīja

2013.gada 1.februārī (lietas 18.lapa).

[6] Civillikuma 1587.pantā noteikts, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Civillikuma 1934.pantā noteikts, ka ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu

atdot saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.

Civillikuma 1943.pantā noteikts, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

Saskaņā ar Civillikuma 1828.pantu, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1652.panta pirmās daļas 3. punktu parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš

palaidis garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.

Civillikuma 1753.pantā noteikts, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu

lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Saskaņā ar Civillikuma 1756. pantu pienākums maksāt procentus

pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Civillikuma 1765.panta pirmajā daļā noteikts, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā,

ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Saskaņā ar Civillikuma 1763.panta 1.punktu procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla

lielumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1793.panta 3.punktu prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska darījuma,

vienalga, vai kreditors to noslēdzis uz likumiska pienākuma pamata, vai labprātīgi. Savukārt Civillikuma 1798.pantā noteikts, ka par cesijas priekšmetu

var būt visādi prasījumi, vienalga, vai tie izriet no līguma, vai no neatļautas darbības, starp tiem arī tādi, kuriem vēl nav iestājies termiņš, kā arī nosacīti un

pat nākami, un nedroši.

Civillikuma 1800.pantā noteikts, ka prasības cesija, ja par to nav citādi norunāts, atzīstama par paša tā prasījuma cesiju, kurš ir prasības

priekšmets; bet uz cesionāru (1801.p.) pāriet tikai prasījuma tiesība, bet ne tā līgumiskā attiecība, no kuras šī tiesība izriet.

Civillikuma 1801.pantā noteikts, ka cesijas līgumu starp prasījuma atdevēju kreditoru (cedentu) un to personu, kam to atdod (cesionāru),

var noslēgt jebkādā formā. Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja viņš neko par to nezina. Saskaņā

ar Civillikuma 1805.pantu cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora tiesībām un uz šā pamata rīkoties ar prasījumu, cedēt to savukārt citam un

izlietot to pret parādnieku.

Saskaņā ar Civillikuma 1806.panta pirmo daļu, cesionārs gan neiegūst ar cesiju vairāk un lielākas tiesības, nekā bijušas cedentam, bet pats

prasījums pāriet uz viņu ar visām pie tā piederīgām un cesijas brīdī jau pastāvošām tiesībām, pat arī tad, ja tās būtu pamatotas uz personīgu labvēlību pret

cedentu, ciktāl par tām nav tieši noteikts izņēmums no šā noteikuma.

[7] Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas parādu 2 306,67 EUR un likumiskos procentus 438 EUR, kas aprēķināti par laika periodu no

2011.gada 11.augusta līdz 2014.gada oktobrim.

Atbildētāja iebildumus pret minētajām summā nav cēlusi, prasītājas iesniegtos pierādījumus nav apstrīdējusi, pierādījumus par samaksu nav

iesniegusi, līdz ar ko arī tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas iesniegtos pierādījumus, un tiesa atzīst, ka ar lietā iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem ir

apstiprināts, ka atbildētāja nav atmaksājusi parādu, kas izriet no Līguma saistībām.

Ievērojot sprieduma [5] un [6] pantā nodibinātos apstākļus, tiesa atzīst par pamatotu un apmierināmu prasību par parāda 2 306,67 EUR

apmērā piedziņu.

Augstākā tiesa ir atzinusi, ka ar atkāpšanos no līguma pušu tiesības un pienākumi būtiski mainās. Tas nozīmē, ka atlikusī aizdevuma summa

ir jāatmaksā nekavējoši. Ar kreditora atkāpšanos no līguma notiek paātrināta norēķināšanās par parādu. Prasītājam ir tiesības saņemt kredīta nedzēsto

pamatsummu, kā arī procentus un līgumsodu, kas uzkrājušies līdz līguma izbeigšanas brīdim, no līguma izbeigšanas brīža arī likumiskos procentus saskaņā

ar Civillikuma 1753.pantu (skat. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2013.gada 30.janvāra sprieduma lietā

Nr.SKC-644/2013 6.3 punkts).

Ņemot vērā norādīto tiesa secina, ka prasītājai ir juridisks pamats pieprasīt no atbildētājas Civillikuma 1765.panta pirmajā daļā paredzētos

likumiskos procentus par laiku no 2011.gada 11.augusta līdz 2014.gada 10.okotbrim.

Atbilstoši prasītājas aprēķiniem, likumisko procentu apmērs par minēto laika periodu sastāda 438 EUR. Atbildētāja pret šiem aprēķiniem

iebildumus nav iesniegusi un arī tiesa, iepazīstoties ar aprēķiniem, neapšauba to pareizību.

Līdz ar to prasība par likumisko procentu 438 EUR apmērā piedziņu ir pamatota un apmierināma.

[8] Prasītāja lūdz līdz sprieduma izpildei (izsoles diena) saņemt no atbildētājas likumiskos 6% gadā no piespriestās pamatparāda summas.

Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa norāda prasītāja tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantā, Civillikuma 1753., 1756., 1759., 1765.pantos noteikto tiesa secina, ka atzīstamas prasītājas

tiesības no sprieduma spēkā stāšanās brīža līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no atbildētāja likumiskos procentus 6% no simta gadā no

nesamaksātās pamatparāda summas 2 306,67 EUR.

[9] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus.

Prasītāja par prasības pieteikumu ir samaksājusi valsts nodevu 344,53 EUR (lietas 7., 8.lapa) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus

4,70 EUR (lietas 9.lapa).

Līdz ar to no atbildētājas par labu prasītājai ir piedzenami tiesāšanās izdevumi 349,23 EUR.

Iesniedzot tiesā prasības pieteikumu, prasītāja ir samaksājusi ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR, taču faktiskie ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi ir 7,85 EUR saskaņā ar uzziņu par ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem (lietas 2.lapa). Tādējādi neapmaksāties ar

lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir 3,15 EUR ir piedzenami valsts ienākumos no atbildētājas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, [..] un par

tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, [..]. Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10

dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Tiesas ieskatā sprieduma labprātīgas izskatīšanas termiņš konkrētajā lietā nosakāms 10 dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 96., 97.,193., 195., 204.1pantu, tiesa

n o s p r i e d a:

Prasību apmierināt pilnībā.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods: /personas kods/, par labu sabiedrībai ar ierobežotu “Julianus Inkasso Latvija”, reģistrācijas

Nr.40003717522, pamatparādu 2 306,67 EUR, likumiskos procentus 438 EUR par periodu no 2011.gada 11.augusta līdz 2014.gada 10.oktobrim un

tiesas izdevumus 349,23 EUR, kopsummā 3 093,90 EUR, kas iemaksājami akciju sabiedrības “Swedbank” norēķinu kontā

LV61HABA0551008868793.

Atzīt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Julianus Inkasso Latvija” tiesības saņemt no /pers. C/ likumiskos procentus 6% gadā no

nesamaksātās pamatparāda summas par periodu līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,15 EUR, kas iemaksājami -

saņēmējs: Tiesu administrācija, reģ.Nr.90001672316, konts Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmēja banka: Valsts kase, kods TRELLV22,

iemaksas mērķis: 21499 - ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi C-3293/15. Maksājumu apliecinošu dokumentu iesniegt Rīgas pilsētas Latgales

priekšpilsētas tiesai.

Noteikt /pers. C/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, 2015.gada 30.decembra, Rīgas

apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese Sanita Rūtenberga