Legislator Case Law & Legislation
11816012820 / SKK-0071-25 ECLI:LV:AT:2025:1217.11816012820.5.L AI generated

Supreme Court dismisses appeal as client lacks standing to contest asset seizure in criminal proceedings.

Case Number 11816012820 / SKK-0071-25
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The Supreme Court dismissed the cassation appeal filed by a shareholder of a liquidated company regarding the seizure of its assets. The client argued they were the rightful owner of the frozen funds and entitled to a liquidation share, but the court found this insufficient to establish standing. The court ruled that potential future income or claims to another person's property do not confer ownership status in criminal proceedings, and liquidation matters fall outside the criminal process scope.

Legislator headnote

AI generated

Kriminālprocesa likuma 111.1 pants; Kriminālprocesa likuma 587. pants: A person claiming a liquidation share or future income from seized assets lacks standing to file a cassation appeal unless they are the current legal owner or lawful controller of the specific assets at the time of the criminal proceeding.

Keywords

AI generated
criminal procedure standing seized assets ownership liquidation share rights cassation appeal dismissal frozen funds status

Cited Legislation

AI generated
Kriminālprocesa likuma 111.1 pants
Kriminālprocesa likuma 585. pants
Kriminālprocesa likuma 587. pants 1. daļa 5. punkts

Cited Case Law

AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

ECLI:LV:AT:2025:1217.11816012820.5.L

Lieta Nr. 11816012820, SKK‑71/2025

Krimināllietu departaments

Latvijas Republikas Senāts

LĒMUMS

Rīgā 2025. gada 17. decembrī

Senāts šādā sastāvā: senatore referente Irīna Jansone, senatori Māris Leja un Inese Laura Zemīte

rakstveida procesā izskatīja krimināllietu sakarā ar SIA „/Nosaukums A/”, pret kuru uzsākts process par

piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu, un /Persona A/ (/Persona A/) pārstāvja zvērināta advokāta Artūra

Ševčuka kasācijas sūdzībām par Rīgas apgabaltiesas 2024. gada 25. marta lēmumu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Ekonomisko lietu tiesas 2023. gada 22. augusta lēmumu

process par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai SIA „/Nosaukums A/”,

reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, izbeigts.

Atcelts arests SIA „/Nosaukums A/” naudas līdzekļiem 97 480euro un 187 USD.

[2] Pirmstiesas procesā Nodokļu un muitas lietu prokuratūras prokurors pieņēma lēmumu izdalīt no

kriminālprocesa Nr. 11816012820 procesu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai

SIA „/Nosaukums A/” un nodot tiesai izdalīto procesu par šīs juridiskās personas interesēs izdarītu noziedzīgu

nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 195. panta trešajā daļā, piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai.

[3] Ar Rīgas apgabaltiesas 2024. gada 25. marta lēmumu, izskatot krimināllietu apelācijas kārtībā sakarā ar

Nodokļu un muitas lietu prokuratūras prokurora Ģirta Bērziņa apelācijas protestu, Ekonomisko lietu tiesas 2023.

gada 22. augusta lēmums atcelts pilnībā.

[3.1] SIA „/Nosaukums A/” piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis – likvidācija.

[3.2] SIA „/Nosaukums A/” arestētie finanšu līdzekļi – 97 480euro un 187 USD – atzīti par noziedzīgi

iegūtu mantu un konfiscēti valsts labā.

[4] Par Rīgas apgabaltiesas 2024. gada 25. marta lēmumu SIA „/Nosaukums A/” pārstāvis A. Ševčuks

iesniedzis kasācijas sūdzību, kurā lūdz atcelt lēmumu un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.

Kasācijas sūdzībā izteiktais lūgums pamatots ar šādiem argumentiem.

[4.1] Apelācijas instances tiesa, konstatējot pamatu iespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai SIA

„/Nosaukums A/”, kļūdaini piemērojusi Krimināllikuma 70.1 pantu, tādēļ pieļāvusi Kriminālprocesa likuma 574.

panta 1. punktā norādīto Krimināllikuma pārkāpumu.

Lēmumā par procesa par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai izdalīšanu

atsevišķā lietvedībā un nodošanu prokuroram procesa turpināšanai un lēmumā šā par procesa nodošanu tiesai nav

norādītas konkrētas personas un to noziedzīgās darbības, kas varētu būt pamats Krimināllikuma 70.1 panta

piemērošanai. Savukārt tiesa lēmumā ir norādījusi, ka pastāv saikne starp SIA „/Nosaukums A/” un /Persona B/

(/Persona B/).

Lietā nav pierādījumu, ka /Persona B/ ir veicis noziedzīgas darbības SIA „/Nosaukums A/” interesēs. Tiesa

vispārīgi atsaukusies uz /Persona B/ darbībām un nav ņēmusi vērā, ka pret viņu apsūdzība nav izvirzīta, savukārt

Polijas Republikai nodotais kriminālprocess pret /Persona C/ (/Persona C/) ir izbeigts.

[4.2] Tiesa nepamatoti konstatējusi, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 11. februāra noteikumu Nr.

95 un Ministru kabineta 2014. gada 11. februāra noteikumu Nr. 96 prasībām SIA „/Nosaukums A/” bija pienākums

reģistrēt virtuālās valūtas pirkšanas un pārdošanas iekārtas Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) vienotajā

reģistrā. Tiesa nav ņēmusi vērā VID pārstāves /Persona D/ liecībās norādīto, ka nav tiesiskā regulējuma, kas atļautu

reģistrēt minētās iekārtas. Tādējādi tiesa pārkāpusi Kriminālprocesa likuma 124. panta piekto daļu.

[4.3] Apelācijas instances tiesa ir pieļāvusi Kriminālprocesa likuma 126. panta pārkāpumu. Tiesa nav

izvērtējusi SIA „/Nosaukums A/” pārstāvja iesniegtos pierādījumus, kas apliecina konfiscētās naudas izcelsmi, kā arī

nav ņēmusi vērā, ka virtuālās valūtas pirkšanas un pārdošanas iekārtas darbojas citās Eiropas Savienības valstīs pēc

līdzīga principa. Juridiskā persona nevar izdarīt noziedzīgu nodarījumu un būt atbildīga par kādas citas personas

izdarītu noziedzīgu nodarījumu.

Tiesa nav ņēmusi vērā, ka process par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu nav process par

noziedzīgi iegūtu mantu. Tiesa atzinusi, ka SIA „/Nosaukums A/” nav pierādījusi naudas legālo izcelsmi, bet nav

ņēmusi vērā, ka sākotnējais pienākums pierādīt mantas noziedzīgo izcelsmi ir valsts apsūdzības uzturētājam.

[5] Par Rīgas apgabaltiesas 2024. gada 25. marta lēmumu /Persona A/ pārstāvis A. Ševčuks iesniedzis

kasācijas sūdzību, kurā lūdz atcelt lēmumu un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.

Kasācijas sūdzībā izteiktais lūgums pamatots ar šādiem argumentiem.

[5.1] No 2024. gada 3. maija SIA „/Nosaukums A/” ir izslēgta no komercreģistra un tās vienīgais dalībnieks ir

/Persona A/, kuram saskaņā ar Komerclikuma 182. pantu likvidācijas gadījumā ir tiesības uz likvidācijas kvotu, proti,

SIA „/Nosaukums A/” mantu.

SIA „/Nosaukums A/” dalībnieks /Persona A/ ir atzīstams par aizskarto mantas īpašnieku, jo SIA

„/Nosaukums A/” piederošie naudas līdzekļi 97 480euro un 187 USD ir arestēti un /Persona A/ ir tiesības uz

sabiedrības mantu.

[5.2] Apelācijas instances tiesa nav norādījusi pamatu SIA „/Nosaukums A/” piederošo naudas līdzekļu

atzīšanai par noziedzīgi iegūtiem.

[5.3] Tiesa nepamatoti secinājusi, ka /Persona B/ darbojies SIA „/Nosaukums A/” interesēs.

Lēmumā par procesa par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai izdalīšanu

atsevišķā lietvedībā un nodošanu prokuroram procesa turpināšanai un lēmumā par šā nodošanu tiesai nav norādītas

konkrētas personas un to noziedzīgās darbības, kas varētu būt par pamatu Krimināllikuma 70.1 panta piemērošanai.

Savukārt tiesa lēmumā ir norādījusi, ka pastāv saikne starp SIA „/Nosaukums A/” un /Persona B/.

Lietā nav pierādījumu, ka /Persona B/ ir veicis noziedzīgas darbības SIA „/Nosaukums A/” interesēs. Tiesa

vispārīgi atsaukusies uz /Persona B/ darbībām un nav ņēmusi vērā, ka pret viņu apsūdzība nav izvirzīta, savukārt

Polijas Republikai nodotais kriminālprocess pret /Persona C/ ir izbeigts.

Ņemot vērā minēto, tiesa kļūdaini piemērojusi Krimināllikuma 70.1 pantu, tādēļ pieļāvusi Kriminālprocesa

likuma 574. panta 1. punktā norādīto Krimināllikuma pārkāpumu.

Motīvu daļa

[6] Senāts atzīst, ka kasācijas tiesvedība ir izbeidzama.

[6.1] Apelācijas instances tiesas saīsinātais lēmums pasludināts 2024. gada 25. martā, pilns lēmums kļuva

pieejams 2024. gada 8. jūlijā.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 94. panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajam juridiskās personas tiesības

procesā par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu īsteno tās pārstāvis. Juridiskās personas pārstāvim tiesā ir

tādas pašas tiesības kā apsūdzētajam. Savukārt Kriminālprocesa likuma 571. panta pirmā daļa paredz, ka

apsūdzētais var iesniegt kasācijas sūdzību. No minētā secināms, ka juridiskās personas pārstāvis ietilpst to personu

lokā, kurām ir tiesības iesniegt kasācijas sūdzību procesā par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu.

Ievērojot Kriminālprocesa likuma 93. panta otrās daļas 3. punktā noteikto, par juridiskās personas pārstāvi

procesā par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu var būt advokāts, kura kā pārstāvja tiesības piedalīties

kriminālprocesā apliecina orderis un īpaši šim nolūkam izdota pilnvara.

No kasācijas sūdzības pielikumā esošās pilnvaras redzams, ka SIA „/Nosaukums A/”, kuru pārstāvēja tās

valdes loceklis /Persona B/, 2024. gada 26. janvārī pilnvaroja zvērinātu advokātu A. Ševčuku pārstāvēt SIA

„/Nosaukums A/” intereses visās valsts un pašvaldību iestādēs, tiesībsargājošajās iestādēs, strīdos ar fiziskām un

juridiskām personām, tajā skaitā, bet ne tikai, kriminālprocesā Nr. 11816012820, ar visām tiesībām, kādas ar

likumu piešķirtas personai, pret kuru uzsākta piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošana, tajā skaitā pārsūdzēt

tiesas nolēmumus kasācijas kārtībā, parakstīt un iesniegt tiesā kasācijas sūdzības, piedalīties kasācijas instances

tiesā. Norādīts, ka pilnvara izdota ar pārpilnvarojuma tiesībām un ir spēkā līdz 2024. gada 31. decembrim (sk.lietas

3. sējuma 221. lapu). Kasācijas sūdzībai pievienots zvērināta advokāta A. Ševčuka 2024. gada 17. jūlijā izrakstīts

orderis, kurā norādīts uzdevums – sniegt juridisko palīdzību un pārstāvēt klientu SIA „/Nosaukums A/”,

reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/ (sk.lietas 3. sējuma 220. lapu).

Senāta judikatūrā ir atzīts, ka ar izslēgšanu no komercreģistra sabiedrība zaudē savu tiesībspēju (sk. Senāta

2023. gada 25. jūlija blakus lēmuma lietā Nr. SKA-351/2023, ECLI:LV:AT:2023:0725.A420206121.12.BL, 5.

punktu, 2015. gada 3. marta lēmuma lietā Nr. SKA-407/2015, A43015513, 6. punktu).

SIA „/Nosaukums A/” ir likvidēta un izslēgta no komercreģistra 2024. gada 3. maijā (sk.izdruku no

komercreģistra). Tādējādi SIA „/Nosaukums A/” ir zaudējusi savu tiesībspēju 2024. gada 3. maijā.

SIA „/Nosaukums A/” pārstāvis zvērināts advokāts A. Ševčuks iesniedzis kasācijas sūdzību par apelācijas

instances tiesas lēmumu 2024. gada 17. jūlijā (sk.lietas 3. sējuma 214. lapu).

Tādējādi secināms, ka kasācijas sūdzības iesniegšanas brīdī zvērināts advokāts A. Ševčuks neietilpa

Kriminālprocesa likuma 571. pantā paredzēto personu lokā, kurām ir tiesības iesniegt kasācijas sūdzību, jo

kasācijas sūdzība SIA „/Nosaukums A/” interesēs iesniegta pēc tam, kad minētā privāto tiesību juridiskā persona ir

zaudējusi savu tiesībspēju un beigusi pastāvēt.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 377. panta 5.1 punktam kriminālprocesu nedrīkst uzsākt, bet uzsākts

kriminālprocess ir jāizbeidz, ja ir likvidēta juridiskā persona, pret kuru notiek process par piespiedu ietekmēšanas

līdzekļa piemērošanu juriskajai personai.

Ievērojot norādīto, kasācijas tiesvedība daļā par SIA „/Nosaukums A/” pārstāvja zvērināta advokāta A.

Ševčuka iesniegto kasācijas sūdzību ir izbeidzama, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 587. panta pirmās

daļas 5. punktu, jo sūdzības iesniegšanas brīdī SIA „/Nosaukums A/”, kura pilnvarojusi A. Ševčuku iesniegt

kasācijas sūdzību, vairs nepastāvēja, jo bija izslēgta no komercreģistra.

[6.2] Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 571. panta pirmajā daļā noteiktajam kriminālprocesā aizskartais

mantas īpašnieks, kura mantai uzlikts arests, var iesniegt kasācijas sūdzību. Savukārt no minētā panta otrās daļas

secināms, ka aizskartais mantas īpašnieks, kura mantai uzlikts arests, var iesniegt sūdzību daļā, kas aizskar viņa

tiesības un intereses.

Kriminālprocesa likuma 111.1 panta izpratnē kriminālprocesā aizskartais mantas īpašnieks ir tā persona,

kurai īpašumtiesības uz mantu, ar kuru procesuālo darbību rezultātā ir ierobežotas vai atņemtas tiesības rīkoties, ir

nostiprinātas likumā noteiktajā kārtībā vai kura apgalvo, ka ir aizskartas viņas tiesības uz minēto mantu (sk. Senāta

2023. gada lēmuma lietā Nr. SKK‑[D]/2023 7.4. punktu. Pieejams Augstākās tiesas tīmekļvietnē).

/Persona A/ bija SIA „/Nosaukums A/” valdes priekšsēdētājs no 2020. gada 7. jūlija līdz 2020. gada 3.

septembrim un patiesais labuma guvējs no 2022. gada 6. decembra līdz 2024. gada 3. maijam (sk.izdruku no

komercreģistra).

2024. gada 17. jūlijā /Persona A/ pārstāvis A. Ševčuks ir iesniedzis kasācijas sūdzību par apelācijas

instances tiesas 2024. gada 25. marta lēmumu (sk.lietas 3. sējuma 222.–225. lapu).

Kasācijas sūdzībā norādīts, ka /Persona A/ ir SIA „/Nosaukums A/” vienīgais dalībnieks un aizskartais

mantas īpašnieks. Ņemot vērā, ka SIA „/Nosaukums A/” ir likvidēta, atbilstoši Komerclikuma 182. pantā

noteiktajam /Persona A/ ir tiesības uz likvidācijas kvotu, jo īpaši uz mantu, proti, uz SIA „/Nosaukums A/” naudas

līdzekļiem 97 480euro un 187 USD, kuriem uzlikts arests konkrētajā kriminālprocesā. Atsaucoties uz tiesību

doktrīnas atziņām par kriminālprocesā aizskartā mantas īpašnieka statusa četrām obligātajām pazīmēm un uz

Kriminālprocesa likuma 111.1 pantu, pārstāvis norādījis, ka ir izpildījušies visi priekšnoteikumi /Persona A/

atzīšanai par aizskarto mantas īpašnieku kriminālprocesā.

Senāts piekrīt tiesību doktrīnā paustajam viedoklim, ka, lai rastos aizskartā mantas īpašnieka statuss,

nepieciešami šādi priekšnoteikumi: 1) esošā manta; 2) mantas īpašnieks vai likumīgais valdītājs; 3) rīcība ar mantu

jau ir ierobežota vai atņemta; 4) attiecīgā persona, kam pieder vai kas likumīgi valda attiecīgo mantu, nav persona,

kurai ir tiesības uz aizstāvību konkrētajā kriminālprocesā (sk. Meikališa Ā. 111.1panta komentārs. Grām.:

Kriminālprocesa likuma komentāri. A daļa. Zinātniska monogrāfija prof. K. Stradas ‑ Rozenbergas zinātniskā

redakcijā. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2019, 380. lpp.).

Konkrētajā kriminālprocesā ir manta, kurai uzlikts arests pirmstiesas procesā, proti, naudas līdzekļi 97 480

euro un 187 USD, līdz ar to kasācijas sūdzībā ir pamatoti norādīts, ka rīcība ar mantu jau ir ierobežota. Tāpat

kasators pamatoti norādījis, ka /Persona A/ nav tiesību uz aizstāvību konkrētajā kriminālprocesā.

Vienlaikus Senāts norāda, ka konkrētajā kriminālprocesā esošās ziņas neapstiprina, ka /Persona A/ ir naudas

līdzekļu 97 480euro un 187 USD īpašnieks vai likumīgais valdītājs. Uz šādām ziņām nav norādīts arī /Persona A/

pārstāvja kasācijas sūdzībā. Savukārt kasācijas sūdzībā ietvertā norāde uz to, ka /Persona A/ ir tiesības uz

likvidācijas kvotu saistībā ar SIA „/Nosaukums A/” likvidāciju, nav pietiekams pamats, lai konstatētu, ka /Persona

A/ ir kriminālprocesā arestēto naudas līdzekļu īpašnieks vai likumīgais valdītājs.

Citiem vārdiem, iespējamie nākotnē gūstamie ienākumi vai cits mantiskais labums no citai personai

piederošas mantas paši par sevi nepadara personu, kas uz šādu labumu varētu pretendēt, par aizskarto mantas

īpašnieku Kriminālprocesa likuma izpratnē.

Turklāt jautājums par likvidācijas kvotas izmaksu sabiedrības likvidācijas gadījumā nav risināms

kriminālprocesā.

Tādējādi Senāts atzīst, ka izskatāmajā lietā kasācijas sūdzību iesniedza persona, kurai nebija tiesību to

iesniegt, jo /Persona A/ nepiemīt kriminālprocesā aizskartā mantas īpašnieka pazīmes Kriminālprocesa likuma

111.1 panta izpratnē.

Ievērojot minēto, kasācijas tiesvedība daļā par /Persona A/ pārstāvja zvērināta advokāta A. Ševčuka

iesniegto kasācijas sūdzību ir izbeidzama, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 587. panta pirmās daļas 5.

punktu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 585. un 587. panta pirmās daļas 5. punktu, Senāts

nolēma

izbeigt kasācijas tiesvedību.

Lēmums nav pārsūdzams.

I. Jansone M. Leja I. L. Zemīte