Court partially allowed debt collection claim, awarding statutory interest but rejecting late payment penalties.

Lietas arhīva Nr. C-0168-21

ECLI:LV:REZT:2021:0226.C26077420.4.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Ludzā 2021.gada 26.februārī

Rēzeknes tiesa šādā sastāvā: tiesnese Inta Marnauza izskatīja rakstveida procesā civillietu ārvalsts komersanta PlusPlus Baltic OU, reģistrācijas

Nr.12273105, kuru pārstāv PlusPlus Baltic OU filiāle Latvijā, prasībā pret /pers. B/, personas kods /personas kods/, par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

[I] 2020.gada 31.janvārī ārvalsts komersants PlusPlus Baltic OU (turpmāk arī – prasītājs) iesniedza Rēzeknes tiesā prasību pret /pers. B/

(turpmāk arī – atbildētājs) par parāda piedziņu, lūdzot piedzīt no atbildētāja kredīta pamatsummu 4855.58 euro, procentus par kredīta lietošanu par

periodu no 09.04.2018. līdz 15.08.2018. 376.58 euro, procentus par kredīta lietošanu par kavēto summu par periodu no 09.04.2018. līdz 15.08.2018.

167.69 euro, nokavējuma procentus pēc galīgās norēķina dienas par periodu no 15.08.2018. līdz 15.01.2020. 4311.31 euro, līgumsodu par periodu no

09.04.2018. līdz 15.08.2018. 9.42 euro, kā arī samaksāto valsts nodevu 603.41 euro, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5.37 euro, lūdza noteikt

prasītājai tiesības saņemt likumiskos procentus 6% gadā no neatmaksātā parāda pamatsummas par laika posmu līdz sprieduma izpildes dienai.

Normatīvie akti, pēc kuriem prasītāja vadījusies - Civillikuma 1587., 1716., 1717., 1720., 1753., 1756., 1757., 1805., 1828., 1934., 1943.panti,

Civilprocesa likuma 1., 41., 128.-130.panti.

Prasībā norādīts, ka pamatojoties uz atbildētāja iesniegumu, starp atbildētāju un AS „Citadele banka” (turpmāk-aizdevēja) 09.04.2018. tika

noslēgts līgums par kredītlimita piešķiršanu 3000 euro apmērā pie norēķinu konta Nr. /konta numurs/ (turpmāk-Līgums). Piešķirtais kredītlimits netiek

ieskaitīts kontā, bet ir kredītlīnija, kas piesaistīta atsevišķai maksājumu kartei vai kontam, šajā gadījumā atbildētāja kartei vai kontam, atļaujot

atbildētājam izmantot aizdevējas naudas līdzekļus maksājumiem ar attiecīgo karti vai kontu aizdevējas piešķirtā kredītlimita ietvaros. 15.04.2018.

atbildētājs palielināja kredītlimitu uz 5000 euro. Līgums ir noslēgts attālināti, izmantojot distances saziņas līdzekli (internetbankas pakalpojumus) un

atbildētājs internetbankā ir apstiprinājis Līguma nosacījumus. Līdz ar to atbildētājs, apstiprinot interneta bankā Līguma noteikumus, ir noslēdzis Līgumu un

viņam ir pienākums izpildīt ar Līgumu uzņemtās saistības.

Saskaņā ar Līguma speciālajiem noteikumiem par izmantoto kredītlimitu jāmaksā lietošanas procenti - 28.9% gadā, nokavējuma procenti pielīgti -

64.9% gadā. Procentu likme par neatļautu negatīvu atlikumu (līgumsods) ir 0.175% dienā. Ikmēneša maksājuma datums Līgumā noteikts katra mēneša

15.datums.

Atbildētājam, saskaņā ar Līguma nosacījumiem, bija pienākums nodrošināt Līgumā norādītājā maksājuma datumā savā kontā nepieciešamo naudas

summu, lai segtu nepieciešamos maksājumus, ko atbildētājs nenodrošināja, tādējādi, pieļāvis samaksas nokavējumu. Aizdevēja ar 15.08.2018.

samazināja piešķirto kredītlimita apmēru un ar rakstisku paziņojumu informēja atbildētāju, ka jāveic visa no Līguma izrietošo saistību izpilde.

Aizdevēja, pamatojoties uz 24.08.2018 cesijas līgumu, cedēja prasītājai prasījuma tiesības pret atbildētāju, kas izriet no Līguma, tajā skaitā visus

blakus prasījumus, un prasītāja ar 17.10.2018. paziņojumu par kreditora maiņu aicināja atbildētāju labprātīgi izpildīt saistības vai izteikt pamatotus

iebildumus par tām. Atbildētājs iebildumus nav cēlis, nav izrādījis interesi par parādsaistību dzēšanu ārpustiesas kārtībā un saistības nav izpildītas.

Atbildētāja kopējais parādsaistību apmērs pret prasītāju, kas izriet no Līguma, uz prasības pieteikuma sagatavošanas dienu ir 9720.58 euro

kopsummā.

Atbildētājam ir pienākums atmaksāt neatmaksāto pamatparādu, kuru atbildētājs nav samaksājis pēc piešķirtā kredītlimita samazināšanas un

minimālās iemaksas likmes palielināšanas, kā arī par saņemto kredītu ir pienākums maksāt līgumiskos lietošanas procentus. Savukārt no dienas, kad tika

samazināts piešķirtais kredītlimits un palielināta minimālās iemaksas likme, atbildētājam saskaņā ar Līguma noteikumiem ir pienākums maksāt līgumiskos

nokavējuma procentus, kas tiek aprēķināti no neatmaksātās pamatsummas. Atbildētājam ir pienākums maksāt līgumsodu, kas pielīgts saskaņā ar Līguma

noteikumiem par kavētiem maksājumiem par laika periodu līdz piešķirtā kredītlimita samazināšanai un minimālās iemaksas likmes palielināšanai.

[II] Ar Rēzeknes tiesas tiesneses 2021.gada 4.janvāra lēmumu, pamatojoties uz Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 10.pantu un

Ministru kabineta 2020.gada 6.novembra rīkojuma Nr.655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” 5.19.punktu, nolemts izskatīt lietu rakstveida

procesā. Lietas dalībniekiem tika noteikts termiņš līdz 2021.gada 20.janvārim papildu paskaidrojumu un lūgumu sniegšanai, kuri tiesā saņemti netika

(lietas 41.-42.lapa).

Motīvu daļa

Pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.

No lietas materiāliem redzams, ka pamatojoties uz atbildētāja 2018.gada 3.aprīļa iesniegumu, starp atbildētāju un AS „Citadele banka”

09.04.2018. tika noslēgts līgums par kredītlimita piešķiršanu 3000 euro apmērā pie norēķinu konta Nr. /konta numurs/ (lietas 9.-10.lapa). Atbilstoši

līguma nosacījumiem, piešķirtais kredītlimits netiek ieskaitīts atbildētāja kontā, bet ir kredītlīnija, kas piesaistīta atbildētāja maksājumu kartei vai kontam,

atļaujot atbildētājam izmantot aizdevējas naudas līdzekļus maksājumiem ar attiecīgo karti vai kontu aizdevējas piešķirtā kredītlimita ietvaros.

Faktu, ka atbildētājs ir izmantojis aizdevējas viņam piešķirto kredītlimitu, apliecina lietā esošais atbildētāja bankas konta izraksts (lietas 15.-

17.lapa).

15.04.2018., atbilstoši Līguma 4.1.punkta nosacījumiem, atbildētājs, izmantojot distances saziņas līdzekli (internetbankas pakalpojumus),

palielināja kredītlimitu uz 5000 euro (lietas 11.-14.lapa). Tādējādi starp pusēm ir noslēgts distances līgums Patērētāju tiesību aizsardzības līkuma

10.panta izpratnē. Atbildētājs internetbankā ir apstiprinājis Līguma nosacījumus, tādējādi viņam ir pienākums izpildīt ar Līgumu uzņemtās saistības.

Saskaņā ar Līguma speciālajiem noteikumiem atbildētājam par izmantoto kredītlimitu jāmaksā lietošanas procenti - 28.9% gadā, nokavējuma

procenti - 64.9% gadā. Procentu likme par neatļautu negatīvu atlikumu (līgumsods) ir 0.175% dienā. Ikmēneša maksājuma datums Līgumā noteikts katra

mēneša 15.datums (lietas 9.-10.lapa).

Saskaņā ar Līguma 2.1. un 2.2. punktu, kredītlimita līgums uzskatāms par noslēgtu ar brīdi, kad to parakstījuši klients un banka; kredītlimits ir

piešķirts ar brīdi, kad banka palielina konta pieejamo atlikumu par bankas piešķirto kredītlimita summu (lietas 9.lapa).

Ar atbildētāja konta pārskatu un prasības pieteikumam pievienoto prasības summas aprēķinu apstiprinās prasības pieteikumā norādītais apstāklis,

ka atbildētājs ir sācis izmantot piešķirto kredītlimitu un ikmēneša iemaksas netika veiktas (lietas 15.-17., 33.lapa).

Saskaņā ar Līguma 5.2.punktu, sākot ar nākošo kalendāro mēnesi pēc kredīta lietošanas uzsākšanas klientam obligāti ne retāk kā vienu reizi

mēnesī (līdz 15.datumam) līdz Norēķinu dienai jāveic minimālās iemaksas summas ieskaitīšana kontā.

Līguma 1.nodaļā pie lietotajiem terminiem noteikts, ka nokavējuma procenti ir procentuāla atlīdzība, kas atbildētājam jāmaksā, ja viņš nav

nodrošinājis savā kontā minimālo iemaksas summu. Minimālā iemaksas summa ir naudas summa, kas tiek aprēķināta no faktiski izlietotās naudas

summas, reizinot ar minimālās iemaksas likmi, kas noteikta 5 procenti.

Līguma 5.nodaļā noteikts, ka atbildētājam par izmantoto kredītlimita daļu ir pienākums maksāt kredīta jeb lietošanas procentus par katru

aizdevuma izmantošanas dienu. Ja līdz norēķinu dienai atbildētājs nav samaksājis minimālās iemaksas summu, tad atbildētājam ir pienākums maksāt

nokavējuma procentus (līguma 5.3.punkts). Savukārt procenti par neatļautu negatīvu atlikumu (līgumsods) jāmaksā, sākot ar dienu, kad šāds atlikums

radies, līdz dienai, kad naudas summa samaksāta (līguma 5.4.punkts).

Piešķirtā kredītlimita termiņš noteikts Līguma 3.nodaļā, jeb atbildētājam ir tiesības lietot kredītu kredītlimita ietvaros vienu gadu no dienas, kad

banka to piešķīrusi. Savukārt, aizdevējs patur tiesības to vienpusējā kārtā nepagarināt uz nākamo termiņu. Tādējādi, ievērojot iepriekšminēto,

atbildētājam bija pienākums nodrošināt Līgumā norādītājā maksājuma datumā savā kontā nepieciešamo naudas summu, lai segtu nepieciešamos

maksājumus, ko atbildētājs nenodrošinājis, līdz ar ko pieļāvis samaksas kavējumu.

No Līguma 4.2.4.punkta izriet, ka aizdevējs, informējot atbildētāju, ir tiesīgs vienpusēji samazināt piešķirto kredītlimita apmēru un palielināt

minimālās iemaksas likmi, ja atbildētājs Līguma darbības laikā ir pieļāvis samaksas nokavējumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1589.pantu vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu, vai kad to

zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.

Ņemot vērā, ka atbildētājs nenodrošināja nepieciešamo naudas summu iemaksu norēķinu kontā, proti, pieļāva samaksas nokavējumu, aizdevēja ar

25.07.2018. atcēla piešķirto kredītlimita apmēru un ar rakstisku paziņojumu informēja atbildētāju, ka līdz 2018.gada 15.augustam viņam jāveic visa no

Līguma izrietošo saistību izpilde (lietas 18.-19.lapa).

Līdz ar to, ar 25.07.2018. paziņojumu tika izbeigts starp pusēm noslēgtais Līgums, atceļot piešķirto kredītlimitu un par galīgā norēķina dienu tika

noteikts 15.08.2018.

Pušu noslēgtais līgums atbilst Civillikuma 1934.panta nosacījumiem, kas nosaka, ka ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu

lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.

Civillikuma 1756., 1946.panti nosaka, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai arī uz likumu. Procenti par

aizdevumu dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti.

Ar lietas materiāliem ir pierādīts, ka atbildētājs līdz noteiktajai galīgai norēķina dienai nav izpildījis saistības un nav veicis pilnīgu norēķinu.

Civillikuma 1402.pants nosaka, ka no tiesiska darījuma rodas saistību tiesības, kuras saskaņā ar 1732.pantu aizsargājamas tiesas ceļā. Saskaņā ar

Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās

izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus. Civillikuma 1590.pants nosaka, ka katrai pusei

ir pret otru prasības tiesības par līguma izpildīšanu.

Ņemot vērā minēto, no atbildētāja prasītāja labā piedzenama neatmaksātā kredīta summa 4855.58 euro, procenti par kredīta lietošanu par

periodu no 09.04.2018. līdz 15.08.2018. 376.58 euro, procenti par kredīta lietošanu par kavēto summu par periodu no 09.04.2018. līdz 15.08.2018.

167.69 euro; lietā ir prasītāja aprēķins (lietas 33.lapa).

Prasītāja prasījums par līgumsoda piedziņu apmierināms arī pilnībā.

Saskaņā ar Civillikuma 1716. panta pirmo daļu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār,

nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Līgumsods par saistību neizpildi vispār ir konkrēti noteikta naudas summa vai cita mantiska

vērtība, kuru nedrīkst noteikt vairākkārtīgu (atkārtotu) vai pieaugošu maksājumu vai devumu veidā. Līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai

neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Ņemot vērā to, ka atbildētājs kavēja Kredītlimita noteikumos noteikto maksājumu samaksas termiņus un pamatojoties uz līguma 1.17. un

5.4.punktiem, prasītājs aprēķināja atbildētājam līgumsodu 0,175% apmērā par kredītlimita pārtēriņu, sākot ar dienu, kad kredītlimita pārtēriņš

izveidojies, līdz dienai (to neieskaitot), kad pārtērētā naudas summa tiek atmaksāta.

Atbildētājam aprēķinātais līgumsods par laika periodu no 09.04.2018. līdz 15.08.2018. ir 9.42 euro; ir prasītāja aprēķins (lietas 33.lapa).

Ņemot vērā augstākminēto, tiesa uzskata, ka ir likumīgs pamats piedzīt no atbildētāja prasītāja labā līgumsodu 9.42 euro apmērā.

Par maksājumu kavējumiem prasītājs aprēķināja atbildētājam līgumiskos nokavējuma procentus pēc galīgās norēķina dienas, kuri par laika periodu

no 15.08.2018. līdz 15.01.2020. ir 4311.31 euro.

Tiesas skatījumā prasītāja prasījums piedzīt no atbildētāja nokavējuma līgumiskos procentus pēc galīgā norēķina dienas, saskaņā ar Līguma

noteikumu 1.14., 5.3.punktu par laika periodu no 15.08.2018. līdz 15.01.2020. 4311.31 euro, nav likumīgi pamatots, līdz ar to ir noraidāms pilnīgi

sekojošo apsvērumu dēļ.

Saskaņā ar Līgumā noteikto nokavējuma procentu likme ir 64.9 % gadā.

Tiesības vienpusēji atkāpties no kredīta līguma un pieprasīt tūlītēju parāda atmaksu noteiktas ar Līguma vispārējo noteikumu 7.3.6. punktu (lietas

10.lapa).

Konstatēts, ka prasītājs ar 25.07.2018. paziņojumu izbeidza ar atbildētāju noslēgto Līgumu, atceļot piešķirto kredītlimitu un par galīgā norēķina

dienu noteica 15.08.2018., kā arī pieprasīja veikt parāda summas samaksu (lietas 18.lapa).

Līdz ar to, ar 2018.gada 15.augustu Līgums atzīstams par izbeigtu (Civillikuma 1589.pants), iestājas atbildētāja pienākums veikt pilnīgu Līgumā

paredzēto nesamaksāto naudas summu atmaksu.

Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 1.panta 3.punktu, atbildētājs atzīstams par patērētāju. Patērētāju tiesību aizsardzības likuma

6.panta vienpadsmitā daļa noteic, ka tiesa, izšķirot strīdu vai veicot citas no ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja un patērētāja noslēgtā līguma

izrietošās procesuālās darbības, izvērtē līguma noteikumus un strīda atrisināšanai attiecībā uz patērētāju nepiemēro līgumā ietvertos netaisnīgos

noteikumus.

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta trešajā daļā noteikts, ka līguma noteikums, kuru līgumslēdzējas puses savstarpēji nav apspriedušas, ir

netaisnīgs tikai tad, ja tas pretēji labticīguma prasībām rada būtisku neatbilstību līgumā noteiktajās līgumslēdzēju pušu tiesībās un pienākumos par sliktu

patērētājam.

Puses noslēgušās standartlīgumu, kas sastādīts iepriekš, līdz ar to atbildētājam nav bijis iespējams ietekmēt attiecīgā līguma noteikumus un tie

uzskatāmi par savstarpēji neapspriestiem.

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta trešās daļas 4.apakšpunkts noteic, ka par netaisnīgu līguma noteikumu uzskatāms noteikums, kas

uzliek patērētājam, kurš neizpilda vai nepienācīgi izpilda līgumsaistības, neproporcionāli lielu līgumsodu vai citu kompensāciju par līgumsaistību neizpildi

vai nepienācīgu izpildi salīdzinājumā ar līgumsaistību neizpildīšanas vai nepienācīgas izpildīšanas radīto zaudējumu vai ņemot vērā citus apstākļus.

Civillikuma 1.pants par tiesību izlietošanu un pienākumu pildīšanu pēc labas ticības pēc būtības saistāms ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma

5.pantu par līgumslēdzēju pušu tiesisko vienlīdzību.

Augstākās tiesas 2017.gada 29.septembra spriedumā SKC-256/2017 norādītas sekas, kādas iestājas, ja aizdevējs vienpusēji atkāpjas no līguma,

proti, aizņēmējam tiek anulēti viņam labvēlīgi aizdevuma noteikumi, kas savukārt nozīmē to, ka atlikusī aizdevuma summa jāatmaksā salīdzinoši īsā laika

posmā, ar kreditora atkāpšanos no līguma notiek paātrināta norēķināšanās par atlikušo parādu, kas līdz samaksai turpina pastāvēt. Vienlaikus vairs

nedarbojas līguma noteikumi nedz par aizdevuma izmantošanu, nedz ikmēneša iemaksām, nedz kredīta dzēšanas termiņiem, nedz pielīgtajiem procentiem

par kavējumu un līgumsodiem par termiņu neievērošanu.

Judikatūrā norādītās līguma izbeigšanas sekas iestājās arī atbildētājam, jo nekavējoties bija jāsamaksā visa parāda summa.

Minētais apstiprināts arī ar Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta atziņām 2013. gada 30.janvāra spriedumā lietā Nr.

SKC-644/2013, 2018.gada 21.februāra spriedumā lietā SKC-53/2018, 2018.gada 29.janvāra spriedumā lietā SKC-59/2018, 2016.gada 16.februāra

spriedumā lietā Nr. SKC-75/2016.

Atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta vienpadsmitajai daļai, netaisnīgie Līguma noteikumi par nokavējuma procentu samaksu pēc

galīgā norēķina dienas nav piemērojami un prasība šajā daļā ir noraidāma.

Civillikuma 1756.pants nosaka, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Civillikuma 1764.pants nosaka, ka visādos mantiskos darījumos un aktos, kas nodibina pienākumu maksāt procentus, atļauts nolīgt procentus,

kuru apmēru var noteikt līdzēji savstarpēji vienojoties, bet vienpusējos aktos - to izdevējs pēc sava ieskata, ciktāl likums neparedz aprobežojumus šajā

ziņā.

Par cik nokavējuma procenti bija nolīgti Līgumā, tie ir līgumiskie procenti. Prasītājam izbeidzot Līgumu (atceļot kredītlimita piešķiršanu), zudis arī

pamats līgumiskās nokavējumu procentu likmes piemērošanai, jo, lai prasītu līgumiskos procentus, nepieciešama līguma pastāvēšana, ar kuru blakus

prasījums ir pamatots.

Prasītājs izvēlējās izbeigt līgumu, līdz ar to iestājās līguma izbeigšanas sekas – tiesības prasīt atmaksāt aizdotās summas ar lietošanas procentiem. Tā

ka līgumiskās attiecības jau nepastāv, šī parāda samaksas nokavējuma gadījumā iestājās likumā paredzētās nokavējuma sekas - saskaņā ar Civillikuma

1759.pantu procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu

bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Civillikuma 1765.panta pirmā daļa nosaka, ka tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Līdz ar to, no Līguma izbeigšanas dienas, prasītājam palika tiesības prasīt tikai likumiskos procentus – 6% gadā sakarā ar atbildētāja nokavējumu

(Civillikuma 1652.pants, 1759.pants), par laika periodu no 15.08.2018. līdz 15.01.2020. (kā norādīts prasības pieteikumā), aprēķinu veicot no

pamatparāda summas 4855.58 euro. Likumisko procentu summa ir 413.46 euro (4855.58 euro x 6%/365 x 518 kavētās dienas).

Ievērojot iepriekš minēto, atbildētāja kopējais parādsaistību apmērs pret prasītāju, kas izriet no Līguma, uz lietas izskatīšanas dienu ir 5822.73

euro, ko veido neatmaksātā kredīta summa 4855.58 euro, procenti par kredīta lietošanu 376.58 euro no 09.04.2018. līdz 15.08.2018., līgumsods 9.42

euro no 09.04.2018. līdz 15.08.2018.; procenti par kredīta lietošanu (par kavēto summu) 167.69 euro no 09.04.2018. līdz 15.08.2018., likumiskie

nokavējuma procenti pēc galīgās norēķina dienas 413.46 euro no 15.08.2018. līdz 15.01.2020.

No lietas materiāliem izriet, ka 2018.gada 24.augustā starp AS “Citadele banka” kā cedentu un prasītāju kā cesionāru tika noslēgts Cesijas līgums,

saskaņā ar kuru AS “Citadele banka” savas prasījuma tiesības, kas izriet no starp AS “Citadele banka” un atbildētāju 09.04.2018. noslēgtā Līguma par

kredītlimita piešķiršanu, cedēja (nodeva) prasītājai. Savukārt, Cesijas līgumā 1.2.punktā minētajā sarakstā ietvertās prasības pret parādniekiem tiek

cedētas ar visām no prasībām izrietošām galvenajām un blakus saistībām un blakus prasījumiem, tajā skaitā līgumsodiem, pielīgtiem un likumiskajiem

procentiem [..] (lietas 20.lapa).

No iepriekš minētā Cesijas līguma 1.pielikuma izraksta redzams, ka AS „Citadele banka” ir cedējusi prasītājai savas prasījuma tiesības pret

atbildētāju, kas izriet no 09.04.2018. Līguma par kredītlimita piešķiršanu (X Karte), pamatsummas 4855.58 euro, bankas komisijas 143.70 euro,

procentiem par kredīta lietošanu 376.58 euro, procentiem par kredīta lietošanu par kavēto summu 167.69 euro, līgumsoda 9.42 euro, ar galīgā

norēķina dienu – 15.08.2018. (lietas 21.lapa).

Saskaņā ar Civillikuma 1793.panta 3.punktu prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu cesiju, kura notiek pēc tiesiska darījuma, vienalga,

vai kreditors to noslēdzis uz likumiska pienākuma pamata, vai labprātīgi. Civillikuma 1798.pantā noteikts, ka par cesijas priekšmetu var būt visādi

prasījumi, vienalga, vai tie izriet no līguma, vai no neatļautas darbības, starp tiem arī tādi, kuriem vēl nav iestājies termiņš, kā arī nosacīti un pat nākami un

nedroši.

Izvērtējot lietas materiālos esošos dokumentus, tiesa secina, ka prasītājs ieguvis prasījuma tiesības pret atbildētāju, par ko atbildētājam

17.10.2018. ir paziņots (lietas 22.-23.lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un

piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru. Procenti Civilprocesa likuma 195.panta izpratnē ir atlīdzība par svešas (jau

piespriestas prasītāja labā) naudas lietošanu. Civillikuma 1765.panta pirmā daļa nosaka, ka tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos

procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Ņemot vērā augstākminēto, tiesa uzskata, ka ir likumīgs pamats noteikt prasītājas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma

dienai) saņemt likumiskos procentus – 6% gadā no parāda pamatsummas 4855.58 euro. Procentu pieauguma aprobežojums paredzēts Civillikuma

1763.pantā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.

Prasība tiek apmierināta 59.90% apmērā, līdz ar to no atbildētāja prasītājas labā piedzenama samaksātā valsts nodeva 361.44 euro un ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi 3.22 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, [..] un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms nekavējoties.

Tiesa atzīst, ka atbildētājam nosakāms desmit dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 189., 193., 195., 204.1 pantu, tiesa

no s pri e da

prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu ārvalsts komersantam PlusPlus Baltic OU, reģistrācijas Nr.12273105, parādu

4855.58 euro, līgumsodu par periodu no 09.04.2018. līdz 15.08.2018. 9.42 euro; procentus par kredīta lietošanu par periodu no 09.04.2018. līdz

15.08.2018. 376.58 euro, procentus par kredīta lietošanu par kavēto summu par periodu no 09.04.2018. līdz 15.08.2018. 167.69 euro; likumiskos

nokavējuma procentus par laika periodu no 15.08.2018. līdz 15.01.2020. 413.46 euro; kā arī valsts nodevu 361.44 euro apmērā un ar lietas

izskatīšanu saistītos izdevumus 3.22 euro apmērā, pavisam kopā 6187.39 euro (seši tūkstoši simts astoņdesmit septiņi euro 39 centi), samaksu veicot

ārvalsts komersanta PlusPlus Baltic OU kontā Nr.LV76HABA0551041569842, AS “Swedbank”.

Atzīt ārvalsts komersanta PlusPlus Baltic OU, reģistrācijas Nr.12273105, tiesības saņemt n o /pers. B/, personas kods /personas kods/,

likumiskos procentus - 6 (sešus) procentus gadā no neatmaksātā aizdevuma pamatparāda summas (4855.58 euro), no sprieduma stāšanās likumīgā

spēkā un termiņa tā labprātīgai izpildei notecēšanas līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai), ievērojot Civillikumā noteikto procentu pieauguma

aprobežojumu.

Noraidīt prasību daļā par līgumisko nokavējuma procentu piedziņu pēc galīgās norēķina dienas par laika periodu no 15.08.2018. līdz

15.01.2020. 4311.31 euro apmērā.

Noteikt atbildētājam termiņu sprieduma labprātīgai izpildei desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no sprieduma pieejamības datuma (2021.gada 26.februāra) Latgales apgabaltiesā,

iesniedzot apelācijas sūdzību Rēzeknes tiesā.

Tiesnese I.Marnauza