Court allows insolvency administrator's decision appeal due to failure to review all creditor claim documents.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the administrator's refusal to recognize a creditor's claim because she failed to review all submitted documents, violating statutory duties. While the administrator's primary decision was overturned and she was ordered to re-evaluate the claim, the request for reimbursement of court fees was rejected as not covered by the relevant procedural law. The ruling emphasizes that administrators must assess all available information regarding specific debts to ensure creditor interests are protected.
Legislator headnote
AI generatedMaksātnespējas likuma 74. panta 1. daļa; 75. panta 1. daļa; Civilprocesa likuma 363.32. panta 2. daļa: Administrators, izvērtējot kreditora prasījumu, ir pienācis pārbaudīt visu tam pieejamo informāciju un nevar atstāt citus dokumentus bez novērtēšanas, pretējā gadījumā lēmums ir jāatceļ.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. C-3524-19/5
ECLI:LV:RPPT:2019:0604.C68405818.6.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā, 2019.gada 4.jūnijā
Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas tiesnese M.Šalta rakstveida procesā izskatīja SIA “GelvoraSergel” sūdzību par maksātnespējīgās fiziskās
personas /pers. A/ administratores Maijas Stoļarovas lēmumu.
Aprakstošā daļa
Ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2018.gada 28.jūnija spriedumu pasludināts fiziskās personas /pers. A/ (turpmāk arī parādnieks)
maksātnespējas process, par maksātnespējas procesa administratori iecelta Maija Stoļarova (turpmāk arī administratore).
Tiesā saņemta SIA “GelvoraSergel” (turpmāk arī sūdzības iesniedzēja) sūdzība par maksātnespējas procesa administratores lēmumu.
Sūdzībā sūdzības iesniedzēja lūdz atcelt administratores 2018.gada 2.augusta lēmumu Nr.1-65/2018/10, ar kuru administratore neatzina sūdzības
iesniedzējas kreditora prasījumu, jo ar kreditora prasījumam pievienoto Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2009.gada 16.novembra lēmumu
apstiprinās, ka tiesnesis atteicis izdot izpildu rakstu Latvijas biznesa šķīrējtiesas 2009.gada 20.maija sprieduma lietā Nr.46/0708 piespiedu izpildei, līdz ar
to kreditora prasījuma atzīšanai neesot tiesiska pamata, jo šajā gadījumā šķīrējtiesas spriedums juridisko seku ziņā nav pielīdzināms tiesas nolēmumam.
Administratore tiesā sniegusi paskaidrojumus, norādot, ka sūdzību neatzīst.
Ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2018.gada 29.augusta lēmumu sūdzība par administratores Maijas Stoļarovas 2018.gada 2.augusta lēmumu
noraidīta.
Ar Latvijas Republikas Senāta 2019.gada 9.maija lēmumu atcelts Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2018.gada 29.augusta lēmums un sūdzība
nodota jaunai izskatīšanai.
Motīvu daļa
Iepazinusies ar sūdzību un tai pievienotajiem pierādījumiem, tiesa atzīst, ka sūdzība ir pamatota un apmierināma.
Sūdzības iesniedzēja uzskata, ka administratore nepamatoti ir neatzinusi kreditora prasījumu, jo parādnieka saistības pret kreditoru ir pamatotas ne
tikai ar Latvijas biznesa šķīrējtiesas 2009.gada 20.maija spriedumu, bet arī ar cietiem dokumentiem.
Kreditoru prasījumu iesniegšanas kārtību regulē Maksātnespējas likuma 73.pants, kura ceturtajā daļā uzskaitītas iesniegumam izvirzāmās prasības,
bet šī panta sestajā daļā noteikts, kādi dokumenti pievienojami kreditora prasījumam.
Pēc kreditora prasījuma iesniegšanas, administrators atbilstoši Maksātnespējas likuma 74.panta pirmajai daļai un 75.panta pirmajai daļai pārbauda
kreditoru prasījumu pamatotību un atbilstību normatīvo aktu prasībām un pieņem lēmumu par tā atzīšanu, neatzīšanu vai daļēju atzīšanu. Līdz ar to
administratoram, pārbaudot kreditoru prasījumu atbilstību normatīvo aktu prasībām, ir jāizvērtē to atbilstība minētajām tiesību normām, proti, vai tie
atbilst likumā noteiktajiem kritērijiem, un vai tiem ir pievienoti prasījumu pamatojošie dokumenti (Maksātnespējas kontroles dienesta skaidrojumi un
atziņas 2018.07. – 2018.11., Rīga, 35.lpp. Pieejams: http://mkd.gov.lv/lv/publ_stat/link_part_173/).
Maksātnespējas likuma 73.panta ceturtās daļas 1.punkts noteic, ka kreditori savā iesniegumā norāda prasījuma pamatojumu.
Juridiskajā literatūrā, atklājot šīs normas saturu, norādīts, ka prasījuma pamats var izrietēt no līgumiskajām vai ārpuslīgumiskajām attiecībām.
Iesniegumam klāt pievienojami prasījumu pamatojošie dokumenti, piemēram, spriedums par parāda piedziņu, līgums, pierādījumi par veikto samaksu u.
Tml. Administrators ne tikai pārbauda to, vai attiecīgais kreditora prasījums satur visu nepieciešamo informāciju, bet arī vērtē tā pamatotību. (Bērziņš G.
Fiziskas personas maksātnespējas process. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2018, 75., 77.lpp.).
Savukārt, lai nodrošinātu kreditora interešu ievērošanu, administrators lēmumu par kreditoru prasījumu atzīšanu pieņem, pārbaudot visu tam
pieejamo informāciju par konkrēto saistību (Maksātnespējas administrācijas skaidrojumi un atziņas. 2008-2014. Rīga: Tiesu namu aģentūra,
2015, 115.lpp.).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 96.panta otro daļu fakti, kas nodibināti ar likumīgā spēkā stājušos spriedumu vienā civillietā, nav no jauna
jāpierāda, iztiesājot citas civillietas, kurās piedalās tās pašas puses.
Latvijas Republikas Senāts 2019.gada 9.maija lēmumā atzinis, ka administratore bez novērtēšanas atstājusi citus kreditora prasījumam pievienotos
dokumentus, proti, 2007.gada 7.maija nomaksas līgumu Nr.07050705D1 un galvojuma līgumu Nr.0705705D1/G1, tādējādi neizpildot Maksātnespējas
likuma 74.panta pirmās daļas un 75.panta pirmās daļas prasības.
Lai gan administratore paskaidrojumos tiesai norādījusi, ka ir vērtējusi visus sūdzības iesniedzējas iesniegtos dokumentus, no administratores
lēmuma neizriet, ka administratore būtu vērtējusi arī pārējos sūdzības iesniedzējas iesniegtos dokumentus, tā pat lēmumā nav sniegta motivācija kādēļ šie
dokumenti nav vērtēti. Tādējādi tiesa pievienojas Senāta atziņai, ka administratore nav izpildījusi Maksātnespējas likuma 74.panta pirmās daļas un
75.panta pirmās daļas prasības, jo nav pārbaudījusi visu viņai pieejamo informāciju par konkrēto saistību.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 363.32 panta otro daļu, ja tiesa atzīst, ka pārsūdzētais administratora lēmums neatbilst normatīvo aktu prasībām, tā
apmierina sūdzību un uzdod administratoram novērst pieļauto pārkāpumu.
Tā kā nolēmumā tiesa konstatējusi, ka administratore nav izpildījusi Maksātnespējas likuma 74.panta pirmās daļas un 75.panta pirmās daļas
prasības, tiesa atzīstams, ka pārsūdzētais lēmums neatbilst normatīvo aktu prasībām tādējādi sūdzība ir apmierināma.
Sūdzības iesniedzēja lūdz piedzīt no administratores samaksāto valsts nodevu par iesniegto sūdzību.
Civilprocesa likuma normās likumdevējs ir paredzējis gadījumus, kad no atbildētāja tiek piedzīti tiesas izdevumi prasītāja labā un tas nav tulkojams
paplašināti. Tiesa uzskata, ka, izskatot sūdzību par administratora rīcību, nav piemērojama tiesību normu analoģija Civilprocesa likuma 41.panta pirmajai
daļai.
Ņemot vērā minēto un ievērojot to, ka Civilprocesa likuma 363.32 pants neparedz jautājuma izlemšanu par tiesas izdevumu piedziņu sakarā ar
sūdzību izskatīšanu, tiesa secina, ka lūgums par valsts nodevas piedziņu no administratores kā nepamatots ir noraidāms.
Rezolutīvā daļa
Ņemot vērā iepriekš minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 363.32 pantu tiesa
nolēma:
SIA “GelvoraSergel” sūdzību par maksātnespējīgās fiziskās personas /pers. A/ administratores Maijas Stoļarovas lēmumu apmierināt.
Atcelt maksātnespējīgās fiziskās personas /pers. A/ administratores Maijas Stoļarovas 2018.gada 2.augusta lēmumu Nr.1-65/2018/10.
Uzdot maksātnespējīgās fiziskās personas /pers. A/ administratorei Maijai Stoļarovai atkārtoti izvērtēt SIA “GelvoraSergel” kreditora prasījumu.
Noraidīt pieteikumu par tiesāšanās izdevumu piedziņu.
Lēmums nav pārsūdzams.
Tiesnese M.Šalta