Court dismissed city's claim against waste company but allowed partial refund of penalty and commission fees.

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA

RĒZEKNES TIESU NAMS

Lietas arhīva Nr. A42-00134-19/42

ECLI:LV:ADRJRTN:2019:0308.A420291217.7.S

S P R I E D U

LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Rēzeknē 2019.gada 8.martā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis Māris Šļakota,

piedaloties pieteicējas Daugavpils pilsētas domes pārstāvjiem zvērinātiem advokātiem Valsts amatpersona un /pers. D/,

atbildētājas SIA “/Nosaukums A/ pārstāvjiem /pers. E/, zvērinātiem advokātiem /pers.A/ un /pers. F/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz:

1) Daugavpils pilsētas domes pieteikumu par publisko tiesību līguma izpildes pareizību – konstatēšanu, ka SIA “/Nosaukums A/ 2014.gada 9.maija

līguma par tiesībām apsaimniekot juridisko un fizisko personu radītos sadzīves atkritumus Daugavpils pilsētas administratīvajā teritorijā ietvaros ir

nepamatoti no klientiem saņēmusi 773 639,12 euro un pienākuma uzlikšanu SIA /Nosaukums A/ veikt maksas pārrēķinu klientiem, kā arī konstatēšanu,

ka Daugavpils pilsētas dome pamatoti izrakstījusi SIA “/Nosaukums A/ rēķinus par līgumsodu un nesamaksātās līgumsoda daļas 29500 euro apmērā

piedziņu;

2) SIA “/Nosaukums A/ pretpieteikumu – konstatēšanu, ka Daugavpils pilsētas dome 2014.gada 9.maija līguma par tiesībām apsaimniekot

juridisko un fizisko personu radītos sadzīves atkritumus Daugavpils pilsētas administratīvajā teritorijā izpildes ietvaros nepamatoti piemērojusi SIA

“/Nosaukums A/ līgumsodu par kopējo summu 64500 euro, Daugavpils pilsētas domes izrakstīto rēķinu par līgumsodu anulēšanu, nepamatoti saņemtās

līgumsoda summas daļas 35000 euro un bankas ieturētās komisijas maksas 700 euro, bet kopā 35700 euro, atmaksu, kā arī pienākuma uzlikšanu

Daugavpils pilsētas domei atlīdzināt ar līguma izpildi saistītos zaudējumus 52783,89 euro apmērā, kas SIA “/Nosaukums A/ radušies no 2017.gada

1.janvāra līdz 2017.gada 30.septembrim.

Aprakstošā daļa

[1] Starp Daugavpils pilsētas domi (turpmāk – Dome) un SIA “/Nosaukums A/ (iepriekšējais nosaukums – SIA /Nosaukums B/”) noslēgts

2014.gada 9.maija līgums par tiesībām apsaimniekot juridisko un fizisko personu radītos sadzīves atkritumus Daugavpils pilsētas administratīvajā teritorijā

(turpmāk – Līgums). Līgums noslēgts uz trim gadiem.

[2] Dome vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar 2017.gada 31.augusta pieteikumu, lūdzot atzīt, ka SIA “/Nosaukums A/Līguma ietvaros ir

nepamatoti no klientiem saņēmusi 773 639,12 euro, kā arī uzlikt SIA “/Nosaukums A/ pienākumu veikt maksas pārrēķinu klientiem. Pieteikumā norādīja

turpmāk minētos argumentus.

[2.1] Dome 2013.gada 11.oktobrī izsludināja atklātu konkursu “Atkritumu apsaimniekošana Daugavpils pilsētas pašvaldības administratīvajā

teritorijā”, identifikācijas Nr.DPD 2013/22 (turpmāk – Iepirkums). Iepirkuma nolikuma tehniskās specifikācijas 2.8.punktā tika noteikts, ka rēķini tiek

sagatavoti pēc faktiski izvestā nešķiroto sadzīves atkritumu apjoma.

Iepirkuma norises laikā 2013.gada 25.novembrī, sniedzot atbildes uz pretendentu jautājumiem, tika norādīts, ka “to, vai norēķināšanās notiks pēc

kubikmetriem, vai tonnās (ja tas faktiski iespējams), noteiks atkritumu radītājs. Pārrēķina metode no svara (t) uz tilpuma (m3) mērvienību tiks

noteikta konkursa uzvarētāja finanšu piedāvājumam pievienotajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksas aprēķinā.”.

Par Iepirkuma uzvarētāju tika atzīts SIA “/Nosaukums A/ piedāvājums ar piedāvāto cenu 45,69 euro par 1 t sadzīves atkritumu apsaimniekošanu

un 7,31 euro par 1 m3 sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Piedāvājumā tika norādīts, ka 1 m3 sadzīves atkritumu sver 160 kg.

SIA “/Nosaukums A/ piedāvājumā, kas ir Līguma neatņemam sastāvdaļa, piedāvātās cenas atšifrējums pa izmaksu pozīcijām bija šāds:

1 t izmaksas 1 m3

Nr.p.k. Izmaksu posteņi izmaksas euro bez

euro bez PVN

PVN

Sadzīves atkritumu savākšana, uzglabāšana, pārkraušana

un pārvadāšana (arī sadzīvē radušos lielgabarīta un bīstamo

1 13.41 2.15

atkritumu apsaimniekošana), kā arī atkritumu nodošana

pārstrādei, reģenerācijai vai apglabāšanai, tai skaitā peļņa.

Tarifs par atkritumu apglabāšanu poligonā /Nosaukums

2 20.28 3.24

C/

3 Dabas resursu nodoklis 12.00 1.92

Apsaimniekošanas izmaksas ar apglabāšanu poligonā

4 45.69 7.31

kopā bez PVN: (1.+2.+3.)

[2.2] No Iepirkuma noteikumiem un Līguma izriet, ka maksa par sadzīves atkritumiem ir aprēķināma atbilstoši faktiskajam apjomam, t.i. nevis par

to, cik liels tilpums atkritumu tiek ievietots sadzīves atkritumu konteinerā, bet gan atbilstoši tam, cik sver šie atkritumi.

Tas, ka līguma izpildes laikā klienti izvēlējās, lai atkritumu uzskaite notiek kubikmetros, nenozīmē, ka atbilstoši tam aprēķināma arī samaksa.

Kubikmetrs ir tikai uzskaites forma, nevis atkritumu apjoms.

[2.3] Atkritumu apsaimniekošanas likuma 39.panta 1.daļā ir noteikts, ka maksu par nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošanu (izņemot

sadzīves atkritumu reģenerāciju) veido:

1) maksa par sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu, šķirošanu un citām normatīvajos aktos noteiktajām darbībām, ko veic

pirms atkritumu reģenerācijas un kas samazina apglabājamo atkritumu apjomu, uzglabāšanu, dalītās atkritumu savākšanas, pārkraušanas un šķirošanas

infrastruktūras objektu uzturēšanu atbilstoši līgumam, kuru noslēgusi pašvaldība un atkritumu apsaimniekotājs;

2) sabiedrisko pakalpojumu regulatora apstiprinātais tarifs par sadzīves atkritumu apglabāšanu atkritumu poligonos;

3) dabas resursu nodoklis par atkritumu apglabāšanu normatīvajos aktos noteiktajā apmērā.

S IA /Nosaukums A/ finanšu piedāvājumā, kas ir neatņemama līguma sastāvdaļa, izmaksu sadalījums bija noteikts atbilstoši Atkritumu

apsaimniekošanas likumam. Tādejādi ir secināms, ka no kopējās summas, ko maksā katrs klients, SIA “/Nosaukums A/ var paturēt tikai 1.izmaksu

pozīciju, savukārt pārējās divas izmaksu pozīcijas ir jāsamaksā atkritumu poligonam, kurš savukārt 3.izmaksu pozīciju pārskaita valstij, bet 2.izmaksu

pozīciju patur sev.

Neviens tiesību akts neparedz, ka atkritumu svara izmaiņu gadījumā vai neatbilstoša svara norādīšanas gadījumā atkritumu apsaimniekotājs var sev

paturēt arī daļu no 2. un 3.izmaksu pozīcijas.

Attiecībās, kas izriet no publisko tiesību līguma, pastāv princips, ka persona var darīt tikai to, kas ir atļauts, nevis darīt visu, kas nav aizliegts.

[2.4] Līguma izpildes laikā tika konstatēts, ka SIA “/Nosaukums A/ piedāvājumā norādītais, ka 1 m3 sadzīves atkritumu sver 160 kg, neatbilst

faktiskai situācijai.

SIA “/Nosaukums D/ (turpmāk – /Nosaukums F/), kas apsaimnieko poligonu, kur SIA “/Nosaukums A/ nodod sadzīves atkritumus, 2017.gada

10.aprīļa izziņā informēja, ka SIA “/Nosaukums A/ atkritumu poligonā 2015.gadā ir nodevusi 23372,35 tonnas atkritumu, bet 2016.gadā – 26289,56

tonnas atkritumu. SIA “/Nosaukums A/ 2017.gada 7.februāra vēstulē Nr.768 norādīja, ka Daugavpils pilsētas administratīvajā teritorijā 2015.gadā ir

savākusi 219948 m3 atkritumu, bet 2016.gadā – 241054 m3 atkritumu.

No minētā ir secināms, ka 2015.gadā viena kubikmetra sadzīves atkritumu svars bija 106,26 kg (23372,35 / 219948 × 1000), bet 2016.gadā –

109,06 kg (26289,56 / 241054 × 1000).

[2.5] Pie iepriekš minētā atkritumu svara SIA “/Nosaukums A/” faktiski 2015.gadā bija jāiekasē no klientiem šādas summas par vienu m3 sadzīves

atkritumu apsaimniekošanu:

1 m3

1t izmaksas euro

izmaksas euro bez PVN SIA /Nosaukums Starpība

Nr.p.k. Izmaksu posteņi bez PVN 2015.gadā, A/ iekasētās samaksas euro bez PVN uz

pielietojot

atbilstoši euro bez PVN par 1 m3 1 m3

piedāvājumam faktisko

koeficentu 9.41

(1000/106.26)

Sadzīves atkritumu savākšana,

uzglabāšana, pārkraušana un

pārvadāšana (arī sadzīvē radušos

1 lielgabarīta un bīstamo atkritumu 13.41 1.43 2.15 0.72

apsaimniekošana), kā arī atkritumu

nodošana pārstrādei, reģenerācijai

vai apglabāšanai, tai skaitā peļņa.

Tarifs par atkritumu

2 apglabāšanu poligonā /Nosaukums 20.28 2.16 3.24 1.08

C/

3 Dabas resursu nodoklis 12 1.28 1.92 0.64

Apsaimniekošanas izmaksas ar

4 apglabāšanu poligonā kopā bez PVN: 45.69 4.87 7.31 2.44

(1.+2.+3.)

Savukārt 2016.gadā bija jāiekasē šādas summas:

1 m3

izmaksas euro

1t

bez PVN SIA /Nosaukums Starpība

izmaksas euro

2016.gadā, A/ iekasētās samaksas euro bez PVN uz

Nr.p.k. Izmaksu posteņi bez PVN

pielietojot

atbilstoši

faktisko euro bez PVN par 1 m3 1 m3

piedāvājumam

koeficentu 9.17

(1000/109.06)

Sadzīves atkritumu savākšana,

uzglabāšana, pārkraušana un

pārvadāšana (arī sadzīvē radušos

1 lielgabarīta un bīstamo atkritumu 13.41 1.46 2.15 0.69

apsaimniekošana), kā arī atkritumu

nodošana pārstrādei, reģenerācijai

vai apglabāšanai, tai skaitā peļņa.

Tarifs par atkritumu

2 apglabāšanu poligonā /Nosaukums 20.28 2.21 3.24 1.03

C/

3 Dabas resursu nodoklis 12 1.31 1.92 0.61

Apsaimniekošanas izmaksas ar

4 apglabāšanu poligonā kopā bez PVN: 45.69 4.98 7.31 2.33

(1.+2.+3.)

Tādejādi 2015.gadā SIA /Nosaukums A/ ir piesavinājusies dabas resursu nodokli 140766,72 euro (0,64 × 219948) un maksu par sadzīves

atkritumu apglabāšanu atkritumu poligonā 237543,84 euro (1,08 × 219948), kas kopumā ir 378310,56 euro.

Savukārt 2016.gadā SIA “/Nosaukums A/ ir piesavinājusies dabas resursu nodokli 147042,94 euro (0,61 × 241054) un maksu par sadzīves

atkritumu apglabāšanu atkritumu poligonā 248285,62 euro (1,03 × 241054), kas kopumā ir 395328,56 euro.

Par 2015.gadu un 2016.gadu kopā SIA “/Nosaukums A/ ir piesavinājusies 773639,12 euro.

[3] SIA “/Nosaukums A/ tiesai iesniegtajā 2017.gada 2.novembra paskaidrojumā par Domes pieteikumu norādīja, ka tiesvedība lietas daļā par

Domes pieteikumu ir izbeidzama, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 282.panta 1. un 2.punktu, vai arī, ja lieta tiek izskatīta pēc būtības,

Domes pieteikums ir noraidāms. Paskaidrojumā norādīti turpmāk minētie argumenti.

[3.1] Dome lūdz atzīt, ka SIA “/Nosaukums A/ Līguma ietvaros no klientiem, tātad personām, kas nav administratīvā procesa dalībnieces, ir

nepamatoti saņēmusi maksājumus, kā arī Dome lūdz atzīt, ka SIA “/Nosaukums A/ klientiem jāveic maksas pārrēķins. Dome faktiski lūdz:

1) izvērtēt civiltiesisko līgumu, kas noslēgti starp SIA “/Nosaukums A/ un tās klientiem un kuru ietvaros ir veikti maksājumi, izpildes pareizību;

2) atzīt nevis pašas Domes tiesības uz atlīdzinājumu, bet lietā nepieaicinātu trešo personu tiesības uz atlīdzinājumu.

Tiesa administratīvā procesa ietvaros nevar pārbaudīt, vai SIA “/Nosaukums A/ pienācīgi pildījusi līgumus par sadzīves atkritumu savākšanas

pakalpojumu ar saviem klientiem. Arī prasījums par konkrētu naudas summu pamatotu vai nepamatotu saņemšanu no SIA “/Nosaukums A/ klientiem ir

vērtējams vispārējās jurisdikcijas tiesā civiltiesisku prasību ietvaros, kur iespējams pārbaudīt, vai SIA “/Nosaukums A/ pakalpojumu ir sniegusi un rēķini

ir izrakstīti atbilstoši klientu un SIA “/Nosaukums A/ starpā noslēgtajiem civiltiesiskajiem līgumiem.

Administratīvās lietas ietvaros, nevērtējot katru civiltiesisko līgumu ar katru klientu, nav iespējams konstatēt, vai SIA “/Nosaukums A/” Līguma

ietvaros nepamatoti no klientiem saņēmusi jebkādus maksājumus.

Lai gan Dome formāli pamato savu pieteikumu ar Administratīvā procesa likuma 184.panta pirmās daļas 4.punktu, kas pats par sevi būtu

administratīvā procesa ietvaros izskatāms jautājums, tomēr pieteikumā norādītie prasījumi neiekļaujas administratīvās tiesas kompetencē. SIA

“/Nosaukums A/ ieskatā pieteikuma priekšmets ir jāvērtē tikai kopsakarā ar pieteicēja izvirzītajiem prasījumiem un, konstatējot, ka tie nav pakļauti

administratīvās tiesas kontrolei, tiesai būtu jāatsaka šāda pieteikuma izskatīšana.

Turklāt Domei pašai pieteikumā norādītājos prasījumos nav subjektīvo interešu, jo prasījumi vērsti tikai uz trešo personu, kas nav pieaicinātas lietā,

iespējamo subjektīvo interešu aizskārumu.

[3.2] Dome nav norādījusi nevienu normatīvo aktu, kuru SIA “/Nosaukums A/ būtu pārkāpusi. Saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma

39.panta pirmo daļu tikai pati pašvaldība var pieņemt lēmumu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksas noteikšanu. SIA “/Nosaukums A/ nebija

tiesību patstāvīgi veikt jebkādas izmaiņas ar pašvaldības 2014.gada 24.jūlija lēmumu Nr.385 “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksu”

(turpmāk – Lēmums par apsaimniekošanas maksu) noteiktajā maksas apmērā. SIA “/Nosaukums A/ bija pienākums sniegt pakalpojumu par pašas

Domes noteikto maksu.

[3.3] Neviens normatīvais akts neparedz, ka no kopējās summas, ko klienti samaksā atkritumu apsaimniekotājam, apsaimniekotājs drīkst paturēt

tikai vienu pozīciju, savukārt, pārējās divas izmaksu pozīcijas ir obligāti jāsamaksā vai nu atkritumu poligonam, vai valstij. Atkritumu apsaimniekošanas

likuma 39.panta pirmā daļa nosaka izmaksu pozīcijas, kuras kopumā veido atkritumu apsaimniekošanas maksu, bet nenosaka to turpmāku sadalījumu. Ir

tikai pašsaprotami, ka Iepirkuma ietvaros maksa tiek noteikta kā vidējais aritmētiskais lielums par plānotā pakalpojuma sniegšanu, jo katram klientam

faktiskās atkritumu apsaimniekošanas izmaksas atšķirsies atkarībā no izmantotā konteinera vērtības, atkritumu reģenerācijas iespējām, attāluma no klienta

konteinera līdz poligonam vai atkritumu pārkraušanas stacijai, konkrētā klienta radīto atkritumu svara, morfoloģiskā sastāva un daudzām citām niansēm,

kas katram klientam būs individuālas. Tieši šī iemesla dēļ Atkritumu apsaimniekošanas likuma 8.panta pirmā daļa nosaka pašvaldības pienākumu veidot

vienotu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, kuras ietvaros visiem klientiem, neņemot vērā katra klienta individuālos faktiskos apstākļus, tiek piemēroti

vienādi, uz konkursa noteikumiem balstīti pakalpojuma sniegšanas noteikumi.

Domes apgalvojums, ka SIA “/Nosaukums A/” ir nepamatoti no klientiem saņēmusi naudas līdzekļus, nav patiess, tas arī nav pamatots ar

normatīvajiem aktiem vai pušu starpā noslēgtā līguma noteikumiem.

[3.4] Atkritumu apsaimniekošanas likuma 5.panta pirmajā daļā noteiktas atkritumu apsaimniekošanas darbības prioritārā secībā, no kurām viena ir

atkritumu apglabāšana. Nav nekāda pamata automātiski pieņemt, ka visi savāktie atkritumi tiek aizvesti uz poligonu apglabāšanai. Lai samazinātu

apglabājamo atkritumu apjomu un veicinātu atkritumu reģenerācijas un pārstrādes iespējas, atkritumu apsaimniekotāji pēc iespējas nodod atkritumus

otrreizējai izmantošanai, kā rezultātā savākto un pārvadāto atkritumu apjoms nekad nebūs identisks ar poligonā apglabāšanai nodoto apjomu.

[3.5] Dome nav norādījusi arī nevienu Līguma punktu, kuru SIA “/Nosaukums A/ būtu pārkāpusi.

Apgalvojot, ka SIA “/Nosaukums A/ piedāvājumā norādītā atkritumu tilpuma un masas attiecība neatbilst faktiskajai situācijai, Dome faktiski

apstrīd SIA “/Nosaukums A/ Iepirkumā iesniegtajā Finanšu piedāvājuma pielikumā norādīto informāciju. Iepirkuma noteikumi un Līguma 3.1.punkts

stingri nosaka SIA “/Nosaukums A/ pienākumu sniegt pakalpojumu, ievērojot Iepirkuma Finanšu piedāvājumā un tā pielikumā norādītos izcenojumus, ko

SIA “/Nosaukums A/ ir godprātīgi pildījusi. Piedāvājumu iesniegšanas laikā un līdz pat 2017.gada 1.janvārim neviens normatīvais akts nenoteica kārtību,

kā nosakāma atkritumu tilpuma un masas attiecība, tādēļ komersanti, piedaloties iepirkumos, to noteica, balstoties uz savu pieredzi, tajā skaitā, ņemot

vērā dalīto atkritumu sistēmas attīstības līmeni pašvaldības teritorijā.

Praksē šī attiecība ir piemērota dažādi, kā to apliecina arī Valsts kontroles 2015.gada 20.janvāra revīzijas ziņojumā Nr.2.4.1-14/2014 “Sadzīves

atkritumu apsaimniekošanas organizēšanas atbilstība plānotajiem mērķiem un tiesību aktu prasībām” 1.tabulā “Sadzīves atkritumu tilpuma un svara

attiecības koeficienti” uzrādītas pašvaldībās pieņemtās tilpuma un masas attiecības. Divdesmit piecās no pārbaudītajām pašvaldībām konstatēts, ka tiek

pieņemts, ka 1 m3 atkritumu sver 200 kg, deviņās pašvaldībās – no 120-180 kg. Praksē gan pašvaldības, gan atkritumu apsaimniekotāji balstījās uz

nozarē izmantoto Latvijas Vides aģentūras 2002.gadā izstrādāto rokasgrāmatu “Rokasgrāmata faktoru pielietošanai sadzīves atkritumu uzskaitē, pārejot

no tilpuma uz svara vienībām” (turpmāk – Rokasgrāmata), kur norādīts, ka jauktu un nesapresētu sadzīves atkritumu 1m3 svars ir 200 kg, savukārt,

jauktu un sapresētu 1m3 sadzīves atkritumu svars ir pat 350 kg.

Domes aprēķini un pieņēmumi, ka viens m3 sadzīves atkritumu nesver 160 kg (koeficients 0,16), nav pamatoti ar normatīvo aktu prasībām.

[3.6] Domei, izvēloties Iepirkuma rezultātā komersantu, kuram piešķiramas iepirkuma līguma slēgšanas tiesības, bija gan pienākums, gan iespējas

pārliecināties par iesniegtā piedāvājuma atbilstību, tajā skaitā izmantotās pārrēķina metodikas pareizību. Pašvaldības pienākums, sagatavot Iepirkuma

dokumentus ar vislielāko rūpību un, izvērtējot Iepirkuma piedāvājumos norādīto informāciju, rīkoties atbildīgi un profesionāli, nepieļaujot tādu iepirkumu

līgumu slēgšanu, kas neatbilst ne pašvaldības interesēm, ne Publisko iepirkumu likuma mērķiem un jēgai.

Pirms piedāvājumu iesniegšanas viens no iesniedzējiem (sk. Iepirkumu uzraudzības biroja 2013.gada 27.decembra lēmuma Nr.4-1.2/13-417

3.6.punktu) īpaši akcentēja iespējamās sekas, ja negodprātīgi aprēķina metodikā tiks norādīts neatbilstošs vai pārmērīgs atkritumu svars, piemēram 300

kg, tomēr Dome šos iebildumus noraidīja. Pēc piedāvājumu iesniegšanas Iepirkumu uzraudzības birojs vērtēja SIA “/Nosaukums A/ piedāvājumā

norādītās cenas pamatotību (sk. Iepirkumu uzraudzības biroja 2014.gada 28.aprīļa lēmumu Nr.4-1.2/14-112). Šajā procesā Dome apliecināja, ka ir

izvērtējusi piedāvājumu un tas atbilst Domes prasībām, kā rezultātā tika noslēgts Līgums.

Domes prasība šobrīd mainīt Līgumā noteiktās izmaksu pozīcijas ir nepamatota un neatbilst Publisko iepirkumu likuma 671.panta prasībām.

[3.7] Ņemot vērā Valsts kontroles revīziju ziņojumos norādītos ieteikumus, ar 2017.gada 1.janvāri Atkritumu apsaimniekošanas likumā tika veikti

grozījumi, saskaņā ar kuriem Ministru kabinets izstrādā noteikumus, kas noteiks kārtību, kādā atkritumu apsaimniekotāji veiks sadzīves atkritumu masas

un tilpuma attiecību mērījumus, un kārtību, kādā tiks noteikts koeficients pārejai no tilpuma vienībām uz masas vienībām (Atkritumu apsaimniekošanas

likuma 39.panta sestās daļas 1.un 2.punkts). Pašvaldības turpmāk katru gadu, sākot no 2018.gada 30.jūnija, izvērtēs tilpuma un masas attiecību

mērījumu koeficienta ietekmi uz izmaksām un pārrēķinās kopējo pakalpojuma maksu (Atkritumu apsaimniekošanas likuma 39.panta ceturtā daļa), kas

tiks noteikta turpmākajam gadam.

[3.8] Noslēdzot iepirkuma līgumu, pieteicēja apstiprināja, ka ir izvērtējusi SIA “/Nosaukums A/ piedāvājumu un atzinusi to par atbilstošu, līdz ar to

prasība šobrīd piemērot citu tilpuma un masas pārrēķina koeficientu, kas nebija norādīts piedāvājumā, ir prettiesiska. Tieši pretēji – Iepirkuma

dokumentos bija skaidri atrunāta pakalpojuma maksa, maksas pārrēķina metode un piemērojamais koeficients jeb aprēķinos pieņemtais atkritumu svars,

kas jāpiemēro Līguma darbības laikā. Gan SIA “/Nosaukums A/gan Domei ir pienākums ievērot Ieprikuma noteikumu prasības, un tās atbilstoši

Publisko iepirkumu likuma 671.pantam līguma darbības laikā nav grozāmas. Katrs pretendents, iesniedzot piedāvājumu, norādīja savus pieņēmumus par

atkritumu svaru. Iespējams, ka Domes pieprasīto pārrēķinu rezultātā faktiski līguma slēgšanas tiesības būtu ieguvis cits pretendents, kas nav pieļaujams

saskaņā ar tiesu praksi publisko iepirkumu strīdu izskatīšanā.

[3.9] Neatbilst patiesībai Domes apgalvojums, ka no Iepirkuma noteikumiem un Līguma izriet, ka maksa par sadzīves atkritumiem ir aprēķināma

atkarībā no atkritumu svara. Tieši pretēji, pamatmērvienība savākto atkritumu uzskaitei Līgumā bija noteikta kubikmetros, nevis tonnās.

[3.9.1] Iepirkuma nolikuma 2.8.punkts noteica, ka rēķini klientiem jāizraksta pēc faktiski izvestā nešķiroto sadzīves atkritumu apjoma. Saskaņā ar

skaidrojošo vārdnīcu, termins “apjoms” nozīmē īpašību kopumu, ko veido garums, platums un augstums, kas tādējādi ir tilpums ar mērvienību m3.

[3.9.2] Visā Latvijas teritorijā gan Iepirkuma izsludināšanas brīdī, gan joprojām, pieņemtā prakse ir savākto atkritumu uzskaite kubikmetros (m3)

pēc konteinera vai speciālo maisu tilpuma, kurā atkritumi ir ievietoti. To apliecina arī administratīvajā lietā Nr.A420564712 paustās atziņas. Vienīgais

izņēmums ir Jūrmalas pilsēta, kur atkritumu apsaimniekotājam 2018.gadā būs jānodrošina atkritumu savākšana ar specializētajiem transporta līdzekļiem,

kas aprīkoti ar svaru sistēmu, tādējādi nodrošinot savākto atkritumu svēršanu un uzskaiti pēc svara. Šāda prasība skaidri un nepārprotami bija iekļauta

Jūrmalas pilsētas domes rīkotā iepirkuma dokumentos.

[3.9.3] Domes izsludinātajā Iepirkumā nebija izvirzīta prasība atkritumu apsaimniekotājam nodrošināt atkritumu svēršanu to savākšanas vietā,

savukārt klientiem bija iespēja patstāvīgi izvēlēties dažāda tilpuma konteinerus vai speciālos maisus atkritumu uzkrāšanai. Papildus minētajam Daugavpils

pilsētas domes 2014.gada 27.marta saistošo noteikumu Nr.16 “Atkritumu apsaimniekošanas noteikumi Daugavpils pilsētas pašvaldībā” (turpmāk –

Saistošie noteikumi Nr.16) 8.6.punkts nosaka, ka tieši klientu jeb atkritumu radītāju pienākums ir nepieciešamības gadījumā veikt izmaiņas ar atkritumu

apsaimniekotāju noslēgtajā līgumā, nodrošinot atkritumu konteineru piepildījumu un nepieļaujot to pārpildījumu.

[3.9.4] Atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 46.panta pirmās daļas 2.punktam par piedāvājumu izvēles kritēriju Iepirkuma nolikuma 6.1.punktā

bija noteikts piedāvājums ar viszemāko cenu par atkritumu 1 m3 apsaimniekošanu. Tāpat arī nolikuma 1.6.2.punktā noteikts, ka finanšu piedāvājumā

(Iepirkuma nolikuma 4.pielikums) pretendentiem bija jānorāda cena par 1 m3 atkritumu apsaimniekošanu. Līdz ar to Iepirkumā par galveno mērvienību

tika uzskatīta un vērtēta pretendentu piedāvātā cena par 1 m3 sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Saskaņā ar Iepirkuma nolikuma 1.6.2.punktā

noteikto, pārrēķina metode no svara (t) uz tilpuma (m3) mērvienībām bija jānorāda tikai finanšu piedāvājuma pielikumā, kur bija detalizēti jāapraksta

pretendenta izmantotā pārrēķina metode.

[3.10] Iepirkuma nolikumam bija pievienots iepirkuma līguma projekts, kura 3.1.punktā bija paredzēts ierakstīt arī atkritumu apsaimniekošanas

maksu, kas noteikta tonnās. Ņemot vērā, ka atkritumu apsaimniekošanas nozarē šāds ieraksts bija jaunums, tas daudziem pretendentiem radīja

jautājumus, līdz ar to, lai pareizi izprastu līguma izpildes noteikumus, Domei Iepirkuma laikā tika uzdoti vairāki jautājumi, kā arī iesniegumi tika izskatīti

Iepirkumu uzraudzības birojā.

Tā, piemēram, 2013.gada 18.decembrī Iepirkumu uzraudzības birojā iesniegumu izskatīšanas komisija izskatīja vairāku iesniedzēju iesniegumus

attiecībā uz tilpuma/masas piemērošanas koeficientu, izmaksu noteikšanu tonnās un maksas pārrēķināšanas kārtību. Balstoties tieši uz Domes

argumentiem un skaidrojumiem, komisija atzina iesniegumus par nepamatotiem (Iepirkumu uzraudzības biroja 2013.gada 27.decembra lēmums Nr.4-

1.2/13-417, iesniedzēju jautājumi punktos 1.6., 1.8., 1.18., 3.6., Domes skaidrojumi punktos 2.6., 2.8., 2.18., 4.6.). Lēmuma motīvu daļā (1.8. punkts)

Iepirkumu uzraudzības birojs norāda, ka sēdes laikā pasūtītāja pārstāvis attiecībā uz atkritumu apjoma pārrēķinu no m3 uz tonnām norādīja, ka no

Iepirkuma nolikuma 6.2.punktā iekļautās viena m3 atkritumu apsaimniekošanas aprēķina formulas ir iespējams konstatēt gan atkritumu apsaimniekotāja

noteikto atkritumu viena m3 svaru un m3 skaitu vienā tonnā, gan atkritumu vienas tonnas faktiskās izmaksas, līdz ar to jebkuru atkritumu apsaimniekotāja

apsaimniekoto atkritumu apjomu var pārrēķināt no m3 uz t un attiecīgi noslēgt līgumu par atkritumu apjoma tonnās apsaimniekošanu. Tā rezultātā

iesniegumu izskatīšanas komisija norādīja, ka, tā kā metodiku (tostarp koeficientu atkritumu apjoma pārrēķina veikšanai no tilpuma uz masa vienībām)

pretendentam ir pienākums norādīt savā finanšu piedāvājumā, tad pasūtītājam faktiski ir nodrošinātas iespējas objektīvi pārliecināties par pretendenta

piedāvājumā norādīto aprēķinu pamatotību un atbilstību Iepirkuma dokumentācijā izvirzītajām prasībām, līdz ar to gadījumā, ja pasūtītājam rastos šaubas

par kāda pretendenta piedāvātās cenas pamatotību tieši nepamatoti noteikta viena m3 atkritumu svara dēļ, pasūtītājam būtu iespēja pieprasīt papildus

informāciju, savukārt, pretendentam būtu pienākums pamatot noteiktās cenas apmēru, tai skaitā sniedzot skaidrojumu par to, kādā veidā attiecīgais

pretendents ir noteicis viena m3 sadzīves atkritumu svara apmēru.

Jāatzīmē, ka arī Domes pieteikumā citētā 2013.gada 25.novembra atbilde Nr.02.01-08/3099 uz pretendentu jautājumiem (vēstules 18.punkts)

nenosaka SIA “/Nosaukums A/ pienākumu Līguma izpildes laikā veikt jebkādus patstāvīgus cenas pārrēķinus klientiem, piemērojot cenu, kas noteikta

tonnās. Tieši pretēji, Dome, skaidrojot Iepirkuma prasību, norādīja, ka “to, vai norēķināšanās notiks pēc kubikmetriem, vai tonnās (ja tas faktiski

iespējams), noteiks atkritumu radītājs.” Identisku skaidrojumu Domes pārstāvis sniedza arī Iepirkumu uzraudzības biroja iesniegumu izskatīšanas laikā

(Iepirkumu uzraudzības biroja 2013.gada 27.decembra lēmums Nr.4-1.2/13-417, 1.8.punkta otrā rindkopa).

No minētajiem skaidrojumiem nepārprotami izriet, ka pārrēķina metode no svara (t) uz tilpuma (m3) mērvienību jānosaka atbilstoši SIA

“/Nosaukums A/ kā konkursa uzvarētāja finanšu piedāvājuma pielikumā norādītajai sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksas pārrēķina metodikai,

kas atbilst Iepirkuma nolikuma 6.2.punktā norādītajai formulai. Šādu pieeju apstiprina arī Atkritumu apsaimniekošanas likuma 39.panta otrā daļa, kas

nosaka atkritumu apsaimniekotāja pienākumu sniegt pakalpojumu visiem noteiktajā zonā esošajiem sadzīves atkritumu radītājiem par vienādu maksu

(Daugavpils pilsētas teritorija ir viena atkritumu apsaimniekošanas zona saskaņā ar Saistošo noteikumu Nr.16 2.punktu). Proti, jebkādu pārrēķinu

rezultātā jebkurā gadījumā izmaksām, kas noteiktas, piemērojot 1 m3 izcenojumu, bija jābūt vienādām ar izmaksām, kas noteiktas, piemērojot

izcenojumu par 1 t atkritumu. Minēto pieeju apstiprina arī Domes 2013.gada 25.novembra vēstules Nr.02.01-08/3099 6.punktā norādītais, ka,

izmantojot piedāvājumā norādīto pārrēķina metodi, pretendents pēc savas metodikas var viegli veikt pārrēķinu no kubikmetriem uz tonnām.

Tātad Līgums paredzēja atkritumu radītājiem divas iespējas veikt maksājumus par atkritumu apsaimniekošanu:

1) kā pamatmērvienību izvēloties uzskaiti un apmaksu par 1 m3 atkritumu savākšanu;

2) ja atkritumu radītājs vēlējās un, ja tas faktiski bija iespējams – norēķināšanās varēja notikt, izvēloties uzskaiti un apmaksu, piemērojot 1 t

izcenojumus.

[3.11] SIA “/Nosaukums A/ klienti pamatā izvēlējās apsaimniekoto atkritumu uzskaiti atbilstoši Latvijas teritorijā ierastajai un visiem saprotamajai

praksei, tomēr bija arī klienti, ar kuriem noslēgts līgums par atkritumu uzskaiti un apmaksu, piemērojot 1 t izcenojumus. Tieši šī iemesla dēļ Domes

prasījumi nav izskatāmi administratīvā procesa kārtībā, jo, nevērtējot katra klienta noslēgtā līguma noteikumus, nav iespējams konstatēt jebkādus SIA

“/Nosaukums A/” pieļautus Līguma pārkāpumus. Proti, Līguma 3.1.punkts noteica SIA “/Nosaukums A/ pienākumu sniegt klientiem atkritumu

apsaimniekošanas pakalpojumu par Iepirkumā iesniegtajā piedāvājumā norādīto atkritumu apsaimniekošanas maksu (vai nu 7,31 EUR/m3, vai 45,69

EUR/t) un SIA “/Nosaukums A/ visā līguma darbības laikā to ir pilnībā ievērojusi, kā rezultātā visi rēķini klientiem ir izrakstīti saskaņā ar klientu un SIA

“/Nosaukums A/ starpā noslēgtajiem līgumiem, piemērojot Līguma 3.1.punktā noteiktos izcenojumus. Minēto faktu neapstrīd arī Dome.

Jāatzīmē, ka arī Saistošo noteikumu Nr.16 35.punktā ir noteikts, ka kārtību, kādā veicami maksājumi par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu,

nosaka normatīvie akti un līgums, kurš noslēgts starp atkritumu radītāju vai valdītāju un atkritumu apsaimniekotāju, proti, tie ir civiltiesiskie līgumi, kas

noslēgti ar klientiem, kuri šī procesa ietvaros netiek un nemaz nevar tikt vērtēti.

[3.12] Dome pamato savus aprēķinus ar /Nosaukums F/ 2017.gada 10.aprīļa izziņā un SIA “/Nosaukums A/ 2017.gada 7.februāra vēstulē

Nr.768 norādīto informāciju.

Formālu matemātisko aprēķinu rezultātā Dome aprēķina atkritumu svaru.

SIA “/Nosaukums A/ norāda, ka šādi aprēķini ir aplami, jo:

1) tie nav balstīti uz normatīvajiem aktiem, jo atbilstoši grozījumiem Atkritumu apsaimniekošanas likuma 39.pantā, pirmie mērījumi tiks veikti

2018.gada sākumā atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, kas noteiks mērījumu veikšanas kārtību;

2) tie ir pretrunā ar Iepirkuma noteikumiem (Iepirkuma nolikuma 6.1., 1.6.2. punkts) un noslēgtā Līguma prasībām;

3) tie ir teorētiski un neatspoguļo patieso situāciju, jo aprēķinos tiek izmantoti dažādi lielumi. Proti, /Nosaukums F/ sniedza izziņu par pieņemto

nešķiroto sadzīves atkritumu daudzumu. Saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 19.aprīļa noteikumu Nr.302 “Noteikumi par atkritumu klasifikatoru un

īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus” (turpmāk – Noteikumi Nr.302) 1.pielikumā ietverto atkritumu klasifikatoru, nešķiroti sadzīves atkritumi

(klase 200301) ietilpst 20.nodaļā “Sadzīvē radušies atkritumi (mājsaimniecību atkritumi un tiem līdzīgi tirdzniecības un rūpniecības uzņēmumu un iestāžu

atkritumi), arī atsevišķi savāktie atkritumu veidi”.

Savukārt, atbilstoši Iepirkuma nolikuma 3.5.punktam un Saistošo noteikumu Nr.16 21.1.punktam, SIA “/Nosaukums A/ Daugavpils pilsētas

teritorijā nodrošināja arī citu sadzīvē radušos atkritumu apsaimniekošanu. Turklāt Dome 2014.gada 15.septembrī vēstulē Nr.1.2.-6/2377 norādīja, ka

Līguma izpratnē sadzīvē radušies atkritumi ir visi Noteikumu Nr.302 1.pielikuma 20.nodaļā noteiktie sadzīves atkritumu veidi, tātad arī lielgabarīta

atkritumi (200307), bioloģiski noārdāmi atkritumi (200201), skursteņu tīrīšanas atkritumi (200141), pārtikas atkritumi (200108), dažādi bīstamie un

otrreizēji izmantojamie atkritumi. Kopumā 20.nodaļā ir 41 atkritumu veids, kuru tilpuma un masas attiecības atšķiras būtiski. Tā, piemēram, bioloģiski

noārdāmie atkritumi un skursteņu tīrīšanas atkritumi ir īpaši smagi (saskaņā ar Rokasgrāmatu – bioloģiski noārdāmi atkritumi 1m3 sver 300 kg, bet

skursteņu atkritumi pat 900 kg). Tāpat jāatzīmē, ka būtiski atšķiras šo atkritumu reģenerācijas iespējas un lielāko daļu no 20.nodaļā uzskaitītajiem

atkritumiem poligons nemaz nav tiesīgs pieņemt.

Minētajā vēstulē Dome norāda, ka SIA “/Nosaukums A/ ir pienākums par vienotu maksu apsaimniekot visa veida sadzīvē radušos atkritumus.

Līdz ar to Pieteicējas aprēķinos izmantotā informācija par nešķiroto sadzīves atkritumu (200301) apjomu neietver visus pārējos sadzīves atkritumu

apjomus, ko SIA “/Nosaukums A/ ir apsaimniekojusi Līguma ietvaros.

Saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma 21.panta pirmo daļu, uz reģionālo poligonu nogādājami tikai tie atkritumi, kuri ir apglabājami, kas

atkārtoti apliecina, ka Domes tēze par maksas sadalījumu ir aplama, jo atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma 39.panta pirmajai un otrajai daļai

tiek noteikta vienota maksa par atkritumu apsaimniekošanu, tomēr kopējais savākto un pārvadāto atkritumu apjoms nekad nebūs identisks poligonā

nodotajam nešķiroto atkritumu apjomam.

[4] Tiesai iesniegtajā 2018.gada 26.jūlija paskaidrojumā SIA “/Nosaukums A/uzturot iepriekšējā paskaidrojuma argumentus, norādīja, ka

tiesvedība lietas daļā par Domes pieteikumu ir izbeidzama arī, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 282.panta 8.punktu, vai arī, ja lieta tiek

izskatīta pēc būtības, Domes pieteikums ir noraidāms. Paskaidrojumā norādīti turpmāk minētie argumenti.

[4.1] Administratīvā procesa likuma 188.panta sestā daļa paredz, ka pieteikumu par publisko tiesību līgumu var iesniegt viena gada laikā no dienas,

kad persona uzzināja vai tai bija jāuzzina par pamatu vērsties tiesā saistībā ar līgumu. Dome Līgumu parakstīja 2014.gada 12.maijā, pakalpojuma

sniegšana bija jāuzsāk trīs mēnešu laikā no Līguma parakstīšanas brīža (Līguma 2.2.punkts), Līgums tika noslēgts uz trīs gadiem no līguma spēkā stāšanās

dienas, t.i., līdz 2017.gada 12.maijam.

Līguma 4.2.1.1.punktā tika paredzētas Domes tiesības pārbaudīt apsaimniekotāja sniegto pakalpojumu kvalitāti, saņemt jebkuru informāciju, kas

saistīta ar pakalpojumu sniegšanu. Savukārt Līguma 4.2.3.4.punktā tika paredzēts Domes pienākums ik gadu izskatīt SIA “/Nosaukums A/ ziņojumu par

atkritumu apsaimniekošanas gaitu un rezultātiem. SIA “/Nosaukums A/ regulāri sniedza Domei atskaites par atkritumu apsaimniekošanu Daugavpilī, tajā

skaitā norādot ar fiziskām un juridiskām personām noslēgto līgumu skaitu, kā arī apsaimniekoto atkritumu apjomu (kubikmetros).

Tādējādi Domei bija ne vien iespēja, bet arī pienākums savlaicīgi kontrolēt Līguma izpildes kārtību. Konkrētajā gadījumā Dome par atkritumu

tilpuma un masas atšķirībām sāka interesēties tikai 2017.gada sākumā, t.i., divus ar pusi gadus pēc Līguma darbības sākuma un tikai nepilnu pusgadu

pirms Līguma darbības beigām. Ir jāņem vērā, ka termiņš pieteikuma iesniegšanai par publisko tiesību līgumu ir noteikts tiesiskās drošības un stabilitātes

nodrošināšanai, t.i., lai nodrošināto tiesisko attiecību noteiktību. Apstākļos, kad Līgums ilgstoši ir ticis pildīts noteiktā veidā, iebildumu celšana par Līguma

izpildes pareizību jau pēc Līguma darbības beigām nav attaisnojama.

Iesniedzot savu finanšu piedāvājumu, SIA “/Nosaukums A/ atkritumu apjoma kubikmetros pārrēķināšanai bija ietvērusi pieņēmumu, ka 1 m3

atkritumu svars ir 160 kg. Tā kā Iepirkumā vairāki pretendenti norādīja dažādu atkritumu masas un tilpuma attiecību, tad ir loģiski saprotams, ka minētais

rādītājs ir pretendenta pieņēmums, kas faktiskajā situācijā var vairāk vai mazāk atšķirties.

Līdz ar to, ja Dome uzskatīja, ka SIA “/Nosaukums A/ saviem klientiem ir tiesīga piestādīt rēķinu nevis pēc savākto atkritumu apjoma (tilpuma),

bet tikai atbilstoši atkritumu svaram, tad Domei bija savlaicīgi jādara tas zināms SIA “/Nosaukums A/kā arī jāpieprasa informācija par savākto un

poligonā nodoto atkritumu apjomu un jāierosina veikt Līguma grozījumus, mainot atkritumu apsaimniekošanas maksas apmēru par katru savākto

atkritumu m3.

Domei, jau Līgumu slēdzot, bija jāapzinās, ka SIA “/Nosaukums A/ attiecībās ar saviem klientiem atkritumu apsaimniekošanas maksu rēķinās

atbilstoši savākto atkritumu tilpumam. To, ka tieši tāds arī bija Domes nodoms, uzskatāmi parāda Iepirkuma nolikuma noteikumi, saskaņā ar kuriem

piedāvājumu izvēles kritērijs bija piedāvājums ar viszemāko cenu par atkritumu 1 m3 apsaimniekošanu. Savukārt cenas noteikšanai tonnās pretendentam

finanšu piedāvājuma pielikumā bija jāatspoguļo pārrēķina metode no svara (t) uz tilpuma (m3) mērvienībām.

Tādējādi, Līgumu slēdzot, nebija šaubu, ka atkritumu apjoms tiks noteikts pēc to tilpuma kubikmetros un maksa tonnās tiks noteikta, tikai

pielietojot matemātiskus aprēķinus, t.i., piemērojot pretendenta piedāvājumā norādīto pārrēķina metodi. Līdz ar to faktiski Domei, jau Līgumu slēdzot,

bija zināms un tā apzinājās, ka atkritumu apsaimniekošanas maksa SIA “/Nosaukums A/ klientiem tiks aprēķināta, vadoties no savākto atkritumu

tilpuma. Tomēr pat tad, ja kaut kādu iemeslu dēļ Dome šo situāciju neapzinājās, tad Domei nebija nekādu tiesisku vai faktisku šķēršļu šos apstākļus

konstatēt ne vēlāk kā gadu pēc Līguma darbības uzsākšanas.

Ņemot vērā minēto, Domei par pamatu vērsties tiesā saistībā ar Līgumu bija jāuzzina ne vēlāk kā 2015.gada augustā, kad bija pagājis gads kopš

Līguma darbības uzsākšanas, no kura arī skaitāms viena gada termiņš pieteikuma iesniegšanai. Tā kā Dome ar pieteikumu tiesā vērsusies tikai 2017.gada

31.augustā, secināms, ka tā ir nokavējusi procesuālo termiņu pieteikuma iesniegšanai. Tas saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 282.panta 8.punktu

ir pamats tiesvedības izbeigšanai attiecīgajā lietas daļā.

Ar pieteikumu par līguma izpildes pareizību katra līgumslēdzēja puse var vērsties tiesā, kad konstatē, ka otrs līdzējs līgumu pilda nepareizi. Tiesas

uzdevums minētā prasījuma izskatīšanā ir konstatēt, kādas tieši saistības līdzējiem izriet no noslēgtā līguma, kā tās pareizi pildāmas un vai līdzēji attiecīgi

rīkojušies. Tiesa līguma izpildes pareizību vērtē, vadoties no tām tiesību normām, par kuru piemērošanu attiecībā uz līguma izpildi līdzēji ir vienojušies

(Ieva Višķere, Santa Ratnika. Pieteikums par publisko tiesību līgumu. Jurista Vārds, 24.04.2018. ). Arī judikatūrā atzīts, ka, slēdzot līgumu, līdzēji

apņemas ievērot tieši tās saistības (un kārtību, kādā šīs saistības izpildāmas), par kurām tie vienojas (sk. Augstākās tiesas 2018.gada 13.marta

sprieduma lietā Nr.SKA-128/2018 11.punktu).

SIA “/Nosaukums A/ Līgumu ir pildījusi pareizi, t.i., ar klientiem noslēgtajos līgumos ir paredzējusi tādu atkritumu apsaimniekošanas maksas

apmēru, kāda atbilst ar Līgumam.

Dome, iesniedzot pieteikumu, vēlas panākt, lai SIA “/Nosaukums A/ būtu rīkojusies sekojoši:

1) nodrošinājusi atkritumu savākšanu no klientiem, veicot atkritumu apjoma fiksēšanu kubikmetros;

2) nogādājusi savāktos atkritumus poligonā, fiksējot atkritumu svaru tonnās;

3) piestādījusi klientiem rēķinu par atkritumu apsaimniekošanu, nevis piemērojot Līgumā noteikto apsaimniekošanas maksu kubikmetros, bet gan

piemērojot maksu tonnās un tad šo maksu pārrēķinot kubikmetros, kur maksas pārrēķina metode būtu nevis paša pretendenta finanšu piedāvājumā

ietvertā, bet gan tāda, ko Dome atzītu par taisnīgāku, t.i., atbilstoša faktiskajai tilpuma un masas attiecībai.

Taču šādu kārtību neparedzēja Iepirkuma nolikums un neparedz arī Līguma noteikumi. Līguma 3.1.punkts nepārprotami nosaka, ka

apsaimniekotājs atkritumu savākšanu un izvešanu veic par šajā Līgumā noteiktu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksu par vienu tonnu vai vienu

kubikmetru sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.

Domes ieskatā SIA “/Nosaukums A/ bija jāpiemēro vienīgi Līgumā noteiktā maksa tonnās, taču tādā gadījumā atkritumu apsaimniekošanas maksa

kubikmetros atšķirtos no tās, kas fiksēta Līgumā. Proti, atkritumu maksa kubikmetros atšķirtos 2015.gadā un 2016.gadā (jo sadzīves atkritumu svara un

tilpuma attiecība, kādu aprēķinājusi Dome, šajos gados atšķīrās), attiecīgi 2015.gadā sastādot 4,87 euro par 1 m3, bet 2016.gadā 4,98 euro par 1 m3.

Tādējādi ir acīmredzami, ka Domes pieteikums pēc būtības nav par Līguma izpildes pareizību, bet Dome faktiski apstrīd pašas noslēgtā Līguma

tiesiskumu, lūdzot piemērot Līgumā neparedzētu atkritumu apsaimniekošanas maksas apmēru.

Iestādes vēršanās tiesā ar pieteikumu par līguma atbilstību tiesību normām pēc būtības nebūtu pieļaujama, jo iestādei, slēdzot līgumu, pašai ir

pienākums pārliecināties, ka noslēgtais līgums atbilst tiesību normām. Līdz ar to, ja iestāde gribētu vērsties tiesā ar pieteikumu par līguma atbilstību tiesību

normām, tā faktiski strīdētos pati par savu rīcību (Ieva Višķere, Santa Ratnika. Pieteikums par publisko tiesību līgumu. Jurista Vārds,

24.04.2018.).

[4.2] Arī attiecībā uz publisko tiesību līgumiem jāņem vēra līguma saistošā spēkā princips (pacta sunt servanda). Jāņem vērā, ka tad, ja tiesiskās

attiecības ir dibinātas ar līgumu, konkrēto attiecību dibināšana un šo attiecību dibināšanas nosacījumi var būt iestādes un privātpersonas kompromisa

rezultāts. Tas nozīmē, ka iestāde ir piekritusi uzņemties konkrētās saistības tieši tādos apstākļos, kādi ar līgumu tiek nodibināti (Ieva Višķere, Santa

Ratnika. Pieteikums par publisko tiesību līgumu. Jurista Vārds, 24.04.2018.).

Domei bija plašas iespējas, jau rīkojot konkursu, paredzēt citādus atkritumu apsaimniekošanas maksas noteikšanas principus. Tā, piemēram,

Dome jau Iepirkuma nolikumā varēja iekļaut atkritumu maksas pārrēķina no kubikmetriem tonnās metodiku, tādējādi pati nosakot atkritumu tilpuma un

masas attiecību. Vai arī Dome varēja iekļaut Iepirkuma nolikumā prasību nodrošināt atkritumu savākšanu ar specializētajiem transporta līdzekļiem, kas

aprīkoti ar svaru sistēmu, tādējādi nodrošinot savākto atkritumu svēršanu un uzskaiti pēc svara, kā to, piemēram, ir darījusi Jūrmalas pilsētas dome.

[5] Tiesai iesniegtajā 2018.gada 5.novembra paskaidrojumā SIA “/Nosaukums A/ norādīja turpmāk minētos papildu argumentus Domes

pieteikuma atspēkošanai.

Kopējais SIA “/Nosaukums A/ savākto un pārvadāto atkritumu apjoms nebija identisks poligonā nodotajam nešķiroto atkritumu apjomam.

Piemēram, SIA “/Nosaukums A/ veica arī sadzīves elektronikas savākšanu. Atbilstoši Rokasgrāmatai 1 m3 šādas elektronikas sver pat 600 kg. Šīs

iekārtas SIA “/Nosaukums A/ nevarēja nodot /Nosaukums F/un tās tika vestas uz Rīgu.

Papildus minētajam jāņem vērā, ka /Nosaukums F/, izrakstot rēķinus un norādot atkritumu daudzumus, patstāvīgi sadalīja ievesto nešķiroto

sadzīves atkritumu kravu pa klasēm. /Nosaukums F/ ir vienīgais poligons Latvijā, kas veic šādas darbības un šāda kārtība tiešā veidā grauj

apsaimniekoto atkritumu uzskaites sistēmu reģionā, jo SIA “/Nosaukums A/ savāc atkritumus no to radītājiem un nodod atkritumus poligonā ar klasi

200301, bet /Nosaukums F/ klasificē tos pēc saviem ieskatiem. Minēto apliecina SIA “/Nosaukums A/ 2017.gada 12.jūnija vēstule Nr.3092 un

AADSO 2017.gada 29.jūnija atbildes vēstule Nr.1.1.-1.1./33.

[6] SIA “/Nosaukums A/vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar 2017.gada 19.decembra pretpieteikumu, kurā lūdza konstatēt, ka Dome Līguma

izpildes ietvaros nepamatoti piemērojusi SIA “/Nosaukums A/ līgumsodu par kopējo summu 64500 euro, anulēt Domes izrakstītos rēķinus par

līgumsodu, uzlikt Domei pienākumu atmaksāt nepamatoti saņemto līgumsoda summas daļu 35000 euro un bankas ieturēto komisijas maksu 700 euro,

bet kopā 35700 euro.

Pretpieteikumā norādīja turpmāk minētos argumentus.

[6.1] Dome, pamatojot savu rīcību ar Līguma noteikumiem, laika posmā no 2017.gada 11.augusta līdz 2017.gada 14.septembrim kopumā

sastādīja astoņdesmit sešus aktus, konstatējot SIA “/Nosaukums A/ pārkāpumus, par katru konstatēto gadījumu piemērojot līgumsodu 750,00 euro

apmērā. Kopumā nepamatoti piemērotā līgumsoda summa ir 64500 euro.

SIA “/Nosaukums A/ katrā aktā norādīja, ka pārkāpumam nepiekrīt, kā arī vairākkārtīgi vēstulēs norādīja Domei, ka tās rīcība neatbilst Līguma

noteikumiem, līdz ar to Domei nav pamata konstatēt SIA /Nosaukums A/ pārkāpumus un piemērot jebkādas sankcijas. Neskatoties uz minēto, Dome

pilnā apmērā izmantoja SIA /Nosaukums A/ iesniegto līguma izpildes nodrošinājumu, kas bija noformēts kā AS “Nordea Bank AB”, kuras nosaukums

mainīts uz AS “Luminor Bank”, izsniegta bankas garantija Nr.2014/11 l/GA/GAR/17393.

Proti, 2017.gada 6.septembrī Dome saņēma no AS “Luminor Bank” 4500 euro un 2017.gada 6.oktobrī 30500 euro, kopā 35000 euro,

savukārt, atlikusī summa 29500 euro apmērā joprojām tiek uzskatīta kā SIA /Nosaukums A/ parāds Domei. Papildus minētajam, AS “Luminor Bank”

saistībā ar garantiju samaksas pieprasījumu apstrādi piemēroja SIA /Nosaukums A/ bankas komisijas maksu, kopā 700 euro, kas ir SIA /Nosaukums

A/ zaudējumi, kas radušies Domes nepamatotās darbības rezultātā. Minētās izmaksas apliecina AS “Luminor Bank” 2017.gada 4.oktobra, 2017.gada

4.septembra un 2017.gada 9.oktobra izziņas. Saskaņā ar Latvijas Republikas Civillikuma (turpmāk – Civillikums) 1716.pantu, līgumsods ir pametums,

ko persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vai nepienācīgu izpildi.

[6.2] Saskaņā ar Līguma 5.1.punktu, puses vienojušās uzskatīt, ka SIA /Nosaukums A/ nav izpildījusi savas saistības, tātad ir pieļauts Līguma

pārkāpums, ja SIA /Nosaukums A/ nav izvedusi atkritumus atbilstoši noteiktajam izvešanas biežumam (Līguma 5.1.1.punkts), nav nodrošinājusi

atkritumu tvertņu atrašanās vietu un sadzīves atkritumu savākšanas punktu sakopšanu pēc sadzīves atkritumu savākšanas, ja piesārņojums radies

atkritumu iekraušanas procesā (Līguma 5.1.2.punkts) vai nav izpildījusi citus būtiskus Līguma vai pretendenta piedāvājuma nosacījumus (Līguma

5.1.3.punkts).

Dome visus aktus sagatavojusi, pamatojot tos ar Līguma 5.1.3.punktā norādītajiem pārkāpumiem. SIA /Nosaukums A/ nepiekrīt, ka tā būtu

pieļāvusi minētos pārkāpumus.

[6.3] 2017.gada 25.jūlijā Dome ar vēstuli Nr.1.2.-8/713 pieprasīja SIA /Nosaukums A/ sniegt detalizētu informāciju par visiem Daugavpils pilsētā

noslēgtajiem līgumiem par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, tabulā aizpildot informāciju par klientu (fiziskām personām vārdu uzvārdu, juridiskām

personām nosaukumu), līguma noslēgšanas datumu, adresi, kurā izvietoti konteineri, konteineru skaitu, tilpumu, izvešanas biežumu. Jāatzīmē, ka par katru

adresi informācija bija jāiesniedz atsevišķās ailēs, ja ar klientu noslēgts viens līgums, bet pakalpojums tiek sniegts vairākās adresēs. Dome vēstulē bija

norādījusi, ka atbilde ir sniedzama piecu darba dienu laikā.

2017.gada 28.jūlijā Dome ar vēstuli Nr.1.2.-8/730 pieprasīja SIA /Nosaukums A/ sniegt detalizētu informāciju par visiem gadījumiem, kad

Daugavpils pilsētā netiek izvesti atkritumi paredzētajā laikā vai tiek bojāts trešo personu īpašums. Informācija jāsniedz piecu darba dienu laikā par visiem

atkritumu apsaimniekošanā iesaistītajiem transporta līdzekļiem 2017.gadā, norādot transporta līdzekļa mārku, modeli, valsts reģistrācijas numuru. Tāpat

jāsagatavo kopijas no katra transporta līdzekļa maršruta lapām, ceļazīmēm vai citiem pierādījumiem, kas aptver pilnu pakalpojuma sniegšanu laiku (sākot

ar izbraukšanu no bāzes, visu objektu sarakstu, t.sk., poligonu un atgriešanos bāzē) par 2017.gadu, kā arī informācija par visiem darbiniekiem, atsevišķi

norādot, kurš tieši no darbiniekiem ir bijis konkrētajā laikā iesaistīts pakalpojuma sniegšanas procesā.

2017.gada 31.jūlijā Dome ar vēstuli Nr.1.2.-8/737 pieprasīja SIA /Nosaukums A/ piecu darba dienu laikā sniegt detalizētu informāciju par visiem

Daugavpils pilsētā izvietotajiem dalīto atkritumu savākšanas konteineriem, t.sk., preskonteineriem, aizpildot tabulu, kurā norādāma informācija par

klientu, pakalpojuma sniegšanas vietu un veidu, konteineru tilpumu, savākto materiālu apjomu katrā no adresēm pa veidiem 2014., 2015., 2016. un

2017.gadā.

Apzinoties pieprasītās informācijas apjomu, 2017.gada 2.augustā SIA /Nosaukums A/ nosūtīja Domei vēstuli Nr.4154, norādot, ka pieprasītās

informācijas apjoms ir milzīgs, informācijas apkopošanai ir nepieciešams laiks, līdz ar to lūdza pagarināt informācijas sniegšanas termiņu līdz 2017.gada

31.augustam. Jāatzīmē, ka Līgumā nav noteikti informācijas sniegšanas termiņi, līdz ar to lūgums tika izteikts, ņemot vērā līgumslēdzēju savstarpējas

izpratnes un sadarbības principus.

2017.gada 4.augustā Dome ar vēstuli Nr.1.2.-8/758 atbildēja, ka nepiekrīt termiņa pagarināšanai. Lai gan vēstulē Dome atzīst, ka informācijas

apjoms ir liels, Dome patstāvīgi un vienpusēji pieņem, ka SIA /Nosaukums A/ informācijas apkopošana nevar aizņemt laiku.

Atbildot uz Domes vēstuli, 2017.gada 7.augustā SIA /Nosaukums A/ nosūtīja Domei vēstules Nr.4858, Nr.4859 un Nr.4860, atkārtoti norādot,

ka pieprasītās informācijas apjoms ir liels, tās apkopošanai nepieciešams laiks, kā arī pušu starpā noslēgtajā Līgumā nav atrunāti informācijas sniegšanas

termiņi, līdz ar to termiņi ir nosakāmi saprātīgi, tāpēc SIA /Nosaukums A/ iesniegs informāciju Domei līdz 2017.gada 25.augustam (atbilde uz pirmo

pieprasījumu), 28.augustam (atbilde uz otro pieprasījumu) un 30.augustam (atbilde uz trešo pieprasījumu).

Neieklausoties SIA “Clean R” argumentos, Dome 2017.gada 7.augustā ar vēstulēm Nr.1.2.-8/767, Nr.1.2.-8/768 un Nr.1.2.-8/769 uzaicināja

SIA /Nosaukums A/ pārstāvi uz aktu Nr.1, Nr.2 un Nr.3 parakstīšanu.

2017.gada 8.augustā Dome izsniedza SIA /Nosaukums A/ akta Nr.1, Nr. 2 un Nr. 3 kopijas, kuros visos konstatēts pārkāpums – SIA

/Nosaukums A/ pēc būtības nav sniegusi atbildi uz Domes informācijas pieprasījumiem vēstulēs norādītājos terminos, proti, piecu darba dienu laikā. SIA

/Nosaukums A/ pārstāve uz visiem aktiem norādīja, ka aktā konstatētajam pārkāpumam nepiekrīt, jo informācijas iesniegšanas termiņš noteikts bez

tiesiska pamata.

Neskatoties uz minēto, 2017.gada 8.augustā Dome ar vēstulēm Nr.1.2.- 8/782, Nr.1.2.-8/783 un Nr.1.2.-8/784 brīdināja SIA /Nosaukums A/

par pienākumu vienas darba dienas laikā novērst aktā Nr.1, aktā Nr.2 un aktā Nr.3 konstatētos pārkāpumus.

SIA /Nosaukums A/ atkārtoti mēģināja vērst uzmanību uz Domes nepamatoto rīcību, 2017.gada 8.augustā nosūtot Domei vēstuli Nr.4865 un

norādot, ka pieprasītā informācija tiek gatavota, bet tā kā informācijas apjoms ir būtisks un Līgumā nav atrunāti informācijas sniegšanas termiņi, tad

Domei nav tiesības vienpusēji tos noteikt, līdz ar to nav pamata arī konstatēt jebkādus Līguma pārkāpumus un/vai piemērot Līgumā paredzētos

līgumsodus.

Neieklausoties SIA /Nosaukums A/ argumentos, 2017.gada 10.augustā Dome ar vēstuli Nr.1.2.-8/794 uzturēja savu viedokli par tiesībām

vienpusēji noteikt informācijas sniegšanas termiņus, kā rezultātā 2017.gada 11.augustā Dome ar vēstuli Nr.1.2.-8/803 informēja SIA “Clean R” par

līgumsodu piemērošanu, par katru sastādīto aktu izrakstot rēķinu par 750 euro (rēķini Nr.8396, Nr.8398 un Nr.8399), kopā 2250 euro.

SIA /Nosaukums A/ pēc būtības sniedza atbildes uz Domes pieprasījumiem (2017.gada 25. augusta vēstule Nr.5072, 2017.gada 28. augusta

vēstule Nr.5080, 2017.gada 31.augusta vēstule Nr.5170). Vēstulēm pievienotā informācija bija izklāstīta uz 277 lapām, kas liecina par informācijas

apjomu.

[6.4] Neskatoties uz to, ka SIA /Nosaukums A/ jau bija saņēmusi apjomīgus informācijas pieprasījumus, 2017.gada 1.augustā Dome ar vēstuli

Nr.1.2.-8/748 pieprasīja SIA /Nosaukums A/ sniegt detalizētu informāciju par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniegšanu, izmantojot

specializētos atkritumu maisus, tabulā aizpildot informāciju par klientu, līguma noslēgšanas datumu, adresi, maisu tilpumu, 2014., 2015., 2016. un

2017.gadā katra klienta nopirkto maisu skaitu, kā arī katra klienta izmantoto maisu skaitu minētajos gados. Jāatzīmē, ka par katru adresi informācija bija

jāiesniedz atsevišķās ailēs, ja klients izmantoja dažāda tilpuma maisus. Dome vēstulē bija norādījusi, ka atbilde ir sniedzama piecu darba dienu laikā.

2017.gada 3.augustā Dome ar vēstuli Nr.1.2.-8/751 pieprasīja SIA /Nosaukums A/ piecu darba dienu laikā sniegt detalizētu informāciju par visiem

gadījumiem, kad Daugavpils pilsētā pazuduši vai bojāti konteineri, norādot klientus, adresi, konteineru tilpumus, pazušanas vai bojāšanas datumus. Tāpat

informācija jānorāda par veiktajām darbībām vainīgo personu noskaidrošanai, papildus pievienojot pierādījumu kopijas.

2017.gada 4.augustā Dome ar vēstuli Nr.1.2.-8/759 pieprasīja SIA /Nosaukums A/ piecu darba dienu laikā sniegt detalizētu informāciju par visiem

Daugavpils pilsētā konstatētajiem klientu pārkāpumiem, aizpildot tabulu, kurā norādāma informācija par klientu, pakalpojuma sniegšanas vietu un datumu,

kad noticis pārkāpums. Papildus minētajam jānorāda informācija, kādas sankcijas par konstatētajiem pārkāpumiem piemērotas.

Apzinoties pieprasītās informācijas apjomu un, ņemot vērā, ka vienlaicīgi jau tika vākta informācija par iepriekš saņemtajiem pieprasījumiem, SIA

/Nosaukums A/ nosūtīja Domei vēstules, ka informāciju sagatavos viena mēneša laikā no pieprasījuma saņemšanas (2017.gada 8.augustā Nr.4866,

8.augustā Nr.4867 un 10.augustā Nr.4906).

Neieklausoties SIA /Nosaukums A/ argumentos, 2017.gada 14.augustā Dome ar vēstulēm Nr.1.2.-8/812, Nr.1.2.-8/813 un Nr.1.2.-8/814

uzaicināja SIA /Nosaukums A/pārstāvi uz Aktu Nr.4, Nr.5 un Nr.6 parakstīšanu.

2017.gada 15.augustā Dome izsniedza SIA /Nosaukums A/ akta Nr.4, Nr. 5 un Nr. 6 kopijas, kuros visos konstatēts pārkāpums – SIA

/Nosaukums A/ pēc būtības nav sniegusi atbildi uz Domes informācijas pieprasījumiem vēstulēs norādītājos terminos, proti, piecu darba dienu laikā. SIA

/Nosaukums A/ pārstāve uz visiem aktiem norādīja, ka aktā konstatētajam pārkāpumam nepiekrīt, jo informācijas iesniegšanas termiņš noteikts bez

tiesiska pamata.

Neskatoties uz minēto, 2017.gada 15.augustā Dome ar vēstulēm Nr.1.2.- 8/826, Nr.1.2.-8/827 un Nr.1.2.-8/828 brīdināja SIA /Nosaukums A/

par pienākumu vienas darba dienas laikā novērst aktā Nr.4, aktā Nr.5 un aktā Nr.6 konstatētos pārkāpumus.

Formāli turpinot iesākto sankciju piemērošanas procesu, 2017.gada 17.augustā Dome ar vēstuli Nr.1.2.-8/851 informēja SIA /Nosaukums A/ par

kārtējo līgumsodu piemērošanu, par katru sastādīto aktu izrakstot rēķinu par 750 euro (rēķini Nr.8459, Nr.8460 un Nr.8461), kopā 2250 euro.

SIA /Nosaukums A/ atkārtoti mēģināja vērst uzmanību uz Domes nepamatoto rīcību, 2017.gada 21.augustā nosūtot Domei vēstuli Nr.5043,

norādot, ka pieprasītā informācija tiek gatavota, bet tā kā informācijas apjoms ir būtisks (uz šo brīdi viena mēneša laikā bija saņemti jau 14 apjomīgas

informācijas pieprasījumi) un Līgumā nav atrunāti informācijas sniegšanas termiņi, tad Domei nav tiesības vienpusēji tos noteikt, līdz ar to nav pamata arī

konstatēt jebkādus Līguma pārkāpumus un/vai piemērot Līgumā paredzētos līgumsodus. SIA /Nosaukums A/ lūdza Domi anulēt izrakstītos rēķinus.

SIA /Nosaukums A/ pēc būtības sniedza atbildes uz Domes pieprasījumiem (2017.gada 1.septembra vēstule Nr.5197, 2017.gada 4.septembra

vēstule Nr.5275, 2017.gada 5.septembra vēstule Nr.5279).

[6.5] Neskatoties uz to, ka SIA /Nosaukums A/ jau uz šo brīdi bija saņēmusi 7 apjomīgus informācijas pieprasījumus, 2017.gada 7.augustā Dome

ar vēstuli Nr.1.2.-8/764 pieprasīja SIA /Nosaukums A/ piecu darba dienu laikā sniegt detalizētu informāciju par lielgabarīta atkritumu apsaimniekošanas

pakalpojuma sniegšanu Daugavpilī, tabulā aizpildot informāciju par klientu, savākto atkritumu veidiem un daudzumu no katra klienta 2014., 2015., 2016.

un 2017.gadā.

2017.gada 8.augustā Dome ar vēstuli Nr.1.2.-8/779 pieprasīja SIA /Nosaukums A/ piecu darba dienu laikā sniegt detalizētu informāciju par

Dienvidlatgales atkritumu apsaimniekošanas plāna un Valsts plāna izpildi, norādot visas aktivitātes, darbības, veikšanas laikus, iesaistītās personas,

izlietotos resursus, sasniegtos rezultātus, priekšlikumus pašvaldības iesaistei, kādas turpmāk nepieciešamas utt.

2017.gada 10.augustā Dome ar vēstuli Nr.1.2.-8/797 pieprasīja SIA /Nosaukums A/ piecu darba dienu laikā sniegt detalizētu informāciju par

visiem Daugavpils pilsētā par saņemtajiem pakalpojumiem, t.sk. kopējo debitoru skaitu, parāda apmēru, informāciju par klientu, adreses, kurās

pakalpojums pārtraukts saistībā ar parādiem.

2017.gada 14.augustā Dome ar vēstuli Nr.1.2.-8/821 pieprasīja SIA /Nosaukums A/ piecu darba dienu laikā sniegt detalizētu informāciju par

Daugavpils pilsētā sniegtajiem ražošanas atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumiem, norādot informāciju par klientiem, par klientu radīto atkritumu

veidu, apjomiem katrā darbības gadā atsevišķi.

2017.gada 16.augustā Dome ar vēstuli Nr.1.2.-8/837 pieprasīja SIA /Nosaukums A/ piecu darba dienu laikā sniegt detalizētu informāciju par

pakalpojumu sniegšanu Daugavpils pilsētā laika periodā no 2014.gada līdz 2017.gada 30.jūnijam publisko pasākumu laikā, informāciju aizpildot tabulā

par katru gadu atsevišķi – norādot klientu, pasākuma nosaukumu, norises laiku un vietu, savākto atkritumu apjomu.

2017.gada 16.augustā Dome ar vēstuli Nr.1.2.-8/838 pieprasīja SIA /Nosaukums A/ piecu darba dienu laikā sniegt detalizētu informāciju par

bioloģiski noārdāmo atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu Daugavpils pilsētā, aizpildot tabulu ar informāciju par klientu, adresi, kur pakalpojums

sniegts, apsaimniekoto atkritumu apjomu 2014., 2015., 2016. un 2017.gadā, kā arī papildus ailēs norādot informāciju, ja pakalpojums sniegts publiskos

savākšanas punktos, vai klientam līgums noslēgts par vairākām adresēm.

Ņemot vērā, ka vienlaicīgi jau tika vākta informācija uz iepriekš saņemtajiem pieprasījumiem, SIA /Nosaukums A/ nosūtīja Domei vēstules, ka

informāciju sagatavos viena mēneša laikā no pieprasījuma saņemšanas (2017.gada 11.augustā Nr.4921, Nr.4922, 21.augustā Nr.5037 un 21.augustā

Nr.5038 un Nr.5039). Savukārt, tā kā informācija, kas pieprasīta 2017.gada 10.augusta vēstulē Nr.l.2.-8/797 tika regulāri sniegta Domei arī iepriekš,

SIA /Nosaukums A/ jau 2017.gada 17.augustā nosūtīja informāciju vēstulē Nr.4940.

Neskatoties uz iepriekšminēto, 2017.gada 23.augustā Dome ar vēstuli Nr.1.2.-8/870 uzaicināja SIA /Nosaukums A/ pārstāvi uz aktu

parakstīšanu.

2017.gada 24.augustā Dome izsniedza SIA /Nosaukums A/ Aktu Nr.7, Nr.8, Nr.9, Nr.10., Nr.11 un Nr.12 kopijas, kuros visos konstatēts

pārkāpums – SIA /Nosaukums A/ pēc būtības nav sniegusi atbildi uz Domes informācijas pieprasījumiem vēstulēs norādītājos termiņos, proti, piecu

darba dienu laikā. SIA /Nosaukums A/ pārstāve uz visiem aktiem norādīja, ka aktā konstatētajam pārkāpumam nepiekrīt, jo informācijas iesniegšanas

termiņš noteikts bez tiesiska pamata.

Jāatzīmē, ka faktu, ka Dome vispār nevērtēja SIA /Nosaukums A/ atbildes vai pārkāpumus pēc būtības, bet Domei bija mērķis tikai formāli

piemērot SIA /Nosaukums A/ soda sankcijas apliecina tas, ka, piemēram, Aktā Nr.9. ir norādīts, ka pārkāpums ir informācijas neiesniegšanas termiņš –

2017.gada 17.augusts, bet atbildi uz 2017.gada 10.augusta vēstuli Nr.1.2.-8/797 SIA /Nosaukums A/ bija sniegusi tieši šajā datumā (vēstule Nr.4940),

tomēr pārkāpums tāpat tika konstatēts.

Neskatoties uz minēto, 2017.gada 28.augustā Dome ar vēstuli Nr.1.2.- 8/882 brīdināja SIA /Nosaukums A/ par pienākumu vienas darba dienas

laikā novērst aktos Nr.7-12 konstatētos pārkāpumus.

Formāli turpinot iesākto sankciju piemērošanas procesu, 2017.gada 30.augustā Dome ar vēstuli Nr.1.2.-8/896 informēja SIA /Nosaukums A/ par

kārtējo līgumsodu piemērošanu, par katru sastādīto aktu izrakstot rēķinu par 750 euro (rēķini Nr.8550, Nr.8551, Nr.8552, Nr.8553, Nr.8554 un

Nr.8555), kopā 4500 euro.

SIA /Nosaukums A/ jau trešo reizi mēģināja vērst uzmanību uz Domes nepamatoto rīcību, 2017.gada 31.augustā nosūtot Domei vēstuli Nr.5169,

norādot, ka pieprasītā informācija tiek gatavota, bet tā kā informācijas apjoms ir būtisks un Līgumā nav atrunāti informācijas sniegšanas termiņi, tad

Domei nav tiesības vienpusēji tos noteikt, līdz ar to nav pamata arī konstatēt jebkādus Līguma pārkāpumus un/vai piemērot Līgumā paredzētos

līgumsodus.

SIA /Nosaukums A/pēc būtības ir sniegusi atbildes uz visiem Domes pieprasījumiem (2017.gada 17.augusta vēstule Nr. 4940, 8.septembra vēstule

Nr. 5303, Nr. 5302, 12. septembra vēstule Nr.5315, 15.septembra vēstule Nr.5330, 18.septembra vēstule Nr.5333).

[6.6] Neskatoties uz to, ka SIA /Nosaukums A/ jau bija saņēmusi apjomīgus informācijas pieprasījumus, 2017.gada 27.jūlijā Dome ar vēstuli

Nr.1.2.-8/728 pieprasīja SIA /Nosaukums A/ sniegt aprakstu par sadzīves atkritumu tvertņu iekšpuses mazgāšanu ar dezinficējošo šķīdumu tehnoloģisko

procesu, detalizēti aprakstot katra procesa ietvaros veicamo darbību, informāciju par izmantotajiem šķīdumiem, patērētos apjomus viena konteinera

mazgāšanai katra tilpuma konteinerim, iekārtas aprakstu, ar ko pakalpojums tiek sniegts, informāciju par klientiem, kad katram klientam pakalpojums ir

sniegts. Vēstulē norādīts lūgums nodrošināt visu konteineru dezinficēšanu līdz 2017.gada 1.septembrim, kā arī iesniegt grafiku par plānoto darbību

veikšanu vismaz 3 darba dienas pirms paredzētās darbības.

Ņemot vērā, ka vienlaicīgi jau tika vākta informācija uz iepriekš saņemtajiem pieprasījumiem, SIA /Nosaukums A/ 2017.gada 7.augustā nosūtīja

Domei vēstuli Nr.4861, ka informāciju sagatavos līdz 2017.gada 27.augustam.

2017.gada 18.augustā Dome ar vēstuli Nr.1.2.-8/852 pieprasīja SIA /Nosaukums A/ piecu darba dienu laikā sniegt detalizētu informāciju par no

klientiem saņemto pretenziju skaitu katrā no darbības gadiem (2014., 2015., 2016. un 2017.), atsevišķi norādot mutiski un rakstiski saņemtās

pretenzijas. Tāpat informācija bija norādāma par pretenziju priekšmetu (pakalpojuma maksa, pakalpojuma sniegšana, īpašuma bojāšana u.c.) par katru

gadu atsevišķi, kā arī klientu apkalpošanā iesaistīto darbinieku skaitu, organizatorisko aprakstu, informāciju par sagatavotajām atbildēm, patērēto laiku.

2017.gada 21.augustā Dome ar vēstuli Nr.1.2.-8/857 pieprasīja SIA /Nosaukums A/ piecu darba dienu laikā sniegt detalizētu informāciju par

visiem gadījumiem, kad Daugavpils pilsētā SIA /Nosaukums A/ ir sabojājusi klientu īpašumus, norādot klientus, zaudējumu apmērus, informāciju par

jautājuma noregulēšanu, samaksāto kompensāciju apmēru, zaudējumu nodarīšanas laiku.

Ņemot vērā, ka vienlaicīgi jau tika vākta informācija uz iepriekš saņemtajiem pieprasījumiem, SIA /Nosaukums A/ nosūtīja Domei vēstules, ka

informāciju uz pieprasījumiem sagatavos viena mēneša laikā no pieprasījuma saņemšanas (2017.gada 23.augustā Nr.5040, 25.augustā Nr.5073).

SIA /Nosaukums A/ 2017.gada 25.augustā nosūtīja Domei vēstuli Nr.5062, sniedzot informāciju par atkritumu tvertņu mazgāšanas procesu.

Jāņem vērā, ka pieprasītā informācija bija sniegta Domei jau iepriekš (piemēram, 2016.gada 6.aprīlī Nr.0/1- 421). SIA /Nosaukums A/ informēja, ka

turpmāk par plānotajām darbībām sniegs informāciju Domei 3 darba dienas iepriekš, savukārt, prasība veikt visu konteineru dezinficēšanu tieši līdz

1.septembrim nebija pamatota, jo šādu pienākumu nenoteica pušu starpā noslēgtais Līgums.

Līgums noteica, ka SIA /Nosaukums A/ ir jāveic konteineru mazgāšana ar dezinfekcijas līdzekli pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā divas reizes

kalendārajā gadā un SIA /Nosaukums A/ šo pienākumu visā Līguma darbības laikā ir pildījusi. Nekādas citas specifiskas prasības attiecībā uz darba

procesu, informācijas uzkrāšanu vai izmantojamajām tehnoloģijām ne Iepirkuma dokumenti, ne Līgums, ne pretendenta piedāvājums nenoteica.

Jāņem vērā, ka SIA /Nosaukums A/ ir reģistrēta Veselības inspekcijā kā dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas pakalpojuma sniedzēja, un

regulāri sniedz šo pakalpojumu arī citu pašvaldību teritorijās, kas apliecina SIA /Nosaukums A/ pieredzi darba organizēšanā un garantē nepieciešamo

tīrības līmeni. Līdz ar to SIA /Nosaukums A/ plānoja konteineru dezinfekciju patstāvīgi, balstoties uz savu pieredzi, informāciju par plānoto darbību

veikšanu norādot darbinieku darba uzdevumos, kas tiek darbiniekiem izsniegti katru rītu pirms darba pienākumu izpildes sākuma. Pēc darbu izpildes,

līgumdaļas darbinieki datu bāzē veica atzīmi par darba izpildi, tādējādi dodot iespēju SIA /Nosaukums A/ Līguma ietvaros uzraudzīt, ka noteikts

konteiners tiek dezinficēts vismaz divas reizes viena kalendārā gada laikā. SIA /Nosaukums A/ uzturētajā datu apstrādes programmā nav izveidota

speciāla sadaļa, kur ievadīt datumu, kad konteiners dezinficēts. Tāpat konkursa noteikumi neparedzēja apsaimniekotāja pienākumu veikt katras darbības

fotofiksāciju, kā rezultātā Domei nebija tiesību jau Līguma darbības laikā izvirzīt jaunus noteikumus pakalpojuma sniegšanas procesam, datu uzskaitei vai

pakalpojuma sniegšanas fiksēšanai, vai uzskatīt šādas darbības kā Līguma būtisku pārkāpumu.

Neieklausoties SIA /Nosaukums A/ argumentos, 2017.gada 29.augustā Domei ar vēstuli Nr.1.2.-8/894 uzaicināja SIA /Nosaukums A/ pārstāvi uz

Aktu Nr.13 un Nr.14 parakstīšanu.

2017.gada 30.augustā Dome izsniedza SIA /Nosaukums A/ Aktu Nr.13 un Nr. 14 kopijas, kuros visos konstatēts pārkāpums – SIA /Nosaukums

A/ pēc būtības nav sniegusi atbildi uz Domes informācijas pieprasījumiem vēstulēs norādītājos terminos, proti, piecu darba dienu laikā. SIA /Nosaukums

A/ pārstāve uz visiem aktiem norādīja, ka akta konstatētajam parkapumam nepiekrīt, jo informācijās iesniegšanas termiņš noteikts bez tiesiska pamata.

Papildus minētajam, 2017.gada 30.augustā Dome ar vēstuli Nr.1.2.-8/899 uzaicināja SIA /Nosaukums A/ pārstāvi uz Aktu parakstīšanu, norādot,

ka SIA /Nosaukums A/ pēc būtības nav sniegusi atbildi uz 2017.gada 27.jūlija pieprasījumu Nr.12.-8/728 (nav sniegta informāciju par konkrētiem

datumiem, kurās klientiem sniegts pakalpojums) un, ņemot vērā, ka esot saņemtas klientu sūdzības, sastādīti akti par konteineru iekšpuses nemazgāšanu

klientiem ar līgumu Nr. D000567, D001945, D000088, D000118 (8 adreses), D000301 (22 adreses).

Jāatzīmē, ka nevienā no iepriekš saņemtajiem informācijas pieprasījumiem nebija pieprasīta informācija par šajā vēstulē norādītajiem klientiem, lai

SIA /Nosaukums A/ varētu sagatavot savus pierādījumus par pakalpojuma sniegšanu. Dome nenorādīja ne adreses, ne pievienoja klientu sūdzības, lai

SIA /Nosaukums A/ varētu pārbaudīt savus datus, jo kopumā visi darba uzdevumi SIA /Nosaukums A/ ir pieejami, bet bija nepieciešams manuāls

darbs, lai tos atrastu arhīvā novietotajos darba uzdevumos.

2017.gada 31.augustā Dome izsniedza SIA /Nosaukums A/ aktu Nr.15-47 kopijas, kuros visos konstatēts pārkāpums – SIA /Nosaukums A/ nav

veikusi tvertņu iekšpuses mazgāšanu ar dezinficējošo šķīdumu pēc nepieciešamības, bet ne retāk, kā divas reizes gadā. Katrā aktā norādīta adrese, kurā,

pēc Domes domām, darbība nav veikta. SIA /Nosaukums A/ pārstāve uz visiem aktiem norādīja, ka aktā konstatētajam pārkāpumam nepiekrīt, jo

konteineru mazgāšanu ar dezinficējošo šķidrumu ir veikusi.

Neskatoties uz minēto, 2017.gada 1.septembrī Dome ar vēstuli Nr.1.2.- 8/911 brīdināja SIA /Nosaukums A/ par pienākumu vienas darba dienas

laikā novērst Aktos Nr.13-14 un Aktos Nr.15-47 konstatētos pārkāpumus. Nekādi papildus dokumenti, kā to paredz noslēgtā Līguma 5.2.punkts, kas

tiešām apstiprinātu SIA /Nosaukums A/ pārkāpuma faktu, SIA/Nosaukums A/ nav iesniegti.

Tāpat, neiesniedzot jebkādu papildus informāciju, 2017.gada 7.septembrī Dome ar vēstuli Nr.1.2.-8/927 kārtējo reizi uzaicināja SIA /Nosaukums

A/ pārstāvi uz Aktu parakstīšanu, norādot, ka SIA /Nosaukums A/ pēc būtības nav sniegusi atbildi uz 2017.gada 27.jūlija pieprasījumu Nr.1.2.-8/728

(nav sniegta informāciju par konkrētiem datumiem, kurās klientiem sniegts pakalpojums) un, ņemot vērā, ka esot saņemtas klientu sūdzības, sastādīti akti

par konteineru iekšpuses nemazgāšanu klientam ar līgumu Nr.D000066 (39 adreses). Arī par šo klientu un adresēm, kurās tieši pakalpojums nav sniegts,

sākotnēji nebija ietverta jebkāda informācija, lai SIA /Nosaukums A/ varētu to pārbaudīt.

2017.gada 8.septembrī Dome izsniedza SIA /Nosaukums A/ aktu Nr.48-86 kopijas, kuros visos konstatēts pārkāpums – SIA /Nosaukums A/

nav veikusi tvertņu iekšpuses mazgāšanu ar dezinficējošo šķīdumu pēc nepieciešamības, bet ne retāk, kā divas reizes gadā. Katrā aktā norādīta adrese,

kurā, pēc Domes domām, darbība nav veikta. SIA /Nosaukums A/ pārstāve uz visiem aktiem norādīja, ka aktā konstatētajam pārkāpumam nepiekrīt, jo

konteineru mazgāšanu ar dezinficējošo šķidrumu ir veikusi vismaz 2 reizes gada laikā.

Neskatoties uz minēto, 2017.gada 12.septembrī Dome ar vēstuli Nr.1.2.- 8/935 brīdināja SIA /Nosaukums A/ par pienākumu vienas darba dienas

laikā novērst aktos Nr.13-14, aktos Nr.15-47 un aktos Nr.48-86 konstatētos pārkāpumus. Nekādi papildus dokumenti, kā to paredz noslēgtā Līguma

5.2.punkts, kas tiešām apstiprinātu SIA /Nosaukums A/pārkāpuma faktu, SIA /Nosaukums A/ arī šoreiz netika iesniegti.

Formāli turpinot iesākto sankciju piemērošanas procesu, 2017.gada 14.septembrī Dome ar vēstuli Nr.l.2.-6/1809 informēja SIA /Nosaukums A/

par kārtējo līgumsodu piemērošanu, par katru sastādīto aktu piemērojot līgumsodu 750 euro (rēķins Nr.8737) par kopējo summu 55500 euro.

SIA /Nosaukums A/ pēc būtības ir sniegusi atbildes uz Domes pieprasījumiem (2017.gada 18.septembra vēstule Nr.5337 un 20.septembra vēstule

Nr.5446).

2017.gada 14. septembrī SIA /Nosaukums A/ nosūtīja Domei vēstuli Nr.5323, atkārtoti norādot, ka konstatētajiem pārkāpumiem nepiekrīt,

Līgumā nebija izvirzītas īpašas prasības par konteineru dezinfekcijas procesu, uzskaiti vai datu apkopošanu. SIA /Nosaukums A/ jau iepriekš bija

iesniegusi Domei pierādījumus par konteineru mazgāšanas sadarbības partneri (pierādījumi tika pievienoti atkārtoti) un pakalpojuma sniegšanas procesu,

līdz ar to visa informācija, kāda bija paredzēta Līgumā un pretendenta piedāvājumā, Domei bija sniegta.

Apkopojot iepriekš minēto, SIA /Nosaukums A/ norādīja, ka tās darbībā nav iespējams konstatēt jebkādus būtiskus līguma pārkāpumus, kas būtu

pamats līgumsodu piemērošanai. Līdzīga satura vēstule Nr.5338 tika nosūtīta Domei arī 2017.gada 18.sptembrī, kurā norādīts, ka Domei būs jāatmaksā

nepamatoti saņemtie līgumsodi un bankas piemērotā komisijas maksa.

[6.7] SIA /Nosaukums A/ uzskata, ka tā pilnībā pildīja Līguma prasības un nebija pieļāvusi nevienu no Līguma vai pretendenta piedāvājuma

izrietošu būtisku pārkāpumu, pie tam arī nevienā no Domes brīdinājumiem vai citiem ar līgumsodu piemērošanu saistītajiem dokumentiem vispār nav

veikts jebkāds pārkāpumu būtiskuma izvērtējums. Saskaņā ar Līguma 5.1.3. un 5.4.punktu, līgumsoda piemērošana bija paredzēta tikai par būtiskiem

pārkāpumiem, ko Domei bija jāpapildina ar Līguma 5.2.punktā norādītajiem pierādījumiem. Dome visus aktus sagatavojusi nepamatoti, neievērojot

Līguma 5.1.3. un 5.2.punktu prasības.

Ņemot vērā regularitāti, ar kādu Dome sūtīja SIA /Nosaukums A/ informācijas pieprasījumus un formāli veica pārkāpumu konstatēšanu, SIA

/Nosaukums A/ uzskata, ka vienīgais Domes mērķis bija nevis disciplinēt SIA /Nosaukums A/, bet pēc iespējas apgrūtināt SIA /Nosaukums A/

administratīvo darbu, vienlaicīgi radot zaudējumus. Var secināt, ka Dome vispār nevērtēja SIA /Nosaukums A/ rīcību, jo, piemēram, akts Nr.9 sastādīts

un līgumsods tika piemērots, neskatoties uz to, ka atbilde tika sniegta Domes norādītajā termiņā. Arī citās sniegtajās atbildēs var konstatēt, ka SIA

/Nosaukums A/informāciju Domei vai tās iestādēm sniedza regulāri visā Līguma darbības laikā, bet Dome, pretēji jebkādiem valsts pārvaldes darbības

principiem, nevis apkopoja tās rīcībā esošo informāciju, bet pārslogoja SIA /Nosaukums A/ ar apjomīgiem informācijas pieprasījumiem.

SIA /Nosaukums A/ regulāri vēstulēs lūdza domes vadībai organizēt tikšanos, lai pārrunātu aktuālos jautājumus, bet SIA /Nosaukums A/ tika

norādīts uz domes vadības pieņemšanas laikiem, kas liecina par Domes attieksmi pret SIA /Nosaukums A/.

Domes rīcība bija klaji pretrunā ar tiesiskuma principu, patvaļas aizlieguma principu, kā arī kopumā vispār netika vērtēta jebkāda piemēroto

sankciju samērība vai lietderība (Administratīvā procesa likuma 66.pants). Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 3.panta trešajai daļai jebkuri

Administratīvā procesa likuma noteikumi, kas attiecas uz administratīvo aktu, ir attiecināmi arī uz publisko tiesību līgumiem, ciktāl tie nav pretrunā ar pašu

procesa būtību.

[7] Dome tiesai iesniegtajā 2018.gada 13.februāra paskaidrojumā neatzina SIA /Nosaukums A/ pretpieteikumu un norādīja turpmāk minētos

apsvērumus.

[7.1] Līguma 4.2.1.1.punktā ir noteikts, ka Domei ir tiesības pārbaudīt SIA /Nosaukums A/ sniegto atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu

kvalitāti, saņemt informāciju par sadzīves atkritumu daudzuma (apjomu), veidu, izcelsmes, savākšanas biežuma, pārvadāšanas, reģenerācijas un

apglabāšanas uzskaiti hronoloģiskā secībā, kā arī jebkuru citu informāciju saistītu ar pakalpojuma sniegšanu, jebkurā tās kombinācijā (apsaimniekotais

atkritumu daudzums pa veidiem, noslēgto līgumu skaitu pa veidiem (juridiskās personas, privātpersonas), atkritumu apsaimniekošanas konteineru

izvietojumu pašvaldības teritorijā, nobraukto kilometru skaitu u.tml.).

Līguma izpildes laikā iedzīvotāji nebija apmierināti ar SIA /Nosaukums A/ darbību, kā rezultātā Dome bija spiesta detalizēti un skrupulozi

pievērsties līguma izpildes kontrolei, kā arī tika apsvērti varianti, kā uzlabot atkritumu apsaimniekošanu pilsētā.

Ar Daugavpils pilsētas domes 2017.gada 6.jūlija lēmumu Nr.357 “Par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma nodrošināšanu Daugavpils

pilsētas pašvaldībā”, pašvaldība pieņēma lēmumu nodrošināt atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniegšanu Daugavpils pilsētas pašvaldības

teritorijā, neveicot publiskā iepirkuma procedūru, atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 4.panta regulējumam (in house princips).

Lai detalizēti izanalizētu iepriekš pieļautos trūkumus un nepieļautu to atkārtošanos ne tikai esošā līguma ietvaros, bet arī turpmāk, nodrošinot

atkritumu apsaimniekošanu, Dome sākot ar 2017.gada jūliju pieprasīja SIA /Nosaukums A/ dažādu informāciju, kā arī deva norādījumus, kādas

darbības veicamas, lai uzlaboto pilsētas sanitāro tīrību, cik tas izriet no atkritumu apsaimniekošanas. Līgums nenosaka termiņu informācijas sniegšanai,

tāpēc, sagatavojot vēstules, Dome izvērtēja sniedzamās informācijas apjomu un tās sagatavošanai iesaistāmos resursus.

Ņemot vērā, ka visai pieprasītai informācijai jau vajadzēja būt SIA /Nosaukums A/rīcībā, taču tā bija tikai jāapkopo un jānoformē, tad Dome

uzskatīja, ka noteikts termiņš 5 darba dienas ir pietiekošs. Tas nenozīmē, ka gadījumā, ja Līgums nenosaka termiņu informācijas sniegšanai, SIA

/Nosaukums A/ pats patvaļīgi var pieņemt, ka pieprasītā informācija sniedzama viena mēneša laikā.

Jau iepriekš savstarpējās sarakstes laikā SIA /Nosaukums A/ bija sniegusi atbildes un informāciju 5 darba dienu vai nedaudz ilgākā laikā.

Savukārt, apstrīdot jaunā iepirkuma rezultātus, SIA /Nosaukums A/ spēja pat dažu dienu laikā nosūtīt dažādas vēstules ar sūdzībām par Daugavpils

pilsētas domes rīcību, vai vēstules, kuras ir SIA /Nosaukums A/ interesēs.

SIA /Nosaukums A/ nevienā vēstulē, kur norādīja, ka nespēj sniegt atbildi 5 darbu dienu laikā, nenorādīja iemeslu, kā arī neiesniedza par to

nekādus pierādījumus. SIA /Nosaukums A/ ir lielākais Latvijas atkritumu apsaimniekotājs un tai ir pietiekoši cilvēkresursi, lai sagatavotu informāciju

noteiktā termiņā. Dome līgumsodu par informācijas nesniegšanu nepiemēroja, sākot ar pirmo kavēto dienu, bet deva iespēju novērst pārkāpumu atbilstoši

Līguma noteikumiem.

Izvērtējot SIA /Nosaukums A/ sniegtās atbildes un to saturu, viennozīmīgi ir secināms, ka to sagatavošanai pietiek acīmredzami ar vienu mēnesi.

Piemēram, 2017.gada 18.septembrī tika sniegta atbilde uz 2017.gada 16.augusta vēstuli, kur tika norādīts, ka atbilde netiks sniegta; 2017.gada

15.septembrī tika sniegta atbilde uz 2017.gada 16.augusta vēstuli, kurā tika norādīts, ka informācija netiks sniegta.

Informācijas nesniegšana par atkritumu apsaimniekošanu ir būtisks Līguma pārkāpums, jo ne tikai turpina pasliktināties pilsētas sanitārais stāvoklis,

bet arī Daugavpils pilsētas dome, nesaņemot pieprasīto informāciju, nespēj pieņemt pamatotus un pareizus lēmumus par turpmāko atkritumu

apsaimniekošanu.

[7.2] Līgumsodiem par atkritumu tvertņu iekšpuses nemazgāšanu ar dezinficējošu šķīdumu tika piemērots pamatoti, jo SIA /Nosaukums A/ nav

veikusi konteineru mazgāšanu.

Arī lielākais Daugavpils ēku apsaimniekotājs SIA “Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums” lūdza veikt konteineru mazgāšanu

pie sabiedrības apsaimniekošanā esošajām mājām (sk. 2017.gada 18.augusta vēstuli Nr.1-6/0832 , 2017.gada 5.septembra vēstuli Nr.1-6/0895, SIA

/Nosaukums A/ 2017.gada 10.oktobra vēstuli Nr.5823), kas netika izdarīts.

Arī savā pretpieteikumā SIA /Nosaukums A/ nespēj norādīt, konkrēti kuram klientam kurā datumā ir veikta tvertnes mazgāšana.

Daļā no adresēm, attiecībā uz kurām tika piemērots līgumsods par tvertņu nemazgāšanu, dzīvo Domes darbinieki, kas var apliecināt, ka tvertnes

nekad nav tikušas mazgātas.

Izanalizējot SIA /Nosaukums A/ 2017.gada 14.septembra vēstuli Nr.5323 un tai pievienoto pielikumu (SIA /Nosaukums D/ rēķini), ir secināms,

ka no 2017.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 31.jūlijam ir veikta 634 konteineru mazgāšana, savukārt pēc SIA /Nosaukums A/ datiem līgumi ir noslēgti par

vairāk nekā 7641 objektu. Tas viennozīmīgi pierāda, ka SIA /Nosaukums A/ nepilda Iepirkuma tehniskās specifikācijas 2.4.5.punktu un SIA

/Nosaukums A/piedāvājumu Iepirkumam 6.5.punktu, kā arī 2014.gada 10.jūlija līguma starp SIA /Nosaukums I/ un SIA /Nosaukums A/

3.1.apakšpunkta prasības.

[8] Tiesai iesniegtajā 2018.gada 5.novembra paskaidrojumā SIA /Nosaukums A/ norādīja turpmāk minētos papildu argumentus pretpieteikuma

pamatošanai.

[8.1] Nodrošinot atkritumu savākšanas pakalpojumu, katru rītu SIA /Nosaukums A/ atkritumizvedēju darbiniekiem tika izsniegti darba uzdevumi

(maršrutu lapas) par plānoto darbību veikšanu. Darbiniekiem pēc atkritumu izvešanas bija pienākums novērtēt katra konteinera stāvokli. Gadījumā, ja

darbinieks konstatē, ka konteiners ir netīrs, pēc atkritumu izvešanas konteiners tiek dezinficēts darba uzdevumā “V” vietā norādot “M”. Ja konteineram

nepietiek ar dezinfekciju vai arī konteiners ir salauzts – darbinieks veic atzīmi “6” (tehnikas bojājums), vai pieraksta to, ka konteineru nepieciešams

mainīt/mazgāt.

Atkritumu konteineru dezinfekcija notika, izmantojot ātrdarbīgus pašsadalošus dezinfekcijas līdzekļus, kas nodrošina mikrobioloģisku tīrību, un, kas

paredzēti virsmu tīrīšanai sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu virtuvēs, slimnīcās, sporta kompleksos, pārtikas rūpniecības un citos uzņēmumos.

Dezinficējošā līdzekļa sastāvā esošās sastāvdaļas iznīcina mikrobus, novērš to augšanu un efektīvi notīra netīrumus. Veicot konteineru dezinfekciju, tos

nav nepieciešams novietot īpašā vietā – dezinfekcija tiek veikta konteineru atrašanās vietā, jo tā atbilstoši līdzekļa tehniskajai specifikācijai nav kaitīga

apkārtējai videi. SIA /Nosaukums A/ 2016.gada 6. aprīļa vēstulē pašvaldībai Nr.0/1-421 paskaidroja konteineru mazgāšanas procesu un sistēmu.

Pēc maiņas beigām automašīnas vadītājs savas darba lapas (maršruta lapas) nodeva SIA /Nosaukums A/ birojā, kur biroja darbinieces veica

darba lapu apstrādi. Attiecīgi SIA /Nosaukums A/ programmā “Klientu kartēs” tika ievadīta maršruta lapās noradītā informācija, piemēram, ja konteiners

nav izstumts – darbiniece ieraksta šo informāciju klienta kartiņā “komentāros”, tāpat tiek izdarīts ieraksts par konteinera dezinfekciju. Papildus katrā

klientu kartiņā ir aile “Dezinfekcija” kur tiek ielikts “pakalpojums sniegts”, kas ļauj izsekot tam, lai nebūtu klienti, kuriem gada laikā konteinera mazgāšana

nav veikta vismaz divas reizes.

Gadījumā, ja konteinerim bija nepieciešama mazgāšana, tika sagatavots atsevišķs darba uzdevums un norīkota automašīna, kas veic konteineru

nomaiņu. Tad, tieši tāpat kā dezinfekcijas procesa ietvaros, programmā tika veikta atzīme par to, ka pakalpojums ir veikts. SIA /Nosaukums A/,

plānojot resursus konteineru mazgāšanai, izvērtēja lietderīgāko un finansiāli izdevīgāko mazgāšanas veidu – ja konteineri bija nelielos apjomos, tad

mazgāšana tika veikta Daugavpilī mazgātuvē SIA /Nosaukums D/, savukārt, ja bija nepieciešams mazgāt lielāku apjomu konteinerus, tie tika uzkrāti, tad

vesti uz Rīgu, kur SIA /Nosaukums A/veic savu konteineru mazgāšanu.

Papildus iepriekš minētajām darbībām, ko SIA /Nosaukums A/ veica ikdienas darbu organizēšanas ietvaros, gadījumos, kad klienti uzskatīja, ka

konteineru ir nepieciešams mazgāt, tika pieņemti arī individuāli pieteikumi no klientiem. Pēc klientu pieteikumiem tika mazgāti-dezinficēti konteineri arī

ārpus kārtas jeb papildus, kā arī konteineri tika samērā bieži mainīti tehnisku iemeslu dēļ pret jauniem un tīriem. Būtiski, ka juridiskās personas bieži

mainīja pakalpojuma grafikus un konteineru tilpumus. Mainot konteineru, attiecīgi tiek uzskatīts, ka ir veikta arī konteinera mazgāšana, jo vietā tiek uzlikts

tīrs un jauns konteiners.

Divas reizes gadā tika veikta datu analīze, atlasot klientus, kuriem atzīme par konteineru dezinfekciju nav veikta, un nākamajos darba uzdevumos

iekļauta norāde, ka konteiners ir jādezinficē noteikti.

SIA /Nosaukums A/ atsevišķi ir veikusi manuālu datu analīzi arī par tiem līgumiem, par kuriem Dome ir piemērojusi līgumsodu, un norāda, ka arī

šiem līgumiem konteineru mazgāšana-dezinfekcija ir veikta. Tāpat no attiecīgajiem klientiem netika saņemta informācija, ka mazgāšana ir jāveic papildus.

Dome daļā gadījumu par vienu un to pašu adresi sastādījusi vairākus aktus, kas liecina par Domes negodprātību, vairākas reizes piemērojot

līgumsodu par vienu un to pašu it kā konstatēto faktu.

[8.2] Civiltiesībās tiek piemērots labas ticības princips, kas nostiprināts Civillikuma 1.pantā un kas paredz pušu pienākumu savas tiesības izlietot un

pienākumus pildīt labā ticībā. Tiesības izlietošana var būt pretēja labai ticībai, ja tiesības izlietošanas rezultātā subjekts nonāk pretrunā ar savu iepriekšējo

rīcību (venire contra factum proprium). Šādos gadījumos otras puses pamatotā uzticība tiesīgās personas iepriekšējai rīcībai tiek aizsargāta, izslēdzot

subjektīvās tiesības īstenošanas iespēju (Balodis K. Labas ticības princips mūsdienu Latvijas civiltiesībās. Jurista vārds, 2002.gada 3.decembris).

Pašvaldība ilgstoši neizteica iebildumus par Līguma pildīšanas kārtību un pat nepārprotami pauda atbalstu SIA /Nosaukums A/ profesionalitātei,

atzinīgi novērtējot tās darbu. Vēl 2016.gada 1.martā Daugavpils pilsētas pašvaldība ir sniegusi atsauksmi par SIA /Nosaukums A/, norādot, ka

pašvaldība SIA /Nosaukums A/ vērtē kā uzticamu un profesionālu sadarbības partneri, kas godprātīgi attiecas pret līgumsaistībām un izpilda tās pilnā

apmērā. Šādos apstākļos gan līgumsoda piemērošana par it kā konstatētu saistību neizpildi, gan pieteikuma iesniegšana jau pēc Līguma darbības beigām

par saskaņā ar Līgumu piemērotās maksas pārrēķinu, ir vērtējama kā labai ticībai pretēja rīcība, kas civiltiesībās nebūtu attaisnojama. Vēl jo vairāk šāda

rīcība nav attaisnojama publiski tiesiskajās attiecībās, publiskai personai vēršoties pret privātpersonu.

[9] 2018.gada 28.februāra tiesas sēdē Dome iesniedza pieteikuma papildinājumu (dokumentā acīmredzami kļūdaini norādīts datums – 2018.gada

28.decembris), lūdzot konstatēt, ka Dome ir pamatoti izrakstījusi SIA /Nosaukums A/ pretpieteikumā norādītos rēķinus par līgumsodu un piedzīt no SIA

/Nosaukums A/ par labu Domei neapmaksāto līgumsodu 29500 euro apmērā. Pieteikuma papildinājums tiesas sēdē ir pieņemts un pievienots lietai (sk.

tiesas sēdes protokolu lietas 3.sējuma 11.-13.lapā).

[10] SIA /Nosaukums A/ iesniedza Administratīvajā rajona tiesā 2018.gada 24.aprīļa pretpieteikuma papildinājumu un lūdza tiesu uzlikt Domei

pienākumu atlīdzināt SIA /Nosaukums A/ ar Līguma izpildi saistītos zaudējumus 52783,89 euro, kas radušies no 2017.gada 1.janvāra līdz 2017.gada

30.septembrim. SIA /Nosaukums A/ norādīja turpmāk minētos argumentus.

[10.1] Saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma (redakcija, kas stājās spēkā 2017.gada 1. janvārī) 16.panta pirmās daļas 2.punktu,

sadzīves atkritumu sākotnējam radītājam ir pienākums segt visas izmaksas, kas saistītas ar viņa radīto sadzīves atkritumu, tajā skaitā sadzīvē radušos

bīstamo atkritumu, apsaimniekošanu.

Atkritumu apsaimniekošanas likuma 39.panta pirmā daļa nosaka, ka, pamatojoties uz saistošajos noteikumos paredzēto kārtību, pašvaldība ar

lēmumu nosaka maksu par nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošanu (izņemot sadzīves atkritumu reģenerāciju), un to veido:

1) maksa par sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu, šķirošanu un citām normatīvajos aktos noteiktajām darbībām, ko veic

pirms atkritumu reģenerācijas un kas samazina apglabājamo atkritumu apjomu, uzglabāšanu, dalītās atkritumu savākšanas, pārkraušanas un šķirošanas

infrastruktūras objektu uzturēšanu atbilstoši līgumam, kuru noslēgusi pašvaldība un atkritumu apsaimniekotājs;

2) sabiedrisko pakalpojumu regulatora apstiprinātais tarifs par sadzīves atkritumu apglabāšanu atkritumu poligonos;

3) dabas resursu nodoklis par atkritumu apglabāšanu normatīvajos aktos noteiktajā apmērā.

Minētajai Atkritumu apsaimniekošanas likuma normai atbilst Saistošo noteikumu Nr.16 32. un 33.punkts.

Rezultātā Domei ar normatīvajiem aktiem bija noteikta vienpersoniska un ekskluzīva vara ar lēmumu apstiprināt sadzīves atkritumu

apsaimniekošanas maksas apmēru Daugavpils pilsētas administratīvajā teritorijā.

[10.2] 2017.gada 1.janvārī stājās spēkā grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā, kā rezultātā likuma 3.pielikums tika papildināts ar nodokļa

likmēm par atkritumu apglabāšanu turpmākiem gadiem, sākot no 2017.gada 1.janvāra. Līdz 2016.gada 31.decembrim dabas resursu nodokļa likme par

1 t sadzīves atkritumu apglabāšanu bija 12 euro. No 2017.gada 1.janvāra noteiktas šādas likmes:

1) likme laikposmā no 2017.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 31.decembrim – 25 euro;

2) likme laikposmā no 2018.gada 1.janvāra līdz 2018.gada 31.decembrim – 35 euro;

3) likme laikposmā no 2019.gada 1.janvāra līdz 2019.gada 31.decembrim – 43 euro;

4) likme no 2020.gada 1.janvāra – 50 euro.

Nosakot kopējā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksā iekļaujamā dabas resursu nodokļa apmēru, ir jāņem vērā arī Atkritumu

apsaimniekošanas likuma 39.panta 2.2 daļa, kas nosaka, ka atkritumu apsaimniekotājs, pieņemot nešķirotus sadzīves atkritumus no atkritumu radītāja,

dabas resursu nodokli un tarifa maksājumu par sadzīves atkritumu apglabāšanu atkritumu poligonos iekasē par visu apsaimniekošanai nodoto nešķiroto

sadzīves atkritumu daudzumu. Proti, neskatoties uz to, ka gan dabas resursu nodoklis, gan apglabāšanas tarifs ir maksājams tikai par faktiski apglabāto

atkritumu daudzumu, kopējās izmaksās minētie izdevumi ir jāiekļauj par visu apsaimniekošanai nodoto atkritumu apjomu, tātad arī par apjomu, kas var

nenonākt poligonā apglabāšanai. Minētās normas mērķis ir veicināt atkritumu dalītu vākšanu un samazināt apglabājamo atkritumu daudzumu, jo,

pakāpeniski būtiski pieaugot dabas resursu nodokļa likmei turpmākajos gados, nešķirotu atkritumu nodošana kļūs īpaši dārga.

Ņemot vērā, ka grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā tika pieņemti 2017.gada decembrī un faktiski nepastāvēja iespēja pašvaldībām pieņemt

lēmumus par maksas izmaiņām, kas stātos spēkā jau 2017.gada 1.janvārī, Atkritumu apsaimniekošanas likums tika papildināts ar Pārejas noteikumu

36.punktu, kas nosaka, ka dabas resursu nodokļa maksājumu pieaugumu atbilstoši nodokļu likmei, kas stājas spēkā 2017.gada 1.janvārī, par periodu no

2017.gada 1.janvāra līdz pašvaldības pieņemtā lēmuma par sadzīves atkritumu apsaimniekošana maksas noteikšanu spēkā stāšanās brīdim proporcionāli

iekļauj turpmākajos maksājumos periodā līdz 2017.gada 31.decembrim.

Likumdevējs nav pat pieļāvis tādu iespēju, ka pašvaldības varētu neizskatīt atkritumu apsaimniekotāja lūgumu pārskatīt atkritumu

apsaimniekošanas maksu, ja izmaiņas saistītas ar dabas resursu nodokļa pieaugumu. To apliecina likumprojekta anotācijā norādītais.

Jāatzīmē, ka likumdevējs šobrīd ir atzinis, ka pašvaldību iesaiste lēmuma pieņemšanā attiecībā uz dabas resursu nodokļa daļu kopējā sadzīves

atkritumu apsaimniekošanas maksā, bija nepamatota, kā rezultātā no 2018.gada 1.janvāra stājās spēkā grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likuma

39.pantā. Līdz ar to kopš 2018.gada 1.janvāra pašvaldību lēmums vairs nav vajadzīgs, lai palielinātu kopējo atkritumu apsaimniekošanas maksu, ja

mainās atkritumu apglabāšanas izmaksas vai dabas resursu nodoklis. Likuma 39.pants tika papildināts ar 1.2 daļu, nosakot, ka gadījumā, ja līguma

darbības laikā mainās atkritumu apglabāšanas izmaksas (dabas resursu nodoklis pēc grozījumiem ir atkritumu apglabāšanas tarifa sastāvdaļa), atkritumu

apsaimniekotājs patstāvīgi tās iekļauj apsaimniekošanas maksā ar jaunā tarifa spēkā stāšanās dienu.

[10.3] Saskaņā ar Līguma 3.2.1.punktu SIA /Nosaukums A/ bija paredzētas tiesības iesniegt Domei pamatotu priekšlikumu grozīt sadzīves

atkritumu apsaimniekošanas maksu, kas saistīts ar dabas resursu nodokļa paaugstināšanos. Līguma 3.3.punkts nosaka, ka, saņemot SIA /Nosaukums A/

ierosinājumu par maksas izmaiņām, Dome izvērtē priekšlikuma pamatotību.

SIA /Nosaukums A/ 2016.gada 22.decembrī nosūtīja Pieteicējai vēstuli Nr.2788, lūdzot apstiprināt izmaiņas atkritumu apsaimniekošanas maksā,

ņemot vērā grozījumus Dabas resursu nodokļa likuma 3.pielikumā (nodokļa likmes) pārejas noteikumu 36.punktu. SIA /Nosaukums A/ atbilstoši Līguma

3.2.1.punktam norādīja gan tiesisko pamatojumu, gan pārskatāmu maksas izmaiņu aprēķinu (tabulā norādot izmaksu pozīcijas atbilstoši konkursā

iesniegtajam piedāvājumam un izmaksu pozīcijas pēc dabas resursu nodokļa likmes izmaiņām, proti, aprēķinā skaidri norādīts, ka citas izmaksu pozīcijas

netiek mainītas, bet pieaugums proporcionāli attiecināts tikai uz dabas resursu nodokļa pozīciju). Vēstulē tika sniegts skaidrojums, ka, ņemot vērā to, ka

Pieteicēja nevar paspēt apstiprināt jauno maksas apmēru jau ar 2017.gada 1.janvāri, balstoties uz Atkritumu apsaimniekošanās likuma pārejas noteikumu

36.punktu, izmaksu pieaugums tiek sadalīts proporcionāli uz turpmākajiem mēnešiem, ievērojot Līguma darbības termiņu, proti, 2017.gada 9.maiju.

Dome ar 2017.gada 9.janvāra vēstuli Nr.1.2.-6/36 atbildēja, ka tā varēs apstiprināt izmaiņas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksā tikai pēc

grozījumu veikšanas iepriekš pieņemtajā Lēmumā par apsaimniekošanas maksu, kā arī pēc grozījumu veikšanas SIA /Nosaukums A/ tiks paziņots par

turpmāko kārtību.

Jautājums netika izskatīts un SIA/Nosaukums A/ pēc būtības atbildi uz lūgumu nesaņēma, tādēļ SIA /Nosaukums A/ atkārtoti ar 2017.gada

5.aprīļa vēstuli Nr.1669 lūdza Domi izskatīt jautājumu. Dome lūgumu ignorēja un jautājums netika virzīts lēmuma pieņemšanai.

Atbildot uz SIA /Nosaukums A/ 2017.gada 7.augusta vēstuli Nr.4851, Dome 2017.gada 10.augusta vēstulē Nr.1.2.-8/796 norādīja, ka Līgums

neparedz termiņus, kādos Pieteicējai ir pienākums izskatīt pieteiktos lūgumus, kā arī Domei ir nepieciešama papildu informācija, kas pamato tarifa

pieaugumu, kā arī proporcionālo sadalījumu. SIA /Nosaukums A/ minēto atbildi uzskata par nepamatotu, jo Domei ir jāievēro Iesniegumu likuma 5.pantā

noteiktais viena mēneša termiņš atbildes sniegšanai. Tāpat SIA /Nosaukums A/ vēstulēs bija norādīts gan lūguma skaidrojums, gan tiesiskais pamatojums,

gan aprēķina formulas. Ir tikai pašsaprotami, ka vēstulēs norādītie aprēķini mainījās, jo 2016.gada 12.decembra vēstulē aprēķins veikts par periodu līdz

2017.gada maijam, kad beidzās Līguma darbības termiņš, pieņemot, ka pašvaldība nekavēsies ar lēmuma pieņemšanu, savukārt turpmākajās vēstulēs

pārrēķini tika veikti, ņemot vērā iespējamo pakalpojuma sniegšanas ilgumu.

[10.4] Domes bezdarbība radīja SIA /Nosaukums A/ zaudējumus, kas ir starpība starp iepriekš ar Lēmumu par apsaimniekošanas maksu

apstiprināto sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksu 7,31 euro/m3 (neieskaitot PVN) un sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksu, kādai bija

jābūt Daugavpils pilsētā saistībā ar dabas resursu nodokļa pieaugumu pēc 2017.gada 1.janvāra.

Atbilstoši SIA /Nosaukums A/ aprēķinam, sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksai Daugavpils pilsētā 2017.gada janvārī un februārī bija jābūt

noteiktai 8,39 euro/m3 apmērā. Savukārt, no 2017.gada marta – 7.39 euro/m3. Minētās summas neiekļauj PVN 21%.

Aprēķina skaidrojums:

2017.marts

2017.gada

2016.gads līdz septembris

janvāris, februāris

(ieskaitot)

Tarifs par apglabāšanu AADSO

20.28 20.28 20.28

poligonā, euro/t

Dabas resursu nodoklis, euro/t 12.00 18.75 12.50

Tarifs par apglabāšanu AADSO

poligonā, euro/t + Dabas resursu nodoklis, 32.28 39.03 32.78

euro/t

Svara un tilpuma attiecība atbilstoši

Iepirkumā iesniegtajam SIA /Nosaukums A/ 0.16 0.16 0.16

piedāvājumam

Tarifs par apglabāšanu AADSO

poligonā, euro/m3 + Dabas resursu nodoklis, 5.16 6.24 5.24

euro/m3

Starpība ar 2016.gada poligona

1.08 0.08

izmaksām, euro/m3, bez PVN

Aprēķinos izmantotie dati:

Dabas resursu nodoklis 2016.gadā bija 12 euro/t, 2017.gadā – 25 euro/t.

Laika posmā no 2017.gada janvāra līdz februārim, ieskaitot, AADSO piemēroja dabas resursu nodokļa koeficientu 75% apmērā, līdz ar to

AADSO poligonā maksājamais dabas resursu nodoklis šajā laika posmā bija 18,75 euro/t.

Laika posmā no 2017.gada marta līdz decembrim, ieskaitot, poligons piemēroja dabas resursu nodokļa koeficientu 50% apmērā, līdz ar to

AADSO poligonā maksājamais dabas resursu nodoklis šajā laika posma bija 12,50 euro/t.

Svara un tilpuma attiecība bija jānorāda Iepirkuma piedāvājumā un tā visā Līguma darbības laikā netika mainīta. Tā izmantojama, lai pārrēķinātu

poligona tarifu no t un izteiktu m3, reizinot šo koeficientu ar AADSO poligona tarifu kopā ar dabas resursu nodokli.

Poligona izmaksu pieaugums uz 1 m3 ir aprēķināts, attiecīgā perioda poligona 1 m3 izmaksas salīdzinot ar 2016.gada 1 m3 poligona izmaksām.

Savākto sadzīves atkritumu apjoms Daugavpils pilsētā un neiegūto izmaksu atspoguļojums no 2017.gada 1.janvāra:

SIA /Nosaukums A/

savāktais nešķiroto Tarifa starpība SIA /Nosaukums A/

2017.gads zaudējumi euro, neieskaitot

sadzīves atkritumu apjoms euro/m3, neieskaitot PVN PVN

Daugavpils pilsētā m3

Janvāris 20 119.33 1.08 21 728.88

Februāris 18 198.60 1.08 19 654.49

Marts 20 596.51 0.08 1 647.72

Aprīlis 20 590.74 0.08 1 647.26

Maijs 20 532.27 0.08 1 642.58

Jūnijs 20 197.41 0.08 1 615.79

Jūlijs 20 371.68 0.08 1 629.73

Augusts 20 445.77 0.08 1 635.66

Septembris 19 772.07 0.08 1 581.77

Kopā 52 783.89

Atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma 16.panta pirmās daļas 2.punktam, atkritumu radītājiem bija pienākums segt visas izmaksas, kas

saistītas ar radīto atkritumu apsaimniekošanu, savukārt, SIA /Nosaukums A/ drīkstēja izrakstīt rēķinus tikai par Domes apstiprināto maksu. Domes

bezdarbības rezultātā SIA /Nosaukums A/ laika posmā no 2017.gada 1.janvāra līdz 30.septembrim uz sava rēķina sedza daļu no Daugavpils pilsētas

atkritumu radītāju veicamajiem maksājumiem.

Starp Domes bezdarbību un SIA /Nosaukums A/ zaudējumiem pastāv tieša cēloņsakarība. Jāatzīmē, ka Dome, ņemot vērā tās ekskluzīvo

kompetenci, kāda tai bija noteikta ar normatīvajiem aktiem, apzinājās, ka tās bezdarbība radīs SIA /Nosaukums A/ zaudējumus, tomēr tīšām ignorēja

SIA /Nosaukums A/ tiesiskās intereses. Turklāt, ņemot vērā Domes attieksmi, bez tiesiska pamata piemērojot daudzos līgumsodus, SIA /Nosaukums A/

uzskata, ka Dome ļaunprātīgi ignorēja SIA /Nosaukums A/lūgumus un tās nolūks bija radīt zaudējumus SIA /Nosaukums A/.

[11] Dome tiesai iesniegtajā 2018.gada 26.jūnija paskaidrojumā neatzina SIA /Nosaukums A/ pretpieteikuma papildinājumu un norādīja turpmāk

minētos apsvērumus.

[11.1] Neskatoties uz izmaiņām tiesību aktos, jebkuras izmaiņas Līgumā noteiktajā maksā par atkritumu apsaimniekošanu ir veicamas tikai Līgumā

noteiktajā kārtībā. Līgumā nav noteikts termiņš, kādā šādi pieteikumi par cenu izmaiņām ir izskatāmi un kad tie stājas spēkā. Saskaņā ar Līguma

3.3.punktu šādas cenas izmaiņas ir apstiprināmas tikai tad, ja tās ir pamatotas, tātad Domei, saņemot šādu pieteikumu, ir jāizvērtē pieprasīto izmaiņu

pamatojums. Ņemot vērā to, ka dabas resursu nodoklis tiek aprēķināts kā maksa par 1 t, bet SIA /Nosaukums A/ uzskata, ka cena par atkritumu

apsaimniekošana tiek uzskaitīta m3, tad, mainoties dabas resursu nodoklim, ir jāizvērtē, cik lielā mērā attiecīgās izmaiņas ietekmē maksu par 1 m3.

Likumdevēja mērķis un vispārīgais princips, ka atkritumu radītājs maksā par saviem atkritumiem, nenozīmē, ka atkritumu radītājam ir jāmaksā par

faktiski neradītu atkritumu apjomu. Atbildētāja aprēķini ir balstīti uz pieņēmumu, ka izmaiņas ir veicamas atbilstoši piedāvājumā norādītam tilpuma masas

koeficientam – 1 m3 sver 160 kg. Dome uzskata, ka minētais pieņēmums ir nepareizs, jo izmaiņas ir veicamas atbilstoši faktiskajam atkritumu svaram.

Veicot izmaiņas atbilstoši piedāvājumā norādītam bet faktiski neatbilstošajam koeficientam, dabas resursu nodokļa paaugstinājuma rezultātā maksa tiks

mainīta neproporcionāli un ļaus pakalpojuma sniedzējam gūt papildus ienākumus.

[11.2] Dome nekad nav atteikusies apstiprināt SIA /Nosaukums A/ iesniegtās izmaiņas atkritumu apsaimniekošanas maksā, taču vēlējās

pārliecināties par to pamatotību. Dome 2017.gada 10.augusta vēstulē Nr.1.2-8/796 norādīja, ka SIA /Nosaukums A/ 2016.gada 22.decembra,

2017.gada 5.aprīļa un 2017.gada 7.augusta vēstulēs ir atšķirīgi un neizprotami norādījusi iespējamos tarifa palielinājumus. Dome lūdza iesniegt detalizētu

un pamatotu tarifa aprēķinu, norādīt visus konkrētos pielietotos aprēķinus, kas pamato un ir veicami, lai pārbaudītu iesniegtā pieauguma pamatojumu.

[11.3] Saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma pārejas noteikumu 36.punktu aprēķini balstāmi uz termiņu līdz 2017.gada beigām, nevis

īsāku laika posmu, pat ja līguma termiņš ir īsāks. Līdz ar to ir nepamatoti ir jau paši sākotnējie SIA /Nosaukums A/ aprēķini, kas tika balstīti uz

iespējamo līguma beigu termiņu – 2017.gada maiju. Līdz ar to tieši SIA /Nosaukums A/ ir vainīga pie tā, ka Dome nav varējusi izvērtēt iesniegto izmaiņu

pamatotību un pieņemt lēmumu par tarifa izmaiņām.

[11.4] SIA /Nosaukums A/ prasījums par zaudējumu atlīdzināšanu nav pamatots pēc būtības. Neskatoties uz to, ka Līgums ir uzskatāms par

publisko tiesību līgumu, tomēr pašvaldības lēmums par atkritumu apsaimniekošanas maksas izmaiņām ir administratīvais akts, pamatojoties uz kuru SIA

/Nosaukums A/ rodas tiesības pieprasīt no atkritumu radītājiem maksu par atkritumu apsaimniekošanu. SIA /Nosaukums A/ ir tiesības lūgt izdod

administratīvo aktu, nevis prasīt zaudējumu atlīdzību.

[12] Tiesas sēdē Domes pārstāvji uzturēja pieteikumu un neatzina pretpieteikumu, atsaucoties uz Domes pieteikumā un Domes rakstveida

paskaidrojumos norādītajiem argumentiem. SIA /Nosaukums A/ pārstāvji tiesas sēdē neatzina pieteikumu un uzturēja pretpieteikumu, atsaucoties uz SIA

/Nosaukums A/ pretpieteikumā un SIA /Nosaukums A/ rakstveida paskaidrojumos norādītajiem argumentiem.

Motīvu daļa

[13] Izvērtējot lietas dalībnieku argumentus un lietā esošos pierādījumus, tiesa secina, ka Domes pieteikums ir noraidāms, bet SIA /Nosaukums

A/pretpieteikums ir apmierināms daļā.

[14] Domes pieteikums aptver Līguma izpildes jautājumus 2015. un 2016.gadā. Minētajā laika posmā Atkritumu apsaimniekošanas likuma

39.panta pirmā daļa noteica, ka sadzīves atkritumu apsaimniekošanas (izņemot sadzīves atkritumu reģenerāciju) maksas noteikšanas kārtību atkritumu

radītājam vai valdītājam apstiprina pašvaldība ar saistošajiem noteikumiem. Pamatojoties uz saistošajos noteikumos paredzēto kārtību, pašvaldība ar

savu lēmumu nosaka maksu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu (izņemot sadzīves atkritumu reģenerāciju), un to veido:

1) maksa par sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu, uzglabāšanu, dalītās atkritumu savākšanas, šķirošanas un pārkraušanas

infrastruktūras objektu uzturēšanu atbilstoši līgumam, kuru noslēgusi pašvaldība un šā likuma 18.panta pirmajā daļā minētais atkritumu apsaimniekotājs;

2) sabiedrisko pakalpojumu regulatora apstiprinātais tarifs par sadzīves atkritumu apglabāšanu atkritumu poligonos un izgāztuvēs;

3) dabas resursu nodoklis par atkritumu apglabāšanu normatīvajos aktos noteiktajā apmērā.

[15] Līguma 3.1.punkts noteica, ka SIA /Nosaukums A/ atkritumu savākšanu un izvešanu veic par Līgumā noteiktu sadzīves atkritumu

apsaimniekošanas maksu par 1 t vai viena 1 m3 sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un tā attiecīgi sastāda 45,69 euro par 1 t atkritumu

apsaimniekošanu un 7,31 euro par 1 m3 sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.

Saskaņā ar Lēmumu par apsaimniekošanas maksu Dome bija noteikusi maksu par 1 m3 atkritumu apsaimniekošanu Daugavpils pilsētas pašvaldībā

7,31 euro apmērā bez PVN, ko atbilstoši līgumam veido:

1) maksa par sadzīves atkritumu savākšanu, uzglabāšanu, pārkraušanu un pārvadāšanu (arī sadzīvē radušos lielgabarīta un bīstamo atkritumu

apsaimniekošanu), kā arī atkritumu nodošanu pārstrādei, reģenerācijai vai apglabāšanai – 2,15 euro/m3 bez PVN, tai skaitā peļņa;

2) sabiedrisko pakalpojumu regulatora apstiprinātais tarifs par sadzīves atkritumu apglabāšanu atkritumu poligonā 3,24 euro/m3 bez PVN;

3) dabas resursu nodoklis 1,92 euro/m3 bez PVN.

Tāpat ar Lēmumu par apsaimniekošanas maksu Dome bija noteikusi maksu par 1 t atkritumu apsaimniekošanu Daugavpils pilsētas pašvaldībā

45,69 euro apmērā bez PVN, ko atbilstoši līgumam veido:

1) maksa par sadzīves atkritumu savākšanu, uzglabāšanu, pārkraušanu un pārvadāšanu (arī sadzīvē radušos lielgabarīta un bīstamo atkritumu

apsaimniekošanu), kā arī atkritumu nodošanu pārstrādei, reģenerācijai vai apglabāšanai – 13,41 euro/t bez PVN, tai skaitā peļņa;

2) sabiedrisko pakalpojumu regulatora apstiprinātais tarifs par sadzīves atkritumu apglabāšanu atkritumu poligonā 20,28 euro/t bez PVN;

3) dabas resursu nodoklis 12,00 euro/t bez PVN.

Tātad gan Līgums, gan Domes pieņemtais Lēmums par apsaimniekošanas maksu deva SIA /Nosaukums A/ tiesības līgumos ar atkritumu radītājiem

vienoties par rēķinu izrakstīšanu vai nu atbilstoši savākto atkritumu tilpumam (m3), vai nu atbilstoši savākto atkritumu masai (t). To, ka atkritumu

radītājiem būs iespēja izvēlēties – norēķināties par m3 vai par t, Dome Iepirkuma procesa laikā tiešā tekstā apstiprināja 2013.gada 25.novembra atbildē

Nr.02.01-08/3099, sniedzot atbildes uz pretendentu jautājumiem.

Saskaņā ar Iepirkuma nolikuma 1.6.2.apakšpunktu Finanšu piedāvājuma pielikumā pretendentiem bija jāatspoguļo atkritumu apsaimniekošanas

izmaksu pārrēķina metode no svara (t) uz tilpuma (m3) mērvienībām. SIA /Nosaukums A/, iesniedzot savu finanšu piedāvājumu, norādīja atkritumu

tilpuma un masas attiecību (1 m3 atkritumu svars ir 160 kg). Dome šo attiecību akceptēja, Domes Iepirkumu komisijai izvēloties SIA /Nosaukums A/ par

Iepirkuma uzvarētāju. Tāpat Dome šo attiecību izmantoja Lēmumā par apsaimniekošanas maksu un Līgumā, atbilstoši tai paredzot maksu par 1 t

atkritumu apsaimniekošanu un maksu par 1 m3 atkritumu apsaimniekošanu.

[16] To, ka nepareizi (neatbilstoši faktiskajai situācijai) noteikta atkritumu tilpuma un masas attiecība var radīt papildu izdevumus atkritumu

radītājiem, uzskatāmi parāda Valsts kontroles veiktās revīzijas “Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas organizēšanas atbilstība plānotajiem mērķiem un

tiesību aktu prasībām” rezultāti. Jāpiebilst, ka revīzija netika veikta Daugavpils pilsētas pašvaldībā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (turpmāk – VARAM) adresētajā 2015.gada 20.janvāra revīzijas ziņojumā (turpmāk –

Revīzijas ziņojums) (sk. http://www.lrvk.gov.lv/uploads/reviziju-zinojumi/2014/2.4.1-14_2014/2.4.1-14_2014/zinojums_varam-final.pdf) Valsts

kontrole norādīja, ka viens no revīzijas mērķiem bija pārliecināties, vai pašvaldības ir nodrošinājušas, ka atkritumu apsaimniekošanas maksā ir iekļautas

tikai pamatotas izmaksas, tajā skaitā vai atkritumu apglabāšanas poligona tarifs un dabas resursu nodoklis tiek piemērots tikai par poligonos apglabāto

atkritumu daudzumu, nevis par sašķirotajiem un pārstrādājamajiem atkritumiem.

Revīzijas ziņojumā norādīts, ka, lai iekasētu maksu par atkritumu apsaimniekošanu no atkritumu radītājiem, atkritumu apsaimniekotāji izraksta

rēķinus, tajos norādot maksu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Maksa par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu sastāv no trim komponentiem, un

tie ir izteikti atšķirīgās mērvienībās – kubikmetros vai tonnās. Proti:

1) atkritumu apsaimniekotāja noteiktā maksa par atkritumu savākšanu un pārvadāšanu (m3);

2) poligona tarifs par atkritumu apglabāšanu (t);

3) dabas resursu nodoklis par atkritumu apglabāšanu (t).

Lai izrakstītu rēķinu atkritumu radītājiem un noteiktu kopējo maksu par kubikmetru, atkritumu apsaimniekotājs pārrēķina tonnās izteikto atkritumu

apjomu no svara mērvienības uz tilpuma mērvienību.

Atkritumu apsaimniekotāji piemēro faktiskajai situācijai neatbilstošus pārrēķina koeficientus, kā rezultātā no atkritumu radītājiem savāktais

kubikmetru skaits tiek mākslīgi palielināts, un laika posmā no 2012.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 30.jūnijam 25 pašvaldību atkritumu radītāji, tajā skaitā

iedzīvotāji, ir pārmaksājuši kopumā 2 076 380 euro par faktiski neesošu atkritumu apglabāšanu atkritumu poligonā.

Revīzijas ziņojumā norādīts, ka pārrēķinam no svara uz tilpuma mērvienībām atkritumu apsaimniekotāji vai nu piemēro mērījumu un novērojumu

rezultātā noteiktu koeficientu, pamatojoties uz iepriekšējo pieredzi, vai izmanto Rokasgrāmatā apkopotos atkritumu tilpuma – masas pārrēķina faktorus

(Ministru kabineta 2008.gada 22.decembra noteikumu Nr.1075 „Noteikumi par vides aizsardzības valsts statistikas pārskatu veidlapām” 5.pielikuma

5.punkts). Rokasgrāmatā jauktiem nepresētiem sadzīves atkritumiem ir noteikts koeficients – 0,2, tādējādi pieņemot, ka viens atkritumu kubikmetrs

atbilst 200 kilogramiem atkritumu. Veicot pārbaudes izlases kārtā izvēlētās septiņās pašvaldībās un pie diviem atkritumu poligonu apsaimniekotājiem, kuri

vienlaikus veic arī atkritumu apsaimniekošanu pašvaldībās, revīzijā tika konstatēts, ka septiņos gadījumos atkritumu apsaimniekotāji piemēro mērījumu

rezultātā noteiktus pārrēķina koeficientus, kuri ir robežās no 0,133 līdz 0,18, tādējādi pieņemot, ka viens atkritumu kubikmetrs atbilst no 133 līdz 180

kilogramiem atkritumu; divos gadījumos atkritumu apsaimniekotāji piemēro Rokasgrāmatā norādīto koeficientu jauktiem nepresētiem sadzīves

atkritumiem – 0,2, tādējādi pieņemot, ka viens atkritumu kubikmetrs atbilst 200 kilogramiem atkritumu.

Lai noskaidrotu, cik kilogrami sadzīves atkritumu faktiski atbilst vienam kubikmetram atkritumu, revīzijā tika veikts pārrēķins, ņemot vērā atkritumu

apsaimniekotāja rēķinos atkritumu radītājiem norādīto atkritumu kubikmetru skaitu un atkritumu poligonos nodoto atkritumu svaru.

Veicot pārbaudes izlasē iekļautajās pašvaldībās un pie diviem atkritumu poligonu apsaimniekotājiem, kuri veic arī atkritumu apsaimniekošanu

pašvaldībās, tika konstatēts, ka noteiktais sadzīves atkritumu tilpuma un svara attiecības koeficients 0,2 divdesmit piecās pašvaldībās būtiski neatbilst

faktiskajam koeficientam no 0,12 līdz 0,13; no 0,12 līdz 0,18 – deviņās pašvaldībās atbilst vai ir tuvu faktiskajam koeficientam no 0,11 līdz 0,15.

Tādējādi Rokasgrāmatā norādītais koeficients 0,2, ka viens atkritumu kubikmetrs ir 200 kilogrami atkritumu, aprēķinā iekļautajās divdesmit piecās

pašvaldībās neatbilst faktiskajai situācijai.

Valsts kontrole ieteica VARAM kā atbildīgajai ministrijai par normatīvo aktu projektu izstrādi atkritumu apsaimniekošanas nozarē pilnveidot

normatīvo aktu regulējumu, kas paredzētu atkritumu apsaimniekošanas maksas aprēķinam izmantot atkritumu apsaimniekotāja mērījumu rezultātā

noteikto koeficientu pārejai no svara uz tilpuma mērvienībām.

Tāpat Valsts kontrole ir nosūtījusi revīzijas ziņojumus pašvaldībām. Piemēram, Jelgavas pašvaldībai nosūtītajā 2015.gada 20.janvāra revīzijas

ziņojumā (http://www.lrvk.gov.lv/uploads/reviziju-zinojumi/2014/2.4.1-14_2014/2.4.1-14-2_2014/zinojums-_jelgava-final.pdf) ietverts ieteikums

pašvaldībai nodrošināt, lai atkritumu apsaimniekotājs SIA „Jelgavas komunālie pakalpojumi”, veicot mērījumus un novērojumus, nosaka faktiskajai

situācijai atbilstošu pārrēķina koeficientu no atkritumu svara uz tilpuma mērvienībām.

[17] Izskatāmajā lietā Dome, iesniedzot pieteikumu, apraksta līdzīgu problēmu, kādu Valsts kontrole revīzijā ir konstatējusi divdesmit piecās

pašvaldībās. Proti, Domes ieskatā arī Daugavpils pilsētas pašvaldībā 2015. un 2016.gadā noteiktais sadzīves atkritumu tilpuma un svara attiecības

koeficients (0,16) neatbilst faktiskajam koeficientam. Saskaņā ar Domes aprēķiniem faktiskais koeficients 2015.gadā bija 0,106, bet 2016.gadā –

0,109. Dome aprēķinos izmantoja Valsts kontroles pielietotajai metodei līdzīgu metodi, proti, aprēķinos ņēma vērā SIA /Nosaukums A/ sniegto

informāciju par izvesto sadzīves atkritumu daudzumu (m3) 2015. un 2016.gadā un AADSO sniegto informāciju par nešķirotu sadzīves atkritumu

daudzumu (kg), kas ievesti atkritumu poligonā “Cinīši” 2015. un 2016.gadā. Uz minēto aprēķinu pamata (detalizēti sk. sprieduma 2.5.punktā) Dome

secināja, ka atkritumu radītāji 2015.gadā un 2016.gadā kopā nepamatoti samaksājuši dabas resursu nodokli un maksu par sadzīves atkritumu

apglabāšanu atkritumu poligonā 773639,12 euro.

Domes ieskatā tas nozīmē, ka:

1) SIA /Nosaukums A/ nepareizi izpildīja Līgumu, jo nepareizi iekasēja maksu no klientiem;

2) no Līguma izriet SIA /Nosaukums A/ pienākums veikt maksas pārrēķinu klientiem.

[18] Pretēji SIA /Nosaukums A/ argumentiem, tiesa nekonstatē Domes pieteikuma nepieļaujamību. Tas, vai konkrētie SIA /Nosaukums A/

pienākumi izriet no Līguma, ir noskaidrojams, izskatot lietu pēc būtības, nevis pieteikuma pieļaujamības izvērtēšanas stadijā. Tā kā Dome ir viena no

Līguma dalībniecēm, atzīstamas arī Domes subjektīvās tiesības prasīt no Līguma izrietošo tiesību (kā jau minēts, tas ir pieteikuma pamatotības, nevis

pieļaujamības jautājums) noskaidrošanu.

Administratīvā procesa likuma 188.panta sestā daļa paredz, ka pieteikumu par publisko tiesību līgumu var iesniegt viena gada laikā no dienas, kad

persona uzzināja vai tai bija jāuzzina par pamatu vērsties tiesā saistībā ar līgumu. Nosakot attiecīgo brīdi, jāņem vērā, ka publisko tiesību līguma, tāpat kā

privāttiesiskā līguma, izpildes ietvaros domstarpības par līguma izpildes pareizību var rasties pakāpeniski un attīstīties ilgstošā laika posmā. (Višķere I.,

Ratnika S. Pieteikums par publisko tiesību līgumu. Jurista Vārds, 24.04.2018., Nr. 17/18 (1023/1024) ). Līguma 4.2.1.1. un 4.2.1.2.apakšpunktos

paredzētas Domes tiesības pārbaudīt SIA /Nosaukums A/ sniegto atkritumu apsaimniekošanas kvalitāti, saņemt informāciju par sadzīves atkritumu

daudzuma (apjoma), veida, izcelsmes, savākšanas biežuma, pārvadāšanas, reģenerācijas un apglabāšanas uzskaiti hronoloģiskā secībā, kā arī jebkuru

citu informāciju saistītu ar pakalpojuma sniegšanu, bez īpaša brīdinājuma uzraudzīt un kontrolēt Līguma izpildes gaitu. Tātad, Domes pienākums ir

uzraudzīt Līguma izpildi visā tā darbības garumā. Konkrētajā gadījumā nav skaidri nosakāms brīdis, kad Domei bija jāuzzin par SIA /Nosaukums A/

savākto un poligonā nodoto atkritumu daudzuma neatbilstību, ar ko Dome pamato savu pieteikumu. Līdz ar to tiesa nekonstatē arī pietiekuma

iesniegšanas termiņa nokavējumu.

[19] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 256.1 panta ceturto daļu, ja pieteikuma priekšmets ir publisko tiesību līguma izpildes pareizība, tiesa

taisa spriedumu, kurā tiek konstatēts, vai publisko tiesību līgums ir izpildīts pareizi vai kā tas būtu pareizi jāizpilda.

Pieteikuma par publisko tiesību līguma izpildes pareizību mērķis ir noskaidrot, kā līgums pareizi pildāms, un panākt, lai līgums tiktu izpildīts

pienācīgi. Tiesas uzdevums šādā gadījumā ir konstatēt, kādas īsti saistības līdzējiem izriet no noslēgtā līguma, kā tās pareizi pildāmas un vai līdzēji attiecīgi

rīkojušies (sk. Augstākās tiesas 2017.gada 10.aprīļa lēmuma lietā Nr.SKA-959/2017 8.punktu).

[20] Līguma 4.1.1.apakšpunkts paredz SIA /Nosaukums A/ pienākumu Daugavpils pilsētas administratīvajā teritorijā esošajiem klientiem sniegt

atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus Iepirkumā iesniegtajā piedāvājumā paredzētajos termiņos, apjomā un kvalitātē, ievērojot normatīvo aktu

prasības un Līgumā noteikto apsaimniekošanas maksu.

Dome nav skaidri norādījusi, kādu Līguma noteikumu vai kādu tiesību normu SIA /Nosaukums A/ tās ieskatā ir pārkāpusi. Domes arguments, ka

Līgums paredzēja maksas aprēķināšanu tikai pēc svara, ir acīmredzami nepamatots (sk. arī sprieduma 15.punktu). Kā jau minēts iepriekš, saskaņā ar

Līguma 3.1.apakšpunktu SIA /Nosaukums A/ atkritumu savākšanu un izvešanu veic par Līgumā noteiktu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksu

par 1 t vai 1 m3 sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un tā attiecīgi sastāda 45,69 euro par 1 t atkritumu apsaimniekošanu un 7,31 euro par 1 m3

sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.

Līgums nesatur citus noteikumus, kas detalizētāk regulētu jautājumu par maksas pareizu iekasēšanu. Tiesa šādus noteikumus nekonstatē arī

normatīvajos aktos, kas bija spēkā strīdus laika posmā – 2015. un 2016.gadā. Uz tādiem noteikumiem nav norādījusi arī Dome.

Tiesa norāda, ka saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma 8.panta pirmās daļas 1. un 3.punktu pašvaldība cita starp organizē visu sadzīves

atkritumu apsaimniekošanu savā administratīvajā teritorijā atbilstoši pašvaldības saistošajiem noteikumiem par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu,

ievērojot atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu un reģionālos plānus, izdod saistošos noteikumus par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu savā

administratīvajā teritorijā, nosakot prasības atkritumu savākšanai, arī minimālajam sadzīves atkritumu savākšanas biežumam, pārvadāšanai, pārkraušanai

un uzglabāšanai, kārtību, kādā veicami maksājumi par šo atkritumu apsaimniekošanu. No minētā izriet, ka pēc iespējas precīzākas savākto atkritumu

daudzuma uzskaites sistēmas ieviešana ir pašvaldības uzdevums.

Kā to pamatoti norāda SIA /Nosaukums A/, Dome jau Iepirkuma nolikumā varēja iekļaut precīzāku izmaksu pārrēķina metodi no masas (t) uz

tilpuma (m3) mērvienībām, vai iekļaut Iepirkuma nolikumā prasību nodrošināt atkritumu savākšanu ar specializētajiem transporta līdzekļiem, kas aprīkoti

ar svaru sistēmu un paredzēt rēķinu izrakstīšanu atkritumu radītājiem pēc savākto atkritumu svara. Tā kā Dome šādas vai līdzīgas prasības Iepirkuma

nolikumā nav paredzējusi, tās nav ietvērusi arī Līgumā, bet ir akceptējusi SIA /Nosaukums A/ piedāvājumā norādīto pārrēķina koeficientu, tiesa secina,

ka nav pamatots Domes apgalvojums, ka ir konstatējama Līguma nepareiza izpilde, nepareizi iekasējot sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksu no

atkritumu radītājiem.

[21] Dome nav norādījusi, kāds Līguma noteikums vai normatīvajā aktā ietverta tiesību norma ir pamatā Domes prasījumam uzlikt SIA

/Nosaukums A/ pienākumu veikt maksas pārrēķinu klientiem. Tiesa nekonstatē, ka strīdus attiecību pastāvēšanas laikā (2015. un 2016.gadā) spēkā

esošais tiesiskais regulējums paredzēja apsaimniekotāja pienākumu veikt atkritumu radītājiem izrakstītajos rēķinos norādītās maksas pārrēķinu, par

pamatu ņemot savākto un poligonā nodoto atkritumu daudzuma neatbilstību.

Tiesa ņem vērā, ka Valsts kontrole pašvaldībām ieteica “nodrošināt, lai atkritumu apsaimniekotājs, veicot mērījumus un novērojumus, nosaka

faktiskajai situācijai atbilstošu pārrēķina koeficientu no atkritumu svara uz tilpuma mērvienībām”, savukārt VARAM adresētajā ieteikumā Valsts kontrole

norādīja, ka ir jāpilnveido normatīvo aktu regulējumu, kas paredzētu atkritumu apsaimniekošanas maksas aprēķinam izmantot atkritumu apsaimniekotāja

mērījumu rezultātā noteikto koeficientu pārejai no svara uz tilpuma mērvienībām.

Tāpat tiesa ņem vērā, ka tikai 2017.gada 1.janvārī , t.i., jau pēc šajā lietā apskatāmā laika posma, stājās spēkā grozījumi Atkritumu

apsaimniekošanas likumā, atbilstoši kuriem pašvaldība ik gadu līdz 30.jūnijam izvērtē maksu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Saskaņā ar šobrīd

spēkā esošo likuma redakciju maksu pārrēķina, ja šādu maksas komponenšu kopsumma mainās par 10 procentiem vai vairāk:

1) Atkritumu apsaimniekošanas likumā 39.panta panta pirmās daļas 1.punktā minētās izmaksas atkritumu tilpuma un masas attiecības mērījumu

koeficienta piemērošanas rezultātā;

2) ieņēmumu daļa, kuru atkritumu apsaimniekotājs gūst kā starpību tarifa maksājumā par sadzīves atkritumu apglabāšanu atkritumu poligonos starp

savākto un atkritumu poligonā nodoto sadzīves atkritumu daudzumu.

Minētais regulējums nav attiecināms uz 2015. un 2016.gadu.

Tiesa secina, ka nav konstatējams no Līguma izrietošs SIA /Nosaukums A/ pienākums veikt maksas pārrēķinu klientiem.

[22] Dome laika posmā no 2017.gada 11.augusta līdz 2017.gada 8.septembrim izrakstīja SIA /Nosaukums A/ rēķinus Nr.8396, Nr.8398,

Nr.8399, Nr.8459, Nr.8460, Nr.8461, Nr.8550, Nr.8551, Nr.8552, Nr.8553, Nr.8554, Nr. 8555 un Nr.8737 par līgumsodiem kopsummā 64 500

euro. Rēķinos ietvertas atsauces uz laika posmā no 2017.gada 8.augusta līdz 2017.gada 8.septembrim Domes un SIA /Nosaukums A/ sastādītajiem

aktiem Nr.1-Nr.86 par Līguma saistību neizpildi.

Lietā iesniegtos aktus Nr.1-Nr.86 var iedalīt divās grupās:

1) akti Nr.1-Nr.14 – sastādīti par to, ka SIA /Nosaukums A/ nav sniegusi Domei tās pieprasīto informāciju Domes pieprasījumos noteiktajā

termiņā, t.i., piecu darba dienu laikā;

2) akti Nr.15-Nr.86 – sastādīti par to, ka SIA /Nosaukums A/ konkrētos objektos nav nodrošinājusi uzstādīto atkritumu tvertņu iekšpuses

mazgāšanu ar dezinficējošu šķīdumu pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā divas reizes gadā.

Katrā no minētajiem aktiem SIA /Nosaukums A/ pārstāvis norādījis, ka nepiekrīt aktā konstatētajam.

[23] Saskaņā ar Līguma 4.2.1.1.apakšpunktu Domei kā pasūtītājam ir tiesības pārbaudīt SIA /Nosaukums A/ sniegto atkritumu apsaimniekošanas

pakalpojumu kvalitāti, saņemt informāciju par sadzīves atkritumu daudzuma (apjoma), veidu, izcelsmes, savākšanas biežuma, pārvadāšanas,

reģenerācijas un apglabāšanas uzskaiti hronoloģiskā secībā, kā arī jebkuru citu informāciju saistītu ar pakalpojuma sniegšanu, jebkurā tās kombinācijā

(apsaimniekotais atkritumu daudzums pa veidiem, noslēgto līgumu skaitu pa veidiem (juridiskās personas, privātpersonas), atkritumu apsaimniekošanas

konteineru izvietojumu pašvaldības teritorijā, nobraukto kilometru skaitu u.tml.).

Saskaņā ar Līguma 1.1.apakšpunktu SIA /Nosaukums A/ ir jānodrošina sadzīves atkritumu apsaimniekošanu cita starp saskaņā ar Iepirkumā

iesniegto piedāvājumu, kas ir Līguma neatņemama sastāvdaļa. Iepirkuma tehniskās specifikācijas 2.4.5.apakšpunktā noteikts, ka pretendentam

Iepirkumā minēto darbu izpildē jānodrošina uzstādīto sadzīves atkritumu tvertņu iekšpuses mazgāšana ar dezinficējošu šķīdumu pēc nepieciešamības, bet

ne retāk kā divas reizes gadā.

[24] Līgumā ir ietverti šādi noteikumi par līgumsodu:

“5.1. Uzskatāms, ka Apsaimniekotājs pārkāpis Līguma noteikumus, ja Apsaimniekotājs:

5.1.1. neizved atkritumus atbilstoši noteiktajam izvešanas biežumam, vai

5.1.2. nenodrošina atkritumu tvertņu atrašanās vietu un sadzīves atkritumu savākšanas punktu sakopšanu pēc sadzīves atkritumu savākšanas, ja

piesārņojums radies atkritumu iekraušanas procesā,

5.1.3. neizpilda citus būtiskus Līguma vai pretendenta piedāvājuma nosacījumus, kas ir šī līguma neatņemama sastāvdaļa.

5.2. Par katru 5.1.punkta apakšpunktos minēto attiecīgu gadījumu Pasūtītāja atbildīgais darbinieks (atbildīgās pašvaldības iestādes darbinieks)

sastāda, un, pieaicinot Apsaimniekotāju, paraksta aktu, kuram pievieno attiecīgo faktu apliecinošus fotoattēlus ar uz tiem fiksētu uzņemšanas laiku.

Apsaimniekotāja neierašanās uz akta sastādīšanu un parakstīšanu neietekmē akta spēka esamību. Sastādītu aktu kopā ar paziņojumu un citiem

nepieciešamiem pielikumiem pasūtītājs nekavējoties, bet ne vēlāk kā 6 (sešas) stundas pēc fakta konstatēšanas nosūta Apsaimniekotājam uz Līgumā

norādīto faksa numuru, un pēc tam, uz Apsaimniekotāja adresi, kas norādīta šajā Līgumā, izmantojot pasta pakalpojumus.

5.3. Apsaimniekotājam ir pienākums novērst Pasūtītāja aktā konstatētās nepilnības, trūkumus vai novirzes no Līguma izpildes nekavējoties, bet ne

ilgāk kā vienas darba dienas laikā no attiecīgā brīdinājuma saņemšanas pa faksu un elektroniski.

5.4. Par katru 5.1.1. un 5.1.3.punktā minēto attiecīgo gadījumu Pasūtītājs ir tiesīgs piemērot līgumsodu 750,00 euro (septiņi simti piecdesmit euro)

apmērā par katru konstatēto pārkāpumu, ja Apsaimniekotājs nav novērsis Pasūtītāja aktā konstatētās nepilnības, trūkumus vai novirzes Līguma

5.3.punktā noteiktajā termiņā.

5.5. Par katru 5.1.2. punktā minēto attiecīgu gadījumu Pasūtītājs ir tiesīgs piemērot līgumsodu 250,00 euro (divi simti piecdesmit euro) apmērā par

katru konstatēto pārkāpumu, ja Apsaimniekotājs nav novērsis Pasūtītāja aktā konstatētās nepilnības, trūkumus vai novirzes no Līguma izpildes Līguma

5.3.punktā noteiktajā termiņā.

5.6. Jebkura Līgumā noteiktā līgumsoda samaksa neatbrīvo Līdzējus no to saistību pilnīgas izpildes.”

Līguma VIII.nodaļā “Strīdu risināšanas kārtība” paredzēts, ka jebkuras nesaskaņas, domstarpības vai strīdi tiks risināti sarunās, kas tiks attiecīgi

protokolētas (Līguma 8.1.apakšpunkts). Ja Līdzēji 20 dienu laikā nespēj vienoties, strīds tiek risināts tiesā spēkā esošo normatīvo aktu noteiktajā kārtībā

(8.2.apakšpunkts).

[25] Vērtējot, vai pamatoti piemēroti līgumsodi par informācijas nesniegšanu Domes pieprasījumos noteiktajā termiņā pamatotību, tiesa vispirms

atzīmē, ka Dome lietā nav izvirzījusi argumentu, ka SIA /Nosaukums A/ vispār nebūtu sniegusi pieprasīto informāciju. Dome neapstrīd SIA /Nosaukums

A/ pretpieteikumā norādīto, ka SIA /Nosaukums A/ pēc būtības sniedza atbildes uz Domes pieprasījumiem. Lai gan paskaidrojumā par pretpieteikumu

Dome cita starp norāda, ka 2017.gada ar 15. un 18.septembra vēstulēm SIA /Nosaukums A/ atteikusies sniegt atbildi, tomēr minētos faktus dome

norāda tikai lai pamatotu argumentu, ka atbildes vēstuļu sagatavošana neprasīja daudz resursu. Tiesa konstatē, ka 2017.gada 15. un 18.septembra

vēstulēs SIA /Nosaukums A/ atteicās sniegt informāciju, jo pieprasītā informācija neattiecās uz Līguma priekšmetu (15.septembra vēstule) un Līguma

noteikumi neparedz pieprasītās informācijas uzskaiti (18.septembra vēstule). Dome neapgalvo, ka SIA /Nosaukums A/ nebija tiesīga atteikties sniegt daļu

no pieprasītās informācijas.

Tiesa secina, ka, vērtējot līgumsodu piemērošanas pamatotību, ir jāvērtē tikai tas, vai SIA /Nosaukums A/ bija pienākums skrupulozi ievērot

Domes noteikto informācijas sniegšanas termiņu – piecas darba dienas.

[26] Izvērtējot Līguma noteikumus un lietas apstākļus, tiesa atzīst, ka Dome nepamatoti piemērojusi SIA /Nosaukums A/ līgumsodus par to, ka

SIA /Nosaukums A/ nesniedza informāciju tieši piecu darba dienu laikā.

Līgums nesatur noteikumus par to, cik ilgā laikā apsaimniekotājam ir jāsniedz Līguma 4.2.1.1.apakšpunktā paredzētā informācija, kā arī Līgums

neparedz Domes vienpusējas tiesības brīvi izraudzīties jebkuru informācijas sniegšanas termiņu. Šādā situācijā ir jāvadās no samērīguma kritērija.

Konkrētajā gadījumā ir svarīgi izvērtēt, vai termiņš, kādu Dome noteica informācijas sniegšanai, ir bijis samērīgs ar situācijas steidzamību, kā arī, vai SIA

/Nosaukums A/ nav nesamērīgi kavējusies sniegt informāciju pieprasītajā termiņā.

Tiesa konstatē, ka Dome nav pienācīgi pamatojusi, kādēļ tai bija svarīgi saņemt pieprasīto informāciju tieši piecu darba dienu laikā un kādēļ tā

nebija gatava akceptēt SIA /Nosaukums A/ piedāvājumus sniegt informāciju viena mēneša laikā. Tāpat Dome nav pamatojusi, kā arī nav iesniegusi tam

pierādījumus, ka SIA /Nosaukums A/ rīcība, nesniedzot pieprasīto informāciju piecu darba dienu laikā, bet sniedzot to viena mēneša laikā, izraisījusi

tālākas nelabvēlīgas sekas, apgrūtinājusi kādu tiesību īstenošanu u.tml. Līdz ar to nav iespējams konstatēt, ka Domes noteiktie termiņi informācijas

sniegšanai bija samērīgi ar situācijas steidzamību.

Tiesa ņem vērā, ka SIA /Nosaukums A/ ir reaģējusi uz katru informācijas pieprasījumu un centusies argumentēti pamatot, kādēļ tā nespēj ievērot

Domes noteikto termiņu, proti, pieprasītās informācijas apjoma un informācijas pieprasījumu lielā skaita dēļ. Tiesa nekonstatē nelabticības pazīmes SIA

/Nosaukums A/ rīcībā.

Vienlaikus tiesa atzīmē, ka Dome informācijas pieprasījumus SIA /Nosaukums A/ nosūtīja 2017.gada 25., 28. un 31.jūlijā, kā arī 1., 3., 4., 7., 10.,

14., 16., 18. un 21.augustā. Paliek neatbildēts jautājums, kas Domei traucēja apkopot minētos pieprasījumus un, nosūtot SIA /Nosaukums A/ vienu

pieprasījumu par visiem Domi interesējošiem jautājumiem, ļaut pieprasījuma saņēmējai adekvāti novērtēt, cik ilgs laiks un cik lieli resursi būs jāvelta

pieprasījuma apstrādei. Dome nav pamatojusi, ka tās izvēlētā informācijas pieprasīšanas prakse, ko SIA /Nosaukums A/ pārstāve tiesas sēdē raksturoja

kā varas izrādīšanu, bija pamatota ar objektīvu nepieciešamību. Līdz ar to netiek novērstas šaubas, ka līgumsoda, kas noteikts saskaņā ar aktiem Nr.1-

Nr.14 (10500 euro), apmērs ir veidojies, Domei mākslīgi un bez pienācīga pamata sadalot informācijas pieprasījumu daudzos sīkos pieprasījumos.

Apkopojot minēto, līgumsodi, kas aprēķināti saskaņā ar aktiem Nr. Nr.1-Nr.14, ir atceļami kā Līguma noteikumiem un samērīguma prasībām

neatbilstoši.

[27] Tiesa konstatē arī to, ka, Dome nepamatoti piemērojusi līgumsodus par konkrētā objektā uzstādīto atkritumu tvertņu iekšpuses mazgāšanas ar

dezinficējošu šķīdumu pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā divas reizes gadā, nenodrošināšanu.

No aktiem Nr.15-Nr.86, kā arī no citiem lietā iesniegtajiem pierādījumiem, nekļūst saprotams, vai Dome ir konstatējusi, ka atkritumu tvertnes

konkrētajos objektos netika mazgātas pēc nepieciešamības, vai arī, ka SIA /Nosaukums A/ nav ievērojusi minimālo tvertņu mazgāšanas skaitu – vismaz

divas reizes gadā. Dome nav norādījusi uz pierādījumiem, no kuriem tiesa gūtu pārliecību, ka ir konstatējama kāda no iepriekš norādītajām

līgumpārkāpuma izpausmēm, vai abas kopā.

Dome aktiem par līgumpārkāpuma konstatēšanu nav pievienojusi Līguma 5.2.punktā paredzētos attiecīgo faktu apliecinošus fotoattēlus ar uz tiem

fiksētu uzņemšanas laiku, tātad, nav izpildījusi Līgumā tieši noteiktās minimālās prasības konkrēto faktu apliecināšanai. Nav iesniegti arī nekādi citi

pierādījumi, kas apliecina saistību neizpildi, piemēram, iedzīvotāju sūdzības par apsaimniekotāja pieļautajiem pārkāpumiem konkrētos objektos.

Tiesa ņem vērā, ka 2016.gada 1.martā Domes priekšsēdētāja vietnieks parakstīja atsauksmi Nr.1.2.-6/352 par SIA /Nosaukums A/ darbību, kurā

apliecināja, ka saskaņā ar noslēgto Līgumu darbi tiek veikti atbilstoši Līgumā noteiktajam apjomam un kvalitātei, SIA /Nosaukums A/ tiek vērtēts kā

uzticams un profesionāls sadarbības partneris, kas godprātīgi attiecas pret līgumsaistībām un izpilda tās pilnā apmērā. Līdz ar to tiesas vērtējumā akti

Nr.15-Nr.86 par līgumpārkāpuma konstatēšanu, kuros norādītos faktus neapstiprina citi pierādījumi, ir vērtējami kritiski. Ir secināms, ka Dome nav

pierādījusi līgumpārkāpuma esību un tādēļ līgumsodi, kas aprēķināti saskaņā ar aktiem Nr.15-Nr.86, ir atceļami.

[28] Dome neapstrīd, ka ir saņēmusi līgumsoda summas daļu 35000 euro. No lietā iesniegtajām bankas vēstulēm (Nordea Bank AB Latvijas

filiāles 2017.gada 4.septembra vēstule un AS Luminor Bank 2017.gada 4.oktobra vēstule) izriet, ka banka (saskaņā ar publiski pieejamo informāciju,

Nordea Bank AB Latvijas filiāle 2017.gada 1.oktobrī tika pievienota AS DNB banka, kuras nosaukums 2017.gada 2.oktobrī mainīts uz AS Luminor

Bank) ir saņēmusi no Domes pieprasījumus maksāt 4500 euro un 30500 euro atbilstoši garantijas Nr.2014/111/GA/GAR/17393 noteikumiem. Banka

pieprasīja SIA /Nosaukums A/ nodrošināt 2017.gada 6.septembrī pieprasīto summu 4500 euro un maksu par bankas pakalpojumiem 350 euro SIA

/Nosaukums A/ kontā. Tāpat banka pieprasīja SIA /Nosaukums A/ nodrošināt 2017.gada 6.oktobrī pieprasīto summu 30500 euro un maksu par

bankas pakalpojumiem 350 euro SIA /Nosaukums A/ kontā. Savukārt 2017.gada 9.oktobra vēstulē banka informēja SIA /Nosaukums A/, ka Domes

pieprasījumu apstrādes komisijas maksa (700 euro) debetēta no klienta (SIA /Nosaukums A/) konta bankā. No minētajiem bankas dokumentiem ir

secināms, ka SIA /Nosaukums A/ ir nodrošinājusi 35000 euro iemaksu bankas kontā pārskaitīšanai Domei atbilstoši Domes pieprasījumiem. Tāpat SIA

/Nosaukums A/ ir samaksājusi bankai pieprasījumu apstrādes komisijas maksu 700 euro. Tā kā tiesa ir atzinusi Domes piemērotos līgumsodus par

nepamatotiem, atbildētājai ir jāatmaksā SIA /Nosaukums A/ no Līguma nepareizas izpildes radušos un jau ciestos zaudējumus 35700 euro.

[29] Tā kā ir apmierināms SIA /Nosaukums A/ pretpieteikums par līgumsoda atcelšanu, ir noraidāms Domes pieteikuma papildinājumā ietvertais

prasījums par konstatēšanu, ka Daugavpils pilsētas dome pamatoti izrakstījusi SIA /Nosaukums A/ rēķinus par līgumsodu un nesamaksātās līgumsoda

daļas 29500 euro apmērā piedziņu.

[30] Saskaņā ar Līguma 3.2.punktu, sākotnējais pakalpojuma sniegšanas tarifs sakrīt ar apsaimniekotāja konkursa piedāvājumā iesniegto tarifu.

Apsaimniekotājs var iesniegt pasūtītājam pamatotu priekšlikumu grozīt tarifu, pamatojot ierosinājumu:

1) ar dabas resursu nodokļa paaugstināšanos, vai

2) gadījumā, ja tiek paaugstināta maksa par atkritumu apglabāšanu poligonā.

Līguma 3.3.punkts paredz, ka, saņemot 3.2.punktā minēto apsaimniekotāja ierosinājumu grozīt tarifu, pasūtītājs izvērtē apsaimniekotāja

priekšlikuma pamatotību. Gadījumā, ja pasūtītājs atzīst apsaimniekotāja priekšlikumu par pamatotu, tas apstiprina jaunu tarifu ar Domes lēmumu. Klienti

maksājumus veic saskaņā ar šajā Līgumā noteiktu vai saskaņā ar šā Līguma nosacījumiem mainītu tarifu.

No minētajiem Līguma noteikumiem tiesa secina, ka SIA /Nosaukums A/ Līgumā ir paredzētas tikai tiesības prasīt tarifa grozīšanu. Domei pēc tam

vēl ir jāvērtē priekšlikuma pamatotību. No minētā vērtējuma ir atkarīgs, tas, vai tarifs tiks mainīts, kā arī jaunā apstiprinātā tarifa apmērs. Tātad jauna

tarifa apstiprināšana ir Domes ekskluzīva kompetence.

[31] SIA /Nosaukums A/ argumentē, ka tā savlaicīgi iesniedza Domē ierosinājumu grozīt tarifu, to pamatojot ar dabas resursu nodokļa

paaugstināšanos, un ka Domei bija pienākums šo ierosinājumu izskatīt. Tam tiesa piekrīt. Tomēr tiesa nepiekrīt SIA /Nosaukums A/ viedoklim, ka

Līguma izpildes pareizības pārbaudes ietvaros ir tiesisks pamats vērtēt arī tālāko jautājumu – vai un kādā apmērā SIA /Nosaukums A/ radušies

zaudējumi, kurus SIA /Nosaukums A/ aprēķinājusi atbilstoši tam, kādu lēmumu SIA/Nosaukums A/ ieskatā Domei bija jāpieņem.

SIA /Nosaukums A/ pretpieteikumu šajā daļā balsta uz pieņēmumu, ka lēmuma, kādu Domei bija jāpieņem, saturs ir noskaidrojams teorētiski,

proti, sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksai Daugavpils pilsētā 2017.gada janvārī un februārī bija jābūt noteiktai 8,39 euro/m3 apmērā, savukārt,

no 2017.gada marta – 7.39 euro/m3. Neskatoties uz to, ka SIA /Nosaukums A/ apsvērumi pirmšķietami ir loģiski, tiesa nevar ignorēt to apstākli, ka

saskaņā ar Līguma noteikumiem tieši Dome vērtē priekšlikuma pamatotību. Tādēļ tiesas atzinums par to, kādam būtu jābūt Domes lēmumam, būtu tikai

un vienīgi tiesas pieņēmums. Tiesas rīcībā nav un nevar būt visi dati un visi iespējamie argumenti, kādi varētu būt Domei, izvērtējot SIA /Nosaukums A/

priekšlikumu. Tas liedz tiesai izvērtēt, vai un kādā konkrēti apmērā SIA /Nosaukums A/ cieta zaudējumus.

Tiesa norāda, ka tiesu praksē pašvaldības lēmums par jauna atkritumu apsaimniekošanas tarifa apstiprināšanu ir atzīts par administratīvo aktu (sk.,

piemēram, Administratīvās apgabaltiesas 2014.gada 29.septembra spriedumu lietā Nr.A420556612). Gadījumā, ja no līguma izriet iestādes

saistība izdot pieteicējam labvēlīgu administratīvo aktu vai veikt faktisko rīcību un pieteicējs prasa šī līguma izpildi, šāds pieteikums vērtējams kā

pieteikums par attiecīgā administratīvā akta izdošanu vai faktiskās rīcības veikšanu. Noslēgtais līgums šādā gadījumā ir nevis pieteikuma priekšmets, bet

gan pieteicēja tiesību prasīt attiecīgo administratīvo aktu vai faktisko rīcību avots (sk. Višķere I., Ratnika S. Pieteikums par publisko tiesību līgumu.

Jurista Vārds, 24.04.2018., Nr. 17/18 (1023/1024)).

Konkrētajā gadījumā, kā jau minēts iepriekš, Līgums paredzēja tikai SIA /Nosaukums A/ tiesības prasīt tarifa grozīšanu, proti, prasīt labvēlīga

administratīvā akta izdošanu. Nesaņemot atbildi uz saviem ierosinājumiem, SIA /Nosaukums A/ nav vērsusies tiesā ar attiecīgu pieteikumu par labvēlīga

administratīvā akta izdošanu, cita starp nav prasījusi pagaidu aizsardzības piemērošanu – tiesas lēmumu, kas uz tiesas procesa laiku aizstātu administratīvo

aktu un tādējādi ļautu SIA /Nosaukums A/ izrakstīt klientiem rēķinus pēc jaunā tarifa. Šādā procesā par labvēlīga administratīvā akta izdošanu tiesa būtu

tiesīga vērtēt pēc būtības pieteicējas tiesības uz konkrēta satura administratīvo aktu. Tieši tas būtu atbilstošs un efektīvs veids, kā SIA /Nosaukums A/

būtu varējusi īstenot savas tiesiskās intereses saņemt no atkritumu radītājiem samaksu par SIA /Nosaukums A/ izdevumiem saistībā ar dabas resursu

nodokļa pieaugumu. SIA /Nosaukums A/ šīs tiesības nav izmantojusi. Kā jau minēts iepriekš, pieteikums par Līguma izpildes pareizību nav piemērots, lai

noskaidrotu jautājumu par SIA /Nosaukums A/ ciestajiem zaudējumiem, jo Līgums tieši negarantēja atkritumu apsaimniekošanas tarifa pieaugumu. Tādēļ

SIA /Nosaukums A/ pretpieteikums šajā daļā ir noraidāms.

[32] Tā kā Domes pieteikums tiek noraidīts, bet SIA /Nosaukums A/ pretpieteikums daļā tiek apmierināts, no Domes par labu SIA /Nosaukums

A/, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu un Ministru kabineta 2013.gada 12.februāra noteikumu Nr.85 „Kārtība, kādā

administratīvajā lietā iemaksā, atmaksā un atlīdzina valsts nodevu un iemaksā un atmaksā drošības naudu” 13.punktu, ir piedzenama SIA /Nosaukums A/

samaksātā valsts nodeva 30 euro.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251., 289.-291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

Noraidīt pilnīgi Daugavpils pilsētas domes pieteikumu par publisko tiesību līguma izpildes pareizību – konstatēšanu, ka SIA /Nosaukums A/

2014.gada 9.maija līguma par tiesībām apsaimniekot juridisko un fizisko personu radītos sadzīves atkritumus Daugavpils pilsētas administratīvajā teritorijā

ietvaros ir nepamatoti no klientiem saņēmusi 773 639,12 euro un pienākuma uzlikšanu SIA /Nosaukums A/ veikt maksas pārrēķinu klientiem, kā arī

konstatēšanu, ka Daugavpils pilsētas dome pamatoti izrakstījusi SIA /Nosaukums A/rēķinus par līgumsodu un nesamaksātās līgumsoda daļas 29500

euro apmērā piedziņu.

Apmierināt daļā SIA /Nosaukums A/ pretpieteikumu un konstatēt, ka Daugavpils pilsētas dome 2014.gada 9.maija līguma par tiesībām

apsaimniekot juridisko un fizisko personu radītos sadzīves atkritumus Daugavpils pilsētas administratīvajā teritorijā izpildes ietvaros nepamatoti

piemērojusi SIA /Nosaukums A/ līgumsodu par kopējo summu 64500 euro, anulēt Daugavpils pilsētas domes izrakstītos rēķinus par līgumsodu, uzlikt

Daugavpils pilsētas Domei pienākumu viena mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas atmaksāt SIA /Nosaukums A/ tās samaksāto līgumsoda

summas daļu 35000 euro un bankas ieturēto komisijas maksu 700 euro, bet kopā 35700 euro.

Noraidīt SIA /Nosaukums A/ pretpieteikumu pārējā daļā, t.i., par pienākuma uzlikšanu Daugavpils pilsētas domei atlīdzināt ar 2014.gada 9.maija

līguma par tiesībām apsaimniekot juridisko un fizisko personu radītos sadzīves atkritumus Daugavpils pilsētas administratīvajā teritorijā izpildi saistītos

zaudējumus 52783,89 euro apmērā, kas SIA /Nosaukums A/ radušies no 2017.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 30.septembrim.

Piespriest no Daugavpils pilsētas domes budžeta līdzekļiem par labu SIA /Nosaukums A/ valsts nodevu 30 euro apmērā.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Rēzeknes tiesu namā.

Tiesnesis M.Šļakota