Court convicts defendant for drunk driving without license, merging prior sentence and extending license ban to seven years.

Lietas Nr. 11210025417

Lietas arhīva Nr. K16-0196-17

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jēkabpilī 2017.gada 24.aprīlī

Jēkabpils rajona tiesa,

tiesnese L.Baltmane-Zepa,

piedaloties prokuroram J.Butleram,

aizstāvei zvērinātai advokātei Dz.Zoldnerei,

atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 262.panta pirmās daļas un

312.panta.

Aprakstošā daļa

/pers. A/ izvairījās no tiesas piespriestā tiesību ierobežojošā soda izciešanas un vadīja transportlīdzekli bez transportlīdzekļa vadīšanas

tiesībām (transportlīdzekļa vadīšanas tiesības atņemtas), atrodoties alkohola ietekmē.

2016.gada 24.augustā /pers. A/ Jēkabpils rajona tiesā atzīts par vainīgu Krimināllikuma 262.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma

izdarīšanā un sodīts ar piespiedu darbu uz 130 stundām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz diviem gadiem un sešiem mēnešiem. Neskatoties

uz to, 2017.gada 9.aprīlī pulksten 21.06 /pers. A/Jēkabpilī pa Mežāres ielu virzienā no Zīlānu ielas uz Sporta ielu vadīja automašīnu Audi 80, valsts

reģistrācijas numurs /TL numurs/, bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām (kuras ir atņemtas), būdams alkohola reibumā. /pers. A/ apturēja ceļu policijas

darbinieki, kuri, veicot pārbaudi ar portatīvo izelpojamā gaisa kontroles aparātu Alco Quant 6020 plus, Nr.A113121, /pers. A/ konstatēja alkohola

koncentrāciju izelpojamā gaisā 1,7758 promiles un, izdarot atkārtotu mērījumu - 1,8584 promiles, kas atbilst alkohola koncentrācijai asinīs, par ko

noformēja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. PC 188866.

Ar šādām darbībām /pers. A/ izdarīja Krimināllikuma 262.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu un Krimināllikuma 312.pantā

paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Motīvu daļa

Apsūdzētais tiesas sēdē sevi atzina par vainīgu noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā pēc Krimināllikuma 262.panta pirmās daļas un 312.panta,

neapstrīdēja noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas faktiskos apstākļus un juridisko kvalifikāciju, piekrita pierādījumu pārbaudes neveikšanai tiesas

izmeklēšanā pēc tam, kad tiesa izskaidroja apsūdzētajam pierādījumu pārbaudes neveikšanas būtību un sekas, un arī apsūdzētā aizstāve norādīja, ka lietā

nav veicama pierādījumu pārbaude.

Prokurors izteica viedokli, ka lietā nav nepieciešams veikt pierādījumu pārbaudi, jo konstatēti Kriminālprocesa likuma 499.pantā paredzētie

apstākļi.

Tiesa saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu nolēma lietā neveikt pierādījumu pārbaudi lietā, jo apsūdzētais atzina savu vainu izvirzītajā

apsūdzībā un piekrita pierādījumu pārbaudes neveikšanai tiesas izmeklēšanā, tiesai pēc lietas materiālu pārbaudes nav radušās šaubas par apsūdzētā

vainīgumu un noziedzīgo nodarījumu juridisko kvalifikāciju.

Tiesa konstatē, ka apsūdzētajam celtā apsūdzība atbilst Kriminālprocesa likuma 405.panta pirmās daļas noteikumiem un ar lietā esošajiem

pierādījumiem ir pierādīts, ka apsūdzētā faktiskās darbības ir pareizi kvalificētas pēc Krimināllikuma 262.panta pirmās daļas un 312.panta; lietā ir

pierādīts apsūdzētā vainīgums. Apsūdzētais ir sodāms, taisot notiesājošu spriedumu, kā to paredz Kriminālprocesa likuma 520.pants.

Tā kā tiesas sēdē pierādījumu pārbaude netika veikta, tad saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 527.panta trešajā daļā noteikto, šajā spriedumā

pierādījumu analīze un to uzskaitījums nav nepieciešams.

Saskaņā ar Krimināllikuma 46.pantu apsūdzētajam ir piespriežams sods tādā apmērā, kādu nosaka Krimināllikuma 262.panta pirmās daļas un

312.panta sankcijas, ievērojot Krimināllikuma Vispārīgās daļas noteikumus. Krimināllikuma 46.panta otrā daļa paredz, ka, nosakot soda veidu, tiesa

ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu, kā arī vainīgā personību, savukārt, nosakot soda mēru, saskaņā ar šī panta trešo daļu

tiesa ņem vērā atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. Tāpat vērā ņemams Krimināllikuma 35.pantā definētais soda mērķis, kas ir aizsargāt

sabiedrisko drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu, kā arī panākt, lai

notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta trešās daļas nosacījumiem tiesas izmeklēšanā pārbaudot apsūdzētā personu raksturojošos datus,

tiesa konstatēja, ka apsūdzētais iepriekš divas reizes tiesāts; pēdējo reizi ar Jēkabpils rajona tiesas 2016.gada 24.augusta spriedumu pēc Krimināllikuma

262.panta pirmās daļas ar piespiedu darbu uz 130 stundām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz diviem gadiem un sešiem mēnešiem.

Spriedums stājies spēkā 2017.gada 20.februārī (lietas 23.-24., 30.-31.lapa). Ievērojot Krimināllikuma 63.panta nosacījumus, sodāmība nav dzēsta.

Apsūdzētais administratīvi sodīts vairākas reizes (lietas 28.-29.lapa).

Apsūdzētais tiesas sēdē paskaidroja, ka četrus gadus strādā algotu darbu, darba disciplīnas pārkāpumu nav, apgādā māti. Par izdarītajiem

noziedzīgajiem nodarījumiem apsūdzētais paskaidroja, ka to izdarīšanā vainojams psiholoģiskais faktors, jo, vēlēdamies palīdzēt draugam, nav izvērtējis

savas rīcības sekas. Apsūdzētais norādīja, ka vainu izdarītajos noziedzīgajos nodarījumos atzīst.

Tiesa nepiekrīt aizstāves norādītajam, ka apsūdzētais vērtējams pozitīvi, jo lietas materiālos nav ziņu, ka apsūdzētais pārkāptu darba kārtības

noteikumus, sabiedrībā noteiktās uzvedības normas, proti, lietā nav negatīvu raksturojumu ne no darba devēja, ne pašvaldības. Tiesa norāda, ka

priekšstats par personību veidojas, izvērtējot gan personas izglītības līmeni, gan spēju būt darba tiesiskajās attiecībās, dzīvesveidu, to, vai persona ievēro

likumus un citus tamlīdzīgus faktorus. No lietā konstatējām ziņām izriet, ka apsūdzētais ir vērtējams negatīvi, jo, lai arī apsūdzētais ir sasniedzis gandrīz 20

gadu vecumu, kad cilvēkam ir jākļūst pietiekami atbildīgam, apsūdzētais, jau iepriekš sodīts par pārkāpumiem ceļu satiksmē, izciešot sodu, tik un tā

turpina izdarīt noziedzīgos nodarījumus. Minētais pierāda, ka apsūdzētais ir nekritisks, neizdara secinājumus par savu uzvedību, ir vieglprātīgs un neciena

likumu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu izdarītais noziedzīgais nodarījums pēc Krimināllikuma 262.panta pirmās daļas ir mazāk smags noziegums, ko

izdarot, apsūdzētais apdraudējis gan savu, gan citu drošību transportlīdzekļu kustības sistēmā, un arī Krimināllikuma 312.pantā paredzētais noziedzīgais

nodarījums ir mazāk smags noziegums; izdarot šo noziedzīgo nodarījumu, apsūdzētais apdraudējis jurisdikcijas intereses.

Vērtējot to, vai noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā ir konstatējami apsūdzētā atbildību mīkstinošie apstākļi, kas noteikti Krimināllikuma 47.pantā,

tiesa secina, ka par tādu katra noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā atbilstoši minētā panta otrajai daļai ir atzīstams tas, ka apsūdzētais atzina savu vainu

izdarītajā. Tiesas ieskatā prokurora norādītais par to, ka apsūdzētais vainu atzina tikai tāpēc, ka viņš ir pieķerts noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas vietā,

tāpēc apsūdzētajam nav izvēles, kā tikai atzīt vainu, vērtējams kritiski. Katras personas attieksme pret noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas atzīšanu vai

neatzīšanu veidojas individuāli atbilstoši katras personas domāšanas, psiholoģiskās uztveres īpatnībām. Nav nekāda pamata uzskatīt, ka apsūdzētais

konkrētajā lietā vainu atzīst tikai formāli, gluži pretēji – tiesas izmeklēšanā tiesa pārliecinājās, ka apsūdzētais vainu izdarītajos noziedzīgajos nodarījumus

atzīst patiesi.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 12.punktu par apsūdzētā atbildību pastiprinošo apstākli Krimināllikuma 312.panta paredzētā

noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā tiesa atzīst to, ka noziedzīgais nodarījums izdarīts alkohola ietekmē. Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas

1.punktu par apsūdzētā atbildību pastiprinošo apstākli noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā pēc Krimināllikuma 262.panta pirmās daļas tiesa atzīst to, ka

izdarītais noziedzīgais nodarījums veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu, jo atbilstoši Krimināllikuma 63.panta nosacījumiem apsūdzētajam ir nedzēsta

sodāmība pēc Jēkabpils rajona tiesas 2016.gada 24.augusta sprieduma.

Nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā arī to, ka apsūdzētais piekrita lietas iztiesāšanai bez pierādījumu pārbaudes, tā izmantojot savas tiesības uz

sadarbību, ko nosaka Kriminālprocesa likuma 21.pants. Tas, ka apsūdzētais izmanto savas tiesības uz sadarbību vienkāršotāka procesa izvēlē, nav

atzīstams par patstāvīgu viņa atbildību mīkstinošu apstākli, bet ir ņemams vērā pie soda veida noteikšanas (sk., piemēram, Augstākās tiesas Senāta

Krimināllietu departamenta 2008.gada 23.aprīļa lēmumu lietā SKK- 232/08).

Ikvienā konkrētā gadījumā ir svarīgi izvēlēties un piemērot pārkāpējam tādu sodu, kas ir samērīgs un maksimāli atbilst sabiedrības un arī pārkāpēja

interesēm (sk. A.Judins. Kriminālsods nav valsts atriebība par izdarīto noziedzīgo nodarījumu. Jurista vārds Nr.11 (762), 2013.gada 19.marts,

7.lpp.), un tiesa par atbilstīgu un samērīgu, atbilstošu soda mērķim un soda veida ietekmējošajiem apstākļiem, izvērtējot prokurora un aizstāves viedokli

par piemērojamo sodu, apsūdzētajam uzskata sodu īslaicīgas brīvības atņemšanas veidā par katru no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.

Krimināllikuma 38.panta pirmā daļa noteic, ka brīvības atņemšana ir personas piespiedu turēšana ieslodzījumā. Savukārt minētā panta 2.1 daļa

noteic, ka īpaši paredzētos gadījumos par kriminālpārkāpumiem un noziegumiem, par kuriem šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ne ilgāku

par pieciem gadiem, var noteikt īslaicīgu brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim mēnešiem. Savukārt Krimināllikuma 46.panta ceturtajā daļā ir noteikts, ka

sodu brīvības atņemšanas veidā par mazāk smagiem noziegumiem piemēro tikai tad, ja soda mērķis nav sasniedzams ar citu panta sankcijā paredzēto

sodu piemērošanu.

Tiesa uzskata, ka apsūdzētajam par Krimināllikuma 262.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, sods nav nosakāms

brīvības atņemšanas veidā, kā to norādīja prokurors, jo šāds soda veids būtu nesamērīgi bargs. Norādāms, ka apsūdzētais ir izdarījis mazāk smagu

noziegumu, par kura izdarīšanu panta sankcijā paredzēts sods gan naudas soda, gan piespiedu darba, gan īslaicīgas brīvības atņemšanas, gan brīvības

atņemšanas veidā. Tiesa neuzskata, ka sods brīvības atņemšanas veidā būtu atbilstošs soda veida ietekmējošajiem apstākļiem.

Tajā pašā laikā tiesa piekrīt prokurora norādītajam, ka apsūdzētais ir izolējams no sabiedrības, un tāpēc viņam piemērojama īslaicīga brīvības

atņemšana.

Kā redzams no Sodu reģistra informācijas, tad apsūdzētajam vēl 2011.gada 12.oktobrī ar Jēkabpils rajona tiesas spriedumu ticis piespriests sods

piespiedu darba veidā, taču šis sods vēlāk aizstāts ar arestu. Arī ar Jēkabpils rajona tiesas 2016.gada 24.augusta spriedumu apsūdzētajam piespriests

sods piespiedu darbu veidā, un šī soda izciešanas laikā apsūdzētais atkal izdarījis noziedzīgos nodarījumus. Norādāms, ka apsūdzētais abas iepriekšējās

reizes ticis notiesāts par transportlīdzekļa vadīšanu bez tā vadīšanas tiesībām, atrodoties alkohola ietekmē. No minētā tiesa secina, ka apsūdzēto sods

piespiedu darbu veidā neaudzina, tas nesasniedz soda mērķi, apsūdzētais turpina izdarīt noziedzīgos nodarījumus.

Tiesa ņem vērā arī Krimināllikuma 262.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma raksturu, un secināms, ka apsūdzētajam alkohola

koncentrācija konstatēta tuvu pie divām promilēm, kas ir ievērojams alkohola reibums, turklāt transportlīdzeklī bez apsūdzētā atradās vēl četras

personas, kas nozīmē, ka apsūdzētais apdraudējis vismaz četru cilvēku dzīvības.

Tiesa uzskata, ka sods īslaicīgas brīvības atņemšanas veidā apsūdzēto labos, ar to tiks sasniegts soda mērķis, atturot apsūdzēto no citu noziedzīgo

nodarījumu izdarīšanas. Šis soda veids ir atbilstošs arī apsūdzētā personībai, šo soda veidu apsūdzētais uztvers kā reālu sodu par izdarītajiem

noziedzīgajiem nodarījumiem.

Nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā, ka Krimināllikuma 262.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā konstatēts viens

apsūdzētā atbildību mīkstinošais apstāklis un viens atbildību pastiprinošais apstāklis, un arī Krimināllikuma 312.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma

izdarīšanā konstatēts viens atbildību mīkstinošais apstāklis un viens atbildību pastiprinošais apstāklis. Tiesa ņem vērā arī to, ka apsūdzētais tiesas

izmeklēšanā piekrita vienkāršotai lietas izskatīšanai.

Īslaicīga brīvības atņemšana atbilstoši Krimināllikuma 38.pantam nosakāma uz laiku no 15 dienām līdz trim mēnešiem. Tiesas ieskatā apsūdzētajam

par Krimināllikuma 262.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu nosakāma īslaicīga brīvības atņemšana uz trīs mēnešiem, savukārt

par Krimināllikuma 312.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu tā nosakāma uz vienu mēnesi un 20 dienām.

Apsūdzētajam ir piemērojams Krimināllikuma 262.panta pirmās daļas sankcijā paredzētais obligātais papildsods - transportlīdzekļa vadīšanas

tiesību atņemšana, kas paredzēta uz laiku līdz pieciem gadiem. Ņemot vērā apsūdzētā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, kas analizēts iepriekš, to,

ka apsūdzētais iepriekš sodīts, sodāmība nav dzēsta, transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanas laiks ir nosakāms uz pieciem gadiem.

Izvērtējot Krimināllikuma 262.panta pirmās daļas sankcijā paredzētā papildsoda mantas konfiskācijas piemērošanas iespējamību, tiesa secina, ka

papildsods - mantas konfiskācija, šajā gadījumā nevar tikt piemērots, jo transportlīdzeklis, ar kuru apsūdzētais izdarījis Krimināllikuma 262.panta pirmajā

daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, nepieder viņam (lietas 13.lapa) un līdz ar to daļēja mantas konfiskācija, attiecinot to uz transportlīdzekli

Krimināllikuma 42.panta trešās daļas kārtībā, nav piemērojama.

Nosakot sodu apsūdzētajam, tiesa ņem vērā Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu, jo apsūdzētais ir izdarījis Krimināllikuma 262.panta pirmajā daļā

paredzēto noziedzīgo nodarījumu un Krimināllikuma 312.pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, līdz ar to sods par katru noziedzīgo nodarījumu ir

nosakāms atsevišķi, savukārt pēc tam sods nosakāms pēc noziedzīgo nodarījumu kopības,

Minētā panta otrā daļa noteic, ka gadījumā, ja visi izdarītie noziedzīgie nodarījumi, kas veido noziedzīgo nodarījumu kopību, ir kriminālpārkāpumi

vai mazāk smagi noziegumi, galīgais sods ir nosakāms, ietverot vieglāko sodu smagākajā vai arī pilnīgi vai daļēji saskaitot piespriestos sodus.

Krimināllikumā nav noteikti kritēriji, pēc kuriem būtu jāvadās, piemērojot vieglāka soda ietveršanas smagākajā, daļējas sodu saskaitīšanas vai

pilnīgas sodu saskaitīšanas principus soda noteikšanā par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, līdz ar to šie jautājumi ir tiesas ziņā (sk. Augstākās

tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2006.gada 14.marta lēmumu lietā Nr.SKK – 01-119/06, krimināllieta Nr. 1370025704). Lemjot par

galīgā soda noteikšanu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, vispārējos gadījumos vieglākā soda ietveršanu smagākajā nevajadzētu piemērot: ja to

nosaka par reālu noziedzīgu nodarījumu kopību, ko veido smagi vai sevišķi smagi noziegumi, noziedzīgu nodarījumu kopību veido trīs un vairāki

noziedzīgi nodarījumi (sk. Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta un Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu kopsapulces 2008.gada

1.jūlija lēmums par vienveidīgu tiesību normu piemērošanu soda noteikšanā).

Tiesa uzskata, ka konkrētajā gadījumā ir piemērojams sodu saskaitīšanas princips, vieglāko sodu ietverot smagākajā, jo apsūdzētais noziedzīgos

nodarījumus izdarījis vienlaicīgi, izdarīti mazāk smagi noziegumi, un sods nosakāms īslaicīgas brīvības atņemšanas veidā uz trīs mēnešiem, atņemot

transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz pieciem gadiem.

Nosakot galīgo sodu apsūdzētajam, ņemama vērā Krimināllikuma 51.panta pirmā daļa, kas noteic, ka gadījumā, ja notiesātais pēc sprieduma

spēkā stāšanās, bet pirms pilnīgas soda izciešanas izdarījis jaunu noziedzīgo nodarījumu, tiesa jaunajā spriedumā noteiktajam sodam pilnīgi vai daļēji

pievieno sodu, kas nav izciests pēc iepriekšējā sprieduma. Turklāt, nosakot sodu, tiesai jāņem vērā arī tas, ka sodam pievienojama ne mazāk kā viena

trešdaļa no neizciestā soda, jo konstatēts noziedzīgo nodarījumu recidīvs, turklāt galīgajam sodam jābūt lielākam, kāds noteikts par jaunu noziedzīgo

nodarījumu, kā arī par neizciestā soda daļu pēc iepriekšējā sprieduma. Uz minēto norādīts Krimināllikuma 51.panta 1.1 daļas 3.punktā un otrajā daļā.

Jāņem vērā, ka gadījumā, ja persona ir izdarījusi vairākus noziedzīgus nodarījumus, galīgajam sodam vajadzētu būtu jābūt bargākam salīdzinājumā

ar sodu, ko piespriež personai, kura izdarījusi vienu noziedzīgu nodarījumu. Turklāt vispārējos gadījumos piemērojama piespriesto sodu daļēja

saskaitīšana (sk. Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta un Krimināllietu tiesu palātas kopsapulces 2008.gada 1.jūlija lēmumu

par vienveidīgu tiesību normu piemērošanu soda noteikšanā).

Apsūdzētais nav izcietis ar Jēkabpils rajona tiesas 2016.gada 24.augusta spriedumu noteikto sodu; sprieduma pasludināšanas dienā apsūdzētais

nav izcietis 66 piespiedu darba stundas, savukārt transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanas soda neizciestā daļa ir divi gadi, trīs mēneši un sešas

dienas. Tiesa uzskata, ka ar šo spriedumu noteiktajam sodam pilnīgi pievienojams neizciestais pamatsods piespiedu darbu veidā un daļēji pievienojams

neizciestais papildsods - transportlīdzekļa tiesību atņemšana, galīgo sodu apsūdzētajam nosakot īslaicīgu brīvības atņemšanu uz trīs mēnešiem, piespiedu

darbu uz 66 stundām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz septiņiem gadiem.

Spriedumā nosakāms, ka brīvības atņemšanas sods un piespiedu darbs izpildāmi patstāvīgi, piespiedu darbu izpildi uzsākot pēc īslaicīgas brīvības

atņemšanas soda izciešanas, uz ko norādīts Krimināllikuma 52.panta 2.1 daļā.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 528.pantu, lemjot par apsūdzētajam piemēroto drošības līdzekli, ņemot vērā minētā likuma 241.pantu,

apsūdzētajam piemērotais drošības līdzeklis - uzturēšanās noteiktā vietā (lietas 5.lapa) - atceļams, jo nav pamata uzskatīt, ka apsūdzētais izvairīsies no

sprieduma izpildes.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368.panta pirmo daļu procesuālos izdevumus piedzen no notiesātajiem. Kriminālprocesa ietvaros procesuālie

izdevumi ir 15,65 EUR (lietas 11., 12.lapa), kas ir saistīti ar alkohola koncentrācijas ietekmes konstatēšanai veikto pārbaudi un ir Kriminālprocesa

likuma 367.panta pirmās daļas 8.punktā norādītie procesuālie izdevumi. Savukārt atbilstoši Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 4.punktam

procesuālos izdevumus lietā veido samaksa aizstāvei zvērinātai advokātei Dz.Zoldnerei par juridiskās palīdzības sniegšanu pēc norīkojuma 50 EUR

apmērā. Tiesa nekonstatē kādu no Kriminālprocesa likuma 368.pantā norādītajiem pamatiem apsūdzētā atbrīvošanai no procesuālo izdevumu samaksas,

tāpēc tie norādītajā apmērā piedzenami no apsūdzētā par labu valstij, nosakot termiņu labprātīgai sprieduma izpildei daļā par procesuālo izdevumu

piedziņu - 30 dienas, kā tas noteikts Kriminālprocesa likuma 529.panta 2.punktā.

Tiesas debatēs prokurors lūdza tiesu pieņemt blakus lēmumu sakarā ar aizstāves zvērinātas advokātes Dz.Zoldneres norādīto, ka viņai ir zināms, ka

laukos daudzas personas vada transportlīdzekļus bez to vadīšanas tiesībām alkohola ietekmē. Tāpat ir daudz tādu personu, kuras ir sodītas pēc

Krimināllikuma 262.panta pirmās daļas, piemērojot papildsodu transportlīdzekļa tiesību atņemšanu, taču to neievēro un strādā meža izstrādes darbus,

pārvietojoties ar tehniku. Prokurors uzskata, ka, ja aizstāvei zināmi fakti, ka mežistrādes darbus strādā minētās personas, tad šie noziedzīgie nodarījumi

būtu noskaidrojami.

Tiesa uzskata, ka lietā nav pieņemams blakus lēmums, jo tam saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 533.panta pirmo daļu nav pamata. Minētajā

tiesību normā noteikts pamats blakus lēmuma pieņemšanai, no kura viennozīmīgi izriet, ka blakus lēmums lietā pieņemams tikai tad, ja konkrētajā

krimināllietā ir konstatēti tiesību normu pārkāpumi. Par tādu noteikti nav uzskatāms zvērinātas advokātes tiesu debatēs paustais viedoklis, kas,

visticamāk, balstīts uz zvērināta advokāta pienākumu pildīšanas laikā gūto pieredzi.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499., 511., 512., 520., 527.- 530.pantu tiesa

nosprieda

atzīt /pers. A/ par vainīgu Krimināllikuma 262.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt viņu ar īslaicīgu brīvības

atņemšanu uz 3 (trīs) mēnešiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 5 (pieciem) gadiem.

Atzīt /pers. A/ par vainīgu Krimināllikuma 312.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt viņu ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 1

(vienu) mēnesi un 20 (divdesmit) dienām.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmās daļas noteikumiem pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, ietverot vieglāko sodu smagākajā, sodu /pers.

A/ noteikt īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 3 (trīs) mēnešiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 5 (pieciem) gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta pirmo daļu ar šo spriedumu noteiktajam sodam pilnīgi pievienot pēc Jēkabpils rajona tiesas 2016.gada

24.augusta sprieduma neizciesto pamatsodu - piespiedu darbs un daļēji pievienot neizciesto papildsodu - transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana

un galīgo sodu /pers. A/ noteikt īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 3 (trīs) mēnešiem, piespiedu darbu uz 66 (sešdesmit sešām) stundām, atņemot

transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 7 (septiņiem) gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta 2.1 daļu noteikt, ka pamatsodi piespiedu darbs un brīvības atņemšana izpildāmi atsevišķi, piespiedu darba

izpildi uzsākot pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas.

Drošības līdzekli - uzturēšanās noteiktā vietā - atcelt.

Piedzīt no /pers. A/ par labu valstij procesuālos izdevumus 50 EUR (piecdesmit euro) apmērā, kas saistīti ar aizstāves zvērinātas advokātes

Dz.Zoldneres sniegto juridisko palīdzību pēc norīkojuma, kā arī izdevumus 15,65 EUR (piecpadsmit euro un 65 centi), kas saistīti ar alkohola ietekmes

pārbaudes noteikšanu.

Noteikt /pers. A/ 30 (trīsdesmit) dienas labprātīgai sprieduma izpildei no tā spēkā stāšanas dienas daļā par procesuālo izdevumu piedziņu.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā 10 (desmit) dienu laikā pēc pilna sprieduma pieejamības dienas, sūdzību vai

protestu iesniedzot Jēkabpils rajona tiesā.

Pilns spriedums pieejams tiesas kancelejā 2017.gada 28.aprīlī.

Tiesnese L.Baltmane-Zepa