Court dismisses appeal and extension request due to lack of objective force majeure reasons for missed deadline.
Legislator summary
AI generatedThe court rejected the plaintiff's request to extend the procedural deadline for filing an appeal against a tax authority decision. The plaintiff argued that a delayed delivery of the decision letter prevented timely filing, but the court found no objective force majeure circumstances independent of their own conduct. Consequently, the court ruled that the appeal was inadmissible and the extension request was unfounded.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 288.2. p., 245.2. p., 289.18. p.: Procedural deadlines are exceptions requiring objective, independent of the party's will, justifying circumstances; delays caused by the party's own fault or negligence are not recoverable.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. 5-5/0001
ECLI:LV:GURT:2017:1219.5.1.L
LĒMUMS
Gulbenē 2017.gada 19.decembrī
Gulbenes rajona tiesas tiesnese M.Bogdane, izskatot /pers. A/ lūgumu par nokavētā procesuālā termiņa atjaunošanu sūdzības
iesniegšanai par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores 2017.gada 31.augusta lēmumu Nr.31.1-22.11/4694,
konstatēja,
saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 288.panta otro daļu, Gulbenes rajona tiesā saņemta /pers. A/ sūdzība par Valsts
ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores 2017.gada 31.augusta lēmumu Nr.31.1-22.11/4694 . Iestāde tiesai nosūtījusi administratīvā pārkāpuma lietas
materiālus.
/pers. A/ lūdz atjaunot nokavēto procesuālo termiņu sūdzības iesniegšanai par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores 2017.gada 31.augusta
lēmumu Nr.31.1-22.11/4694,
Lūgumā norādīts, ka 2017.gada 7.maijā /pers. A/ sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr. AA-101043 par Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksa 201.12pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu.
2017.gada 6.jūnijā VVD MP Rīgas MKP daļas vadītājs D.Pakalns pieņēma lēmumu Nr. E07/AA-101043 administratīvā pārkāpuma lietā par
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 201.12 pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, ar ko sodīja /pers. A/ ar administratīvo naudas
sodu 700,00 EUR apmērā, konfiscējot izņemtās akcīzes preces.
Augstākminēto lēmumu /pers. A/ pārsūdzējis VID ģenerāldirektorei, kura ar 2011.gada 31.augusta lēmumu Nr. 31.1-22.11/4694 /pers. A/
sūdzību noraidīja, izskaidrojot tiesības 10 darba dienu laikā pēc lēmuma paziņošanas dienas to pārsūdzēt rajona tiesā pēc deklarētās dzīves vietas. Pēc
administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas /pers. A/ ilgstošu laiku gaidījis lēmumu, bet to nesaņēma. Tā kā lēmumu nav varējis sagaidīt, tad 2017.gada
septembra mēneša sākumā griezies VID ar iesniegumu par lēmuma izsūtīšanu viņam. 2017.gada 21.novembrī kopā ar pavadrakstu /pers. A/ lēmumu
saņēmis. Pavadrakstā par dokumentu nosūtīšanu VID norādījis, ka šis lēmums /pers. A/ jau nosūtīts ierakstītā sūtījumā 2017.gada 6.septembrī un
saņemts atpakaļ VID ar norādi, ka atstāts aicinājums un beidzies glabāšanas termiņš. Līdz ar to formāli VID ģenerāldirektores pieņemtā lēmuma
pārsūdzēšanas termiņš ir 10 darba dienas pēc ierakstītā sūtījuma nonākšanas pie adresāta, ko precīzi pateikt nevar, bet katrā ziņā patreiz šis termiņš ir
nokavēts. Tomēr jāņem vērā, ka šādu aicinājumu /pers. A/ netika saņēmis, iespējams, ka pastniece to ir iemetusi pastkastītē, tomēr /pers. A/ to tur netika
atradis. Tā kā pastkastīte atrodas mājas koridorī, tad pieļauj, ka tās saturs ir vienkārši iznīcināts, kas agrāk ir noticis vairākkārt. Savukārt pēdējo sūtījumu
ar lēmumu /pers. A/ saņēmis no pastnieces personīgi un tā pārsūdzēšanas termiņš ir 2017.gada 1.decembris. Tā kā nesaņemot lēmumu /pers. A/ nebija
reālas iespējas to pārsūdzēt un, tā nesaņemšanā /pers. A/ savu vainu nesaskata un tās arī nav, par ko liecina /pers. A/ iesniegums par lēmuma izsūtīšanu,
tad sūdzības iesniegšanas nokavējumu /pers. A/ uzskata par attaisnojošu. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 245.2 panta 2.daļa nosaka, ka "
nokavēto procesuālo termiņu var atjaunot iestāde, tiesnesis vai tiesa pēc administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieka lūguma, ja atzīst nokavējuma iemeslu
par attaisnojošu. Atjaunojot nokavēto termiņu iestāde, tiesa vai tiesnesis vienlaikus atjauj izpildīt nokavēto procesuālo darbību......".
Pamatojoties uz augstākminēto un vadoties no Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 245.2 panta 2.daļas, /pers. A/ lūdz:
- atjaunot iesniegšanas procesuālo termiņu par VID ģenerāldirektores I.Cīrules 2017.gada 31.augusta lēmumu Nr. 31.1-22.11/4694.
- atļaut iesniegt sūdzību par VID ģenerāldirektores I.Cīrules 2017.gada 31.augusta lēmumu Nr. 31.1-22.11/4694.
Pārbaudot lietas materiālus, kopsakarā ar lūgumā norādītajiem apstākļiem, tiesnese konstatē pamatu lūguma noraidīšanai.
Latvijas APK 245.2panta otrā daļa nosaka, ka nokavēto procesuālo termiņu var atjaunot iestāde, tiesa vai tiesnesis pēc administratīvā pārkāpuma
lietas dalībnieka lūguma, ja atzīst nokavējuma iemeslu par attaisnojošu. Atjaunojot nokavēto termiņu, iestāde, tiesa vai tiesnesis vienlaikus atļauj izpildīt
nokavēto procesuālo darbību. Lēmumu par nokavētā procesuālā termiņa atjaunošanu iestāde, tiesa vai tiesnesis pieņem septiņu dienu laikā.
Atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 287.panta ceturtajai daļai - lēmumu, kas pieņemts par sūdzību administratīvā pārkāpuma
lietā, paziņo triju darbdienu laikā pēc sūdzības izskatīšanas. Lēmumu paziņo pie administratīvās atbildības sauktajai personai.
Atbilstoši Paziņošanas likuma 1.pantam – šī likuma mērķis ir nodrošināt iestādes un privātpersonas publiski tiesiskajās attiecībās savlaicīgu,
kvalitatīvu un privātpersonas tiesībām un likumiskajām interesēm atbilstošu dokumentu un informācijas paziņošanu (turpmāk arī — dokumenta
paziņošana) adresātam. Likuma 3.pants noteic, ka dokumenta paziņošanu iestāde var veikt izmantojot pasta pakalpojumus. Adresātam ir pienākums
pieņemt iestādes paziņoto dokumentu. Turklāt, 3.panta piektā daļa noteic, - ja rodas domstarpības par dokumenta paziņošanu, iestādei ir pienākums
pierādīt dokumenta paziņošanas faktu. Ja adresāts apgalvo, ka dokumentu nav saņēmis, viņš šo apgalvojumu pamato, norādot uz objektīviem
apstākļiem, kas neatkarīgi no adresāta gribas bijuši par šķērsli dokumenta saņemšanai. likuma 4. panta pirmā daļa noteic, ka fiziskajai personai
dokumentu paziņo uz deklarētās dzīvesvietas adresi vai deklarācijā norādīto papildu adresi. Adresātam ir pienākums būt sasniedzamam norādītajā
adresē. Atbilstoši likuma 8.panta trešajai daļai - dokuments, kas paziņots kā ierakstīts pasta sūtījums, uzskatāms par paziņotu septītajā dienā pēc tā
nodošanas pastā. Turklāt, minētā panta ceturtajā daļā noteikts, - ja no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai atpakaļ nosūtīts dokuments,
tas pats par sevi neietekmē dokumenta paziņošanas faktu. Prezumpciju, ka dokuments ir paziņots septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā vai astotajā
dienā no dienas, kad tas iestādē reģistrēts kā nosūtāmais dokuments, adresāts var atspēkot, norādot uz objektīviem apstākļiem, kas neatkarīgi no
adresāta gribas bijuši par šķērsli dokumenta saņemšanai norādītajā adresē.
Pārbaudot lietas materiālus, tiesa konstatē sekojošo.
No spiedoga uz aploksnes un Vairumā nodoto reģistrēto sūtījumu saraksta konstatējams, ka Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores
2017.gada 31.augusta lēmums Nr.31.1-22.11/4694 nosūtīts /pers. A/ ierakstītā sūtījumā 06.09.2017. Sūtījums 12.10.2017. atgriezts iestādei bez
izsniegšanas, ar norādi, ka beidzies glabāšanas laiks, kā arī “piegādes brīdī slēgts. Atstāts aicinājums”.
10.11.2017. iestādē reģistrēts /pers. A/ iesniegums, kurā lūgts izsūtīt viņam pa pastu lēmumu.
No materiālos esošās aploksnes, spiedogiem uz tās, konstatējams, ka ierakstītu sūtījumu iestāde nosūtījusi 16.11.17., piegādāts Gulbenē
21.11.2017.
Lūgums par nokavētā procesuālā termiņa atjaunošanu sūdzības iesniegšanai un sūdzība iestādē saņemti 2017.gada 4.decembrī.
Tiesnese konstatē, ka ir pamats prezumpcijai, ka /pers. A/ Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores 2017.gada 31.augusta lēmums Nr.31.1-
22.11/4694 paziņots 2017.gada 13.septembrī, pārsūdzēšanas termiņš bija līdz 2017.gada 27.septembrim.
Apstāklis, ka lēmums pēc /pers. A/ lūguma nosūtīts viņam atkārtoti, neietekmē sākotnējo pārsūdzības termiņu.
Ņemot vērā konstatētos apstākļus, kopsakarā ar /pers. A/ lūguma argumentāciju, tiesnese secina, ka nav pamata atjaunot nokavēto procesuālo
termiņu, nav pamata pieņemt sūdzību par iestādes lēmumu.
Procesuālā termiņa atjaunošanas pamats ir nokavējumu attaisnojoši iemesli, kas nevar būt atkarīgi no nokavējošā dalībnieka gribas un rīcības, proti,
šķēršļiem, kas traucēja procesuālās darbības izpildi laikā, jābūt objektīviem, neatkarīgiem no procesa dalībnieka (skat. Augstākās tiesas Senāta
Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 13.februāra lēmums lietā Nr. SKA-198/2007, 2007.gada 13.aprīļa lēmums lietā Nr.SKA-322/2007,
2008.gada 15.aprīļa lēmums lietā Nr.SKA- 343/2008).
Satversmes tiesa ir atzinusi, ka procesuālie termiņi ir noteikti tiesiskās stabilitātes nodrošināšanai. Tiesiskā stabilitāte ir būtiska tiesiskas valsts
principa sastāvdaļa, kas prasa ne vien noregulētu tiesvedības procesu, bet arī tā noslēgumu, kas ir tiesiski noturīgs. Procesuālajās tiesībās tiesiskās
stabilitātes nodrošināšanai kalpo konkrētu procesuālo darbību veikšanai noteiktie termiņi.
Ikvienas procesuālās darbības veikšanai, jo īpaši sūdzības iesniegšanai, nepieciešams atbilstošs un noteikts laika ierobežojums. Šāda termiņa
ierobežojuma mērķis ir nodrošināt lietas atrisināšanu saprātīgā laika periodā un nodrošināt otras puses paļāvību, ka konflikta risinājums vēlāk netiks
pārskatīts (skat. Satversmes tiesas 2002.gada 26.novembra sprieduma Lietā Nr.2002-09-01, 1.punktu).
Šķēršļiem, kas traucēja procesuālās darbības izpildi laikā, jābūt objektīviem un neatkarīgiem no procesa dalībnieka. Nokavētā procesuālā termiņa
atjaunošana ir izņēmuma gadījums, kad pastāv vērā ņemami apstākļi, kas personai lieguši izmantot tiesības veikt procesuālas darbības likumā noteiktajos
termiņos. Ja termiņa nokavējums iestājies paša lietas dalībnieka vainas dēļ, tas nav atjaunojams (skat. Administratīvais process tiesā. Autoru kolektīvs.
Dr.iur. J.Briedes visp. zinātn. redakcijā. - Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2008. - 347.lpp.).
Vērtējot iesniegumā norādītos iemeslus sūdzības termiņa nokavēšanai, tiesneses ieskatā /pers. A/ norādītie apstākļi nedod pamatu uzskatīt, ka
sūdzības termiņš ir nokavēts attaisnojošu, no /pers. A/ neatkarīgu iemeslu dēļ. Lūgumam arī nav pievienoti pierādījumi, no kuriem būtu secināms, ka ir
pastāvējuši ar /pers. A/ rīcību un vēlmi nesaistīti apstākļi, kuru rezultātā /pers. A/ nav bijis iespējams saņemt VID lēmumu.
Pie šādiem apstākļiem secināms, ka nav konstatējami attaisnojoši un objektīvi apstākļi procesuālā termiņa nokavējumam, līdz ar ko nokavētā
procesuālā termiņa atjaunošanai nav iemeslu.
Pamatojoties uz Latvijas APK 245.2, 289.18pantu, tiesnese
nolēma:
NORAIDĪT /pers. A/ lūgumu par procesuālā termiņa atjaunošanu sūdzības iesniegšanai par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores
2017.gada 31.augusta lēmumu Nr.31.1-22.11/4694.
ATTEIKT PIEŅEMT /pers. A/ sūdzību par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores 2017.gada 31.augusta lēmumu Nr.31.1-22.11/4694.
Lēmumu var pārsūdzēt Vidzemes apgabaltiesā 10 darba dienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas, blakus sūdzību iesniedzot Gulbenes rajona
tiesā.
Tiesnese M.Bogdane