Court dismissed employer's termination notice due to failure to obtain trade union consent under Labor Law.

NORAKSTS

Lieta Nr.C33428017,

C-4280-17/3

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2017.gada 29.jūnijā

Rīgas rajona tiesa šādā sastāvā

tiesnese I.Čudina,

ar sekretāri R.Staļģi,

atklātā tiesas sēdē izskatot civillietu /pers. C/ prasībā pret SIA “/pers. D/” par darba līguma uzteikuma atzīšanu par prettiesisku un spēkā neesošu,

konstatēja

2017.gada 28.martā Rīgas rajona tiesā prasītājs /pers. C/ cēla prasību pret atbildētāju SIA “/pers. D/” par darba līguma uzteikuma atzīšanu par

prettiesisku un spēkā neesošu, norādot, ka starp pusēm 2015.gada 15.oktobrī ir noslēgts darba līgums Nr.CAMO-01/2015. Atbildētājs kā darba

devējs pieņēma prasītāju kā darbinieku darbā par plānošanas vadītāju. Ar 2016.gada pielikumu pie darba līguma prasītājs vienojās ar darba devēju par

darba samaksu, kas noteikta EUR 990.71 (no 15.01.2016. līdz 14.02.2016.) un EUR 1426.03 (no 15.02.2016.), jo pušu vienošanās paredzēja

papildus darba veikšanu - gaisa kuģu tehniskās apkopes mehāniķa pienākumus.

2017.gada 27.februārī prasītājam tika izsniegts darba līguma uzteikums Darba likuma 98.panta kārtībā ar piedāvājumu grozīt darba līgumu

Nr.CAMO-01/2015, kurš pēc sava satura atbilst uzteikumam.

Prasītājs norāda, ka izsniedzot prasītājam uzteikumu, darba devējs nav ievērojis Darba likuma 101.panta sestās daļas un 110.panta pirmās daļas

noteikumus.

Ņemot vērā, ka uzteikums pamatots ar Darba likuma 101.panta pirmās daļas 1.punktu, tad arodbiedrības iepriekšēja piekrišana ir obligāta.

Darba likums nenosaka darbinieka pienākumu informēt darba devēju par dalību arodbiedrībā, bet uzliek darba devējam par pienākumu pirms

darba līguma uzteikuma pārliecināties, vai, izbeidzot darba tiesiskās attiecības ar konkrēto darbinieku, nav piemērojama speciālā tiesību norma - Darba

likuma 110.pants. Ja darbinieks ir arodbiedrības biedrs, tad darba devējam pirms uzteikuma tiesību realizēšanas ir nepieciešams saņemt arodbiedrības

atļauju.

Darba devējs pirms 2017.gada 27.februāra darba līguma uzteikuma Nr.2017-06 izsniegšanas nejautāja prasītājam par dalību arodbiedrībā.

Prasītāja rīcībā nav ziņu, ka darba devējs pirms uzteikuma izsniegšanas būtu saņēmis arodbiedrības piekrišanu. Līdz ar to 2017.gada 27.februāra

piedāvājums par grozījumiem Nr.2017-06 ir atzīstams par prettiesisku un spēkā neesošu, jo nav ievērota Darba likuma noteiktā darba līguma uzteikšanas

kārtība.

Turklāt darba devējs kā alternatīvu prasītāja ieņemamajam amatam un atbilstošai darba samaksai piedāvā prasītājam nepieņemamus darba

apstākļus un arī atalgojumu, kas ir ievērojami zemāks par valstī noteikto minimumu.

2017.gada 27.februāra darba līguma uzteikumā Nr.2017-06 nav norādīts, kādi būtiski darba līguma noteikumi un noteiktās darba kārtības

noteikumi ir pārkāpti.

Darba likuma 102.pantā ir noteikts, ka uzteicot darba līgumu, darba devējam ir pienākums rakstveidā paziņot darbiniekam par tiem apstākļiem,

kas ir darba līguma uzteikuma pamatā.

Šīs normas neievērošanas gadījumā darba devēja uzteikums var tikt atzīts par spēkā neesošu, savukārt darbinieks atjaunots darbā. Darba devējam

ir pienākums vienmēr rakstveidā paskaidrot, kādēļ darbinieks tiek atlaists no darba. Turklāt darba devējs nevar pamatojumā ietvert tikai atsauci uz

konkrēto Darba likuma pantu, bet tam atsevišķi jānorāda apstākļi, kas pamato konkrēta panta piemērošanu.

Prasītājs atsaucas uz Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2010.gada 10.februāra spriedumu lietā Nr.SKC-309,

2004.gada 20.oktobra spriedumu lietā Nr.SKC-557, 2004.gada 17.marta spriedumu lietā Nr.SKC-192, kā arī 2007.gada 11.aprīļa spriedumu lietā

Nr.SKC-268 un norāda, ka prasītājs nekad nav pārkāpis nedz darba līguma, nedz darba kārtības noteikumus, un darba devējs nekad nav izteicis

nekādus aizrādījumus vai pieprasījis jelkādus paskaidrojumus pirms darba līguma uzteikuma izsniegšanas. Tāpēc prasītājam nav saprotams uzteikuma

pamats un uzdevums sniegt paskaidrojumu par nekonstatētiem un prasītājam nezināmiem darba kārtības pārkāpumiem. Acīmredzot tādējādi darba

devējs realizē savus draudus „atlaist ar pantu”, ja prasītājs nepiekritīs grozīt darba līgumu.

Pamatojoties uz Darba likuma 98.pantu, 101.panta pirmās daļas 1.punktu, 101.panta sesto daļu, 102.pantu, 110.panta pirmo daļu, Civilprocesa

likuma 1.pantu, 43.panta pirmās daļas 1.punktu, tiek lūgts tiesu atzīt 2017.gada 27.februāra darba līguma uzteikumu Nr.2017-06 par prettiesisku un

spēkā neesošu.

2017.gada 26.maijā tiesā saņemti atbildētāja rakstveida paskaidrojumi par celto prasību, kuros norādīts, ka atbildētājs prasību neatzīst, uzskata to

par nepamatotu un noraidāmu.

Prasības apmierināšanas pamatā ir prasītāja tiesību aizskārums. Taču prasītāja tiesību aizskārums nav noticis.

Kā pareizi norāda prasītājs, 2017.gada 27.februārī atbildētājs, Darba likuma 98.panta un 101.panta pirmās daļas 1.punkta pamatā izsniedza

prasītājam paziņojumu par grozījumiem darba līgumā un darba līguma uzteikumu. Ievērojot Darba likuma 101.panta otrajā daļā darba devējam noteikto

pienākumu pieprasīt no darbinieka rakstveida paskaidrojumu, un Darba likuma 101.panta sestajā daļā noteikto, ka pirms darba līguma uzteikšanas darba

devējam ir pienākums noskaidrot, vai darbinieks ir darbinieku arodbiedrības biedrs. Atbildētājs uzteikumā lūdza prasītāju sniegt rakstveida

paskaidrojumu par pieļautiem pārkāpumiem un paziņot, vai prasītājs ir darbinieku arodbiedrības biedrs.

2017.gada 6.martā prasītājs rakstveidā paziņoja atbildētājam, ka viņš ir/nosaukums/, /adrese/, biedrs.

Rakstveida paskaidrojumu par pieļautiem pārkāpumiem prasītājs nav sniedzis.

Ievērojot Darba likuma 110.panta pirmo daļu, darba dēvējam noteikto aizliegumu uzteikt darba līgumu darbiniekam – arodbiedrības biedram – bez

attiecīgās arodbiedrības iepriekšējas piekrišanas, 2017.gada 10.martā atbildētājs nosūtīja arodbiedrībai paziņojumu par darba līguma uzteikumu

prasītājam, lūdzot arodbiedrības piekrišanu. Arodbiedrība paziņojumu saņēma 2017.gada 13.martā, par ko paziņoja atbildētājam. Saskaņā ar Darba

likuma 110.panta otro daļu, arodbiedrībai bija pienākums līdz 2017.gada 21.martam, tas ir, septiņu darbdienu laikā pēc darba devēja pieprasījuma

saņemšanas, paziņot atbildētājam par savu lēmumu - piekrišanu vai nepiekrišanu darba līguma uzteikumam.

2017.gada 21.martā no arodbiedrības saņemta atbilde, kur arodbiedrība izsaka savu nepiekrišanu darba līguma uzteikumam ar prasītāju.

Darba likuma 110.panta ceturtajā daļā noteikts, ja darbinieku arodbiedrība nepiekrīt darba līguma uzteikumam, viena mēneša laikā no atbildes

saņemšanas dienas darba devējs var celt prasību tiesā par darba līguma izbeigšanu.

Tādējādi, lai situācijā, kad arodbiedrība nepiekrīt darba devēja uzteikumam, uzteikums iegūtu juridisko spēku un iestātos tā juridiskās sekas -

darba tiesisko attiecību faktiskā izbeigšana, atbildētājam bija pienākums viena mēneša laikā no arodbiedrības atbildes saņemšanas celt tiesā prasību par

darba līguma izbeigšanu, prasība bija jāceļ līdz 2017.gada 21.aprīlim.

Atbildētājs prasību tiesā nav cēlis. Ievērojot, ka Darba likuma 110.panta ceturtajā daļā noteiktais viena mēneša termiņš prasības celšanai ir

prekluzīvs, neceļot prasību tiesā šajā termiņā, atbildētājs savu tiesību uzteikt darba līgumu ar prasītāju 2017.gada 27.februāra uzteikuma pamatā vai

faktiski to izbeigt, ir zaudējis.

Prezumējams, ka 2017.gada 27.februāra atbildētāja uzteikumam nav juridiska spēka un nav iestājušās tā juridiskās un faktiskās sekas, kas

prasītājam būtu nelabvēlīgas, aizskartu vai ierobežotu viņa kā darbinieka tiesības, proti, darba tiesisko attiecību faktiskā izbeigšana nav notikusi.

Prasītāja un atbildētāja darba tiesiskās attiecības turpinās, ko apstiprina Valsts ieņēmumu dienesta izziņa. Prasītājs turpina saņemt darba algu, ko

apstiprina atbildētāja grāmatvedības izziņa.

Faktiski izveidojās situācija, kad atbildētājs 2017.gada 27.februāra uzteikumu pats ir atsaucis.

Saskaņā ar Darba likuma 103.panta trešo daļu tiesības atsaukt darba devēja uzteikumu nosaka darbinieks.

Prasītājs atlaišanu no darba pēc uzteikumā norādītā pamatojuma vai pēc cita pamatojuma nav prasījis.

Atbildētājs atsaucas uz Latvijas Republikas Augstākās tiesas prakses apkopojuma “Par likumu piemērošanu, izšķirot tiesās strīdus, kas saistīti ar

darba līguma izbeigšanos vai grozīšanu”, 2.4.sadaļu “Darba devēja uzteikuma atsaukšana” un lūdz tiesu noraidīt prasību.

2017.gada 13.jūnijā tiesā saņemts prasītāja viedoklis par atbildētāja paskaidrojumiem, kurā prasītājs atsaucas uz Civilprocesa likuma 93.pantu,

Darba likuma 125.pantu, Civilprocesa likuma 96.panta 5.punktu, 104.panta otrā daļu, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta

2014.gada 14.februāra spriedumu lietā Nr.SKC-138/2014, un norāda, ka darba devējam norādot, ka uzteikumam nav bijis tiesisks pamats un atzīstot,

ka faktiski uzteikums ir atsaukts, lai gan par atsaukumu nav paziņots prasītājam, bet par to ir paziņots tiesai pēc lietas ierosināšanas, kā arī to, ka

atbildētājs, atzīstot uzteikuma atsaukšanu, tādējādi pilnībā atzinis prasību, lietā ir pamats saskaņā ar Civilprocesa likuma 193.panta piektās daļas trešo

teikumu apmierināt prasību, motīvu daļā iekļaujot tikai norādi uz normatīvajiem aktiem, pēc kuriem tiesa vadījusies.

Savukārt atbildētāja atsauce uz judikatūru nav pamatota, jo apskatāmajās lietās ir bijuši būtiski atšķirīgi apstākļi, proti, darba devējs uzteikumu

atsaucis, turklāt, vēl pirms uzteikuma termiņa beigām, kas šajā strīdā nav konstatējams.

Tiesas sēdē atbildētāja pārstāve celto prasību neatzina, norādot, ka tā ir bezpriekšmetiska un lūdza prasību noraidīt.

Uz tiesas sēdi prasītāja pārstāve nebija ieradusies. Tiesā saņemts prasītāja pārstāves iesniegums, kurā lūgts lietu skatīt pēc būtības bez prasītāja

klātbūtnes. Prasītājam par tiesas sēdi paziņots Civilprocesa likumā noteiktā kārtībā. Līdz ar to tiesa atrada par iespējamu lietu skatīt bez prasītāja

klātbūtnes.

Tiesa, noklausījusies tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus, pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos pierādījumus, atzīst, ka prasība ir

prasība apmierināma.

Lietā nepastāv strīds par to, ka 2015.gada 15.oktobrī atbildētājs kā darba devējs un prasītājs kā darbinieks noslēdza darba līgumu Nr.CAMO-

01/2015 (lietas 7.-11.lapa), 2016.gada 14.janvārī parakstot pielikumu darba līgumam Nr.CAMO-01/2015, kas stājās spēkā 2016.gada 15.janvārī.

Saskaņā ar Darba likuma 98.panta pirmo daļu, darba devējam saskaņā ar šā likuma 101.panta pirmās daļas noteikumiem ir tiesības ne vēlāk kā

vienu mēnesi iepriekš rakstveidā uzteikt darba līgumu ar nosacījumu, ka darba tiesiskās attiecības tiks izbeigtas, ja darbinieks nepiekritīs tās turpināt

atbilstoši darba devēja piedāvātajiem darba līguma grozījumiem.

Saskaņā ar Darba likuma 101.panta pirmās daļas 1.punktu, darba devējam ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu, vienīgi pamatojoties uz

apstākļiem, kas saistīti ar darbinieka uzvedību, viņa spējām vai ar saimniecisku, organizatorisku, tehnoloģisku vai līdzīga rakstura pasākumu veikšanu

uzņēmumā, gadījumā, ja darbinieks bez attaisnojoša iemesla būtiski pārkāpis darba līgumu vai noteikto darba kārtību.

Darba likuma 101.panta otrā daļa nosaka, ja darba devējs ir nodomājis uzteikt darba līgumu, pamatojoties uz šā panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4.

vai 5.punkta noteikumiem, viņam ir pienākums pieprasīt no darbinieka rakstveida paskaidrojumu. Lemjot par iespējamo darba līguma uzteikumu, darba

devējam ir pienākums izvērtēt izdarītā pārkāpuma smagumu, apstākļus, kādos tas izdarīts, kā arī darbinieka personiskās īpašības un līdzšinējo darbu.

Darba likuma 101.panta sestā daļa paredz, ka pirms darba līguma uzteikšanas darba devējam ir pienākums noskaidrot, vai darbinieks ir darbinieku

arodbiedrības biedrs.

Lietā noskaidrots, ka 2017.gada 27.februārī atbildētājs prasītājam sagatavoja paziņojumu par grozījumiem darba līgumā un darba līguma

uzteikumu.

2017.gada 6.martā prasītājs atbildētājam iesniedzis paziņojumu, kurā norādījis, ka ir Latvijas Aviodarbinieku Arodbiedrības biedrs.

Saskaņā ar Darba likuma 110.panta pirmo daļu, darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu darbiniekam — arodbiedrības biedram — bez

attiecīgās arodbiedrības iepriekšējas piekrišanas, izņemot gadījumus, kas noteikti šā likuma 47.panta pirmajā daļā un 101.panta pirmās daļas 4., 8. un

10.punktā.

Darba likuma 110.panta otrā daļa paredz, ka darbinieku arodbiedrībai ir pienākums laikus, bet ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā pēc darba

devēja pieprasījuma saņemšanas, informēt darba devēju par savu lēmumu. Ja darbinieku arodbiedrība septiņu darbdienu laikā neinformē darba devēju

par savu lēmumu, uzskatāms, ka darbinieku arodbiedrība piekrīt darba devēja uzteikumam.

Darba likuma 110.panta trešā daļa paredz, ka darba devējs var uzteikt darba līgumu ne vēlāk kā viena mēneša laikā no dienas, kad saņemta

darbinieku arodbiedrības piekrišana. Savukārt šī panta ceturtā daļa nosaka, ja darbinieku arodbiedrība nepiekrīt darba līguma uzteikumam, viena mēneša

laikā no atbildes saņemšanas dienas darba devējs var celt prasību tiesā par darba līguma izbeigšanu.

Lietā noskaidrots, ka 2017.gada 21.martā Latvijas/nosaukums/ federācija sniegusi atbildētājam atbildi, noraidot atbildētāja pieprasījumu, norādot,

ka pieprasījums ir iesniegts, pārkāpjot Darba likuma 110.panta pirmajā daļā noteikto. Proti, uzteikums darbiniekam jau ir izsniegts 2017.gada

27.februārī, bet Darba likuma neparedz darba devēja tiesības vien formāli pajautāt arodbiedrības viedokli pēc uzteikuma izsniegšanas.

Lietas izskatīšanas laikā noskaidrots un ko apstiprinājusi atbildētāja pārstāve tiesas sēdē, atbildētājs prasību tiesā par darba līguma izbeigšanu nav

cēlis, ievērojot Darba likuma 110.panta ceturtajā daļā noteikto viena mēneša termiņu prasības celšanai, t.i., līdz 2017.gada 21.aprīlim.

Neceļot prasību tiesā šajā termiņā, atbildētājs savu tiesību uzteikt darba līgumu ar prasītāju pamatojoties uz 2017.gada 27.februāra uzteikumu, ir

zaudējis.

No atbildētāja iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem – darba devēja un Valsts ieņēmumu dienesta sniegtās informācijas – un tiesas sēdē

sniegtajiem paskaidrojumiem izriet, ka prasītājs no darba SIA “/pers. D/” netika atbrīvots un joprojām ir reģistrēts kā darba ņēmēja minētajā uzņēmumā

(lietas 40., 41.lapa); arī no prasītāja prasības pieteikuma, kurā prasītājs lūdzis atzīt par spēkā neesošu darba devēja paziņojumu par uzteikumu, izriet, ka

prasītājs vēlas turpināt darba tiesiskās attiecības ar SIA “/pers. D/”.

Lai gan, līdz ar termiņa beigšanos, kurā atbildētājs varēja celt tiesā prasību par darba līguma izbeigšanu, atbilstoši Darba likuma 110.panta ceturtajā

daļā norādītajam, 2017.gada 27.februāra darba līguma uzteikums ir zaudējis spēku, tiesa ņem vērā, ka prasītājs cēlis prasību tiesā 2017.gada 28.martā,

t.i., pirms atbildētājam beidzies termiņš prasības celšanai tiesā, līdz ar to tiesai nav pamata uzskatīt, ka prasība ir bezpriekšmetiska. Atbildētāja

atsaukšanās uz Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2004.gada 6.oktobra spriedumu lietā Nr.SKC–514 ir nepamatota,

jo konkrētajā lietā atbildētājs uzteikumu nav atsaucis, kas rada atšķirīgas tiesiskās sekas.

Uz prasības celšanas brīdi tiesā darba devēja uzteikums tika izsniegts, līdz ar to prasītājam bija pamats to apstrīdēt un, ņemot vērā lietas

izskatīšanas gaitā nodibināto, ka atbildētājs 2017.gada 27.februārī prasītājam sagatavoja paziņojumu par grozījumiem darba līgumā un darba līguma

uzteikumu, neievērojot Darba likuma 110.panta prasības, t.i., bez attiecīgas arodbiedrības iepriekšējas piekrišanas, kas bija jāiegūst pirms uzteikuma

izsniegšanas prasītājam, tiesai ir pamats atzīt uzteikumu par prettiesisku un spēkā neesošu, tādējādi celto prasību apmierinot.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 1.punktu, prasītājs ir atbrīvots no tiesas izdevumu samaksas, līdz ar to, saskaņā ar

Civilprocesa likuma 42., 39.pantu no atbildētāja valsts labā piedzenami tiesas izdevumi – valsts nodeva EUR 71.14 un ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi EUR 4.87.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1panta pirmo daļu, atbildētājam nosakāmas termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma

stāšanās likumīgā spēkā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8. un 97.pantu, tiesa

nosprieda

apmierināt prasību.

Atzīt par prettiesisku un spēkā neesošu SIA “/pers. D/”, reģ. Nr./reģistrācijas numurs/, 2017.gada 27.februāra darba līguma uzteikumu

Nr.2017-06 /pers. C/, personas kods /personas kods/.

Piedzīt no SIA “/pers. D/”, reģ. Nr./reģistrācijas numurs/, valsts labā valsts nodevu EUR 71.14.

Piedzīt no SIA “/pers. D/”, reģ. Nr./reģistrācijas numurs/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4.87.

Noteikt sprieduma labprātīgai izpildei termiņu - 10 dienas no sprieduma stāšanās spēkā.

Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par valsts nodevas piedziņu valsts labā, samaksu veikt saņēmējam: Valsts kase, reģistrācijas Nr.90000050138,

konta Nr.LV55TREL1060190911200, saņēmēja banka: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, iemaksas mērķis: valsts nodeva lietā Nr.C33428017, un

maksājumu apliecinošu dokumentu norādītajā termiņā iesniegt Rīgas rajona tiesā.

Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu piedziņu valsts labā, samaksu veikt saņēmējam Tiesu administrācija,

NMR 90001672316, saņēmēja iestāde Valsts kase, BIC kods: TRELLV22, kontā Nr.LV51TREL2190458019000, iemaksas mērķis: 21499 ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi, lietā Nr.C33428017, un maksājumu apliecinošu dokumentu norādītajā termiņā iesniegt Rīgas rajona tiesā.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas – 2017.gada 29.jūnija, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu

kolēģijai, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā.

Tiesnese /paraksts/ I.Čudina

NORAKSTS PAREIZS

Rīgas rajona tiesas tiesnese I.Čudina

Rīgā 2017.gada 29.jūnijā