Court dismisses administrative penalty case due to failure to prove service of documents to the defendant abroad.

Lietas Nr. 115007313

Lietas arhīva Nr. 1-0073-13

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā 2013.gada 16.septembrī

Jelgavas tiesas tiesnese I.Salaka,

ar tiesas sēdes sekretāri S.Rudovsku,

piedaloties pie administratīvās atbildības saucamās

personas

aizstāvim Mārtiņam Tarlapam,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietas materiālus par /pers. B/, dzimis /datums/, Lursoft piešķirts identifikācijas

kods: /identifikācijas kods/, deklarētā dzīvesvieta: /dzīvesvieta/, saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas administratīvo pārkāpumu

kodeksa (turpmāk- Latvijas APK) 175.2 panta.

Aprakstošā daļa

2013.gada 15.februārī Jelgavas tiesā saņemts Valsts darba inspekcijas Zemgales reģionālās valsts darba inspekcijas (turpmāk- Zemgales

reģionālā VDI) vecākās inspektores M.Jansones 2013.gada 13.februārī sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols AM Nr.17694 un tam pievienotie

administratīvā pārkāpuma materiāli par to, ka 2013.gada 15.janvārī plkst.14.10 konstatēts, ka SIA „/Nosaukums/” valdes loceklis /pers. B/ neizpildīja

VDI amatpersonas likumīgās prasības, tas ir, uz vairākkārtējiem uzaicinājumiem neieradās Zemgales reģionālajā VDI, līdz ar to Zemgales reģionālās VDI

amatpersona nevar veikt SIA „/Nosaukums/” pārbaudi, iepazīties ar nepieciešamajiem dokumentiem. /pers. B/ nav ieradies arī uz administratīvā

pārkāpuma protokola sastādīšanu un nav paziņojis par neierašanās iemesliem, nav izteicis nekādus lūgumus.

Protokolā norādīts, ka/pers. B/ar savām darbībām ir pārkāpis Valsts darba inspekcijas likuma 12.panta pirmās daļas noteikumus un ir

izdarījis administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas APK 175.2 pantā.

Administratīvā pārkāpuma protokols AM Nr.17694 SIA „/Nosaukums/” valdes loceklim /pers. B/sastādīts saskaņā ar Latvijas APK

248. pantu bez pārkāpēja klātbūtnes. 2013.gada 13.februārī protokola eksemplārs nosūtīts pa pastu ierakstītā sūtījumā nosūtīts uz /pers. B/dzīves vietu

Čehijas Republikā.

Saskaņā ar Latvijas APK 260.panta otro daļu personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir tiesības piedalīties lietas izskatīšanā.

Par tiesas sēdes laiku un vietu /pers. B/paziņots „Paziņošanas likuma”10.panta pirmās daļas 1.punkta noteiktā kārtībā, pavēsti paziņojot uz ārvalstīm,

tiesai vēršoties kompetentā iestādē normatīvajos aktos par starptautisko sadarbību notiktajā kārtībā. No 2013.gada 24.jūlijā saņemtā paziņojuma un

tam pievienotajiem dokumentiem, redzams, ka tiesas pavēste /pers. B/izsniegta š.g. 24.maijā.

Tiesas sēdē Mārtiņš Tarlaps iesniedza rakstveida pilnvaru, ar kuru /pers. B/viņu ir pilnvarojis veikt aizstāvību minētā administratīvā

pārkāpuma lietā. Norādīja, ka viņa aizstāvamais par tiesas sēdi ir informēts, taču ņemot vērā, ka dzīvo Čehijas Republikā, leitas izskatīšanā

nepiedalīsies. Paskaidroja, ka viņa aizstāvamais kopā ar vēl vienu valdes locekli, kurš savukārt ir Slovākijas pavalstnieks, ir SIA „/Nosaukums/”

(turpmāk- arī sabiedrība) investori no Čehijas, investīciju kompānijas /Nosaukums B/ pārstāvji uzņēmuma valdē. Savukārt uz vietas Latvijā darbojas

valdes loceklis /pers. F/, kura deklarētā dzīves vieta vienlaikus ir arī uzņēmuma juridiskā adrese, uz kuru VDI nosūtīja visus paziņojumus un

uzaicinājumus. /pers. B/viņam paskaidrojis, ka līdz 2012.gada beigām informācijas aprite starp valdes locekļiem noritējusi normāli, bet sakarā ar

nesaskaņām, šī informācijas apmaiņa pārtrūkusi un par šo tiesas sēdi /pers. B/uzzinājis tikai pirms pāris nedēļām, kad saņēmis tiesas pavēsti Čehijā. Par

VDI sūtītajiem uzaicinājumiem viņš neko neesot zinājis. Lai gan apstāklim, ka /pers. B/, būdams sabiedrības valdes loceklis, nebija sasniedzams, nav

attaisnojuma, aizstāvja ieskatā, lietas faktiskie apstākļi un lietā esošie materiāli liecina, ka VDI rīcībā bija persona, kura arī bija tiesīga pārstāvēt

sabiedrību un bija sasniedzamāka, lai VDI varētu veikt nepieciešamās pārbaudes. Norādīja, ka nedēļu iepriekš uzzināja, ka /pers. B/ir mainījis savu

dzīves vietas adresi Čehijā, kas ir norādīta pilnvarā.

Motīvu daļa

Uzklausot /pers. B/ aizstāvja viedokli, kā arī pārbaudot un novērtējot administratīvā pārkāpuma lietā iesniegtos pierādījumus, atzīst, ka

administratīvā pārkāpuma lietas lietvedība par SIA „/Nosaukums/” valdes locekļa Vaclav Jirku saukšanu pie atbildības pēc Latvijas APK 175. 2 panta ir

izbeidzama administratīvā pārkāpuma sastāva trūkuma dēļ.

Minētie secinājumi izdarīti turpmāk minēto apsvērumu dēļ.

Saskaņā ar Latvijas APK 9.panta pirmo daļu, par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz

neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes

kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība.

Latvijas 175.2 pants nosaka, ka par kontroles, uzraudzības vai izmeklēšanas funkcijas realizējošo valsts vai pašvaldības institūciju

amatpersonu likumīgo prasību savlaicīgu neizpildīšanu uzliek naudas sodu fiziskām personām vai amatpersonām no divdesmit pieciem līdz simt piecdesmit

latiem, bet juridiskām personām- no piecdesmit līdz piecsimt latiem (2008.gada 17.aprīļa likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar

2011.gada 16.jūnija likumu, kurš spēkā no 20.07.2011.).

Lai nodarījumu kvalificētu pēc Latvijas APK 175. 2 panta, ir jākonstatē, ka persona nav savlaicīgi izpildījusi kontroles, uzraudzības vai

izmeklēšanas funkciju realizējošo valsts amatpersonu likumīgās prasības. Turklāt nepieciešams konstatēt, vai kontroles, uzraudzības vai izmeklēšanas

funkciju realizējošo valsts amatpersonu likumīgās prasības ir bijušas likumīgas un vai personai bija zināms, ka viņai šādas likumīgās prasības ir izvirzītas,

proti, vai persona zināja, ka viņai ir jāizpilda kādas noteiktas prasības.

Latvijas APK 243.panta pirmā daļa nosaka, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras Latvijas APK paredzētajā kārtībā

iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences

ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Saskaņā ar Latvijas APK 243. 1pantu par pierādīšanas līdzekļiem tiek atzīti: pie administratīvās atbildības sauktās personas

paskaidrojumi, personu liecības, eksperta atzinums, kompetentās institūcijas atzinums, dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā,

elektroniskie pierādījumi, procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātas ziņas par faktiem, lietiskie pierādījumi.

Savukārt Latvijas APK 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas

pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Ar administratīvā pārkāpuma protokolu AM Nr.17694 (lietas 3.-4.lapa) konstatēts, ka 2013.gada 15.janvārī plkst.14.10 konstatēts,

ka SIA „/Nosaukums/” valdes loceklis /pers. B/ neizpildīja VDI amatpersonas likumīgās prasības, tas ir, uz vairākkārtējiem uzaicinājumiem neieradās

Zemgales reģionālajā VDI, līdz ar to Zemgales reģionālās VDI amatpersona nevar veikt SIA „/Nosaukums/” pārbaudi, iepazīties ar nepieciešamajiem

dokumentiem. /pers. B/nav ieradies arī uz administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanu un nav paziņojis par neierašanās iemesliem, nav izteicis

nekādus lūgumus.

Ar lēmumu Nr.232-2013/002 par lietvedības uzsākšanu administratīvā pārkāpuma lietā (lietas 8.lapa) konstatēts, ka Zemgales

reģionālās VDI vecākā inspektore M.Jansone 2013.gada 15.janvārī saskaņā ar Latvijas APK 238. 1 panta pirmās daļas 1.punktu un 215.3pantu uzsāka

lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā, /pers. B/ rīcībā saskatot Latvijas APK 175.2 pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāva pazīmes.

Ar lietas materiāliem pievienotajiem 2012.gada 18.decembrī un 2013.gada 17.janvārī sastādītajiem uzaicinājumiem (lietas 5. un 9.lapa)

konstatēts, ka Zemgales reģionālā VDI saskaņā ar Valsts darba inspekcijas likuma 5.panta otrās daļas 2.punkta a), b), c), f) apakšpunktiem un

5.panta otrās daļas 3.punktu ir uzaicinājusi SIA „/Nosaukums/” valdes locekli /pers. B/ierasties Zemgales reģionālajā VDI attiecīgi 2013.gada 15.janvārī

plkst.14.00, lai sniegtu paskaidrojumu par darba likumdošanas prasību ievērošanu sabiedrībā un uzrādītu nepieciešamos dokumentus, bet 2013.gada

13.februārī plkst.10.00, lai piedalītos administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanā un sniegtu paskaidrojumu par VDI amatpersonu likumīgo prasību

savlaicīgu neievērošanu, par ko atbildība noteikta Latvijas APK 175.2 pantā. 2012.gada 18.decembra un 2013.gada 17.janvāra uzaicinājumi nosūtīti

SIA „/Nosaukums/” valdes loceklim /pers. B/uz viņa dzīves vietu- /dzīvesvieta/. Uzaicinājumi nosūtīti ierakstītos sūtījumos, ko apliecina lietas materiāliem

pievienotais paziņojums par iekšzemes un starptautiskā sūtījuma saņemšanu/piegādi/izmaksu/reģistrēšanu un Zemgales reģionālās VDI Latvijas Pastam

nodoto ierakstīto sūtījumu saraksts 2013.gada 17.janvārī (lietas 6. un 10.lapa).

Administratīvā pārkāpuma protokolā norādītās ziņas ir pamatotas ar Zemgales reģionālās VDI sastādītajiem aktiem (lietas 7. un

11.lapa) par konstatētajiem faktiem, ka 2013.gada 15.janvārī un 13.februārī, ka SIA „/Nosaukums/” valdes loceklis /pers. B/pēc uzaicinājumiem

Zemgales reģionālajā VDI nav ieradies.

Tiesas debatēs /pers. B/ aizstāvis lūdza izbeigt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā.

Novērtējot lietā iegūtos pierādījumus, tiesnese secina, ka lietā nepastāv strīds par to, ka Valsts darba inspekcija ir kontroles un

uzraudzības funkciju realizējošā valsts institūcija Latvijas APK 175. 2 panta izpratnē, kā arī par to, ka Zemgales reģionālās VDI izvirzītās prasības SIA

„/Nosaukums/” valdes priekšsēdētājam sniegt informāciju ir bijušas likumīgas.

Saskaņā ar Valsts darba inspekcijas likuma 3.panta pirmo daļu Valsts darba inspekcijas funkcija ir valsts uzraudzības un kontroles

īstenošana darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jomā un atbilstoši minētā likuma 5.panta otrās daļas 2.punkta nosacījumiem, šīs institūcijas

amatpersonām ir tiesības veikt pārbaudi, kontroli un izmeklēšanu vai pieprasīt informāciju, kas nepieciešama, lai pārliecinātos, ka normatīvo aktu prasības

tiek ievērotas.

No Komercreģistra datiem (lietas 12.-13.lapa) redzams, ka SIA „/Nosaukums/” (reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/) juridiskā

adrese ir /adrese/ un no 2009.gada 25.jūnija /pers. B/ ir SIA „/Nosaukums/” valdes priekšsēdētājs ar tiesībām pārstāvēt kapitālsabiedrību kopā ar

vismaz vienu valdes locekli. Bez /pers. B/minētās sabiedrības valdes locekļi no 2009.gada 25.jūnija ir arī Slovākijas Republikas pilsonis /pers. O/ un

Latvijas Republikas pilsonis /pers. F/.

Komerclikuma 221.pants nosaka, ka sabiedrības darbību vada un pārstāv izpildinstitūcija, t.i. valde. Valdes locekļi no sava vidus

ievēlē valdes priekšsēdētāju, kas organizē valdes darbu. Tādējādi atzīstams, ka /pers. B/, būdams SIA „/Nosaukums/” valdes priekšsēdētājs, ir atbildīgs

par uzņēmuma darbību kopumā.

Latvijas APK 248.panta pirmā daļa nosaka, ka protokolā par administratīvo pārkāpumu norāda protokola sastādīšanas laiku un vietu,

protokola sastādītāja vārdu, uzvārdu, institūciju, kuru viņš pārstāv, amatu; ziņas par pārkāpēja personu; administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietu, laiku,

pārkāpuma būtību, normatīvo aktu un normu, kas paredz atbildību par šo pārkāpumu; citas ziņas, kas nepieciešamas lietas izlemšanai.

Minētajā tiesību normā norādītās prasības par protokola saturu ir obligātas, jo likumdevējs nav paredzējis nekādas atkāpes vai

izņēmumus.

Kā atzinis LR Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 2007.gada 25.aprīļa spriedumā lietā Nr. SKA-

157/2007, administratīvā pārkāpuma protokols ir dokuments, kurā kompetenta amatpersona rakstveidā fiksē kādas personas prettiesiskās darbības, par

kurām paredzēta administratīvā atbildība. Protokols kā sākotnējā apsūdzība ir pamats turpmākai lietvedībai administratīvā pārkāpuma lietā.

Tiesnese konstatē, ka protokola sastādītāja vecākā inspektore M.Jansone administratīvā pārkāpuma protokolā ir pieļāvusi trūkumu, jo

nav fiksējusi konkrētu pārkāpuma izdarīšanas laiku, proti, kad /pers. B/bija jāierodas Zemgales reģionālajā VDI, vien norādot, ka pārkāpums

konstatēts Zemgales reģionālās VDI birojā /adrese/, 2013.gada 15.janvārī plkst. 14.10 un SIA „/Nosaukums/” valdes loceklis /pers. B/ neizpildīja VDI

amatpersonas likumīgās prasības, tas ir, uz vairākkārtējiem uzaicinājumiem neieradās Zemgales reģionālajā VDI.

Bez tam tiesnese konstatē, ka lietā nav ievērota kārtība, kādā dokuments tiek paziņots uz ārvalstīm.

No lietas materiāliem redzams, ka pie administratīvās atbildības saucamā persona /pers. B/ir Čehijas Republikas pilsonis ar

komercreģistrā norādīto dzīves vietu /dzīvesvieta/.

Par adresātu „Paziņošanas likuma” 1.panta izpratnē uzskata privātpersonu, kurai paziņo dokumentu, citu administratīvā procesa un

administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieku, kas nav privātpersona, kā arī Satversmes tiesas procesā iesaistītu privātpersonu vai institūciju.

Saskaņā ar „Paziņošanas likuma” 10.panta pirmās daļas 1.punktu dokumentu paziņo uz ārvalstīm iestādei vēršoties kompetentā

iestādē, normatīvajos aktos par starptautisko sadarbību noteiktajā kārtībā. Ja dokumentu nav iespējams paziņot iepriekš minētajā kārtībā, to atbilstoši

minētā likuma 10.panta pirmās daļas 2.punktam paziņo ierakstītā pasta sūtījumā ar paziņojumu par sūtījuma izsniegšanu. Šādā gadījumā dokumenta

paziņošanu apliecina adresāta parakstīts paziņojums par sūtījuma saņemšanu, bet ja šāds sūtījums nav saņemts un nav saņemta informācija par to, ka

sūtījumu nodot adresātam nav iespējams, uzskatāms, ka dokuments ir paziņots sešus mēnešus pēc dokumenta nodošanas pastā, kā to nosaka

„Paziņošanas likuma” 10.panta otrā daļa.

No lietā esošajiem materiāliem redzams, ka 2012.gada 18.decembra VDI nosūtīto uzaicinājumu /pers. B/ saņēmis 2013.gada

28.decembrī, taču lietas materiālos nav atrodamas ziņas par to, kad /pers. B/ ir saņēmis 2013.gada 17.janvāra VDI uzaicinājumu un 2013.gada

13.februārī nosūtīto administratīvā pārkāpuma protokolu. Tāpat lietas materiālos nav informācijas par to, ka sūtījumu nodot adresātam nav bijis

iespējams. Ņemot vērā minēto, uzskatāms, ka iepriekš minētie dokumenti /pers. B/ ir paziņoti sešus mēnešus pēc dokumenta nodošanas pastā un

tādējādi atzīstams, ka pie administratīvās atbildības saucamā persona nebija informēta par ierašanos VDI 2013.gada 13.februārī plkst.10.00, lai sniegtu

paskaidrojumu un piedalītos administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanā, kā arī nav saņēmusi sastādīto administratīvā pārkāpuma protokolu.

Tiesnese atzīst, ka administratīvā pārkāpuma lietā pieļautie pārkāpumi ir atzīstami par tādiem, kas būtiski ierobežo likumā noteikto pie

administratīvās atbildības saucamās personas tiesību realizāciju, personai liedzot iespēju pienācīgi īstenot procesuālās garantijas savai aizstāvībai sakarā

ar protokolā norādīto pārkāpumu, kas tiesneses ieskatā ir atzīstams par būtisku pārkāpumu un ietekmē gala nolēmuma tiesiskumu.

Ņemot vērā, ka administratīvajā lietā nav konstatēta administratīvā pārkāpuma objektīvā puse, neiestājas Latvijas APK 175. 2 pantā

noteiktās tiesiskās sekas. Savukārt, Latvijas APK 239.panta 1.punkts nosaka, ka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar uzsākt, bet iesākta

jāizbeidz, ja nav bijis notikuma vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva. Tiesnese uzskata, ka pie šādiem administratīvajā lietā konstatētajiem

apstākļiem administratīvā lieta izbeidzama administratīvā pārkāpuma sastāva trūkuma dēļ.

Pamatojoties uz augstāk minēto un vadoties no Latvijas APK 213., 239., 244., 268. 1, 272., 274.- 276., 289.13 .,289.16 un 289.18

pantiem, tiesnese

n o l ē ma

izbeigt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā pret /pers. B/, dzimis /datums/, Lursoft piešķirts identifikācijas kods: /identifikācijas

kods/, par Latvijas APK 175.2 pantā paredzēta administratīvā pārkāpuma izdarīšanu administratīvā pārkāpuma sastāva trūkuma dēļ.

Pilns motivēts lēmums sastādīts 2013.gada 16.septembrī.

Lēmumu 10 (desmit) dienu laikā no paziņošanas dienas var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesai, apelācijas sūdzību iesniedzot Jelgavas

tiesā.

Tiesnese I.Salaka