Court dismissed public tender challenge, upholding tender board decision on disputed requirements.

Lietas Nr. A420350613

Lietas arhīva Nr. A42-00926-14/16

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2014.gada 30.aprīlī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja L.Konošonoka,

tiesneses M.Romanova un A.Zariņa,

piedaloties pieteicējas sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Volts-1” pārstāvim /pers. C/ un juridiskās palīdzības sniedzējam zvērinātam advokātam

Maksimam Abramovam, atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Iepirkumu uzraudzības biroja pārstāvei Evijai Muginai un atbildētājas

Liepājas pilsētas pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes Liepājas pilsētas domes pārstāvjiem Evai Ciekurzei, Mārtiņam Jākobsonam un Didzim Jēriņam,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Volts-1” pieteikumu par

Iepirkumu uzraudzības biroja Iesniegumu izskatīšanas komisijas 2013.gada 8.marta lēmuma Nr.4-1.2/13-42/3 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Liepājas pilsētas pašvaldība rīkoja atklātu konkursu „Par tiesībām veikt luksoforu objektu uzturēšanas un atjaunošanas darbus Liepājā”

(identifikācijas numurs LPP 2012/100) (turpmāk – Konkurss).

[2] Pieteicēja SIA „Volts-1” vērsās Iepirkumu uzraudzības birojā (turpmāk – Birojs), apstrīdot Konkursa nolikumā ietvertās prasības.

[3] Izskatījusi pieteicējas iesniegumu, Biroja Iesniegumu izskatīšanas komisija ar 2013.gada 8.marta lēmumu Nr.4-1.2/13-42/3 (turpmāk –

Lēmums) atļāva pasūtītājai turpināt iepirkuma procedūru un atstāja spēkā apstrīdētās nolikuma prasības.

Lēmums pamatots ar šādiem argumentiem.

[3.1] Konkursa nolikums neaizliedz piemērot Latvijas energostandartu prasības. Tā kā standartu piemērošana ir brīvprātīga, pasūtītājas rīcība,

neietverot Konkursa nolikumā prasību par obligātu standartu piemērošanu līguma izpildē, nav prettiesiska.

[3.2] Pieteicēja nepamatoti uzskata, ka Konkursa nolikumā ir pretrunas, jo tiek prasīti speciālisti ar Latvijas energostandartu zināšanām, bet

Konkursa ietvaros standartu piemērošana ir aizliegta. Pasūtītājs ir tiesīgs noteikt prasības pakalpojuma sniedzēja personālam, lai pārliecinātos par tā

izglītību vai profesionālo kvalifikāciju. Konkursa nolikuma 3.2.3.punktā izvirzītās prasības ir atbilstošas.

[3.3] Konkursa nolikuma pielikuma Nr.3 4.3.punkts paredz izpildītāja pienākumu nodrošināt visu tehniskajā specifikācijā paredzēto darbu

veikšanai nepieciešamo programmatūru, nevis luksoforu objektu vadības iekārtu darbības nodrošināšanai nepieciešamo programmatūru.

[3.4] Konkursa nolikumā ietvertajai prasībai par izpildītāja transportlīdzekļu aprīkošanu ar maršruta kontroles sistēmu ir leģitīms mērķis, tādēļ tā ir

objektīvi pamatota. Nav konstatējams, ka pieteicēja šo prasību nespētu izpildīt vai ka tā būtu konkurenci ierobežojoša.

[3.5] Konkursa nolikuma 2.6.13.punktā ietvertajai prasībai nodrošināt attiecīgo materiālu un iekārtu piegādi 24 stundu laikā pēc darba uzdevuma

saņemšanas no pasūtītāja ir leģitīms mērķis, turklāt nolikumam pievienotajā lokālajā tāmē Nr.2 ir norādīts paredzamais luksoforu atjaunošanas darbiem

nepieciešamo iekārtu un elementu skaits, ko paredzēts nomainīt vai uzstādīt viena gada laikā. Tātad prasība ir objektīvi pamatota, turklāt nav

konstatējams, ka pieteicēja to nespētu izpildīt. Lokālās tāmes Nr.2 2.4., 2.5., 2.6., 2.7. un 2.9.punkti ir saistīti ar tajos minēto iekārtu piegādi. Atsauce

Konkursa nolikuma 2.6.13.punktā uz lokālās tāmes Nr.2 pozīcijām 3.22. un 3.23. ir drukas kļūda.

[3.6] Izpildītājam ir jāveic darbi elektroenerģijas sadales un uzskaites iekārtās atbilstoši starp AS “Sadales tīkls” un SIA “Komunālā pārvalde”

noslēgtajam elektroapgādes līgumam un tā robežaktam, nepārkāpjot AS “Sadales tīkls” kompetences robežas. Konkursa nolikuma 2.1.punktā un

tehniskās specifikācijas 1.punktā pamatoti ietverts nosacījums, ka luksoforu objektos ietilpst arī elektroenerģijas sadales un uzskaites iekārtas.

[3.7] No pasūtītājas skaidrojuma izriet, ka Konkursa ietvaros slēdzamā līguma izpildītājam luksoforu balstu bojājumu gadījumos nebūs jāveic

darbības, kas saistītas ar pie šā balsta piestiprinātu apgaismes ķermeņu noņemšanu, uzlikšanu, darbības nodrošināšanu. Tātad strīds šajā daļā pēc būtības

nepastāv.

[3.8] Pielikumā Nr.12 ietvertā informācija ir pietiekami detalizēta. Lai arī luksoforu objektu sarakstā neprecīzi nosaukta skaņas signāla un

izsaukuma poga, tomēr nav konstatējams, ka pieteicējai nebūtu saprotams, kādi luksoforu objektu elementi norādīti Konkursa nolikuma pielikumā

Nr.10. Šāda neprecizitāte neaizskar pieteicējas tiesības un neierobežo iespējas sagatavot un iesniegt piedāvājumu. Konkursa nolikuma pielikumā Nr.10 ir

norādīts konkrēts luksoforu objektu ārējo elementu skaits, kāds gada laikā jānomaina vai jāuzstāda. No šāda aspekta nav arī nozīmes, ka Konkursa

nolikuma pielikumā Nr.12 nav norādīti luksoforu balsti un konsoles.

[3.9] Veicot grozījumus nolikumā, pasūtītāja ir novērsusi neskaidrības saistībā ar avārijas darbu veikšanai nepieciešamo izmaksu norādīšanu

lokālajā tāmē. Nolikumā ir paredzēts izpildītāja pienākums nodrošināt diennakts dežurantu avārijas darbu pieteikumu pieņemšanai. Nav pamata apšaubīt

pasūtītājas noteikto kārtību par avārijas darbu uzdošanu izpildītājam, jo tādējādi pasūtītājai tiek nodrošināta iespēja kontrolēt avārijas darbu izpildi.

Atbilstoši Konkursa nolikumam arī operatīvajiem dienestiem ir tiesības uzdot izpildītājam avārijas darbu veikšanu. Avārijas darbu apjoms ir noteikts

tehniskās specifikācijas 2.1.3.punktā. Līguma ietvaros paredzēto darbu veikšanā izpildītājs ir tiesīgs piemērot arī Latvijas energostandartu prasības.

Konkursa nolikumā pamatoti nav paredzēta izsaukumu pieņemšana no iedzīvotājiem.

[3.10] Garantijas apjoms, termiņš un citi nosacījumi ir ietverti līguma projekta 12.sadaļā. No 12.5.punkta izriet, ka izpildītāja garantijas

apkalpošanas darbu ietvaros ietilpst tikai tādu defektu novēršana, kas radušies nekvalitatīva darba vai materiālu dēļ, nevis izpildītāja pienākums turpināt

luksoforu objektu uzturēšanas darbus 2 gadus pēc līguma termiņa beigām.

[3.11] Prasību izvirzīšana iepirkuma procedūras dokumentācijā ir pasūtītāja prerogatīva. Konkrētajā gadījumā pasūtītāja nav izvirzījusi konkrētas

prasības kompetencei un kvalifikācijai personai, kura nodrošinās līguma izpildes ietvaros paredzēto luksoforu vadības iekārtu programmēšanas darbus.

Pasūtītājas risks ir mazināts ar līgumā noteiktajām sankcijām pret izpildītāju.

[3.12] Pasūtītāja ir sniegusi atbildi pēc būtības uz pieteicējas uzdoto jautājumu par terminu “zemspriegums” un tehniskās specifikācijas 2.5.5.punktā

lietoto frāzi “visiem nepieciešamajiem sertifikātiem”.

[3.13] Pieteicēja apstrīd, ka Konkursa nolikumā nav paredzēta katra luksoforu objekta atsevišķa nodošana izpildītājam uzturēšanas darbu

veikšanai pēc līguma noslēgšanas, tomēr konkrētajā gadījumā nav konstatējams objektīvs pamatojums vispār nodot luksoforu objektus izpildītāja rīcībā.

Izpildītāja pienākums ir veikt Konkursa dokumentācijā noteiktos darbus. Nav saprotama pieteicējas vēlme, ka uzturēšanas darbu veikšanai pasūtītājam

būtu jānodod luksoforu objekti arī izpildītāja valdījumā. Pasūtītāja ir izskaidrojusi pieteicējai, ka atbildību par luksoforu objekta darbību rekonstrukcijas

vai uzlabošanas darbu veikšanas laikā uzņemas darbu izpildītājs.

[3.14] No Konkursa nolikuma 2.6.8.punkta (arī līguma projekta 9.8.punkta un tehniskās specifikācijas 2.5.8.punkta) un pasūtītājas skaidrojuma

izriet, ka darbu apmaksa netiks veikta par laika periodu, kurā luksoforu objekts neveic savas funkcijas, ja izpildītājs ļaunprātīgi nav veicis līgumā

paredzētos pienākumus vai nav ziņojis pasūtītājam par konstatētajiem bojājumiem. Tātad pieteicējai ir sniegta atbilde pēc būtības. Līguma izpildes

ietvaros tiks uzskatīts, ka nedarbojas viss luksoforu objekts arī tad, ja nedarbojas kāda no tā palīgfunkcijām. Izpildītājam, veicot luksoforu ikdienas

uzturēšanas darbus, ir iespēja operatīvi konstatēt un novērst radušos bojājumus.

[3.15] No Konkursa nolikuma 2.8.6.punkta, līguma projekta 6.3. un 6.7.punkta izriet, ka jebkurā gadījumā pasūtītāja veiks samaksu par

konkrētajā mēnesī faktiski paveikto darbu (atbilstoši izpildītajam uzdotajiem darba uzdevumiem, ko pasūtītāja ir pieņēmusi un akceptējusi). Tātad

pasūtītāja ir sniegusi atbildi uz uzdoto jautājumu.

[3.16] Tehniskās specifikācijas 2.3.1.10.punktā pasūtītāja nav paredzējusi izpildītājam uzlikt pienākumu izstrādāt luksoforu objektu tehnisko

dokumentāciju, bet tikai uzdot nolasīt informāciju no luksoforu objekta kontroliera un nodot to pasūtītājam. Pasūtītājas skaidrojums par to, kāda

informācija izpildītājam var tikt pieprasīta atbilstoši tehniskās specifikācijas 2.3.1.10.punktam un ka tā nav luksoforu objektu kā elektroietaišu tehniskās

dokumentācijas izstrāde, ir izsmeļošs un saprotams.

[3.17] Ņemot vērā tehniskās specifikācijas 2.1.2.punktā noteikto, ka abpusēji parakstīts darba uzdevums būs pamats tajā norādīto darbu izpildei,

kā arī pasūtītājas skaidrojumu, ka darba uzdevumā tiek ietverti lokālajā tāmē Nr.2 norādītie luksoforu atjaunošanas darbi atbilstoši izpildītāja noteiktajām

izmaksām, nav pamata uzskatīt, ka pasūtītāja varētu uzdot izpildīt tādus darbus, kuri nebūtu norādīti lokālajā tāmē Nr.2 un par kuriem izpildītājs nebūtu

piedāvājis noteiktu cenu, vai ka uzdotie darbi nebūtu pietiekami luksoforu objektu darbības atjaunošanu. Nav pamatots pieteicējas viedoklis, ka

pasūtītāja varētu neapmaksāt izpildītāja veiktos darbus.

[3.18] Tehniskās specifikācijas 2.3.1.8.punkts kā vienu no izpildītāja pienākumiem nosaka nepieciešamības gadījumā nekavējoties veikt kļūdu

noņemšanu kontrolieru programmā un kontrolieru pārstartēšanu. Ne šajā punktā, ne arī pasūtītājas atbildēs uz pieteicējas jautājumiem nav minēts, ka

izpildītājam būtu jādzēš kontroliera arhīva žurnālos ietvertā informācija. Prasības mērķis ir uzlikt pienākumu izpildītājam labot kļūdas, kas traucē iekārtas

darbu, kas nav saistīts ar kontrolieru arhīvu dienasgrāmatās ietvertās informācijas dzēšanu.

[3.19] No tehniskās specifikācijas 2.4.1. un 2.4.5.punkta izriet, ka izpildītājs ierīko luksoforu objektu apsekošanas žurnālu, kura forma un

iekļaujamā informācija saskaņojama ar pasūtītāju. Izpildītājs žurnāla formas pamatā ir tiesīgs izmantot Latvijas energostandartu nosacījumus. Konkursa

nolikumā ir sniegtas norādes par to, kāda informācija žurnālā ietverama.

[3.20] Lokālās tāmes Nr.2 5.sadaļas 1. un 2.pozīcijā minētie mērījumi ir jāveic 10 reizes gada laikā, līdz ar to nav pamatoti pieteicējas iebildumi, ka

Konkursa nolikumā nav norādīts mērījumu veikšanas biežums. Izpildītājs gan zemējuma pretestības, gan kabeļa izolācijas pretestības mērījumu veikšanā

ir tiesīgs vadīties pēc Latvijas energostandartu nosacījumiem. Pasūtītājas kompetencē ir izvērtēt katras konkrētās prasības nepieciešamību un lietderību.

[4] SIA „Volts-1” iesniedza pieteikumu tiesā, lūdzot atcelt Lēmumu.

Pieteicēja norādījusi šādus argumentus.

[4.1] Pieteicēja neprasa Latvijas energostandartu obligātu piemērošanu, bet gan lūdz norādīt citu normatīvo aktu, saskaņā ar kuru būtu

veicami darbi līguma ietvaros, ja atbilstoši pasūtītājas norādītajam minēto standartu piemērošana līguma izpildē nav paredzēta. Pretējā gadījumā nav

iespējams noteikt ekspluatācijā esošas elektroiekārtas uzturēšanas izmaksas. Standartu piemērošanas gadījumā tie ir saistoši gan pasūtītājam, gan arī

izpildītājam.

[4.2] Ja pasūtītājai nav saistoši Latvijas energostandarti, nav pieļaujams, ka pasūtītāja prasa dokumentālu apliecinājumu tādām zināšanām

un prasmēm, kuru izmantošana līguma izpildē nav paredzēta.

[4.3] Tehnisko specifikāciju 2.3.1.punkts paredz luksoforu vadības iekārtas esošās programmatūras uzturēšanas darbus. Minētais liecina

par Biroja nekompetenci.

[4.4] Birojs nepamatoti uzskata, ka izpildītāja transportlīdzekļu aprīkošana ar maršruta kontroles sistēmu ļaus pasūtītājai pārliecināties par

to, vai tiek veikti līguma ietvaros paredzētie pienākumi, kā arī ļaus operatīvi reaģēt uz avārijas situāciju. Prasība, kas neveicina darbu efektīvu izpildi, ir

konkurenci ierobežojoša.

[4.5] Birojs nepamatoti apgalvo, ka atsauce Konkursa nolikuma 2.6.13.punktā uz lokālās tāmes Nr.2 pozīcijām 3.22. un 3.23. ir drukas

kļūda. Pasūtītāja uz šīm pozīcijām norāda 2012.gada 17.decembrī veiktajos nolikuma grozījumos, bet tāmes netika mainītas. Attiecīgas izmaiņas tāmē

atrodamas pēc 2013.gada 16.janvāra grozījuma Nr.10. Birojs ir vadījies pēc spēkā neesošas tāmes, tādēļ tā secinājumi vērtējami kritiski.

[4.6] Biroja izdarītie secinājumi attiecībā uz elektroenerģijas uzskaites iekārtu pieejamību liek domāt par nelikumīgiem pieslēgumiem

elektroenerģijas piegādātāja tīkliem un neizpratni par elektroenerģijas lietošanas noteikumiem.

[4.7] Ielu apgaismojuma balsts pieder ielu apgaismojuma sistēmai. Šo balstu bojājuma gadījumā luksoforu sistēmas darbība nav iespējama.

Ielu apgaismojuma balstu uzturēšana ir ielu apgaismojuma uzturētāju kompetencē, kas nav iepirkuma līguma objekts. Birojs nav sniedzis atbildi par

izpildītāja kompetenci attiecībā uz apgaismojuma balstiem, uz kuriem atrodas arī luksoforu sistēmas elementi, un tādējādi neļauj noteikt izpildītāja rīcību

un ieguldāmos resursus līguma izpildē.

[4.8] Nav pamatots Biroja viedoklis, ka luksoforu objektu sarakstā iespējamās neprecizitātes neaizskar pretendenta iespēju sagatavot un

iesniegt piedāvājumu Konkursā, tajā skaitā noteikt līgumcenu. Cenu atšķirība starp dažādām iespējamām komponentēm ir ievērojama, kam ir nozīme

līgumcenas noteikšanā. Gada laikā nomaināmo ārējo elementu skaits noteikts lokālajā tāmē Nr.2 un attiecas uz luksoforu atjaunošanas darbiem, savukārt

luksoforu objektu sarakstā norādītais elementu skaits attiecas uz luksoforu objektu ikdienas uzturēšanu.

[4.9] Nav pamatots Biroja viedoklis, ka nolikums paredz diennakts dežūras. Pasūtītāja ir norādījusi piecus avārijas darbu gadījumus gadā,

bet minētais neliecina, ka ir noteiktas diennakts dežūras visa gada garumā. Absurda ir operatīvo dienestu iespēja dot uzdevumus avārijas darbu veikšanai

luksoforu objektos, jo šādu uzdevumu var dot tikai par luksoforu objektu uzturēšanu atbildīgs kompetents personāls. Birojs nepamatoti norāda uz

iespējamu izpildītāja negodprātīgu rīcību gadījumā, ja no iedzīvotājiem tiks pieņemti izsaukumi par avārijas situācijām.

[4.10] Konkursa nolikums attiecībā uz izpildītāja pienākumiem garantijas laikā ir neskaidrs. Nav saprotams līguma projekta 12.2.punktā

paredzētais termins “garantijas apkalpošana”. Savukārt no līguma projekta 12.4.punkta izriet, ka izpildītājs ir atbildīgs arī par trūkumiem luksoforu

objektos, kuri radušies pasūtītājas rīcības rezultātā.

[4.11] Nav saprotams, ar ko pretendentam jāapliecina sava kompetence luksoforu vadības iekārtu programmēšanā, ko paredz Konkursa

nolikuma 2.6.4.punkts. Biroja pieļāvums, ka izpildītāja kompetence tiks konstatēta līguma izpildes gaitā, nav pareizs. Tāpat nepamatoti norādīts, ka

pretendenta apgrozījums un iepriekšējā pieredze liecina par spēju nodrošināt luksoforu vadības iekārtu programmēšanas darbus. Iepirkuma

dokumentācijai ir jābūt kvalitatīvai, bet veiktie 13 grozījumi un 50 izmaiņas tāmē par to neliecina.

[4.12] Joprojām nav norādīts neviens normatīvais akts par termina “zemspriegums” izpratni. Pasūtītāja norādītie sertifikāti ir balstīti uz

Latvijas energostandartos noteiktajām zināšanām un prasmēm, kuras nevienai no pusēm nav jāzina un jāpilda. Tādēļ nav saprotams, kādēļ sertifikāti

vispār tiek prasīti.

[4.13] Luksofora objekta nodošana kādai personai uzturēšanas, remonta, rekonstrukcijas vai citu darbu veikšanai vai pieņemšana no tās ir

normāla darba organizācijas sastāvdaļa, kurai nav sakara ar objekta īpašnieka maiņu. Saņemot objektu darbu veikšanai, ir jānosaka tā tehniskais

stāvoklis, lai izvairītos no domstarpībām. Lai veiktu objekta uzturēšanas darbus, ir nepieciešama objekta īpašnieka rīcībā esošā tehniskā dokumentācija.

[4.14] No Lēmuma izriet, ka gadījumā, ja luksoforu objekts funkcijas nav pildījis 30 minūtes, apmaksa netiks veikta par vienu dienu.

Minētais vērtējams kā pasūtītājas ļaunprātība pret izpildītāju.

[4.15] Prasība paredzēt lokālajā tāmē Nr.1 iekļaut izmaksas par papildus izstrādājamo dokumentāciju, to neprecizējot, ir dīvaina un

norāda, ka pasūtītājai nav noteiktas kārtības tās valdījumā esošo objektu tehniskās dokumentācijas uzturēšanā.

[4.16] Nav pamatots Biroja viedoklis, ka ir pietiekami ar pasūtītājas izsniegto darba uzdevumu, lai izpildītājs varētu uzsākt darbu veikšanu,

neriskējot ar to, ka darbs netiks apmaksāts. Prakse liecina par pretējo.

[4.17] Kļūdu noņemšana kontrolieru programmā ir luksoforu objekta vadības iekārtas programmatūras uzturēšanas darbs.

[4.18] Biroja atsauce uz pieteicējas profesionālo pieredzi saistībā ar luksoforu apsekošanas žurnālā iekļaujamo informāciju liek apšaubīt

pasūtītājas un Biroja līdzvērtīgu attieksmi pret visiem pretendentiem. Latvijas energostandarti definē ekspluatācijā esošas elektroiekārtas operatīvo

žurnālu, taču tie nav saistoši. Pieteicējai nav zināms neviens cits normatīvais akts, kas definētu elektroietaišu apsekošanas žurnālu un tajā iekļaujamo

informāciju.

[4.19] Pasūtītājai un Birojam nav izpratnes par elektrodrošības mērījumiem, saistot tos tikai ar izmaksām un darbietilpību, vienlaikus

ignorējot sabiedrības drošības jautājumus elektrotraumatisma jomā. Konkrētajā gadījumā ir runa nevis par drošības mērījumiem atjaunošanas darbu

ietvaros, bet gan par regulāriem ekspluatācijā esošu elektroietaišu elektrodrošības mērījumiem.

[4.20] Bez uzmanības nav atstājams fakts, ka pasūtītājas iepirkuma komisijas priekšsēdētāja vietniece /pers. E/ līdz darba uzsākšanai

pašvaldībā 2006.gada decembrī bija Biroja daļas vadītāja.

[5] Birojs paskaidrojumā par pieteikumu papildus Lēmumā minētajam norāda šādus argumentus.

[5.1] Pasūtītājai nebija jānorāda konkrēti normatīvie akti, pēc kuriem izpildītājam vadīties līguma izpildes laikā, ņemot vērā, ka izpildītājs ir tiesīgs

izmantot Latvijas energostandartos noteiktās prasības.

[5.2] Birojs nevērtēja līguma ietvaros paredzēto darbu raksturu un veidu, bet gan to, kāda ir līguma projekta 4.3.punktā ietvertā jēdziena

“programmnodrošinājums” nozīme.

[5.3] Pieteicēja pieteikumā tiesai faktiski atbalsta transporta līdzekļa maršruta kontroles sistēmas ieviešanu.

[5.4] Birojs secināja, ka Konkursa nolikuma 2.6.13.punktā ietvertā atsauce uz 3.22. un 3.23.punktu ir tehniska kļūda, ņemot vērā iesniegumā

norādīto, ka šādi punkti vispār nepastāv (atbilstoši pieteicējas rīcībā esošajai informācijai iesnieguma sagatavošanas brīdī).

[5.5] No pieteicējas argumentiem neizriet pieteicējas tiesību aizskārums attiecībā uz Konkursa nolikuma 2.1.punktā un tehniskās specifikācijas

1.punktā ietvertajiem nosacījumiem. Pieteicēja pieteikumā norāda uz apstākļiem, kurus nav minējusi iesniegumā Birojam (pieteicēja neizteica iebildumus

saistībā ar to, vai balsti, uz kuriem ir gan luksoforu objekta elementi, gan apgaismes elementi, ir uzskatāmi par luksoforu balstiem Konkursa nolikuma

izpratnē, kā arī par termina “ielu apgaismojuma balsts” nozīmi), tādēļ šie pieteicējas iebildumi nav izskatāmi.

[5.6] Lēmumā lietots termins “gājēju pārejas izsaukuma poga”, jo šādu nosaukumu norādīja pati pieteicēja. Nav pamatoti pieteicējas iebildumi

attiecībā uz to, ka Konkursa nolikuma pielikumā Nr.12 bija jānorāda luksoforu objektu gaismas signāla maiņas pogu un luksoforu balstu skaits. Tā kā ir

norādīts Liepājas pilsētā esošo luksoforu objektu kopējais skaits un minētā pielikuma mērķis nav bijis uzskaitīt visus luksoforu objektu elementus un

komponentes, kā arī pieteicēja nav norādījusi konkrētus luksoforu objektu ikdienas uzturēšanas un apkopes darbus, kuru veikšanai ir objektīvi

nepieciešams zināt konkrētu luksoforu balstu un gaismas signāla maiņas pogu skaitu, nav konstatējams, ka tiktu ierobežotas pieteicējas iespējas sagatavot

un iesniegt piedāvājumu Konkursā.

[5.7] Pieteicēja ir atzinusi, ka rīcībai avārijas situācijā ir jābūt pēc iespējas operatīvākai un bojājumi jānovērš pēc iespējas ātrāk, tādēļ nav

saprotami pieteicējas iebildumi saistībā ar izpildītāja pienākumu nodrošināt diennakts dežūras. Attiecībā uz pieteicējas iebildumiem par operatīvo dienestu

tiesībām uzdot izpildītājam veikt avārijas darbus nav konstatējams, kāpēc šāds Konkursa nolikumā ietverts nosacījums būtu atzīstams par neatbilstošu

Publisko iepirkumu likumam vai kādā veidā tas aizskar pieteicējas tiesības sagatavot un iesniegt piedāvājumu Konkursā. No pieteicējas argumentiem nav

konstatējams pamatojums tam, kāpēc pieteicēja operatīvo dienestu un pasūtītājas darbiniekus uzskata par nekompetentiem, lai uzdotu izpildītājam veikt

avārijas darbus, vai kāpēc pieteicējas darbinieku kompetence avārijas darbu noteikšanā būtu vērtējama augstāk.

[5.8] Līguma izpildītājam garantijas apkalpošanas ietvaros nebūs jāveic tādu defektu un trūkumu novēršana, kas radušies jaunā luksoforu objektu

uzturēšanas līguma izpildes laikā pasūtītāja rīcības rezultātā vai jaunā līguma izpildītāja nekvalitatīvi veikta darba vai neatbilstošu materiālu pielietošanas

dēļ.

[5.9] Nav saprotams pieteicējas iebildums, ka, neizvirzot prasības par iesniedzamajiem kvalifikācijas dokumentiem attiecībā uz personu, kura

nodrošinās paredzētos programmēšanas darbus, tiek aizskarta pretendentu brīva konkurence.

[5.10] Luksoforu objekti līguma ietvaros kā materiālas vērtības izpildītājam netiks nodoti un izpildītāja pienākums ir veikt Konkursa dokumentācijā

noteiktos darbus, bet tam nav jāuzņemas atbildība par trešo personu veiktajiem darbiem vai radītajiem bojājumiem. Pieteicēja nav norādījusi konkrētus

apstākļus, saistībā ar kuriem varētu rasties domstarpības, ja luksoforu objekti netiek nodoti izpildītājam.

[5.11] Nav objektīva pamata uzskatīt pasūtītājas rīcību, neveicot darbu apmaksu par laika periodu, kurā luksoforu objekts neveic savas funkcijas

(ja izpildītājs ļaunprātīgi nav veicis līgumā paredzētos pienākumus vai, konstatējot luksoforu bojājumus, par to nav ziņojis pasūtītājai), par ļaunprātīgu.

Pieteicēja iesniegumā Birojam neizteica iebildumus par tehniskās specifikācijas 2.1.1.punktu, tādēļ pieteikumā norādītie iebildumi atstājami bez

izskatīšanas.

[5.12] Ja pasūtītāja neveic paveikto darbu apmaksu, izpildītājam ir tiesības pieprasīt līguma projekta 13.6.punktā noteikto līgumsodu.

[5.13] No pieteikumā norādītajiem argumentiem nav konstatējams, ka tehniskās specifikācijas 2.3.1.8.punktā noteiktās prasības ierobežotu

pieteicējas iespējas sagatavot un iesniegt piedāvājumu Konkursā.

[5.14] Pieteicēja iesniegumā Birojam neapstrīdēja lokālās tāmes Nr.2 5.sadaļas 1. un 2.pozīcijā minēto mērījumu veikšanas biežuma atbilstību

kādos normatīvajos aktos noteiktām drošības prasībām, tādēļ šie iebildumi atstājami bez izskatīšanas.

[6] Liepājas pilsētas dome paskaidrojumā par pieteikumu norāda, ka visas Konkursa nolikumā izvirzītās prasības attiecībā uz pretendentu

kvalifikāciju un līguma izpildes noteikumiem ir pietiekamas, lai nodrošinātu kvalitatīvu līguma izpildi, tajā skaitā ievērotu nepieciešamos drošības

noteikumus attiecībā uz darbu ar elektroietaisēm. Pieteicēja iesniedza piedāvājumu Konkursā, iekļaujot nolikumā prasītos dokumentus un piedāvājuma

tāmes. Tātad informācija bija pietiekama, lai pieteicēja sagatavotu piedāvājumu. Fakts, ka iepirkumā iesniegtie piedāvājumi ir ar nelielu cenu atšķirību,

liecina par to, ka līguma noteikumi ir bijuši precīzi un skaidri.

[7] Tiesas sēdē pieteicēja pārstāvis uzturēja pieteikumu un mutvārdos sniedza paskaidrojumus, kuri pievienoti lietas materiāliem (lietas 135.-

145.lapa).

Biroja pārstāve neatzina pieteikumu, paskaidrojot, ka pasūtītājai nebija jāiekļauj saistoša norāde uz standartu, bet vienlaikus pasūtītāja ir

tiesīga noteikt kvalifikācijas prasības līguma izpildē iesaistītajam personālam. Pasūtītāja ir tiesīga iepirkuma dokumentācijā noteikt prasības ar nosacījumu,

ka tās nav diskriminējošas un ir vienlīdzīgas. Nav saskatāms pieteicējas interešu aizskārums.

Liepājas pilsētas domes pārstāvji pieteikumu neatzina, paskaidrojot, ka Konkursa nolikums ir izstrādāts atbilstoši pašvaldības vajadzībām

un resursiem. Nav konstatējami tādi apstākļi, kas pieteicējai traucēja sagatavot piedāvājumu.

Motīvu daļa

[8] Vispirms tiesa precizē pieteikuma priekšmetu šajā lietā.

Pieteicēja iesniegusi pieteikumu par Lēmuma atcelšanu. Ar minēto Lēmumu Birojs atļāvis pasūtītājai turpināt iepirkuma procedūru.

No publiski pieejamās informācijas (www.iub.gov.lv) izriet, ka pasūtītāja 2013.gada 19.jūnijā nolēma izbeigt iepirkuma procedūru, pamatojoties uz

Publisko iepirkumu likuma 38.panta pirmo daļu. Ar Biroja 2013.gada 29.jūlija lēmumu Nr.4-1.2/13-260 minētais pasūtītājas lēmums atstāts spēkā.

Tātad iepirkuma procedūra ir noslēgusies (tā ir izbeigta). Savukārt līdz ar iepirkuma procedūras noslēgšanos zaudē spēku tās procesā pieņemtie lēmumi.

No publiski pieejamās informācijas arī izriet, ka Liepājas pilsētas pašvaldība ir izsludinājusi jaunu iepirkumu par tiesībām veikt luksoforu objektu

uzturēšanas un atjaunošanas darbus Liepājā (identifikācijas numurs LPP 2013/63), turklāt arī šī iepirkuma procedūra ir noslēgusies (pasūtītāja pieņēmusi

lēmumu pārtraukt iepirkumu un šo lēmumu Birojs ir atstājis spēkā).

Tātad šobrīd, salīdzinot ar to situāciju, kāda pastāvēja pieteikuma iesniegšanas brīdī un līdz jaunās iepirkuma procedūras izsludināšanai, ir

mainījušies lietas faktiskie apstākļi. Jaunas iepirkuma procedūras izsludināšana faktiski nozīmē to, ka tiesai vairs nav iespējams nodrošināt iepriekšējās

iepirkuma procedūras tiesisku turpināšanu, kāds ir bijis pieteicējas mērķis, iesniedzot pieteikumu tiesā. Turklāt arī jaunā iepirkuma procedūra ir

noslēgusies. Tātad tiesai vēl jo vairāk nav iespējams pavērst atpakaļ laiku un atgriezties tajā tiesiskajā un faktiskajā situācijā, kas pastāvēja pirms jaunas

iepirkuma procedūras izsludināšanas un pārtraukšanas, kad vēl būtu iespējams turpināt iepriekšējo iepirkuma procedūru.

Rezumējot minēto, tiesa atzīst, ka šobrīd tā var vērtēt tikai pārsūdzētā Lēmuma tiesiskumu.

[9] Konkrētajā gadījumā strīdus jautājumi ir saistīti ar Konkursa nolikuma prasībām.

Nolikums ir tiesību akts, uz kuru tiek balstīta turpmākā iepirkuma procedūra un kurš līdztekus normatīvajam regulējumam (un vienlaikus tam

atbilstoši) reglamentē iepirkuma procedūras norisi (sk. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2012.gada 17.augusta lēmuma lietā

Nr.SKA-850/2012 7.punktu). Nolikumā ietvertajām prasībām, novērtēšanas kritērijiem un kārtībai ir jāatbilst publiskā iepirkuma mērķiem, kuri paredz

pasūtītāja pienākumu izturēties pret visiem komersantiem vienādi un nediskriminējoši, kā arī rīkoties pārredzami.

Publisko iepirkumu likuma 51.panta pirmajā daļā (tiesību normas spriedumā izteiktas redakcijā, kāda bija spēkā Lēmuma pieņemšanas

brīdī) uzskaitīta nolikumā iekļaujamā informācija. Proti, nolikumā tostarp ietver informāciju par iepirkuma priekšmetu: iepirkuma priekšmetu un apjomu,

tehniskās specifikācijas, līguma izpildes laiku un vietu, citu informāciju par iepirkuma priekšmetu (51.panta pirmās daļas 2.punkts). Tāpat nolikumā ietver

prasības attiecībā uz pretendenta iespējām veikt profesionālo darbību, prasības pretendenta saimnieciskajam un finansiālajam stāvoklim un tehniskajām

un profesionālajām spējām (51.panta pirmās daļas 4.punkts), iepirkuma līguma projektu (51.panta pirmās daļas 6.punkts).

[10] Tehniskās specifikācijas ir nolikuma sastāvdaļa. Tiesiskais regulējums attiecībā uz tehniskajām specifikācijām ir ietverts Publisko

iepirkumu likuma 17.pantā.

Panta pirmā daļa noteic, ka iepirkuma priekšmeta tehniskās specifikācijas tiek ietvertas iepirkuma procedūras dokumentos. Tehniskās

specifikācijas nodrošina vienādas iespējas visiem pretendentiem un nerada nepamatotus ierobežojumus konkurencei iepirkuma procedūrās.

Šī norma atspoguļo publiskā iepirkuma tiesību pamatprincipu, no kura izriet prasība nodrošināt iepirkuma priekšmeta piešķiršanā vienlīdzīgu

attieksmi, kas izslēgtu starp pretendentiem negodīgu konkurenci, iepriekš zināmu priekšrocību piešķiršanu noteiktam pretendentam iepretim citiem

konkurentiem. Tādējādi tiek panākts publiskā iepirkuma regulējuma galvenais mērķis – ietaupīt publiskā budžeta līdzekļus (sk. Augstākās tiesas

Administratīvo lietu departamenta 2013.gada 11.janvāra sprieduma lietā Nr.SKA-58/2013 7.punktu).

Vienlaikus Publisko iepirkumu likuma 17.panta pirmās daļas piemērošanā jāņem vērā, ka likums izslēdz tikai nepamatotus, nevis jebkurus

ierobežojumus konkurencei (sk. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2013.gada 18.decembra rīcības sēdes lēmuma lietā

Nr.SKA-1033/2013 7.punktu).

Publisko iepirkumu likuma 17.panta otrā daļa savukārt noteic, ka tehniskajās specifikācijās publiskiem piegādes un pakalpojumu līgumiem nosaka

nepieciešamajām piegādēm un pakalpojumiem izvirzītās prasības. Publiskiem pakalpojumu līgumiem papildus nosaka pakalpojumu mērķi, izmantojamās

metodes un resursus (ja nepieciešams), kā arī galarezultātu. Tehniskajās specifikācijās publiskiem piegādes un pakalpojumu līgumiem papildus iekļauj

tehniskos aprakstus, kas ietver tādas pasūtītāja noteiktās prasības attiecībā uz preci vai pakalpojumu kā kvalitātes līmenis, noteikumi par vides

aizsardzību, konstrukcijas prasības (arī prasības attiecībā uz invalīdu piekļuves iespējām), izpildes prasības, preces lietošanas prasības, drošības

noteikumi, izmēri, terminoloģija, simboli, pārbaudes noteikumi un metodes, prasības attiecībā uz preces nosaukumu, ar kādu tā tiek pārdota, iesaiņojumu

un marķēšanu, lietotāja instrukcijas, ražošanas procesi un metodes, kā arī atbilstības noteikšanas metodes.

Tātad tehniskās specifikācijas detalizē iepirkuma priekšmetam (pakalpojumam, precei) izvirzītās prasības. Tādējādi pasūtītājam ir iespējams saņemt

tā vajadzībām atbilstošus piedāvājumus, tos objektīvi novērtēt un salīdzināt.

[11] Publisko iepirkumu likuma 83.panta pirmā daļa noteic, ka persona, kura ir vai ir bijusi ieinteresēta iegūt tiesības noslēgt iepirkuma līgumu vai

vispārīgo vienošanos vai pretendē uz uzvaru un kura saistībā ar konkrēto iepirkuma procedūru, uz kuru attiecas šis likums, uzskata, ka ir aizskartas tās

tiesības vai ir iespējams šo tiesību aizskārums, ko rada varbūtējs Eiropas Savienības normatīvo aktu vai citu normatīvo aktu pārkāpums, ir tiesīga iesniegt

iesniegumu par kandidātu vai pretendentu atlases noteikumiem, tehniskajām specifikācijām un citām prasībām, kas attiecas uz konkrēto iepirkuma

procedūru, vai par pasūtītāja vai iepirkuma komisijas darbību iepirkuma procedūras norises laikā.

Minētā norma ir saskaņota ar Padomes 1989.gada 21.decembra Direktīvas 89/665/EEK (ņemot vērā arī grozījumus, kas izdarīti ar Eiropas

Parlamenta un Padomes 2007.gada 11.decembra Direktīvu 2007/66/EK) 1.panta 3.punktu, kas noteic, ka dalībvalstis nodrošina to, ka pārskatīšanas

procedūras ir pieejamas vismaz ikvienai personai, kura ir vai ir bijusi ieinteresēta iegūt konkrēta līguma slēgšanas tiesības un kurai ar varbūtējo

pārkāpumu ir vai var tikt nodarīts kaitējums.

No minētajām normām izriet, ka pārskatīšanas procedūras ir pieejamas ieinteresētai personai, proti, personai, kurai ir subjektīva interese

konkrētajā iepirkuma procedūrā (sk. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2010.gada 24.marta lēmuma lietā Nr.SKA-293/2010

10.punktu).

Vispārīgi subjektīvā interese ir prezumējama, ja persona ir iesniegusi piedāvājumu iepirkumā, kurā līguma slēgšanas tiesības piešķirtas kādai trešajai

personai (sk. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2010.gada 24.marta lēmuma lietā Nr.SKA-293/2010 12.punktu, kā arī

Eiropas Savienības Tiesas 2005.gada 8.septembra sprieduma lietā C-129/04 19.punktu).

Šim principam ir izņēmumi, tomēr tie ir spēkā tikai konkrēti noteiktos gadījumos. Viens no tiem ir gadījums, kad uzņēmums nav piedalījies

procedūrā vienīgi tāpēc, ka, ņemot vērā izsludinātos konkursa noteikumus, piedalīšanās šķitusi bezcerīga (sk. Eiropas Savienības Tiesas 2004.gada

12.februāra sprieduma lietā C-230/02 28.-40.punktu), vai kuri ir atturēti iesniegt piedāvājumus, jo līgumslēdzējas iestādes izstrādātie procedūras

noteikumi tos ir nostādījuši neizdevīgākā situācijā (sk. Eiropas Savienības Tiesas 2000.gada 5.oktobra sprieduma lietā C?16/98 109.punktu,

2009.gada 12.novembra sprieduma lietā C-199/07 39.punktu).

Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka pārskatīšanas procedūras gadījumos, kad ieinteresētā persona apstrīd iepirkuma dokumentācijas prasības, ir

pieejamas personām, kurām apstrīdētās prasības rada reālu vai ticami iespējamu tiesību aizskārumu, t.i., šo prasību pastāvēšana liedz ieinteresētajai

personai piedalīties iepirkuma procedūrā un iesniegt savu piedāvājumu. Tiesības izmantot pārskatīšanas procedūras nav paplašināmas tiktāl, ka persona

strīdas strīdēšanās pēc vai kādu citu subjektīvu iemeslu dēļ, kuri nav tiesiski aizsargāti.

[12] Rezumējot iepriekš minētos apsvērumus, secināms, ka atklāta konkursa nolikumā ietvertās prasības ir pārbaudāmas, ņemot vērā šādus

pamatapsvērumus:

1) vai nolikumā ietvertās prasības atbilst publiskā iepirkuma mērķiem, proti, vai tās ir vērstas uz konkurences veicināšanu, vienlīdzīgu un

taisnīgu attieksmi pret pretendentiem, vai tās nav diskriminējošas attiecībā pret kādu no piegādātājiem;

2) vai prasības ir skaidri definētas un noteiktas samērīgi ar iepirkuma priekšmetu;

3) vai ir konstatējams iespējamā piegādātāja tiesību aizskārums.

[13] Izvērtējot iesniegumā Birojam (lietas 29.-35.lapa) un pieteikumā (lietas 3.-9.lapa) minētos argumentus kopsakarā ar lietas materiālos

esošo iepirkuma dokumentāciju (nolikumu un tā grozījumiem, lietas 36.-63., 79.-80.lapa) un pasūtītāja sniegtajām atbildēm (lietas 65., 70., 72., 80.-

88.lapa), tiesa atzīst par pamatotiem Lēmumā izdarītos secinājumus un tiem pievienojas, procesuālās ekonomijas dēļ neatkārtojot Lēmumā minētos

argumentus un pamatojumu.

Tiesa strīdus situāciju aplūko iepriekš minēto apsvērumu kontekstā (sk. šā sprieduma 12.punktu).

Tiesa nekonstatē, ka nolikumā ietvertās prasības būtu radījušas pieteicējas tiesību aizskārumu (proti, ka pieteicēja būtu kavēta sagatavot savu

piedāvājumu un piedalīties iepirkuma procedūrā). Pieteicējas pārstāvis tiesas sēdē apstiprināja, ka pieteicēja sagatavoja piedāvājumu, tajā skaitā

aprēķināja piedāvāto līgumcenu. Tāpat tiesa nekonstatē, ka nolikumā ietvertās prasības būtu diskriminējošas attiecībā pret kādu no pretendentiem vai

konkurenci ierobežojošas. Arī pieteicēja uz šādiem apstākļiem nav norādījusi. Nolikumā ietvertās prasības vienlīdz attiecas uz visiem iespējamiem

pretendentiem, tās nevienam nesniedz nepamatotas priekšrocības. Tātad visi pretendenti ir vienlīdzīgā situācijā, sagatavojot piedāvājumu dalībai

iepirkumā. Tiesa uzskata, ka nolikumā ietvertās prasības ir pietiekami skaidras (ņemot vērā arī pasūtītājas veiktos grozījumus iepirkuma dokumentācijā

un sniegtās atbildes) un tās visiem potenciālajiem piegādātājiem, kuri ir pienācīgi informēti, pieredzējuši un ievērojuši pienācīgu rūpību, rada objektīvu

iespēju gūt skaidru priekšstatu par veicamajiem pakalpojumiem un sagatavot savu piedāvājumu (sal. sk. Eiropas Savienības Tiesas 2010.gada

22.aprīļa sprieduma lietā C-423/07 58.punktu).

[14] Īsi atbildot uz pieteicējas argumentiem, kurus pieteicēja akcentēja tiesas sēdē, tiesa norāda tālāk minēto.

[14.1] Pieteicējas galvenie iebildumi ir saistīti ar apstākli, ka pasūtītāja nolikumā nav precīzi noteikusi, kādi Latvijas valsts standarti ir

piemērojami līguma izpildē (tostarp nav paredzēts, ka ir piemērojami Latvijas energostandarti).

Tiesa norāda, ka Publisko iepirkumu likums (arī likuma 17.pants, kas reglamentē tehniskajās specifikācijās iekļaujamo informāciju) neparedz

pasūtītāja pienākumu noteikt līguma izpildē obligāti piemērojamos standartus, jo īpaši ņemot vērā to, ka standartu piemērošana ir brīvprātīga (ar

izņēmumiem gadījumos, kad Ministru kabinets ir noteicis obligāti piemērojamus Latvijas nacionālos standartus). Pasūtītājs, apsverot konkrētā iepirkuma

specifiku, tehniskās specifikācijas var sagatavot kā precīzu tehnisku aprakstu, atsaucoties uz konkrētiem standartiem. Tomēr tās ir pasūtītāja tiesības,

nevis pienākums. Ja pasūtītājs nav atsaucies uz konkrētiem standartiem (kā tas ir arī konkrētajā gadījumā), to piemērošana ir paša pretendenta ziņā.

Tātad konkrētajā gadījumā pieteicēja nekādi nav ierobežota līguma izpildē piemērot Latvijas energostandartus.

[14.2] Tiesa norāda, ka pasūtītājs ir tiesīgs noteikt prasības pakalpojuma sniedzēja personālam, lai pārliecinātos par tā izglītību vai

profesionālo kvalifikāciju. Šīs pasūtītāja tiesības ir nošķiramas no nolikumā ietvertajām prasībām attiecībā uz līguma izpildi. Pat ja pasūtītājs līguma izpildē

Latvijas energostandartus nav noteicis kā obligāti piemērojamus, pasūtītājam tomēr ir tiesības prasīt, lai līguma izpildē iesaistītajiem speciālistiem ir

atbilstošas zināšanas. Pieteicēja nav norādījusi, ka šādas kvalifikācijas prasības būtu nesamērīgas, neizpildāmas vai neatbilstošas iepirkuma priekšmeta

specifikai. Līdz ar to tiesa nesaskata, kādā veidā attiecīgās prasības varēja kavēt pieteicēju sagatavot piedāvājumu iepirkumā.

[14.3] No pārsūdzētā Lēmuma nepārprotami izriet, ka pieteicējai ir ticis izskaidrots līguma projekta 4.3.punktā iekļautais jēdziens

“programmnodrošinājums”, līdz ar to jebkuras tālākas pieteicējas spekulācijas par šā jēdziena nozīmi nav ņemamas vērā. Tiesa vien norāda, ka nolikumā

ietvertās prasības ir lasāmas kopsakarā. Prasība pēc programmnodrošinājuma izriet no iepirkuma ietvaros sniedzamā pakalpojuma būtības.

[14.4] Attiecībā uz pieteicējas apsvērumiem par prasību izpildītāja transportlīdzekļus aprīkot ar maršruta kontroles sistēmu efektivitāti tiesa

norāda, ka tā ir ierobežota vērtējumā, vai pasūtītāja prasības ir mazāk vai vairāk efektīvas. Šāds vērtējums ir atkarīgs no pasūtītāja apsvērumiem. No

Publisko iepirkumu likuma viedokļa nozīme ir vienīgi tam, vai pasūtītāja izvirzītās prasības ir vienlīdzīgas pret visiem pretendentiem un nav diskriminējošas.

Pasūtītāja izvirzīto prasību ekonomisko lietderību un adekvātumu, ciktāl tas nediskriminē pretendentu vai nekropļo konkurenci, novērtē tieši pretendents,

kurš izvēlas piedalīties iepirkumā vai arī nē un par kādu cenu (sk. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2013.gada 14.janvāra

rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.SKA-134/2013 8.punktu, 2013.gada 22.marta rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.SKA-410/2013 13.punktu).

Pasūtītājas prasība aprīkot transportlīdzekļus ar maršruta kontroles sistēmu nav nesamērīga vai acīmredzami neatbilstoša pasūtītāja noteiktā mērķa

sasniegšanai (pārliecināties par līguma izpildi). Tā ir vienlīdzīga pret visiem pretendentiem. Līdz ar to nav nozīmes pieteicējas apsvērumiem par to, ka ir

iespējamas arī citas, iespējams, efektīvākas metodes.

[14.5] Nav nozīmes pieteicējas argumentiem par to, kā kompetencē ir elektroenerģijas sadales un uzskaites iekārtu apkalpošanas darbi.

Pasūtītāja pieteicējai ir sniegusi atbildi par veicamajiem darbiem un to apjomu. Tātad pieteicējai bija pietiekama informācija, lai sagatavotu piedāvājumu.

[14.6] Lēmuma 7.punktā ir sniegta atbilde par izpildītāja kompetenci un veicamajiem pienākumiem gadījumā, ja ir bojāts balsts, uz kura ir

gan luksofora sistēma, gan arī apgaismes elementi. Tiesa nesaskata, ka šāda prasība radītu nepamatotas priekšrocības personai, kura jau šobrīd veic

Liepājas pilsētas ielu apgaismojuma uzturēšanas darbus. Tā kā iepirkuma priekšmets tostarp aptver bojāto balstu nomaiņu (uz kuriem ir gan luksofora

sistēma, gan arī apgaismes elementi), šādas izmaksas jebkurā gadījumā ir iekļaujamas līgumcenā. Tāpat tiesa nesaskata, ka pieteicēja bija kavēta

sagatavot piedāvājumu saistībā ar nolikumā paredzētajām prasībām par luksoforu objektu papildu aprīkojumu gājēju ērtībām. Kā minēts iepriekš,

pieteicēja piedāvājumu sagatavoja. Savukārt pārējais ir tikai pieteicējas pieņēmumi par citu pretendentu, iespējams, negodprātīgu rīcību. Tomēr šīs

hipotēzes pārbaude neietilpst izskatāmās lietas ietvaros.

[14.7] Tiesa jau norādīja uz pasūtītāja tiesībām noteikt prasības pakalpojuma izpildē. Tajā skaitā pasūtītājs ir tiesīgs noteikt, kādā veidā tiks

novērstas (risinātas) avārijas situācijas un sekas un kāda ir iesaistīto personu kompetence. Pieteicējas argumenti neliecina par to, ka šīs prasības būtu

nevienlīdzīgas, diskriminējošas, konkurenci kropļojošas vai neskaidras.

[14.8] Tiesa norādīja arī uz to, ka nolikuma prasības ir aplūkojamas kopsakarā. Tas nozīmē, ka nav pamatoti ārpus konteksta interpretēt

līguma projekta 12.2.punktā lietotos vārdus “garantijas apkalpošana”. Lasot 12.2.punktu kopsakarā ar 12.1., 12.4. un 12.5.punktu, ir nepārprotami

secināms, ka divu gadu garantija attiecas uz defektu novēršanu, kas radušies nekvalitatīva izpildītāja darba vai izmantoto materiālu rezultātā. Pasūtītāja

nav izvirzījusi prasību turpināt luksofora objektu apkalpošanu vēl divus gadus pēc līguma termiņa beigām.

[14.9] Tā kā pieteicējai ir sniegta atbilde par jēdziena „programmnodrošinājums” nozīmi, nav saprotamas neskaidrības saistībā ar personāla

kvalifikāciju. Pasūtītāja ir tiesīga neizvirzīt kvalifikācijas prasības ikvienam līguma izpildē iesaistītajam izpildītāja speciālistam. Pieteicējas apsvērumiem šai

sakarā nav tiesiskas nozīmes.

[14.10] Pasūtītājai nav jāsniedz informācija par termina „zemspriegums” normatīvo bāzi. Pasūtītājai ir pienākums izskaidrot šā jēdziena

nozīmi (kādu pasūtītāja tam piešķīrusi konkrēta iepirkuma ietvaros), kas konkrētajā gadījumā ir izdarīts.

[14.12] Pasūtītāja ir tiesīga noteikt pakalpojuma izpildes prasības atbilstoši savām vajadzībām. Tiesa nesaskata, ka, nenododot izpildītājam

luksofora objektus kā materiālas vērtības, pasūtītāja būtu rīkojusies pretēji iepirkuma priekšmeta būtībai un mērķim.

[14.13] Pasūtītāja ir tiesīga noteikt prasības, kas atšķiras no standartos noteiktajām. Tiesa nesaskata, kādā veidā prasība veikt zemējuma

pretestības mērījumus un kabeļa izolācijas pretestības mērījumus 10 reizes gada laikā aizskar pieteicējas tiesības. Šī prasība vienlīdz attiecas uz visiem

pretendentiem. Turklāt tiesa, kā minēts iepriekš, ir ierobežota vērtēt pasūtītāja prasību efektivitāti. Pieteicējas minējumi, ka no uzvarējušā pretendenta

šāds mērījumu veikšanas biežums netiks prasīts, ir spekulatīvi.

[15] Tiesa uzsver, ka iepirkuma dokumentācijas apstrīdēšanas procedūra nav paredzēta tam, lai panāktu tādu prasību iekļaušanu nolikumā,

kuras kāds no piegādātājiem uzskata par nepieciešamu iekļaut iepirkuma dokumentos. Apstāklis, ka kāds no piegādātājiem konkrēto iepirkumu aplūko

atšķirīgi no pasūtītāja, nenozīmē, ka pasūtītājs ir pieļāvis pārkāpumu. Piegādātājiem jārēķinās ar to, ka iepirkuma veikšana, tajā skaitā iepirkuma

dokumentācijas izstrādāšana, ir pasūtītāja prerogatīva. Tas nozīmē, ka pasūtītājs ir tiesīgs izstrādāt nolikumu atbilstoši savām vajadzībām un iespējām.

Savukārt piegādātāji ir tiesīgi prasīt, lai pasūtītājs ievērotu publiskā iepirkuma principus. Konkrētajā gadījumā tiesa šo principu pārkāpumu nav

konstatējusi.

[16] Rezumējot minēto, tiesa atzīst, ka Lēmums ir tiesisks un pamatots.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, 329.panta pirmo daļu un Publisko iepirkumu likuma 85.panta otro daļu, tiesa

nosprieda:

noraidīt sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Volts-1” pieteikumu par Iepirkumu uzraudzības biroja Iesniegumu izskatīšanas komisijas 2013.gada

8.marta lēmuma Nr.4-1.2/13-42/3 atzīšanu par prettiesisku.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas

sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja L.Konošonoka

Tiesnese M.Romanova

Tiesnese A.Zariņa