Court dismisses claim to rescind purchase contract and award damages due to lack of delay and impossibility of restitution.

Lietas Nr. C19075215

Lietas arhīva Nr. CA-0141-17/5

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Liepājā 2017.gada 29.maijā

Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija

šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese B.Ķeire

tiesneses A.Klaiše un L.Kraule

ar sekretāri E.Mazo

piedaloties prasītājas /pers. E/ pilnvarotajam pārstāvim zvērinātam advokātam Kasparam Zemem, atbildētāja /pers. F/ pilnvarotajai

pārstāvei /pers. G/, atbildētāja /pers. H/ pilnvarotajai pārstāvei zvērinātai advokātei Gundegai Kreicei

izskatīja atklātā tiesas sēdē apelācijas kārtībā civillietu /pers. E/ prasībā pret /pers. F/, /pers. H/ par pirkuma līguma atcelšanu un

nokavējuma procentu piedziņu sakarā ar /pers. E/ pilnvarotā pārstāvja apelācijas sūdzību par Kuldīgas rajona tiesas 2016.gada 29.novembra spriedumu.

Tiesas sēdē tiesas kolēģija

k o n s t a t ē j a:

/pers. E/ (turpmāk Prasītāja) cēlusi prasību pret /pers. F/ un /pers. H/ (turpmāk Atbildētāji), lūdzot atcelt 2005.gada 19.augusta pirkuma

līgumu un piedzīt solidāri no Atbildētājiem pirkuma maksu EUR 39546,56, kavējuma procentus EUR 21270,63 un tiesāšanās izdevumus, kā arī lūgusi

pēc pirkuma maksas un procentu samaksas nekustamo īpašumu /nosaukums/kas atrodas Rendas pagastā, Kuldīgas novadā, nostiprināt zemesgrāmatā uz

Atbildētāju vārda līdzīgās daļās.

2016.gada 6.septembrī Prasītāja grozījusi prasību, lūdzot pirkuma maksu piedzīt līdzīgās daļās, nevis solidāri kā norādīts sākotnēji.

Prasītāja precizējusi prasību daļā par nokavējuma procentu piedziņu, lūdzot piedzīt procentus, nevis pamatojoties uz Civillikuma

1623.pantā noteiktā pamata, bet gan uz Civillikuma 1652.panta 3.punktu. Nokavējuma procentus Prasītāja aprēķinājusi no 2015.gada 4.augusta, tas ir,

no dienas, līdz kurai Prasītāja lūgusi noslēgt pirkuma līguma atcēlējlīgumu un atmaksāt saņemto pirkuma maksu, nosūtot Atbildētājiem pretenzijas.

Grozījumos Prasītāja lūgusi atcelt 2005.gada 19.augusta pirkuma līgumu un piedzīt no Atbildētājiem pirkuma maksu – EUR 19773,28 no

katra atbildētāja, nokavējuma procentus – EUR 1293,37 no katra atbildētāja, kā arī piedzīt solidāri no Atbildētājiem tiesāšanās izdevumus.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1616., 1623.pantu, 1652.panta 3.punktu, 1663., 1765.pantu.

Ar Kuldīgas rajona tiesas 2016.gada 29.novembra spriedumu prasība noraidīta.

No Prasītājas par labu valstij piedzīti ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 38,05. Noteikta sprieduma labprātīga izpilde daļā par

tiesas izdevumu piedziņu desmit dienu laikā no sprieduma stāšanās spēkā.

Pirmās instances tiesa spriedumā konstatējusi, ka pušu starpā nav strīda par to, ka uz doto brīdi pirkuma līgumā noteiktais piebraucamais

ceļš un elektrības pieslēgums nav izbūvēti.

Tiesa konstatējusi, ka Prasītāja prasību par pirkuma līguma atcelšanu pamatojusi ar Civillikuma 1663.pantu, saskaņā ar kuru, ja kreditors

parādnieka nokavējuma dēļ vairs nav ieinteresēts līguma izpildīšanā, tad viņš var prasīt tā atcelšanu.

Tiesa secinājusi, ka pušu starpā pastāv strīds par to, vai pirkuma līgums ir izpildīts.

Tiesa konstatējusi, ka no izziņas par zemesgrāmatas ierakstu, nekustamais īpašums /nosaukums/ 2006.gada 18.janvārī ierakstīts

zemesgrāmatā uz Prasītājas vārda.

Lietā nav strīda, ka pirkuma maksu Atbildētāji saņēmuši, tādējādi tiesa secinājusi, ka pirkuma objekts pircējai ticis nodots, savukārt

pārdevēji saņēmuši pirkuma maksu.

Prasītāja uzskata, ka Atbildētāji ar pirkuma līgumu apņēmušies līdz noteiktam termiņam izbūvēt ceļu un elektrības pieslēgumu un, tā kā tas

netika izdarīts, pirkuma līgums nav izpildīts.

Tiesa ņēmusi vērā, ka, lai veiktu ceļa vai elektrības izbūvi, jāievēro virkne normatīvo aktu prasību.

Tiesa atzinusi, ka līdz 2006.gada 1.septembrim ceļa izbūve un elektrības pieslēguma izbūve plānotā ciemata teritorijā nebija iespējama nevis

Atbildētāju vainas dēļ, bet gan normatīvo aktu prasību un pašvaldības pieņemtā lēmuma dēļ.

Tiesa atsaukusies uz juridiskajā literatūrā norādīto, ka atbildība par lietas trūkumiem ir diferencēta atkarībā no atsavinātāja subjektīvās

attieksmes (ļauns nolūks, apzināta noklusēšana, nepamatoti solījumi) (skat. K.Torgāns. Saistību tiesības I daļa, Rīga, 2006., 232.lpp.).

Tiesa uzskatījusi, ka pirkuma līgumā iekļautais apliecinājums par to, ka ceļa un elektrības pieslēguma izbūve īpašumā tiks veikta līdz

2006.gada 1.septembrim, būtu vērtējams nevis kā Atbildētāju uzņemta saistība, bet gan kā nepamatots solījums, ka līdz noteiktajam datumam ceļš un

elektrības pieslēgums tiks izbūvēti.

Tiesa atzinusi, ka šāda nepamatota solījuma iekļaušana līgumā varētu būt par pamatu zaudējumu atlīdzināšanas prasībai saskaņā ar

Civillikuma 1620.pantu, taču prasība uz šāda pamata tiesā nav celta.

Tiesa secinājusi, ka pirkuma līgums ir izpildīts, un tā izpildē netika konstatēts parādnieka nokavējums. Tādējādi nav pamata prasīt atcelt

pirkuma līgumu, pamatojoties uz Civillikuma 1663.pantu.

Tiesa atsaukusies uz Civillikuma 2041.pantu, kur noteikts, ka, atceļot jau izpildītu līgumu, katrai pusei jāatdod otrai tas, ko tā ir izpildījusi,

vai par to jāatlīdzina.

Tiesa konstatējusi, ka prasība daļā par pirkuma līguma atcelšanu ir noraidāma, nav pamatota prasība arī daļā par pirkuma maksas piedziņu

un īpašuma nostiprināšanu uz Atbildētāju vārda, kā arī daļā par nokavējuma procentu piedziņu.

Tiesa secinājusi, ka saskaņā ar Civillikuma 1893.pantu saistību tiesības izbeidzas, ja tiesīgā persona tās pienācīgi neizlieto likumā noteiktā

noilguma termiņā.

Tiesa konstatējusi, ka lietā nav iesniegti pierādījumi, ka parādnieks kreditora atgādinājumu būtu saņēmis. Uzskata, lai piemērotu Civillikuma

1905.pantu un konstatētu noilguma pārtraukumu, parādniekam kreditora atgādinājums ir jāsaņem.

Tiesa konstatējusi, ka lietā nav iesniegti pierādījumi, ka pati Prasītāja noilguma termiņa tecējuma laikā būtu pieprasījusi atbildētājam /pers.

H/ pirkuma līguma atcelšanu un pirkuma maksas atgriešanu.

Tiesa atsaukusies uz Civillikuma 1896.pantu, konstatējot, ka noilgums sāk tecēt ar to dienu, kurā prasījums ir tā nodibināts, ka pret

parādnieku, kas nav izpildījis savu pienākumu, nekavējoties var celt prasību, kaut arī tomēr vēl nebūtu ne parādnieks liedzies izpildīt, ne arī kreditors

viņam to atgādinājis. Saskaņā ar to noilguma tecējumam iesākumam vajadzīgs: nosacītiem prasījumiem – lai nosacījums jau būtu noskaidrojies, bet

terminētiem prasījumiem – lai termiņš jau būtu notecējis.

Tiesa atsauci izdarījusi uz Civillikuma 1549.pantu, kur noteikts, ka nosacījums ir tāds blakus noteikums, ar kuru līguma spēks darīts

atkarīgs no kāda nākoša un nezināma vai vismaz par tādu domājama notikuma. Savukārt Civillikuma 1579.pants noteicis termiņu no līguma izrietošo

tiesību sākuma un beigu termiņam. Tādējādi tiesa izdarījusi secinājumu, ka pušu starpā noslēgtā pirkuma līguma spēkā esamība nav saistīta ne ar kādiem

nosacījumiem, ne termiņiem, pirkuma līgums ir spēkā esošs no tā noslēgšanas brīža, līdz ar ko noilguma termiņš skaitāms no 2005.gada 19.augusta.

Par šo spriedumu apelācijas sūdzību iesniedzis Prasītājas pārstāvis, pārsūdzot spriedumu pilnā apmērā šādu iemeslu dēļ:

1. uzskata, ka Atbildētāji 2005.gada 19.augusta pirkuma līgumā pielīgtās saistības nav izpildījuši, proti, īpašumam nav izbūvēts ne

piebraucamais ceļš, ne arī elektroenerģijas pieslēgums, Atbildētāji par nolīgto pirkuma maksu EUR 39546,56 nav nodevuši Prasītājai tādu

nekustamo īpašumu, par kādu puses tika vienojušās noslēdzot pirkuma līgumu;

2. Prasītāja, ņemot vērā minētos apstākļus, pirkuma līguma izpildē nav ieinteresēta, uzskata, ka saskaņā ar Civillikuma 1663.panta noteikumiem

pirkuma līgums ir atceļams saistībā ar Atbildētāju pieļauto nokavējumu;

3. kļūdains tiesas secinājums, atzīstot, ka pirkuma līgums ir izpildīts, bet minētā līguma 3.7. un 3.8. punkta noteikumi ir uzskatāmi kā Atbildētāju

nepamatots solījums, kas varētu būt par pamatu zaudējumu prasīšanai saskaņā ar Civillikuma 1620.pantu par ko prasība nav celta;

4. tiesa nav ņēmusi vērā, ka saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 15.panta divpadsmito daļu ne Rendas pagasta padome, ne Kuldīgas

rajona būvvalde nebija tiesīga atteikt saskaņot Atbildētāja ceļa un elektroenerģijas pieslēguma izbūves projektus tāpēc, ka nebija apstiprināts

Rendas pagasta teritorijas plānojums (nav pieņemti pašvaldības saistošie noteikumi, kas regulē apbūvi). Norādījusi, ka bijis jāņem vērā, ka

elektroenerģijas izbūves projekts, pirmkārt, netika apstiprināts tādēļ, ka tas neatbilda spēkā esošajam Kuldīgas rajona teritorijas plānojumam, par

ko atbildību jāuzņemas Atbildētājiem;

5. Prasītāja norādījusi, ka nav lietderīgi atspēkot tiesas sniegto Civillikuma 1905.panta interpretāciju, kur noteikts, ka noilgums ir pārtraukts

vienīgi tad, ja parādnieka kreditors ir saņēmis parādnieka vai pilnvarotā pārstāvja atgādinājumu, jo saskaņā ar Civillikuma 1896.panta

noteikumiem noilgums sāk tecēt ar to dienu, kurā prasījums ir nodibināts, ka pret parādnieku, kas nav izpildījis savu pienākumu, nekavējoties var

celt prasību, tas ir, no 2006.gada 1.septembra, savukārt prasība Kuldīgas rajona tiesā tika celta 2015.gada 29.oktobrī.

Lūgts prasību apmierināt.

Paskaidrojumā par apelācijas sūdzību atbildētājs /pers. H/ norādījis, ka prasību vērtē ka nepamatotu šādu iemeslu dēļ:

1. ir iestājies noilgums prasības celšanai par pirkuma līguma atcelšanu trūkumu dēļ;

2. jau izpildīta pirkuma līguma atcelšana nav juridiski iespējama šajā lietā;

3. Prasītājas norādītā restitūcija nav iespējama un tiesiski pieļaujama;

4. nokavējums neattiecas uz līguma priekšmetu;

5. nav pierādīts intereses zudums saistībā ar nokavējumu;

6. nav pamats likumisko procentu aprēķinam, jo samaksas pienākums nav iestājies.

Nepiekrīt Prasītājas argumentiem, ka pirkuma maksa tika maksāta par īpašumu ar ceļu un elektrības pieslēgumu un pirkuma līgums

nav izpildīts, jo viņai nav nodots ceļš un elektrības pieslēgums. Pirkuma līguma 3.5.punktā abas puses apliecināja, ka labi apzinās pārdotā īpašuma

vērtību un atsakās izvirzīt viena pret otru pretenzijas pārmērīga zaudējuma dēļ.

Paskaidrojumos Atbildētājs norāda, ka apelācijas sūdzības 2.1.punktā nepatiesi norādīts, ka arī pēc pirkuma līguma noslēgšanas atbildētājs

/pers. H/ sniedzis kādus solījumus. Norādījis, ka līdz Prasītājas prasības celšanai tiesā neesot ticies, ne runājis ne ar rokasnaudas līguma slēdzēju

/pers. N/, ne arī Prasītāju vai viņu pilnvarotām personām.

Nepatiess ir apelācijas sūdzībā minētais, ka pirkuma līguma slēgšanas brīdī uz nopirktā zemesgabala būtu bijusi iespējama savrupmājas

celtniecība. Ar Rendas pagasta 2004.gada 6.augusta sēdes protokolu Nr.14 tika atļauta nekustamā īpašuma /nosaukums/ sadalīšana un noteikts

īpašuma lietošanas mērķis – kempinga un atpūtas tipa māju apbūve.

Atbildētājs nepiekrīt apelācijā izteiktajam viedoklim, ka saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 15.panta 12.daļu ne Rendas pagasta

padome, ne Kuldīgas rajona būvvalde nebija tiesīgas atteikt saskaņot ceļa un elektroenerģijas pieslēguma izbūves projektus. Norādījis, ka

konkrētajā gadījumā iestādes neatteicās izlemt un piemērot tiesību normu.

Uzskata, ka minētais pirkuma līgums ir izpildīts, kā arī līguma izpildē netika konstatēts Atbildētāja nokavējums.

Kuldīgas rajona tiesa sprieduma 8.lapā sniegusi precīzu pamatojumu jautājumā par noilgumu, kā arī atbildi, kāpēc nav piemērojama atsauce

uz Civillikuma 1896.pantu. Atbildētājs pievienojies tiesas pamatojumam attiecībā par atsauci uz Civillikuma 1896.pantu.

Atbildētājs norādījis, ka apelācijas sūdzībā Prasītāja iekļāvusi jaunus prasījumus (7. un 8.punkts apelācijas sūdzības lūgumu daļā). Uzskata,

ka prasības grozījumi tikuši iesniegti pēc tam, kad 2016.gada 27.aprīlī jau bija uzsākta prasības izskatīšana pēc būtības, kas konstatējams no

tiesas sēdes audio protokola. Tādējādi prasības pieteikuma grozījumos parādījās jauns pamatojums attiecībā uz procentu piedziņu – Civillikuma

1652.panta 3.punkts.

Atbildētājs/pers. F/ paskaidrojumus uz apelācijas sūdzību nav iesniedzis.

Trešā persona Nordea Bank AB Latvijas filiāle jau pirmās instances tiesai lūgusi skatīt lietu bez tās klātbūtnes.

Tiesas sēdē apelācijas sūdzības iesniedzējs uzturēja spēkā apelācijas sūdzību, un prasību un paskaidroja, ka vēlas vērst tiesas uzmanību uz

Atbildētāju rīcību līdz tika noslēgts pirkuma līgums ar Prasītāju. Proti, tas ir redzams no lietā pieejamajiem materiāliem, zemesgrāmatas izraksta,

Atbildētāji jau sākotnēji norādījuši, ka iegādājušies nekustamo īpašumu /nosaukums/ ar mērķi attīstīt kā nekustamo īpašumu projektu ciemata tipa apbūvi,

kā arī to, ka /pers. R/ (sākotnējais strīdus nekustamā īpašuma ½ domājamās daļas īpašnieks) un /pers. F/ vienlaikus ir dalībnieki un valdes locekļi

mežsaimniecības uzņēmumā /nosaukums/ un nekustamo īpašumu uzņēmumā /nosaukums/ ir secināms, ka noticis pirkums, bet, iespējams, lai samazinātu

īpašuma tiesību reģistrācijas maksu, kā arī iespējams, lai apietu pirmpirkuma tiesības tas tika noformēts kā dāvinājums. Atbildētāju pirkuma līguma

projektā “par ceļu un elektrību” jau vairs nebija ne vārda. Prasītāja jau bija gatava atteikties no šī darījuma slēgšanas, bet Atbildētāji panāca kompromisu

ar divu papildus punktu ieviešanu līgumā (3.7. un 3.8.), ka abi Atbildētāji nodrošina līdz 2006.gada 1.septembrim ceļu izbūvi un elektroenerģijas

pieslēguma izbūvi. Prasītāja vēlējās iegādāties nekustamo īpašumu, kuru varētu apbūvēt (zemes gabalu). 10 gadu laikā notikusi dažāda komunikācija

pušu starpā, detālplānojuma izstrāde. Pirmās instances tiesa nepievienoja lietai Atbildētājam /pers. H/ nosūtīto oferti. Atbildētāji maldinājuši tiesu norādot,

kāpēc viņiem netika saskaņots projekts. Atbildētāji nerealizēja to, ko bija apsolījuši Prasītājai.

Lūdz atcelt pirkuma līgumu.

Atbildētāja/pers. F/ pārstāve /pers. G/ tiesas sēdē prasību neatzina un paskaidroja, ka uztur spēkā pirmās instances tiesā iesniegtajos

paskaidrojumos norādītos Atbildētāja argumentus, uzskata, ka pirmās instances tiesa ir izvērtējusi lietas apstākļus pareizi un objektīvi. Prasītājas

īpašumam nav nodrošināts ceļš un elektrības pieslēgums nevis Atbildētāju bezdarbības dēļ, bet gan valsts un pašvaldības iestāžu darbības, prasību un

normatīvo aktu izmaiņu rezultātā.

Lūdz prasību noraidīt.

Atbildētāja /pers. H/ pilnvarotā pārstāve tiesas sēdē prasību neatzina un paskaidroja, ka Atbildētājs ir sniedzis plašus paskaidrojumus attiecībā uz

noslēgto darījumu, Prasītājai netika doti nekādi apsolījumi, kuri varētu būt pirkuma darījuma atcelšanai dēļ intereses zuduma pamatā, bez tam lūdz ņemt

vērā, ka nekustamais īpašums ir zemesgrāmatā nostiprināts uz Prasītājas vārda jau kopš 2006.gada 18.janvāra un ir apgrūtināts ar hipotēku.

Lūdz prasību noraidīt.

Tiesas kolēģija, noklausījusies lietas dalībnieku paskaidrojumus, iepazinusies ar rakstveida pierādījumiem, uzskata, ka prasība ir noraidāma.

Saskaņā ar CPL 426.panta pirmo daļu un 430.panta trešo daļu apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar apelācijas

sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajā sūdzībā un nepārbauda pirmās instances tiesas konstatētos faktus, ja tie nav apstrīdēti apelācijas sūdzībā.

Pirms izlemt jautājumu par darījuma atcelšanu un tam sekojošām Prasītājas tiesībām uz restitūciju, ir jāiztulko 2005.gada 19.augusta darījums un tā

dalībnieku griba.

Kā redzams no lietas materiāliem, 2005.gada 19.augustā starp Atbildētājiem kā pārdevējiem un Prasītāju kā pircēju, /pers. N/ kā rokas

naudas devēju noslēgts pirkuma līgums, ar kuru Atbildētāji pārdevuši Prasītājai zemes gabalu 0,4859 ha /nosaukums/Rendas pagasts, Kuldīgas rajons.

Līguma preambulā minēts, ka puses, apzinādamās savas darbības juridisko nozīmi un sekas, brīvi izsakot savu gribu, neviena nepiespiesti, labā

ticībā, bez viltus, maldības un spaidiem, noslēdz kā pusēm, tā pušu tiesību un saistību pārņēmējiem, pilnvarotajiem pārstāvjiem un mantiniekiem saistošu

pirkuma līgumu (lietas 1.sēj.11.lapa).

Lietā netiek apstrīdēts ne pirkuma priekšmets, ne maksa, par to puses bija vienojušās, un līgums ir izpildīts.

Prasītājas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu zemesgrāmatā nostiprinātas 2006.gada 18.janvārī, un nekustamais īpašums ir apgrūtināts ar

hipotēku (lietas 1.sēj.118.-119.lapa).

Strīds starp Prasītāju un Atbildētāju pastāv attiecībā uz pirkuma līguma 3.7. un 3.8.punktā pielīgto nosacījumu iztulkojumu.

Pirkuma līguma 3.7.punktā noteikts, ka piebraucamais ceļš īpašumam ir norādīts īpašuma zemes robežu plānā un pircējs, parakstot šo līgumu,

vienlaicīgi apliecina, ka ar minēto zemes robežu plānu ir iepazinies, tādējādi prezumējot, ka ceļš pircējam ir ierādīts. Pārdevēji apliecina, ka piebraucamais

ceļš tiks izbūvēts ne vēlāk kā līdz 2006.gada 1.septembrim.

Savukārt pirkuma līguma 3.8.punktā pārdevēji apliecinājuši, ka elektrības pievilkšanas projekts īpašumam tiks apstiprināts, kā arī reāli dabā

izbūvēts ne vēlāk kā līdz 2006.gada 1.septembrim.

Tiesas kolēģijas ieskatā, šeit strīdus pirkuma līguma punkti ir vērtējami nevis kā pārdevēju uzņemta saistība, bet gan kā līguma blakus noteikumi,

kuru esamībai un izpildei nebija nozīmes un ietekmes uz pārdotās lietas nodošanu.

Blakus līguma izpilde nebija atkarīga no Atbildētājiem, bet gan no virknes citu institūciju saskaņojumiem, un iespējamie šķēršļi iekļauti arī pirkuma

līguma 7.sadaļā “Nepārvarama vara”.

Līguma 3.6.punktā līdzēji vienojās par to, ka pārdevēji apņemas nodot īpašumu pircējam tādā stāvoklī, kādā tas bija, kad ar to iepazinās

pircējs, un tas arī ir izdarīts. Pirkuma priekšmeta nodošana notika saskaņā ar līguma 4.1.punktu, kurā līdzēji pielīguši, ka pārdevējs nodod un pircējs

pieņem pārdevējiem piederošo īpašumu 2.2.2.punktā minētās pirkuma maksas daļas saņemšanas brīdī.

Pušu noslēgtajā līgumā nav iekļauta Prasītājas vienpusēja atkāpšanās tiesība no līguma blakus nosacījuma neizpildes dēļ, līguma 3.12.punktā ir

iekļauts blakus nosacījums tikai attiecībā uz pārdevēju tiesībām vienpusēji atkāpties no līguma.

Bez tam līguma 2.4.punktā paredzēts, ka pirkuma maksa ietver maksu par īpašumu kopā ar piederumiem, visiem dokumentiem un plāniem, kas

attiecās uz īpašuma iegūšanu un valdījumu, tādā stāvoklī un kārtībā, kādā tas atrodas šī līguma parakstīšanas dienā.

Civillikuma 2040.pants paredz izņēmuma veidā pirkuma līguma atcelšanu vienai pusei prasot: 1) kad viena puse bijusi piedabūta noslēgt līgumu vai

nu ar otras ļaunprātību, vai ar viltu, vai ar spaidiem; 2) pirktās lietas trūkumu dēļ; 3) pamatojoties uz blakus nolīgumiem, ar kuriem paturēta atkāpšanās

tiesība; 4) pārmērīga zaudējuma dēļ, ko cieš viena vai otra puse; 5) 1663.pantā norādītos apstākļos arī nokavējuma dēļ.

Civillikuma 1663.pants nosaka, ja kreditors parādnieka nokavējuma dēļ vairs nav ieinteresēts līguma izpildīšanā, tad viņš var prasīt tā

atcelšanu.

Pamatojot prasību uz Civillikuma 1663.pantu, Prasītāja uzskata sevi par kreditoru, bet Atbildētājus par parādniekiem, tātad Atbildētāju

nokavējuma dēļ, Prasītājai ir zudusi interese līgumu izpildīt, tāpēc tiesas izvērtēšanai ir nodots jautājums vai pirkuma līgums ir izpildīts.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departaments 2012.gada 18.aprīļa sprieduma lietā Nr.SKC-126/2012 tēzē ir norādījis, ka,

prasot atcelt līgumu sakarā ar intereses zudumu, prasītājam jāpierāda gan apstākļi, kuru dēļ viņš vairs nevēlas saņemt izpildījumu, gan intereses zuduma

objektīva saistība ar nokavējumu (skat. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departaments 2012.gada 18.aprīļa spriedums lietā

Nr.SKC-126/2012).

Būtībā Prasītāju pirkuma līgums ir apmierinājis līdz laikam, kamēr ir atteikta piebraucamā ceļa būvniecība uz viņas zemes īpašumu, tātad ap 2014.,

2015.gadu (lietas 1.sēj. 94., 96.lapa), līdz tam laikam Prasītājai bija zināms par sarežģījumiem saistībā ar ciemata /nosaukums/ attīstīšanu un no lietas

materiāliem ir redzams, ka viņa līdzdarbojusies šķēršļu novēršanā.

Tiesas kolēģija uzskata, ka jāņem vērā fakts, ka 2004.gada 13.decembra Rokas naudas līgumā (lietas 1.sēj.59.lapa) netika iekļauti noteikumi par

piebraucamā ceļa un elektrolīnijas izbūvi un Atbildētāji nav uzņēmēji, kas sniedz attiecīgos pakalpojumus, tas vēlreiz apstiprina to, ka pirkuma līguma

priekšmetam nav sakara ar blakus nosacījumiem un to izpilde vai neizpilde neietekmēja pirkuma cenu, jo tieši līguma 1.3.punktā ir norādīts, ko Prasītāja

pērk no Atbildētājiem.

Kā izriet no šīs prasības, tad Prasītāja vēlas transformēt pirkuma saistības restitūcijas saistībās, jo ar līguma atcelšanu katrai no pusēm

iestājas pienākums atdot otrai pusei visu no līguma saņemto.

Īpašums kopš līguma noslēgšanas visu laiku ir bijis Prasītājas īpašumā, viņa ar to varēja brīvi rīkoties, lietot, pārdot, pieprasīt būvatļauju,

apbūvēt, bet viņa to nav darījusi, kaut šķēršļu no Atbildētāju puses nebija.

Restitūcijas nav iespējama arī tāpēc, ka Prasītāja ir apgrūtinājusi nekustamo īpašumu ar hipotēku un uz prasības izskatīšanas brīdi tā ir

spēkā.

Ņemot vērā, ka nav iestājies pirkuma maksas atmaksas nokavējums, Prasītājai nav pamata prasīt likumisko procentu piedziņu, jo

Atbildētāji nav izmantojuši Prasītājai piederošu kapitālu, starp pusēm nepastāvēja ne aizdevuma, ne nomas attiecības.

Tiesas kolēģija uzskata, ka pirmās instances tiesa pareizi un pamatoti izvērtējusi arī prasības noilgumu attiecībā uz Atbildētāju/pers. H/ un saskaņā

ar CPL 432.panta piekto daļu, tiesas kolēģija pievienojas šajā daļā pirmās instances tiesas spriedumā ietvertam pamatojumam.

Izvērtējusi pirmās instances tiesas spriedumu, tiesas kolēģija uzskata, ka pirmās instances tiesa pareizi, objektīvi un vispusīgi novērtējusi

lietas faktiskos apstākļus, spriedums ir motivēts un pamatots ar atbilstošām materiālo tiesību normām un saskaņā ar CPL 432.panta piekto daļu, tiesas

kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams un pievienojas zemākas instances tiesas

sprieduma argumentācijai.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 40.panta pirmo daļu no Prasītājas par labu valstij piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 43,10

apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa 8., 97., 193., 430., 432., 434.pantu tiesas kolēģija

n o s p r i e d a:

noraidīt /pers. E/ prasību pret /pers. F/ un /pers. H/ par pirkuma līguma atcelšanu un nokavējuma procentu piedziņu.

Piedzīt no /pers. E/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 43,10 (četrdesmit trīs

euro un desmit centi).

Noteikt /pers. E/sprieduma labprātīgai izpildei desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamentā trīsdesmit dienu laikā no pilna

sprieduma sastādīšanas dienas - 2017.gada 12.jūnija kasācijas sūdzību iesniedzot Kurzemes apgabaltiesā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese B.Ķeire

Tiesnese A.Klaiše

Tiesnese L.Kraule