Court convicted defendant of child support evasion under Criminal Law Art. 170 and imposed a fine.

Lietas arhīva Nr. K69-0170-24/21

ECLI:LV:KURT:2024:0522.11250035222.1.S

Kurzemes rajona tiesa

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Talsos 2024.gada 22.maijā

Tiesa šādā sastāvā: tiesnesis A.Jēkabsons,

piedaloties prokurorei A.Blasei,

aizstāvim J.Muceniekam,

atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu /pers. B/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 170.panta.

Aprakstošā daļa

[1]Apsūdzētais/pers. B/ izvairījās no kompetentas valsts iestādes nolēmuma pildīšanas, ar kuru uzlikts pienākums apgādāt un dot uzturu saviem

bērniem.

Ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas 2018.gada 6.marta lēmumu Nr.1- 8/66606-2884 nolemts izmaksāt /pers. D/ uzturlīdzekļus bērnu

/pers. E/, dzimuša /gads/, un /pers. F/, dzimuša /gads/, uzturam 114 EUR apmērā ik mēnesi katram. Mainoties normatīvajos aktos noteiktajam no fonda

izmaksājamam uzturlīdzekļu apmēram, uzturlīdzekļus izmaksāt atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam apmēram katram bērnam. Uzturlīdzekļu izmaksu

veikt līdz brīdim, kamēr bērns sasniedz pilngadību, ja vien līdz pilngadības sasniegšanai nav zudis tiesiskais pamats uzturlīdzekļu izmaksai. Uzlikts par

pienākumu parādniekam viņa vietā no fonda izmaksāto uzturlīdzekļu un par tiem aprēķināto likumisko procentu maksājumus veikt fondā.

Apsūdzētais zinot, ka ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas lēmumu viņam uzlikts pienākums bērnu uzturam maksāt uzturlīdzekļus, kuri

viņa vietā izmaksāti no fonda līdzekļiem, apzinoties, ka bērniem tiek maksāti uzturlīdzekļi viņa vietā, laikā no 2021.gada 21.maija līdz 2022.gada

11.novembrim, būdams nodarbināta persona un ienākumu guvējs, no gūtajiem ienākumiem bērniem uzturlīdzekļus labprātīgi un noteiktajā apmērā

nemaksāja. Tādā veidā Apsūdzētais ilgstoši izvairījās no kompetentas valsts institūcijas nolēmuma pildīšanas, ar kuru viņam uzlikts pienākums apgādāt

savus bērnus un dot tiem uzturu.

Ar savām darbībām apsūdzētais /pers. B/ izdarīja Krimināllikuma 170.pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Motīvu daļa

[2]Tiesas izmeklēšanā apsūdzētais savu vainu Krimināllikuma 170.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā neatzina.

Neskatoties uz to, ka apsūdzētais savu vainu viņam inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā neatzina, tiesa atzīst, ka noziedzīga nodarījuma, kas

paredzēts Krimināllikuma 170.panta sastāva esamība ir pierādīta un pastāv Kriminālprocesa likuma 520.pantā paredzētais pamats notiesājoša sprieduma

taisīšanai.

Šādu secinājumu tiesa izdara pēc tiesas izmeklēšanā pārbaudītiem pierādījumiem, rakstveida pierādījumu izvērtēšanas saistībā ar izvirzīto apsūdzību

un apsūdzētā versiju savai aizstāvībai.

[3]Kriminālprocesa likuma 512.panta otrajā daļā noteikts, ka tiesa spriedumu pamato ar pierādījumiem, kuri pārbaudīti tiesas sēdē, rakstveida

pierādījumiem un dokumentiem, kuri norādīti lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai, vai ar pierādījumiem, kurus saskaņā ar šā likuma 125.panta

noteikumiem nav nepieciešams pārbaudīt.

[3.1]Apsūdzētais tiesas sēdē liecināja, ka laika periodā no 2021.gada 21.maija līdz 2022.gada 11.novembrim pilnā apmērā rūpējies par saviem

dēliem /pers. F/ un /pers. E/, kā arī viņus uzturējis lielākā apmērā, nekā to ir nodrošinājusi dēlu māte. Norāda, ka tā ir viņa bijušās sievas /pers. D/

subjektīvā atriebība un vēlēšanās viņam kaitēt. /pers. D/ savus ļaunos nodomus pret viņu ir paudusi tik tālu, ka tiesas sēdē sniedza apzināti nepatiesas

liecības, būdama brīdināta par kriminālatbildību par apzināti nepatiesu liecību sniegšanu. Norāda, ka viņam izvirzītā apsūdzība ir nepamatota un

izmeklēšana šajā lietā ir notikusi ļoti pavirši un formāli. Apsūdzētais ir veicis precīzu uzskaiti par to, cik daudz laika apsūdzībā norādītājā laika periodā pie

viņa bija abi dēli. Kad bērni pie viņa dzīvoja, viņš rūpējies par bērniem: gādāja bērniem uzturu, nodrošināja bērniem dzīvesvietu atsevišķā istabā savā

mājā, nodrošināja bērnus ar apģērbu, apaviem, nodrošināja bērniem veselības aprūpi, izglītības iespējas, iesaistījis dēlus gan saimniecības darbos

(piemēram, zāles pļaušana, malkas ciršana, makšķerēšana un citi saimniecības darbi atbilstoši dēlu interesēm un spējām), izklaides pasākumos (dažādu

svētku kopīga svinēšana), gan lietderīgās aktivitātēs, kas patīk dēliem (medības, gatavošanās medībām). Apsūdzība ir par laika periodu no 2021.gada

21.maija līdz 2022.gada 11.novembrim, proti, par 540 dienām, no kurām 348 dienas (jeb aptuveni no 64,44% no visām dienām) abi dēli dzīvojuši pie

viņa. Kopā 2021.gadā abi dēli pie viņa dzīvojuši 151 dienu, kas ir vairāk kā puse (aptuveni 67,11%) no apsūdzībā norādītajām 225 dienām 2021.gadā.

Kopā 2022.gadā abi dēli pie viņa dzīvojuši 197 dienas, kas ir vairāk kā puse (ap 62,54%) no apsūdzībā norādītajām 315 dienām 2022.gadā. 2021.gadā

un 2022.gadā abi dēli no 15.jūnija līdz 31.decembrim regulāri piedalījās tīklu likšanā Vilgāles ezerā (rītos un vakaros), kā arī piedalījās zivju pirmapstrādē

un kūpināšanā. Laikā, kad abi dēli dzīvojuši pie mātes, viņi kopā ar saviem draugiem daudz laika pavadījuši apsūdzētā dzīvesvietā, ejot pirtiņā un

izmantojot kublu. Tajās dienās, kad apsūdzētais vadījis dzinējmedības, bērni jau iepriekšējā vakarā bija pie viņa mājās, lai palīdzētu sagatavot zupu vai

burgerus mednieku kolektīva pusdienām. Laikā, kad abi dēli dzīvoja pie mātes, kopā ar apsūdzēto bieži brauca uz viņu ģimenes draugu svinībām un

pasākumiem. No minētā faktisko apstākļu uzskaitījuma ir konstatējams, ka apsūdzētais godprātīgi rūpējies par saviem dēliem. Nodrošinājis abiem dēliem

uzturu, ēdienu, apģērbu, mājokli, izklaidi, veselības aprūpi, izglītību un audzināšanu vairāk nekā viņu māte /pers. D/. Bērnu uzturs nav formāls tēva

maksājums uz bērnu mātes kredītiestādes kontu, lai viņa varētu šos līdzekļus tērēt pēc saviem ieskatiem. Apsūdzībā norādītājā laika posmā apsūdzētais

pilnā apmērā nodrošinājis savus dēlus ar uzturu un apģērbu. Lūdz tiesu viņu pilnībā attaisnot, jo nav veicis Krimināllikuma 170.pantā noteiktās darbības.

[3.2]Liecinieces/pers. D/ liecības apstiprina, ka apsūdzībā norādītā laikā un vietā apsūdzētais izvairījās no kompetentas valsts iestādes nolēmuma

pildīšanas, ar kuru uzlikts pienākums apgādāt un dot uzturu saviem bērniem. 2017.gadā kopdzīve tika pārtraukta ar apsūdzēto, viņš atstāja bērnus un

ģimeni ar parādsaistībām. Pēc kopdzīves pārtraukšanas apsūdzētais bērniem uzturlīdzekļus nemaksāja, tādēļ viņa vērsās Uzturlīdzekļu garantijas fonda

administrācijā. 2018.gadā lieciniece iesniedza tiesā prasību par laulības šķiršanu. Apsūdzētais vērsās bāriņtiesā, lai atņemtu viņai bērnus. 2019.gadā

laulība tika šķirta. Apsūdzētais noskaņoja bērnus pret liecinieci, izdarīja psiholoģisku un emocionālu spiedienu uz bērniem. 2019.gada 12.februārī

apsūdzētais un lieciniece vienojās par bērnu uzturlīdzekļu maksāšanu valstī noteiktajā minimālajā apmērā. Tomēr vienošanās netika pildīta, lieciniece

bērnus audzināja, uzturēja viena. 2020.gadā apsūdzētais abus dēlus nedēļas nogalēs ņēma pie sevis uz medībām, bet drēbes, izglītību, veselības

izdevumus, pārtiku nodrošināja tikai lieciniece. 2021.gadā Covid laikā abi bērni mācījās attālināti un lieciniece bija vienīgā, kas viņus uzturēja. Bērni

nedēļas nogalēs brauca pie apsūdzētā, lai palīdzētu saimnieciskos darbos. Atgriežoties mājās, bērni bija iekavējuši mācības, kuras pēc tam nācās

nokārtot. Bērni bija teicamnieki, bet Covid laikā bērni mācības bija atstājuši novārtā. Liecina, ka bija periodi, kad pie apsūdzētā bērni palika divas

nedēļas, pēc tam divas nedēļas pie liecinieces, bet vēlāk apsūdzētais ilgstoši atkal aizmirsa par bērniem. Lieciniece ar apsūdzēto nekomunicē. Parasti

bērni ieradās pie apsūdzētā tikai tad, kad viņam vajadzēja palīdzību darbos(lētais darba spēks). 2021.gadā Covid laikā apsūdzētais neuzturēja bērnus,

nepirka apavus, apģērbu. Apsūdzībā norādītajā laika posmā lieciniece pati bērniem pirkusi ziemas apavus un apģērbu. 2022.gada maija mēnesī

bāriņtiesas apsekošanas aktā norādīts, ka apsūdzētā dzīvesvietā bērniem netika nodrošināts viss nepieciešamais - gulta, datortehnika. Norāda, ka

apsūdzētais pret bērniem ir emocionāli vardarbīgs, manipulē ar bērniem, noskaņo bērnus pret liecinieci.

[3.3]Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 110.panta 3.daļas 2.punktu, liecinieks /pers. E/ izmantoja savas tiesības neliecināt tiesā pret saviem

tuviniekiem – tēvu un māti.

[3.4]Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 110.panta 3.daļas 2.punktu, liecinieks /pers. F/ izmantoja savas tiesības neliecināt tiesā pret saviem

tuviniekiem – tēvu un māti.

[3.5]Liecinieces/pers. H/ liecības apstiprina, ka viņa ir apsūdzētā kaimiņiene, dzīvo aptuveni 200 m attālumā no apsūdzētā. Ikdienā redzējusi, ka

apsūdzētais bija bieži kopā ar saviem dēliem, rūpējies par tiem.

[3.6]Liecinieces/pers. I/ liecības apstiprina, ka viņa ir apsūdzētā māsa. Ar apsūdzēto un viņa dēliem kontaktējas bieži. Vedusi bērnus arī uz skolu.

Apsūdzētais vienmēr ir rūpējies par saviem dēliem gan ar apģērbu, gan ar friziera pakalpojumiem, gan ar izklaides braucieniem. Laika periodā no

2021.gada maija līdz 2022.gada novembrim bērni ir gan pie mātes, gan pie tēva. Bērniem ir iekārtota atsevišķa istaba ar gultām, skapi, galdu,

grāmatplauktu. Apsūdzētais vienmēr pirka bērniem kvalitatīvas drēbes. Bērni ir minējuši, ka mammai nav naudas. Apsūdzētais pārtrauca uzturlīdzekļu

samaksu, jo pilnvērtīgi rūpējies par dēliem.

[3.7]Liecinieka/pers. J/ liecības apstiprina, ka viņš ir apsūdzētā kaimiņš. Kopā ar apsūdzēto pavadījis brīvo laiku, kopā svinējuši ģimenes svētkus,

Līgo dienu, Ziemassvētkus. Apsūdzētā dēli piedalījušies medībās kā dzineji. Apsūdzētais vienmēr rūpējies par saviem dēliem, nodrošinājis ēdienu un

apģērbu. 2022.gadā apsūdzētais lūdzis aizdod naudu, lai varētu bērniem nopirkt visu nepieciešamo skolai. Uzskata, ka bērni apģērbti ar kvalitatīvām

drēbēm, aprūpēti, ko nodrošina tikai apsūdzētais.

[3.8]Liecinieces/pers. K/ liecības apstiprina, ka viņa ir apsūdzētā kaimiņiene. Apsūdzības laika periodā pie apsūdzētā nav bijusi ciemos. Braucot

garām apsūdzētā dzīvesvietai, bieži redzējusi bērnus, kuri pļauj zāli, brauc ar riteņiem. Ar bērnu māti /pers. D/ bijušas draudzenes līdz 2021.gadam, kad

konflikts sanācis dēļ naudas.

[3.9]Liecinieces/pers. L/ liecības apstiprina, ka viņa ir apsūdzētā sievasmāte. Dzīvo aptuveni 25 km attālumā no apsūdzētā. Apsūdzētā dēli

braukuši ciemos arī pie viņas. Apsūdzētais katru gadu gādā apģērbu bērniem uz 1.septembri. Svētkus bērni vienmēr svinēja kopā ar apsūdzēto.

[3.10]Uzturlīdzekļu garantijas fonda administrācijas (turpmāk – fonda administrācija) iesniegums Valsts policijas Kurzemes reģiona

pārvaldei(l.3.lpp.) un 2018.gada 6.marta Uzturlīdzekļu garantijas fonda administrācijas lēmums Nr.1-8/66606-2884 par uzturlīdzekļu izmaksu(l.4.,

5.lpp.) apstiprina, ka 2017.gada 9.novembrī /pers. D/ iesniegusi uzturlīdzekļu izmaksas iesniegumu Uzturlīdzekļu garantijas fonda administrācijā. Fonda

administrācija nolēmusi, sākot no 2017.gada 9.novembra, izmaksāt /pers. D/ Apsūdzētā vietā uzturlīdzekļus bērniem /pers. E/ 114.00 EUR apmērā un

/pers. F/ 114.00 EUR apmērā, bet mainoties normatīvajos aktos noteiktajam no fonda izmaksājamam uzturlīdzekļu apmēram, uzturlīdzekļus izmaksāt

atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam apmēram, līdz brīdim, kamēr bērni sasniedz pilngadību, ja vien līdz pilngadības sasniegšanai nebūs zudis

tiesiskais pamats uzturlīdzekļu izmaksai. Fonda administrācija brīdinājusi Apsūdzēto, ja nepildīs ar šo lēmumu uzlikto pienākumu un uzturlīdzekļi viņa vietā

tiks izmaksāti no Uzturlīdzekļu garantiju fonda, viņa parāds Uzturlīdzekļu garantiju fondam par viņa vietā izmaksātajiem uzturlīdzekļiem un likumiskajiem

procentiem tiks piedzīts piespiedu kārtā.

[3.11]Izziņa apstiprina, ka Uzturlīdzekļu garantijas fonda administrācija izmaksu lietā Nr. 1/66606 no 2018.gada 26.marta līdz 2022.gada

25.oktobrim izmaksājusi uzturlīdzekļus /pers. D/ abu dēlu uzturam 14688,40 EUR(l. 6.lpp.)

[3.12]Kurzemes apgabaltiesas iecirkņa Nr.15 zvērināta tiesu izpildītāja S.Sproģes lietvedībā atrodas Uzturlīdzekļu garantijas fonda administrācijas

2018.gada 4.septembrī izdotais izpildrīkojums lietā Nr.1-3/66606-32525 par uzturlīdzekļu parāda piedziņu no apsūdzētā par labu Uzturlīdzekļu garantiju

fonda administrācijai. Apsūdzētais nav veicis nevienu maksājumu parāda dzēšanai(l.10.lpp.).

[3.13]2022.gada 16.novembra Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izziņa Nr.22.2-2.6/22698 pierāda, ka laika posmā no 2018.gada 1.marta

līdz 2022.gada 16.novembrim, apsūdzētais nav Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras uzskaitē kā pakalpojuma saņēmējs(l.12.-15.lpp.).

[3.14]Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas izziņā norādīts, ka /pers. B/ invaliditāte nav noteikta(l.17.lpp.).

[3.15]Kuldīgas novada pašvaldības aģentūras “Sociālais dienests” izziņā norādīts, ka laika posmā no 2018.gada 6.marta apsūdzētais nav vērsies

sociālajā dienestā, nav saņēmis sociālo pabalstu un sociālos pakalpojumus(l.19.lpp.).

[3.16]Nodarbinātības valsts aģentūras izziņā norādīts, ka apsūdzētais no 2018.gada 6.marta nav bijis reģistrēts kā bezdarbnieks, darba meklētāju

uzskaites un reģistrēto vakanču informācijas sistēmā(l.21.lpp.).

[3.17]Valsts ieņēmumu dienesta izdruka apliecina faktu, ka laikā, kad tika izdarīts noziedzīgais nodarījums, apsūdzētā rīcībā bija naudas līdzekļi,

īpašumi, ienākumi(l.22.-26.lpp.).

[3.18]Uzņēmumu reģistra izziņa apstiprina, ka apsūdzētais ir SIA “/nosaukums/” vienīgā amatpersona, dalībnieks un patiesā labuma guvējs,

apsūdzētais šo uzņēmumu izmanto saimnieciskās darbības veikšanai un ienākumu gūšanai(l.27.-30.lpp.).

[3.19]Zemesgrāmatas nodalījuma noraksti par nekustamo īpašumu piederību liecina, ka apsūdzētā rīcībā ir vairāki nekustamie īpašumi, kuru

īpašnieks ir viņam piederošais SIA “/nosaukums/(l.31.-57.lpp.).

[3.20]AS “/nosauk.B/”, AS “/nosauk.C/” un AS “/nosauk.D/” konta pārskati apstiprina, ka apsūdzētā rīcībā esošo bezskaidras naudas līdzekļu

aprite nenotiek Latvijas Republikā reģistrētajās bankās(l.63.-87.lpp.)

[3.21]2022.gada 27.aprīļa pirkuma līgums Nr.1-2022 starp SIA “/nosaukums/” kā pārdevēju un Snēpeles pagasta zemnieku saimniecību

“/nosauk.A/” kā pircēju pierāda, ka apsūdzētais ar viņam piederošā uzņēmuma starpniecību veicis darījumu ar nekustamo īpašumu, tādējādi viņa rīcībā

nonākuši naudas līdzekļi(l.88.-90.lpp.).

[3.22]Fonda administrācijas sniegtajā informācijā norādīts, ka 2021.gada 23.septembrī atkārtoti saņemts apsūdzētā iesniegums par uzturlīdzekļu

izmaksu bērnu /pers. F/ un /pers. E/ uzturam vecāka /pers. D/ vietā. 2021.gada 12.oktobrī fonda administrācija pieņēmusi lēmumu Nr.1-8/102255-

14489 par atteikumu izmaksāt uzturlīdzekļus /pers. B/ bērnu /pers. F/ un /pers. E/ uzturam vecāka /pers. D/ vietā. Vienlaikus fonda administrācija

informējusi, ka pamatojoties uz saņemto apsūdzētā elektroniskā pasta vēstuli, fonda administrācija lietā Nr.1-1/66606 uzsāka administratīvo procesu un

tiek izskatīts jautājums par iespējams, nepamatoti izmaksātiem uzturlīdzekļiem iesniedzējai /pers. D/(l.145.-151.lpp.).

[3.23]2021.gada 15.oktobra Kuldīgas novada bāriņtiesas protokolā telefonsarunā ar /pers. B/ par saskarsmi ar dēliem apstiprina, ka bāriņtiesa

ieteikusi apsūdzētajam aprunāties ar dēliem un noskaidrot viņu viedokli par nedēļas nogales pavadīšanu pie tēva. Norādot, ja nav iespējams vienoties ar

bērnu māti, tad ievērot tiesā noteiktās vienošanās nosacījumus vai arī vērsties tiesā, lai noslēgtu jaunu vienošanos. Apsūdzētais norāda, ka ar bērnu māti

nespēj komunicēt. Bāriņtiesa norāda apsūdzētajam, ka vispirms ir jāvienojas par uzturēšanās jautājumu, tad tikai risināt jautājumu par uzturlīdzekļu lietu.

Savukārt 2021.gada 15.oktobra Kuldīgas novada bāriņtiesas protokolā par uzturlīdzekļu izmaksas pārtraukšanu norādīts, ka apsūdzētais saņēmis

lēmumu no fonda administrācijas, ka uzturlīdzekļu izmaksa netiek pārtraukta, jo bērni ir tikai periodiski pie tēva. Apsūdzētais norādīja, ka bērni vienu

nedēļu ir pie viņa, bet otru nedēļu pie mātes. Skolas vajadzībām bērniem sapircis apģērbu 2000 EUR apmērā(l.157.-160.lpp.).

[4]Krimināllikuma 170.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāvs ir formāls un tas ir pabeigts ar brīdi, kad vainīgais izvairās no kompetentas

valsts institūcijas lēmuma pildīšanas, ar kuru uzlikts pienākums apgādāt savu bērnu un dot tam uzturu.

Izvairīšanās no šā pienākuma pildīšanas, kas apdraud bērna labklājības interesi, šā vārda plašākā nozīmē, ir sodāma saskaņā ar Krimināllikuma

170.panta nosacījumiem.

[4.1]No objektīvās puses izvairīšanās no uzturēšanas var izpausties kā tiešs atteikums pildīt ar tiesas nolēmumu vai ar kompetentas valsts

institūcijas lēmumu uzlikto pienākumu apgādāt un dot uzturu bērnam vai arī kā faktiska šo pienākumu nepildīšana, par ko var liecināt sistemātiska, ilgstoša

tiesas nolēmuma vai kompetentas valsts institūcijas lēmuma nepildīšana, nestrādājot vispār vai bieži mainot darba vai dzīvesvietu, reālo ienākumu slēpšana

vai daļēja uzrādīšana utt.

[4.2]Apsūdzētais ir persona, kurai ar kompetentas valsts institūcijas - Uzturlīdzekļu garantijas fonda administrācijas lēmumu uzlikts pienākums

apgādāt un dot uzturu saviem nepilngadīgajiem bērniem.

Apsūdzētais ir sasniedzis Krimināllikuma 11.pantā noteikto vecumu, no kura iestājas kriminālatbildība. Tāpat lietā nav ziņu, kas dotu pamatu

apšaubīt apsūdzētā rīcībspēju. Tādējādi apsūdzētais ir Krimināllikuma 170.pantā paredzētā noziedzīga nodarījuma subjekts.

[4.3]No subjektīvās puses Krimināllikuma 170.pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu var izdarīt tikai ar tiešu nodomu, kad vainīgais zina, ka ir

likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums vai kompetentas valsts institūcijas lēmums un nevēlas ievērot nolēmumā noteikto pienākumu.

Saskaņā ar Civillikuma 179.panta piekto daļu minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem, neatkarīgi no

viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa un to nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto minimālo mēnešalgu un bērna vecumu. Tas

nozīmē, ka vecāka pienākums dot uzturu savam bērnam izriet jau no likuma, t.i., neatkarīgi no tiesas vai kompetentas valsts iestādes lēmuma.

Kriminālatbildība tiek paredzēta gadījumos, kad šis ar likumu uzliktais pienākums netiek pildīts, un valsts iestāde – Uzturlīdzekļu garantiju fonda

administrācija – pienākumu papildus noteikusi ar savu lēmumu.

Apsūdzētais ilgstošā laika periodā, nepildīja ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas lēmumu uzlikto pienākumu un neveica uzturlīdzekļu

maksājumus bērnu uzturam, kaut gan strādāja algotu darbu un šajā laikā guva ienākumus, ar sava uzņēmuma starpniecību veica saimniecisko darbību, kā

arī iegādājās un atsavināja nekustamos īpašumus. Šādas rīcības rezultātā viņa vietā Uzturlīdzekļu garantiju fonds izmaksāja uzturlīdzekļus bērnu uzturam.

Pie tam faktiska pienākumu nepildīšana bērnu uzturēšanā nav aktīva darbība, bet gan bezdarbība, kas sevī ietver sistemātisku un ilgstošu

kompetentas valsts institūcijas lēmuma nepildīšanu, savu tiešo pienākumu ignorēšanu, iniciatīvas neizrādīšanu un neieinteresētību bērnu uzturēšanā, uzrādot

minimālus ienākumus, no kuriem nav iespējams veikt piedziņu.

Apsūdzētais sniedza pretrunīgas liecības, ka nodrošināja saviem bērniem uzturu un apģērbu, tajā skaitā medību inventāru, dārgas izklaides ierīces,

nedēļas nogalēs izmitinot bērnus savā mājā, piedaloties kopīgos izklaides pasākumos, taču tajā pašā laikā liecināja, ka viņa finansiālais stāvoklis nebija

tāds, lai maksātu uzturlīdzekļus fonda administrācijas lēmumā noteiktajā apmērā. Apsūdzētā liecības par apģērba iegādāšanos un uztura nodrošināšanu

abiem dēliem /pers.E/ un /pers. F/ tad, kad viņi uzturējās pie apsūdzētā, apstiprināja arī liecinieki /pers. H/, /pers. I/, /pers. J/, /pers. K/ un /pers. L/.

Liecinieku /pers. I/, /pers. J/, /pers. K/ un /pers. L/ liecības arī apstiprina to, ka abu dēlu mātei /pers. D/ bijuši nepietiekoši līdzekļi, lai nodrošinātu abu

dēlu uzturu un apģērbu, jo abiem dēliem izskatījies nolietots apģērbs un ēdiena trūkums.

Vecāka pienākums ir gūt tādus ienākumus, lai varētu uzturēt savus nepilngadīgos bērnus, t.i., gūt ienākumus vismaz tādā apjomā, lai izpildītu

saistības uzturlīdzekļu maksāšanas jomā.

Izdodot naudu atsevišķu bērnu interešu apmierināšanai apjomā, kas pārsniedz noteikto uzturlīdzekļu apmēru, nenozīmē, ka apsūdzētais tādā veidā

atbrīvo sevi no pienākuma pildīt fonda administrācijas lēmumu.

Tiesas ieskatā, apsūdzētais ir rīkojies pretēji bērnu interesēm regulāri saņemt viņiem pienākošos uzturlīdzekļus, turklāt ar savu rīcību radīja papildus

slogu valsts budžetam, jo viņa vietā tika izmaksāti uzturlīdzekļi. Apsūdzētā mērķis primāri bija nodrošināt savu labklājību un pildīt tikai tos vecāka

pienākumus, kas bija viņam izdevīgi.

Tiesa atzīst, ka ar tiesas izmeklēšanā pārbaudītiem pierādījumiem ir izslēgtas jebkādas saprātīgas šaubas par apsūdzētā vainu inkriminētā noziedzīgā

nodarījuma izdarīšanā un viņa darbības pareizi kvalificētas pēc Krimināllikuma 170.panta.

[4.4]Iztiesāšanas gaitā iegūtais pierādījums - atbilde no SIA “/nosauk.E/” par to, ka /pers. D/ atradās slimnīcas stacionārā laika posmā no

2021.gada 31.augusta līdz 2021.gada 7.septembrim, neattiecas uz apsūdzībā pierādāmiem apstākļiem un līdz ar to tiesa nedod tā vērtējumu(l. 187.lpp.).

Nav pamats taisīt arī blakus lēmumu par liecinieces /pers. D/ liecību patiesuma izvērtēšanu.

[5] Nosakot sodu apsūdzētajam, tiesa ņem vērā Krimināllikuma 35. un 46.pantā definēto soda mērķi un soda noteikšanas vispārīgos principus.

[6]Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta otro daļu apsūdzētais ir izdarījis kriminālpārkāpumu, kas apdraud nepilngadīgo bērnu tiesības uz garīgās un

fiziskās labklājības nodrošināšanu.

[7]Vērtējot apsūdzētā personību, tiesa ņem vērā to, ka viņš ir valdes priekšsēdētājs SIA “/nosaukums/”, uzņēmums nodarbojas ar lauksaimniecību,

audzē gaļas lopus un briežus, vidējie mēneša ienākumi 700 EUR. No apsūdzētā teiktā izriet, ka viņam ir sirds veselības problēmas, katru dienu jālieto

medikamenti, invaliditāte nav noteikta un sliktā veselības stāvokļa dēļ fizisku darbu strādāt nevar. Sodāmība dzēsta.

[7.1]Saskaņā ar Krimināllikuma 47. un 48.pantu tiesa nekonstatē atbildību mīkstinošus un atbildību pastiprinošus apstākļus.

[8]Vērtējot noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas apstākļus un motīvus, tiesa atzīst, ka apsūdzētajam piemērojams Krimināllikuma 170.panta sankcijā

paredzētais naudas sods 3(trīs) Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā jeb 2100.00 EUR.

Tiesas ieskatā apsūdzētā materiālais stāvoklis neradīs šķēršļus izciest piemēroto sodu, jo viņš ir darbspējīgā vecumā, veic saimniecisko darbību un

gūst ienākumus no tās.

[9]Tiesa secina, ka apsūdzētajam drošības līdzeklis nav piemērots un lietisko pierādījumu lietā nav.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 511., 512., 527.-530.pantu, tiesa

no s p r ie d a

[1]/pers. B/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 170.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt ar naudas sodu 3(trīs) Latvijas

Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā jeb 2100.00(divi tūkstoši simts euro).

Naudas sods jāsamaksā 30 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas un jāieskaita kontā Nr. LV34TREL1060191011100, norādot kā

maksājuma saņēmēju Valsts kasi, reģistrācijas Nr. 90000050138, BIC kods TRELLV22, un maksājuma mērķī lietas numuru.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesā 10 dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas – 2024.gada 17.jūnija,

sūdzību vai protestu iesniedzot Kurzemes rajona tiesā.

Tiesnesis A.Jēkabsons