Court convicts driver of repeated drunk driving and orders fine and license suspension.

Lietas arhīva Nr. 1-0307-19/10

ECLI:LV:RLPT:2019:0902.129030719.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

tiesnese V. Freimane

izskatīja atklātā tiesas sēdē administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/, personas kods: /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības

pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.4 panta septītās daļas 1.punkta.

Aprakstošā daļa

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes jaunākais inspektors A.Urbanovičs 2019.gada 29.augustā sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu

Nr.PC414593 par to, ka 2019.gada 29.augustā plkst.2.56 Rīgā vadītājs /pers. A/ (turpmāk – pie administratīvās atbildības saucamā persona) vadīja

transportlīdzekli BMW 745 reģ.Nr./reģistrācijas numurs/, pa Maskavas ielu no Krustpils ielas puses Strengu ielas virzienā atkārtoti gada laikā bez

transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām (transportlīdzekļu vadīšanas tiesības ir atņemtas). Ir pārkāpts Ceļu satiksmes likuma 28.panta pirmās daļas 4.punkts,

atbildība par minēto pārkāpumu paredzēta LAPK 149.4panta septītās daļas 1.punktā.

LAPK 271.panta ceturtā daļa noteic, ka lietu bez lietas dalībnieku klātbūtnes var izskatīt tikai tad, ja ir zināms, ka viņiem savlaicīgi paziņots par

lietas izskatīšanas vietu un laiku, un, ja no tām nav saņemts lūgums atlikt lietas izskatīšanu.

Pie administratīvās atbildības saucamā persona uz tiesas sēdi nav ieradusies, par lietas izskatīšanas vietu un laiku ir savlaicīgi paziņots, ievērojot

LAPK 289.6panta nosacījumus (lietas 4., 5. lapa), nav darījusi tiesai zināmu par neierašanās iemesliem, lūgums atlikt lietas izskatīšanu nav saņemts.

Iestādes - Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Satiksmes administratīvo pārkāpumu izskatīšanas biroja - pārstāvis

uz tiesas sēdi nav ieradies.

Šādos apstākļos, pamatojoties uz LAPK 289.2pantu un 271.panta ceturto daļu, tiesa atzīst, ka ir pamats izskatīt administratīvā pārkāpuma lietu

bez lietas dalībnieku klātbūtnes.

Motīvu daļa

Tiesa, pārbaudījusi lietas materiālus, atzīst, ka pie administratīvās atbildības saucamās personas darbības kvalificētas pareizi, līdz ar to ir pamats pie

administratīvās atbildības saucamās personas vainas konstatācijai, saukšanai pie administratīvās atbildības un sodīšanai pēc LAPK 149.4 panta septītās

daļas 1.punkta.

Saskaņā ar LAPK 149.4 panta septītās daļas 1.punktu par transportlīdzekļa vadīšanu atkārtoti gada laikā, ja nav transportlīdzekļu vadīšanas tiesību

(transportlīdzekļu vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas vai ir atņemtas) transportlīdzekļa vadītājam piemēro administratīvo arestu no piecām līdz

piecpadsmit diennaktīm un uzliek naudas sodu piecsimt septiņdesmit euro apmērā.

Minētā tiesību norma ir ietverta LAPK 10 “A” nodaļā, kurā paredzēta atbildība par administratīvajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē. Tātad, lai konstatētu

pie administratīvās atbildības saucamās personas darbībās LAPK 149.4 panta septītās daļas 1.punktā paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāvu, ir

jākonstatē, ka persona vadījusi transportlīdzekli atkārtoti gada laikā, ja nav transportlīdzekļu vadīšanas tiesību, jo transportlīdzekļa vadīšanas tiesības ir

atņemtas. Atbilstoši LAPK 289.l6 panta pirmajai daļai šā kodeksa 213. pantā paredzētās administratīvo pārkāpumu lietas izskata mutvārdu procesā,

taisot spriedumu šā kodeksa divdesmit otrajā nodaļā noteiktajā kārtībā, un gadījumos, kas nav noregulēti šā kodeksa divdesmit otrajā nodaļā, piemērojot

divdesmit trešajā ,,a” nodaļā noteikto regulējumu.Saskaņā ar LAPK 272. pantu institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu,

jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās

atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas

pareizā izlemšanā.Atbilstoši LAPK 243. panta pirmās daļas noteikumiem, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā

paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas

savas kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas

pareizā izlemšanā. LAPK 243. panta piektā daļa noteic, ka administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas kā pierādījumus var izmantot tikai

ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem. Turklāt atbilstoši minētā panta astotajai daļai, to, cik ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par

faktiem, izvērtē, aplūkojot visus administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā.LAPK

243.1 pants paredz šādus pierādīšanas līdzekļus: 1) pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumi; 2) personu liecības; 3) eksperta

atzinums; 4) kompetentās institūcijas atzinums; 5) dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā; 6) elektroniskie pierādījumi; 7)

procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātās ziņas par faktiem; 8) lietiskie pierādījumi.Saskaņā ar LAPK 244. pantu institūcija

(amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to

kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.Pie administratīvās atbildības saucamās personas vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā ir pierādīta pilnībā

ar administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC414593 (lietas 5.lapa), ar policijas darbinieka ziņojumu (lietas 7.lapa), ar ziņām, kas redzamas 2019.gada

14.augusta administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.PG544155, (lietas 12.lapa), ar izdrukām par administratīvajiem pārkāpumiem (lietas 14.,19.-

20.lapa), ar protokolu sarakstu (lietas 15.lapa) un pārējiem lietas materiāliem, kas atbilst LAPK prasībām un tiesai nav pamats tos apšaubīt.Tiesa atzīst,

ka gan administratīvā pārkāpuma protokols, gan citi lietā esošie pierādījumi sastādīti, pamatojoties uz ziņām par faktiem, ko policijas darbinieki ieguva,

pildot savus darba pienākumus. No lietas materiāliem redzams, ka 2019.gada 14.augustā pie administratīvās atbildības saucamā persona saukta pie

administratīvās atbildības par to, ka 2019.gada 14.augustā plkst. 1.20 vadīja transportlīdzekli bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, transportlīdzekļa

vadīšanas tiesības ir atņemtas (lietas 12., 14., 19.lapa).Ievērojot norādīto, tiesa atzīst, ka ir pamats pie administratīvās atbildības saucamās personas

vainas konstatācijai, saukšanai pie administratīvās atbildības un sodīšanai pēc LAPK 149.4panta septītās daļas 1.punkta, lietā ir objektīvi apstiprināts

administratīvā pārkāpuma izdarīšanas fakts un tā izdarīšanas apstākļi, kā arī ir pilnībā pierādīts administratīvā pārkāpuma sastāvs.Atbilstoši LAPK

32.panta pirmajai un otrajai daļai, sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto

pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem.Uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu,

pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.Par pie administratīvās atbildības saucamās

personas personību noskaidrots, ka personai nav deklarētās dzīvesvietas, faktiskā dzīvesvieta /adrese/, par darbavietu, ienākumiem, apgādībā esošām

personām ziņu nav, agrāk administratīvi sodīts, pēdējo reizi saukts pie administratīvās atbildības 2019.gada 21.augustā par administratīvā pārkāpuma

izdarīšanu, kas paredzēts LAPK 172.2 pantā.Pie administratīvās atbildības saucamās personas izdarītais pārkāpums apdraud drošību ceļu

satiksmē.Atbilstoši LAPK 33. un 34.pantam pie administratīvās atbildības saucamās personas atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus tiesa

nekonstatēja. Tāpat tiesa nekonstatēja LAPK 31.panta otrajā daļā paredzētos apstākļus, kas liegtu pie administratīvās atbildības saucamajai personai

piemērot administratīvo arestu.Ņemot vērā minēto un administratīvā soda mērķi, tiesa atzīst, ka pie administratīvās atbildības saucamai personai

nosakāms LAPK 149.4panta septītās daļas 1.punkta sankcijā paredzētais sods, kas samērīgs ar izdarīto pārkāpumu.Atbilstoši LAPK 299.1panta

pirmajai daļai pārkāpējam naudas sods jāsamaksā ne vēlāk kā trīsdesmit dienu laikā no soda uzlikšanas dienas.Saskaņā ar LAPK 317.pantu lēmumu par

administratīvo arestu izpilda, kad termiņš tā pārsūdzēšanai apelācijas kārtībā ir beidzies un lēmums nav pārsūdzēts, vai arī ir stājies spēkā apelācijas

instances tiesas nolēmums.LAPK 257.panta pirmā daļa nosaka, ka [..] izņemtās mantas un dokumentus līdz brīdim, kad stājas spēkā lēmums

administratīvā pārkāpuma lietā [ja izdarīts administratīvais pārkāpums, kas paredzēts šā kodeksa 149.4panta septītajā daļā, 149.5panta piektajā daļā vai

149.15pantā (izņemot sestajā daļā paredzēto pārkāpumu) līdz piemērotā naudas soda izpildei], institūcijas (amatpersonas), kurām ir tiesības izņemt

mantas un dokumentus, nodod glabāšanā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Savukārt saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2013.gada

24.oktobra spriedumu lietā Nr. 2012-23-01, kas stājies likumīgā spēkā 2013.gada 24.oktobrī, ir noteikts, ka attiecībā uz transportlīdzekļa īpašnieku un

transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādīto turētāju, kurš nav izdarījis administratīvo pārkāpumu, par kuru piemērots naudas sods, izņemtais

transportlīdzeklis jāatdod pēc to pieprasījuma, neatkarīgi no piemērotā naudas soda izpildes.Ievērojot norādīto transportlīdzeklis BMW 745 reģ. Nr.

/reģistrācijas numurs/, kas izņemta 2019.gada 29.augustā un nodota glabāšanā valsts aģentūrai „Nodrošinājuma valsts aģentūra”(lietas 8.-11.lapa)

atdodama tās īpašniekam, kurš nav izdarījis administratīvo pārkāpumu, par kuru piemērots naudas sods, pēc tā pieprasījuma neatkarīgi no piemērotā

naudas soda izpildes vai atdodama pie administratīvās atbildības saucamai personai pēc naudas soda samaksas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar LAPK 274., 275., 289.13panta pirmo un otro daļu, 289.16panta pirmo un ceturto daļu, 289.17panta pirmo un otro

daļu, 289.18panta pirmo daļu, tiesa

nosprieda

atzīt par vainīgu /pers. A/, personas kods: /personas kods/, administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts LAPK 149.4panta septītās daļas

1.punktā un sodīt ar administratīvo arestu uz 7 (septiņām) diennaktīm, naudas sodu 570 EUR (pieci simti septiņdesmit euro) apmērā.

Naudas sods 30 dienu laikā iemaksājams valsts budžetā – saņēmējs: Valsts kase, reģistrācijas NMR 90000050138, konts

Nr.LV34TREL1060191011100, kods TRELLV22, iemaksas mērķis: spriedums lietā Nr.129030719/21.

Uzlikt par pienākumu /pers. A/ pēc naudas soda nomaksas nekavējoties klātienē, pasta sūtījumā vai elektroniski iesniegt maksājumu apliecinošu

dokumentu Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, norādot lietas numuru.

Izņemto transportlīdzekli BMW 745, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, atdot transportlīdzekļa īpašniekam, kurš nav izdarījis administratīvo

pārkāpumu, par kuru piemērots naudas sods, pēc tā pieprasījuma, neatkarīgi no piemērotā naudas soda izpildes vai atdot /pers. A/ pēc naudas soda

samaksas.Sprieduma izpildi daļā par administratīvo arestu uzdot izpildīt Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Valmieras iecirknim.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas tiesas kancelejā, apelācijas sūdzību

iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Pilns spriedums tiks sastādīts 2019.gada 9.septembrī un pieejams tiesas kancelejā 2019.gada 10.septembrī.

Tiesnese V.Freimane