Court orders bank to collect consumer debt, interest, penalty, and court costs from defaulting borrower.

Lietas Nr. C33480112

Lietas arhīva Nr. C-0660-14/7

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2014.gada 11.jūnijā

Rīgas rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese I.Bāliņa

ar sekretāri Valsts amatpersona

izskatīja atklātā tiesas sēdē 2014.gada 28.maijā Rīgā, Lomonosova ielā 10, civillietu AS „Norvik banka” prasībā pret /pers. A/ parāda

piedziņu.

Aprakstošā daļa.

2012.gada 10.septembrī AS „Norvik banka” (turpmāk- prasītājs) cēlis tiesā prasību pret /pers. A/ (turpmāk- atbildētājs) par parāda

piedziņu.

Prasībā norādīts, ka 2007.gada 2.aprīlī starp prasītāju un atbildētāju tika noslēgts Patēriņa kredīta līgums Nr.PTK-005333, saskaņā,

ar kuru atbildētājam tika piešķirts patēriņa kredīts Ls 4290,00 apmērā ar procentu likmi 21% gadā un ar atmaksas termiņu 48

mēneši, tas ir, līdz 2011.gada 20.aprīlim.

Saskaņā ar līguma maksājumu grafiku atbildētājam bija jāveic maksājumi līdz katra mēneša 20.datumam, nodrošinot, lai maksājumu

grafikā norādītajos datumos atbildētāja kontā ir pietiekošs atlikums patēriņa kredīta atmaksas un/vai procentu samaksas maksājumu

veikšanai.

Saskaņā ar līguma 8.1.punktu, par termiņā neatmaksātu patēriņa kredītu un/vai nesamaksātiem procentiem atbildētājam jāmaksā

prasītājam līgumsods 0,3% dienā, ko aprēķina no termiņā nesamaksātās summas. Līguma 8.2.punkts nosaka, ka līgumsoda

samaksa neatbrīvo atbildētāju no līgumā noteikto saistību izpildes.

Atbildētājs nepildīja ar līgumu uzņemtās saistības. Pēdējais maksājums veikts 2008.gada 1.novembrī Ls 139,43 apmērā.

Ņemot vērā augstāk norādīto, atbildētāja no līguma izrietošās un neizpildītās maksājuma saistības sastāda Ls 7405,49 apmērā, tajā

skaitā kredīta pamatsumma Ls 3119,21; nesamaksātajiem līgumiskajiem procentiem par aizdevuma izmantošanu par laika periodu

n o 2008.gada 21.oktobra līdz 2011.gada 20.aprīlim Ls 930,53 apmērā, līgumsods Ls 3119,21 par laika periodu no 2008.gada

21.novembra līdz 2011.gada 20.aprīlim apmērā un nesamaksātajiem likumiskajiem procentiem par laika periodu no 2011.gada

21.aprīļa līdz 2012.gada 18.jūlijam Ls 236,54 apmērā.

Pamatojoties uz iepriekš minēto un vadoties no Civillikuma 1587., 1590., 1716., 1717., 1753., 1756.pantu, Civilprocesa likuma 1.,

24., 41.pantu, prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam pamatparādu Ls 3119,21; nesamaksātajiem līgumiskajiem

procentiem par aizdevuma izmantošanu par laika periodu no 2008.gada 21.oktobra līdz 2011.gada 20.aprīlim Ls 930,53 apmērā,

līgumsods Ls 3119,21 par laika periodu no 2008.gada 21.novembra līdz 2011.gada 20.aprīlim apmērā un nesamaksātajiem

likumiskajiem procentiem par laika periodu no 2011.gada 21.aprīļa līdz 2012.gada 18.jūlijam Ls 236,54 apmērā.; noteikt prasītājam

tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6 procentus gadā no piespriestās, bet nepiedzītās aizdevuma

pamatsummas; piedzīt visus tiesāšanās izdevumus.

2013.gada 17.aprīlī tiesā saņemts prasītāja iesniegums, kurā lūdz izskatīt lietu bez prasītāja pārstāvja klātbūtnes, un papildus norāda,

ka uztur prasību pilnā apmērā uz prasības pieteikumā minētajiem pamatiem.

Prasītājs uz tiesas sēdi nav ieradies. Tiesa konstatē, ka prasītājam par tiesas sēdi paziņots atbilstoši Civilprocesa likuma prasībām,

un prasītājs lūdzis lietu izskatīt bez tā pārstāvja piedalīšanās. Tādējādi tiesa atzīst par iespējamu izskatīt lietu bez prasītāja klātbūtnes.

Atbildētājs paskaidrojumus nav sniedzis.

Atbildētājam par lietas izskatīšanas vietu un laiku paziņots likumā noteiktā kārtībā, 2012.gada 14.decembrī nosūtot pavēsti uz

deklarēto dzīvesvietu.

Civilprocesa likuma 56.panta piektā daļa nosaka, ka tiesas dokumentus fiziskai personai piegādā pēc tās deklarētās

dzīvesvietas adreses, bet gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese,- pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav

norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā

dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu. Savukārt Civilprocesa

likuma 56.1 panta otrā daļa nosaka, ka tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi,

deklarācijā norādīto papildu adresi, fiziskās personas norādīto adresi saziņai ar tiesu vai juridiskās personas juridisko adresi un no

pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu

paziņošanas faktu.

Tiesa atzīst, ka ir uzskatāms, ka par tiesas sēdi atbildētājam ir paziņots atbilstoši Civilprocesa likuma 56. un 56.1pantā noteiktajam.

Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu, ja uz tiesas sēdi nav ieradies, kāds no lietas dalībniekiem, tiesa uzsāk lietas izskatīšanu, ja

vien saskaņā ar šā likuma 209. vai 210. pantu nav pamats to atlikt.

Ņemot vērā, pusēm par tiesas sēdi paziņots likumā noteiktajā kārtībā, tiesa atzīst par iespējamu skatīt lietu bez atbildētāja klātbūtnes.

Civilprocesa likuma 208.1 pants nosaka, ka aizmugurisks spriedums ir spriedums, ko pirmās instances tiesa taisa lietā, kurā

atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslu.

2012.gada 17.septmebrī atbildētājam ir nosūtīts prasības pieteikums. 2012.gada 14.decembrī atbildētājam uz deklarēto dzīvesvietu

ir nosūtīta pavēste par tiesas sēdi 2014.gada 28.maijā plkst.11:00. Atbildētājs uz tiesas sēdi nav ieradies un paskaidrojumus nav

sniedzis.

Tiesa atzīst, ka ir iestājies Civilprocesa likuma 208.1pantā noteiktais gadījums, kad ir taisāms aizmuguriskais spriedums, jo nav

saskatāmi Civilprocesa likuma 208.1 panta otrajā daļā noteiktie ierobežojumi aizmuguriska sprieduma taisīšanai.

Motīvu daļa.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai

iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi

otra puse.

Lietā nav strīda, ka 2007.gada 2.aprīlī AS “Norvik Banka” un atbildētājs noslēdza Patēriņa kredīta līgumu Nr.PTK-005333, saskaņā ar

kuru atbildētājam tika piešķirts patēriņa kredīts Ls 4290,00 apmērā ar procentu likmi 21% gadā un ar atmaksas termiņu 48 mēneši,

tas ir, līdz 2011.gada 20.aprīlim. (lietas lapa 10-12)

2012.gada 11.jūlija lietas materiālos esošais konta izraksts apstiprina, ka atbildētājam piešķirts aizdevums Ls 4225,65 apmērā.

(lietas lapa 12) Savukārt konta izraksts apstiprina, ka atbildētājs izmantojis piešķirto kredītu. (lietas lapa 13-15)

Saskaņā ar prasības summas aprēķiniem, atbildētājs pēdējo maksājumu veicis 2008.gada 1.novembrī Ls 139,43 apmērā.

Patēriņa kredīta 3.1.punkts noteic, ka aizņēmējam izsniegtā patēriņa kredīta pilnīga atmaksas termiņš tiek noteikts līgumā. Savukārt

līguma 9.1.1.punkts noteic, ka aizņēmējam ir pienākums atmaksāt saņemto patēriņa kredītu, samaksāt procentus un pienācīgi izpildīt

citas līgumā un noteikumos minētās saistības. Savukārt līguma 9.1.2.apakšpunkts nosaka, ka atbildētājam ir pienākums nodrošināt,

lai maksājumu grafikā norādītajos datumos atbildētāja kontā ir pietiekošs atlikums patēriņa kredīta atmaksas un/vai procentu

samaksas maksājumu veikšanai.

Civillikuma 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai

zaudējumus.

Civillikuma 1943.pants noteic, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

Atbildētājs nav atmaksājis pamatparādu Ls 3119,21 jeb 4438,24 eiro apmērā.

Ievērojot teikto tiesa atzīst, ka ir pierādīta 2007.gada 2.aprīļa Patēriņa kredīta līguma Nr.PTK-005333 saistību neizpilde no atbildētāja

puses un prasībā norādītā parāda esamība, tādēļ no atbildētāja prasītājas labā piedzenama neatmaksātā aizdevuma summa Ls

3119,21 jeb 4438,24 eiro apmērā.

Prasītāja lūdz piedzīt procentus par aizdevuma lietošanu par laika periodu no 2008.gada 21.oktobra līdz 2011.gada 20.aprīlim Ls

930,53 jeb 1324,02 euro apmērā.

Atbilstoši līguma noteikumiem atbildētājai par aizdevuma lietošanu jāmaksā 21% gadā.

Civillikuma 1753.pants nosaka, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu

lietu lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Patērētāju kreditēšanas līguma Nr.PTK-005333 ir noteikta procentu likme 21% apmērā gadā no neatmaksātās aizdevuma summas.

Ņemot vērā, ka tiesa ir konstatējusi, ka saistība, kas izriet no 2007.gada 2.aprīļa noslēgtā Patērētāju kreditēšanas līguma Nr.PTK-

005333, atbildētājam ir saistošs, tiesa atzīst, ka prasītājai ir tiesības prasīt arī procentus, tādēļ no atbildētāja prasītājas labā

piedzenami procenti par aizdevuma lietošanu par laika periodu no 2008.gada 21.oktobra līdz 2011.gada 20.aprīlim Ls 930,53 jeb

1324,02 euro apmērā.

Prasītāja lūdz piedzīt līgumsodu Ls 3119,21 jeb 4438,24 eiro par laika periodu no 2008.gada 21.novembra līdz 2011.gada 20.aprīlim

apmērā.

Patērētāju kreditēšanas līgumu 8.1.punkts paredz, ka par katru maksājuma kavējuma dienu, aizņēmējs maksā aizdevējam līgumsods

0,3% apmērā no nesamaksātās summas. Lietā nav gūti pierādījumi, ka atbildētājs būtu apstrīdējis pielīgto līgumsodu.

Saskaņā ar Civillikuma 1717.pantu līgumsodu var pievienot katram līgumam, un to var noteikt ne vien naudā, bet arī citās vērtībās.

Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādiparedzami no līguma neizpildīšanas, kā arī tiesību

saņemt līgumisko procentus.

Civillikuma 1652.panta pirmās daļas 3.punkts noteic, ka parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš

palaidis garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.

Civillikuma 1716.pants nosaka, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja

viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi.

Saskaņā ar Civillikuma 1720. pantu kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu: 1) ja tieši tā bijis norunāts, 2) ja

līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Tiesa konstatē, ka prasītājam ir Aizdevuma līgumā pielīgtās tiesības prasīt līgumsoda samaksu. Turklāt prasītājs lūdz tiesu piedzīt

līgumsodu Ls 3119,21 jeb 4438,24 eiro apmēra, nepārsniedzot to.

Ņemot vērā, ka tiesa ir konstatējusi, ka saistība, kas izriet no 2007.gada 9.maija noslēgtā Patērētāju kreditēšanas līguma Nr.PTK-

005333, atbildētājam ir saistošs, tiesa atzīst, ka prasītājai ir tiesības prasīt arī procentus, tādēļ no atbildētāja prasītājas labā

piedzenami līgumsods Ls 3119,21 jeb 4438,24 eiro par laika periodu no 2008.gada 21.novembra līdz 2011.gada 20.aprīlim apmērā.

Prasītājs lūdz piedzīt likumiskos procentus Ls 236,54 jeb 336,57 euro apmērā par laika periodu no 2011.gada 21.aprīļa līdz

2012.gada 18.jūlijam.

Civillikuma 1402.pants nosaka, ka saistība rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Civillikuma 1756.pants noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Savukārt

Civillikuma 1757.pants noteic, ka, nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs. Ja tas nav darīts, tad atzīstams, ka klusējot pieņemti

likumiskie procenti (1765.p.).

Civillikuma 1765.pants noteic, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums

nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Nokavējuma procenti ir maksa par naudas vai cita kapitāla lietojumu pēc tam, kad iestājies maksājuma (atvietojamas lietas došanas)

pienākums.

Tādējādi tiesa secina, ka prasītāja ir izmantojusi savas kreditora tiesības atprasīt aizdevumu norādītājā termiņā.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civillikuma 1402., 1756., 1765, un 1829.pantu, tiesa atzīst, ka prasītāja ir ieguvusi

prasījuma tiesības pret atbildētāju par likumisko procentu piedziņu Ls 236,54 jeb 336,57 euro apmērā par laika periodu no

2011.gada 21.aprīļa līdz 2012.gada 18.jūlijam.

Prasītāja lūdz atzīt tiesības saņemt likumiskos 6 procentus gadā no pamatparāda par laika periodu no sprieduma taisīšanas dienas

līdz sprieduma izpildei.

Saskaņā ar Civillikuma 1754.pantu procentiem vienmēr ir nepieciešams galvenais parāds. Savukārt 1762.pants nosaka, ka

pienākums maksāt procentus izbeidzas pilnīgi ar galvenās saistības izbeigšanos (..).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, tiesa atzīst par pamatotu prasītājas lūgumu noteikt prasītājai tiesības saņemt likumiskos

6% gadā par aizdevuma izmantošanu no pamatparāda summas par laika periodu no sprieduma taisīšanas dienas līdz sprieduma

izpildei.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summa piespriež prasītājam proporcionāli tiesas

apmierināto prasījumu apmēram, bet atbildētājam- proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta.

Tādējādi no atbildētāja prasītājas labā piedzenama valsts nodeva 501,55 euro jeb Ls 352,49 apmērā, kā arī ar lietas izskatīšanu

saistītie izdevumi Ls 3,30 jeb 4,70 euro apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu no atbildētāja valsts labā piedzenami nesamaksātie ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi Ls 0,86 jeb 1,22 euro (lietas lapa 2).

Euro ieviešanas kārtības likuma 4.panta otrā daļa noteic: sākot ar euro ieviešanas dienu, latos izteiktu iesākto, bet nepabeigto

(neizpildīto) tiesisko instrumentu kopsummu konvertē euro, ievērojot Padomes noteikto maiņas kursu un šā likuma 6.pantā noteiktos

noapaļošanas principus.

Pamatojoties uz minēto likuma normu, no Atbildētāja piedzenamās summas konvertējamas euro.

Civilprocesa likuma 204.1 pants nosaka, ka,taisot spriedumu par naudas summas un tiesas izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu

sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41.pantu, 93.pantu, 97.pantu, 204.1 pantu tiesa

nosprieda:

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu AS „Norvik banka”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, aizdevumu

pamatsummu pamatparādu 4438,24 eiro (Ls 3119,21); nesamaksātos līgumiskos procentus par aizdevuma izmantošanu par laika

periodu no 2008.gada 21.oktobra līdz 2011.gada 20.aprīlim 1324,02 euro (Ls 930,53) apmērā, līgumsodu 4438,24 eiro (Ls 3119,21)

par laika periodu no 2008.gada 21.novembra līdz 2011.gada 20.aprīlim apmērā un nesamaksātos likumiskos procentus par laika

periodu no 2011.gada 21.aprīļa līdz 2012.gada 18.jūlijam 336,57 euro (Ls 236,54) apmērā, kā arī samaksāto valsts nodevu 501,55

euro (Ls 352,49) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro (Ls 3,30) apmērā.

Atzīt AS „Norvik banka”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, tiesības saņemt no /pers. A/, personas kods /personas kods/,

likumiskos procentus pēc likmes 6,00% gadā no pamatparāda summas par laika periodu no sprieduma taisīšanas dienas līdz

sprieduma izpildei (izsoles dienai).

Piedzīt n o /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 1,22 euro (Ls

0,86),samaksu veicot sekojošā kontā:

Saņēmējs: Tiesu administrācija, konts LV51TREL2190458019000, NMR 90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, kods

TRELLV22, iemaksas mērķis: 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kā arī dati lietas identificēšanai (atbildētāja vārds un

uzvārds).

Sprieduma labprātīgai izpildei noteikt termiņu 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās.

Prasītājs spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 dienu laikā, sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā.

Atbildētājs 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīgs iesniegt tiesai, kura taisījusi aizmugurisku

spriedumu, pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Tiesnese I.Bāliņa