Court dismissed defendant's defense and awarded plaintiff's claim for unpaid services and interest.

Lietas arhīva Nr. C-0967-18/18

ECLI:LV:RLPT:2018:0105.C29403617.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2018. gada 5. janvārī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa, tiesnese Agnese Zemmere, rakstveida procesā izskatīja civillietu SIA “Datakom” maza apmēra prasībā

pret SIA “Predicta” par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2017. gada 15. martā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā saņemts, bet 2017. gada 18. aprīlī precizēts SIA “Datakom” (turpmāk –

Prasītājs) prasības pieteikums maza apmēra prasībā pret SIA “Predicta” (turpmāk – Atbildētājs) par naudas piedziņu.

Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneses 2017. gada 25. marta lēmumu prasības pieteikums pieņemts un ierosināta civillieta.

[1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka Prasītājs 2011. gada decembrī sniedzis Atbildētājam servera instalēšanas un konfigurēšanas pakalpojumus

par kopējo summu 2083,08 EUR (Ls 1464,00), par ko izrakstījis Atbildētājam preču-pavadzīmi Nr. DKM201102411 (turpmāk – Rēķins).

Pakalpojuma saņemšanas faktu apstiprina Atbildētāja pārstāvja paraksts uz Rēķina, kā arī fakts, ka Atbildētājs veicis daļēju Rēķina apmaksu 200,00

EUR apmērā.

Līdz prasības pieteikuma iesniegšanas brīdim Atbildētājs nav veicis pilnu Rēķina apmaksu, līdz ar ko ir parādā Prasītājam 1883,08 EUR apmērā.

Prasītājs vairākkārt brīdinājis Atbildētāju par parādu esamību, nosakot Atbildētājam termiņu saistību labprātīgai izpildei, taču Atbildētājs saistības

labprātīgi nav izpildījis, iebildumus sakarā ar parāda esamību vai apmēru nav cēlis.

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civillikuma 1651., 1652. panta trešo daļu un 1779. pantu, Prasītājs lūdz tiesu piedzīt no Atbildētāja

Prasītāja labā pamatparādu 1883,08 EUR apmērā, likumiskos nokavējuma procentus 188,31 EUR apmērā, kā arī Prasītāja samaksātos tiesāšanās

izdevumus, kas sastāv no valsts nodevas 310,71 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem 3,30 EUR.

[2] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 pantu, Atbildētājam, 2017. gada 27. aprīlī ierakstītā pasta sūtījumā uz uzņēmuma juridisko adresi

nosūtīts prasības pieteikuma noraksts un noteikts termiņš rakstveida paskaidrojumu sniegšanai līdz 2017. gada 27. maijam (lietas 26. lapa).

[2.1] Pēc prasības pieteikuma noraksta nosūtīšanas, kā arī līdz civillietas izskatīšanas brīdim Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus tiesai nav

sniedzis, iebildumus nav cēlis, lūgumus nav pieteicis.

[3] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, ja tiesa neizskata lietu tiesas sēdē saskaņā ar šā likuma 250.26 pantu, lietu izskata

rakstveida procesā, laikus paziņojot pusēm par datumu, kad tiesas kancelejā varēs saņemt sprieduma norakstu, kā arī informē par tiesas sastāvu, kas

izskatīs lietu, un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Datums, kad sprieduma noraksts ir pieejams tiesas kancelejā, uzskatāms par sprieduma

sastādīšanas datumu.

Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, tiesa civillietu

izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem ir savlaicīgi paziņots, nosūtot tiesas paziņojumu 2017. gada 1. decembrī uz pušu juridiskajām

adresēm (lietas 30. lapa), vienlaikus informējot lietas dalībniekus par sprieduma saņemšanas laiku un vietu, kā arī par to, ka šīs datums uzskatāms par

sprieduma sastādīšanas datumu.

Noraidījums tiesnesei nav pieteikts.

Motīvu daļa

[4] Izvērtējusi prasības pieteikumā izklāstītos argumentus un novērtējusi lietas materiālos esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst prasību par

pamatotu un apmierināmu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190. panta otro daļu, tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.

[4.1] No lietas materiāliem redzams, ka 2011. gada 30. decembrī Prasītājs izrakstījis Atbildētājam Rēķinu Nr. DKM-201102411 (turpmāk –

Rēķins) par pakalpojuma – serveru instalēšana un konfigurēšana, sniegšanu (lietas 10. lapa). Rēķinā ir norādīta pakalpojuma maksa – 2083,08 EUR (Ls

1464,00), ko Atbildētājam bija jāsamaksā Prasītājam līdz 2012. gada 6. janvārim. Rēķinu ir parakstījuši 2011. gada 30. decembrī Prasītāja pārstāvis un

2012. gada 4. janvārī Atbildētāja pārstāve.

[4.2] Saskaņā ar Civillikuma 2212. panta pirmo daļu, ar uzņēmuma līgumu viena puse uzņemas izpildīt otrai par zināmu atlīdzību ar saviem darba

rīkiem un ierīcēm kādu pasūtījumu, izgatavot kādu lietu vai izvest galā kādu pasākumu.

Saskaņā ar Civillikuma 2213. pantu, uzņēmējam jāizpilda pasūtījums saskaņā ar līgumu un jānodod pasūtītājam. Saskaņā ar Civillikuma 2222.

panta pirmo daļu, pasūtītājam jāpieņem no uzņēmēja tā izpildītais pasūtījums; pretējā gadījumā viņš atbild par visām nokavējuma sekām.

No lietas esošajiem pierādījumiem konstatēts, ka Prasītājs sniedzis Atbildētājam pakalpojumu - serveru instalēšanu un konfigurēšanu, par ko

izrakstījis Rēķinu, kuru parakstījuši abu pušu pārstāvji. Atbildētājs ir pieņēmis Prasītāja sniegto pakalpojumu, līdz ar ko pušu attiecības apspriežamas pēc

uzņēmuma līguma nosacījumiem, atbilstoši Civillikuma Četrpadsmitās nodaļas Trešajai apakšnodaļai.

[4.3] Civillikuma 2223. panta pirmajā daļā noteikts, ka, tiklīdz pasūtījums izpildīts un atzīts par labu, pasūtītājam jāsamaksā uzņēmējam norunātā

maksa. Kur zināmiem darbiem pastāv normētas cenas, tur maksa noteicama pēc tām.

No lietas materiāliem redzams, ka Prasītājs 2013. gada 29. maijā sagatavojis Atbildētājam Atgādinājumu (lietas 21. lapa), kurā norādījis par

neapmaksāto rēķinu 2083,08 EUR (Ls 1464,00) apmērā. Savukārt no Prasītāja Akta par savstarpējo norēķinu salīdzināšanu (lietas 22. lapa) redzams,

ka Prasītājs izrakstījis Atbildētājam Aktu kurā uz 2013. gada 1. janvāri ir fiksēts Atbildētāja parāds 2083,08 EUR (Ls 1464,00) apmērā.

[4.3.1] Lietas materiālos atrodas Nordea bankas maksājuma uzdevums, no kura redzams, ka 2014. gada 30. janvārī Atbildētājs veicis daļēju

Prasītāja Rēķina apmaksu 200,00 EUR apmērā (lietas 24. lapa).

[4.3.2] No lietas materiāliem redzams, ka 2017. gada 2. februārī Prasītājs nosūtījis Atbildētājam paziņojumu par neizpildītām saistībām (lietas 11.-

12. lapa), kurā Prasītājs pieprasījis Atbildētājam veikt parāda apmaksu līdz 2017. gada 20. februārim, pretējā gadījumā Prasītājs sniegs tiesā prasību par

parāda piedziņu. Vienlaikus Prasītājs norādījis, ka gadījumā, ja Atbildētājam ir iebildumi sakarā ar parāda esamību vai tā apmēru, Atbildētājam tika dota

iespēja rakstveida griezties pie Prasītāja līdz 2017. gada 20. februārim jautājumu risināšanai.

[4.4] Saskaņā ar Civillikuma 1587. pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne

arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Civillikuma 1590. pantā noteikts, ka katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu, un šī tiesība pāriet arī uz viņu mantiniekiem,

izņemot tos gadījumus, kad saistība pēc līguma aprobežota ar līdzēja personu, vai kad līguma priekšmets ir tāda darbība, kurā ir nozīme paša saistītā

sevišķām personiskām spējām un attiecībām.

No lietas materiāliem neizriet, ka Atbildētājs būtu cēlis iebildumus sakarā ar sniegto pakalpojuma kvalitāti Prasītājam. Ievērojot minēto, tiesa atzīst,

ka Prasītājs ir izpildījis savas saistības, sniedzot Atbildētājam pakalpojumu, bet Atbildētājs, parakstot Prasītāja piestādīto Rēķinu, pieņēmis Prasītāja

veikto darbu, līdz ar ko Atbildētājam iestājies pienākums veikt savu saistību izpildi, t.i., norēķināties ar Prasītāju par saņemto pakalpojumu atbilstoši

izrakstītajam Rēķinam.

No lietas materiāliem izriet, ka Atbildētājs veicis tikai daļēju Rēķina apmaksu – 200,00 EUR apmērā, līdz ar ko ir parādā Prasītājam

1883,08 EUR.

[4.5] Ņemot vērā to, ka Atbildētājs nav izmantojis savas Civilprocesa likuma 74. pantā paredzētās tiesības, proti – nav sniedzis rakstveida

paskaidrojumus, nav cēlis iebildumus par prasību, nav apstrīdējis prasības pieteikumā minētos faktus, kā arī nav tiesā iesniedzis pierādījumus, ka būtu

veikta parāda samaksa, no kā secināms, ka Atbildētājam nav pamatotu iebildumu pret prasību. Tādējādi tiesai nav pamata apšaubīt prasības pieteikumā

norādītos apstākļus – faktu, ka Atbildētājs, atbilstoši izrakstītajām Rēķinam, nav pilnā apmērā norēķinājies ar Prasītāju par saņemto pakalpojumu Rēķinā

noteiktajā termiņā.

Tādējādi tiesa atzīst, ka ir pierādīta saistību neizpilde no Atbildētāja puses un prasībā norādītā parāda esamība. Atbildētājs pretējus pierādījumus

tiesai nav iesniedzis. Tādēļ no Atbildētāja Prasītāja labā piedzenams pamatparāds 1883,08 EUR apmērā.

[5] Prasītājs aprēķinājis Atbildētājam likumiskos nokavējuma procentus par 1857 nokavētām dienām, taču ievērojot komercpraksi samazinājis

aprēķināto likumisko procentu summu līdz 10% apmēram no pamatparāda summas, tādējādi lūdzot tiesu piedzīt no Atbildētāja likumiskos nokavējuma

procentus 188,31 EUR apmērā.

Civillikuma 1753. pants nosaka, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samēra ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Saskaņā ar Civillikuma 1756. pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai

nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1652. panta pirmās daļas 3. punktu parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis

garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.

Civillikuma 1759. panta 1. punkts paredz, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Atbilstoši Civillikuma 1765. panta

pirmajai daļai, procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus,

tas ir, seši procenti no simta gadā.

Saskaņā ar Civillikuma 1763. panta 1. punktu procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Pamatojoties uz minētajam tiesību normām, tiesa atzīst, ka Prasītājs pamatoti aprēķinājis Atbildētājam likumiskos nokavējuma procentus. Prasītājs

norādījis, ka likumiskie nokavējuma procenti aprēķināti par 1857 nokavētām dienām, nenorādot konkrēto laika periodu. Tiesai nav pienākums veikt

likumisko nokavējuma procentu aprēķinu, izejot no Prasītāja norādītā kavēto dienu skaita (1857) un noteikt procentu aprēķināšanas sākuma datumu

Prasītāja vietā. Pie šādiem apstākļiem tiesa vadās no lietas materiālos esošajiem pierādījumiem un pieņem, ka likumisko nokavējuma procentu

aprēķināšanas periods sākas ar Prasītāja pirmo Atbildētājam adresēto Atgādinājumu par parāda esamību, t.i., 2013. gada 29. maiju (lietas 21. lapa), un

turpinās līdz prasības pieteikuma sastādīšanas brīdim, t.i., 2017. gada 8. martam (lietas 7. lapa). Ievērojot to, ka Prasītājs samazinājis aprēķināto

likumisko nokavējuma procentu apmēru līdz 10% apmēram no pamatparāda summas, no Atbildētāja par labu Prasītājam ir piedzenami likumiskie

nokavējuma procenti 188,31 EUR apmērā par laiku no 2013. gada 29. maija līdz 2017. gada 8. martam.

[6] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33. panta otro daļu tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39. panta pirmās daļas 5. punktu ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu

piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi.

Līdz ar to no Atbildētāja par labu Prasītājam piedzenami Prasītāja samaksātie tiesas izdevumi 314,01 EUR apmērā, kas sastāv no valsts nodevas

310,71 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem 3,30 EUR.

[7] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda cita starpā arī

prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Pamatojoties uz minēto tiesību normu, tiesa atzīst, ka ir pamats spriedumā noteikt Prasītāja tiesības saņemt no Atbildētāja likumiskos nokavējuma

procentus 6% gadā no galvenā parāda (1883,08 EUR) līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai), ievērojot Civillikuma 1763. panta 1. punktu, ka procentu

pieaugums apstājas kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta noteikumiem Atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma

spēkā stāšanās dienas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.27 panta otro daļu tiesas spriedumu lietās par maza apmēra prasībām lietas dalībnieki var pārsūdzēt apelācijas

kārtībā, ja pastāv kāds no šā likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz augstāk minēto un saskaņā Civilprocesa likuma 1.pantu, 41.panta pirmo daļu, 97. pantu, 193. pantu, 195. pantu, 204.1 pantu,

250. pantu, 250.27 pantu tiesa

nosprieda

maza apmēra prasību apmierināt.

Piedzīt no SIA “Predicta”, reģistrācijas Nr. 40003861678, par labu SIA “Datakom”, reģistrācijas Nr. 40103142605, pamatparādu 1883,08

EUR, likumiskos nokavējuma procentus 188,31 EUR apmērā par laiku no 2013. gada 29. maija līdz 2017. gada 8. martam, kā arī tiesas izdevumus

314,01 EUR, kopā 2 385,40 EUR (divi tūkstoši trīs simti astoņdesmit pieci euro 40 centi).

Atzīt SIA “Datakom”, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no SIA “Predicta” nokavējuma procentus 6% (sešus

procentus) gadā no nesamaksātās pamatparāda summas (1883,08 EUR).

Noteikt SIA “Predicta” termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sagatavošanas dienas (2018. gada 5. janvāra) Rīgas

apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese A. Zemmere