Court fully allows child support claim in small claims proceeding based on statutory minimums and child's best interests.
Latvia (LV)
Legislator summary
AI generatedThe court fully granted the plaintiff's request for child support in a small claims proceeding where the defendant failed to submit written explanations. The court found the child resides with the plaintiff and ordered monthly payments calculated as a percentage of the statutory minimum wage, effective from the date the claim was filed. This decision was based on the Civil Procedure Law provisions allowing written trials for small claims and the Civil Code's mandate for parents to support their minor children.
Legislator headnote
AI generatedCivil Procedure Law Art. 56, CPL Art. 250.25; Civil Code Art. 179: Parents must support their minor children, and small claims cases may be decided in writing if parties do not request a court session.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr. C16056916
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jēkabpilī, 2016.gada 30.martā
Jēkabpils rajona tiesa: tiesnesis V.Muižnieks,
rakstveida procesā izskatot civillietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, maza apmēra prasībā pret /pers. B/, personas kods /personas
kods/, par uzturlīdzekļu piedziņu,
k o ns t a t ē ja
Pusēm ir kopīgs bērns - 2011.gada 29.decembrī dzimusī meita /pers. C/, kura atrodas prasītājas aprūpē.
Prasītāja norāda, ka jau vairāk kā divus gadus atbildētājs nedzīvo kopā ar prasītāju un meitu. Līdzekļus atbildētājs meitas uzturam nav devis un
nedod. Viņa viena nav spējīga uzturēt sevi un mazgadīgo meitu.
Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja uzturlīdzekļus bērna uzturam 92,50 euro mēnesī jeb 25% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās
mēneša darba algas līdz 2018.gada 29.decembrim, bet no 2018.gada 29.decembra - 111 euro mēnesī, jeb 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās
minimālās mēneša darba algas.
Prasītāja norādījusi, ka nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.
2016.gada 17.februārī atbildētājam uz deklarēto dzīves vietu nosūtīts prasības pieteikums un noteikts paskaidrojumu iesniegšanas termiņš līdz
2016.gada 3.martam, izskaidrojot pušu tiesības.
Līdz sprieduma taisīšanai lietā atbildētājs rakstveida paskaidrojumus nav iesniedzis. Nav pieteicis lūgumu lietu izskatīt tiesas sēdē. Atbilstoši
Civilprocesa likuma 250.21 panta otrajai daļai, paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.
Civilprocesa likuma 250.25 panta otrā daļa nosaka, ka, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu
iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu
varēs saņemt tiesas kancelejā.
Lietu tiesa izskata rakstveida procesā, par ko pusēm ir paziņots.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma (turpmāk – „CPL”) 56.panta piekto daļu, tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās
dzīvesvietas adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt
sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu. Saskaņā ar CPL 56. 1 panta pirmās daļas 3.punktu
uzskatāms, ka atbildētājam par lietas izskatīšanu rakstveida procesā ir paziņots.
Novērtējot lietā esošos un pārbaudītos pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība par uzturlīdzekļu piedziņu ir pamatota un apmierināma pilnīgi.
Saskaņā ar iesniegto dzimšanas apliecības kopiju /numurs/ /pers. C/, personas kods /personas kods/, vecāki ir /pers. A/, personas kods /personas
kods/, un /pers. B/, personas kods /personas kods/ (lietas 7.lapa). Bērns atrodas prasītājas ikdienas apgādībā.
Civillikuma 179.panta pirmā un otrā daļa nosaka vecāku pienākumu samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas
uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo
kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem.
Saskaņā ar Civillikuma 179.panta piekto daļu, minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem neatkarīgi
no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto minimālo mēnešalgu un bērna vecumu.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumiem Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” (turpmāk
– noteikumi) katra vecāka pienākums ir katru mēnesi nodrošināt saviem bērniem minimālos uzturlīdzekļus - katram bērnam no viņa piedzimšanas līdz 7
gadu vecuma sasniegšanai - 25% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, bet no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu
vecuma sasniegšanai - 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2015.gada 24.novembra noteikumiem Nr.656 „Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba
laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu” 2.punktu valstī noteiktā minimālā darba alga no 2016.gada 1.janvāra ir 370 euro.
Tātad minimālais uzturlīdzekļu apmērs, kas jānodrošina katram no vecākiem, neatkarīgi no viņu mantas stāvokļa, bērnam līdz 7 gadu vecumam ir
92,50 euro mēnesī, bet bērnam no 7 gadu vecuma - 111 euro mēnesī.
Uzturlīdzekļi no atbildētāja piedzenami no prasības iesniegšanas dienas, t. i., no 2016.gada 9.februāra, jo ar prasības celšanas dienu prasītāja
uzsāka īstenot savu aizskarto interešu aizsardzību tiesā. Minētais atbilst bērna interesēm un tiesu praksei (sk.Augstākās tiesas Senāta 2010.gada
27.janvāra spriedumu lietā Nr.SKC- 254).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu „Tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja
valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai”. Savukārt, saskaņā ar Civilprocesa likuma 35.panta pirmās daļas 3.punktu prasības
summa „prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu ir maksājumu kopsumma par vienu gadu” - šajā lietā tas ir 1110 euro.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta „a” apakšpunktu par prasību līdz 2134 euro maksājama valsts nodeva 15 procenti
no prasības summas, bet ne mazāk par 71,14 euro. Tātad, par šo prasījumu maksājamā valsts nodeva ir 166,50 euro. Tādejādi no atbildētāja valsts
labā piedzenama valsts nodeva 166,50 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie pasta izdevumi 6,20 euro.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu daļā par tiesas izdevumu piedziņu nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no
sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Pamatojoties uz augstāk minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 8.pantu, 42., 190., 204.1 un 250.25 pantu, tiesa
no s pri e da
1. Prasību apmierināt pilnīgi.
2. Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, uzturlīdzekļus /pers. C/, personas kods
/personas kods/, uzturam:
- no 2016.gada 9.februāra līdz 2018.gada 28.decembrim 92,50 euro ik mēnesi, bet ne mazāk kā 25% apmērā no valstī noteiktās minimālās
mēneša darba algas;
- no 2018.gada 29.decembra 111 euro ik mēnesi, bet ne mazāk kā 30% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas līdz 18 gadu
vecuma sasniegšanai.
3. Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts labā valsts nodevu 166,50 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos pasta izdevumus
6,20 euro - kopā 172,70 euro.
4. Sprieduma labprātīgai izpildei par naudas summu piedziņu valsts labā noteikt 10 dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
5. Prasītājas labā piedzenamo naudas summu samaksa veicama AS „SEB banka” kontā Nr. /numurs/.
Par spriedumu var iesniegt apelācijas sūdzību 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas. Apelācijas sūdzība adresējama Zemgales
apgabaltiesai un iesniedzama Jēkabpils rajona tiesā. Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā
noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.
Tiesnesis
V. Muižnieks