Court dismisses appeal against traffic fine due to statute of limitations and incorrect penalty clause application.

NORAKSTS Lieta Nr.A42600508 A 01607-10/23

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2010.gada 20.decembrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese R.Migla

piedaloties pieteicējam E.K. un atbildētāja Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes − Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes pārstāvei K.G., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc E.K. (personas kods: /personas kods/) pieteikuma par Valsts policijas Rīgas reģiona policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2008.gada 15.maija lēmuma Nr.1280 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2008.gada 1.aprīlī Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Sabiedriskās drošības pārvaldes 3.biroja Ceļu policijas jaunākais inspektors sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA236914 par to, ka E.K. (turpmāk arī – pieteicējs) vadīja transportlīdzekli „AUDI A4”, ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, pa autoceļu Inčukalns – Valmiera, 4.km, no Raganas puses Inčukalna virzienā ar ātrumu 103 km/h ceļa zīmes Nr.518 darbības zonā pie maksimāli atļautā ātruma 50 km/h, tādā veidā pārkāpjot Ministru kabineta noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – Ceļu satiksmes noteikumi) 114.punkta prasības, par ko atbildība paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.8 panta astoņpadsmitajā daļā. Valsts policijas Rīgas reģiona policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Satiksmes administratīvo pārkāpumu izskatīšanas biroja Administratīvās nodaļas priekšnieka vietnieks pieņēma lēmumu Nr.050/PA236914, ar kuru uzlika E.K. naudas sodu Ls 100 apmērā un atņēma visu kategoriju transporta līdzekļu vadīšanas tiesības uz trim mēnešiem. Izskatot pieteicēja apstrīdēšanas iesniegumu, Valsts policijas Rīgas reģiona policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes (turpmāk – atbildētājs) priekšnieka vietnieka pienākumu izpildītājs 2008.gada 15.maijā ar lēmumu Nr.1280 (turpmāk arī – Lēmums) atstāja negrozītu apstrīdēto lēmumu.

[2] 2008.gada 12.jūnjā Administratīvajā rajona tiesā saņemts E.K. pieteikums, kurā lūgts atcelt Lēmumu, pamatojoties uz turpmāk minētajiem argumentiem. [2.1] Administratīvajā pārkāpuma protokolā pieteicēja vadītās automašīnas ātrums noteikts 103 km/h pie atļautā ātruma 50 km/h, minimālais, pielietojot maksimālo pieļaujamo kļūdu ±2 km/h, iespējamais ātrums ir 101 km/h. Pieteicējs norāda, ka administratīvā pārkāpuma protokolā, nosakot viņa vadītās automašīnas ātrumu, ir piemērota nepareiza iespējamā kļūda. Pie pareizas radara kļūdas ±3 km/h piemērošanas minimālajam iespējamam ātrumam bija jābūt 100 km/h. Tādējādi pieteicējam ir radītas nepamatoti smagas sekas, kā rezultātā bija jāpiemēro cita tiesību norma – LAPK 149.8 panta četrpadsmitā daļa, kas paredz ievērojami mazāku sodu, kas nav saistīts ar transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu. Pieteicējs uzskata, ka nepareizas tiesību normas – LAPK 149.8 panta astoņpadsmitās daļas piemērošana, viņam radījušas ievērojamus materiālos zaudējumus un personisko un morālo kaitējumu. [2.2] Pieteicējs norādījis, ka pastāv pamatotas šaubas vai fiksētais administratīvais pārkāpums ir pieteicēja izdarīts, jo radara specifika ļauj mērīt transportlīdzekļu braukšanas ātrumu vairākos virzienos. Tātad pastāv šaubas vai policijas inspektors savas kompetences trūkuma dēļ ir izmērījis braukšanas ātrumu transportlīdzekli, kas pārvietojas tajā pašā virzienā kā Ceļu policijas auto, vai arī aizmugurē braucošajam.

[3] 2008.gada 23.jūlijā Administratīvajā rajona tiesā saņemti atbildētāja paskaidrojumi, kuros norādīts, ka pieteikumu neatzīst turpmāk minētā dēļ. [3.1] No videoieraksta redzams, ka pieteicējs, veicot autobusa apdzīšanu, pārsniedza atļauto braukšanas ātrumu. Nekādas intensīvas satiksmes, kur transportlīdzekļi pārvietojās viens aiz otra kolonnā abos braukšanas virzienos, nav bijis. [3.2] Inspektors, sastādot protokolu, balstījās uz ātruma kontroles radara „Stalker Dual” mērījumu, kam mērīšanas līdzekļa tipa apstiprinājuma sertifikātā Nr.507-1 noteikta ekspluatācijas kļūda ± 1%. Līdz ar to ātruma kontroles radars „Stalker Dual” atbilst Ministru kabineta 2006.gada 5.decembra noteikumiem Nr.981.

[4] 2010.gada 8.februārī Administratīvajā rajona tiesā saņemti pieteicēja papildus apsvērumi lietā. E.K. norāda, ka no videomateriāla nav viennozīmīgi nosakāms, vai mērierīces displejā redzamais ātrums ir uzņemts apdzīvotā vietā vai ārpus tās. Videomateriālā skaidri redzams, ka mērierīces fiksētais ātrums ir 101 km/h, taču protokolā fiksēts braukšanas ātrums

103 km/h.

[5] Tiesas sēdē pieteicējs pieteikumu uzturēja, pamatojoties uz tajā norādītajiem argumentiem, un atkārtoti minēja, ka ir piemērota nepareiza radara kļūda. Atbildētāja pārstāve prasījumu neatzina, pamatojoties uz Lēmumā un paskaidrojumos norādīto.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, noklausoties procesa dalībnieku tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus un izvērtējot lietā esošos pierādījumus, atzīst, ka pieteikums ir apmierināms.

[7] Ar pārsūdzēto Lēmumu pieteicējs ir sodīts par LAPK 149.8panta astoņpadsmitajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu. Par šo pārkāpumu pieteicējam piemērots naudas sods Ls 100 un visu kategoriju transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšana uz 3 mēnešiem. Saskaņā ar LAPK 149.8panta astoņpadsmito daļu par šā panta septiņpadsmitajā daļā (par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 51km/h līdz 60 km/h ar (..) vieglajiem automobiļiem) paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts vietā, kura apzīmēta ar 518. ceļa zīmi „Apdzīvotas vietas sākums” (..) uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no simt līdz simt piecdesmit latiem un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz trim mēnešiem. Ceļu satiksmes noteikumu 298.12. punkts noteic, ka 518.zīme nozīmē „Apdzīvotas vietas sākums” – nosaukums un sākums apdzīvotai vietai, kurā ir spēkā šo noteikumu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes kārtību apdzīvotās vietās. Saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumu 114.punktu apdzīvotās vietās visu transportlīdzekļu braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt 50 km/h.

No minētajām tiesību normām secināms, ka pieteicējam var piemērot administratīvo sodu saskaņā ar LAPK 149.8panta astoņpadsmito daļu, ja tiek konstatēts, ka viņš ir vadījis transportlīdzekli apdzīvotā vietā, kur atļautais braukšanas ātrums ir 50km/h, pārsniedzot to no 51 km/h līdz 60 km/h. Lietā ir strīds, vai atbildētājs pamatoti konstatēja, ka pieteicēja vadītais transportlīdzeklis brauca ar ātrumu 103 km/h, atrēķinot radara pieļaujamo kļūdu – 101 km/h, līdz ar to pārkāpumu kvalificējot pēc LAPK 149.8panta astoņpadsmitās daļas.

[8] Atbilstoši LAPK 243.pantam, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Šos faktus konstatē ar šādiem līdzekļiem: ar protokolu par administratīvo pārkāpumu un tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ar cietušā un liecinieku liecībām, eksperta atzinumu, lietiskajiem pierādījumiem, protokolu par priekšmetu un dokumentu izņemšanu, citiem dokumentiem, kā arī pārkāpumus fiksējošiem tehniskajiem līdzekļiem (braukšanas ātruma noteikšanas mērierīces, mērierīces alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā, foto, video u.tml.).

Līdz ar to par pierādījumiem konkrētajā lietā var kalpot administratīvā pārkāpuma protokols, pie administratīvās atbildības sauktās personas un policijas amatpersonas paskaidrojumi, radara autotransporta līdzekļu ātruma kontrolei verifikācijas sertifikāts. [8.1] 2008.gada 1.aprīlī sastādīts administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA236914 par to, ka E.K. minētajā datumā plkst.11.40 vadīja transportlīdzekli „AUDI A4”, ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, Rīgas rajonā Murjāņos pa autoceļu Inčukalns – Valmiera 4.km no Raganas puses Inčukalna virzienā ar ātrumu 103 km/h pie atļautā ātruma 50 km/h ceļa zīmes Nr.518 (apdzīvota vieta) darbības zonā.

Iespējamais minimālais ātrums (±2) 101 km/h. Ātrums fiksēts ar Stalker Dual Nr.095486. Par minēto pārkāpumu atbildība paredzēta LAPK 149.8panta astoņpadsmitajā daļā (lietas 67.lapa). [8.2] 2008.gada 25.aprīlī E.K. sniedza paskaidrojumu, kurā norādīja, ka iepazinies ar video, kurā fiksēts pārkāpums. Video skaidri redzami šādi apstākļi: autobusa apdzīšana, pretējā braukšanas virzienā braucošas automašīnas, aiz kurām pārvietojas un mērījumu it kā izdara policijas patruļas auto. Taču ņemot vērā visus apstākļus, kā arī elementāras radara „Stalker Dual” darbības principus, protokolā fiksētais braukšanas ātrums nav patiesībai atbilstošs un ir kļūdaini noteikts, jo radara „Stalker Dual” instrukcijā norādītā kļūda nav ņemta vērā.

Video ir nepārprotami redzams, ka mērījumu ierīces uzrādītie mērījumi nepārtraukti mainās, kas vieš šaubas par radara precizitāti. Video redzamajā ātruma mērījumā nav fiksēts pieteicēja vadītās automašīnas ātrums. Radara mērījumiem viņš nepiekrīt (lietas 70.lapa). [8.3] 2008.gada 1.aprīlī policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Sabiedriskās drošības pārvaldes 3.biroja Ceļu policijas jaunākais inspektors B.O. ziņojumā norāda, ka 1.aprīlī, strādājot postenī uz autoceļa Inčukalns – Valmiera kopā ar jaunāko inspektoru V.P., Murjāņos, plkst.11.40, pamanījuši transportlīdzekli „Audi A4”, kas braucis pa autoceļa Inčukalns – Valmiera 4.km no Raganas puses Inčukalna virzienā ar ātrumu 103 km/h pie atļautā ātruma 50 km/h ceļa zīmes 518 darbības zonā.

Transportlīdzeklis, ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, tika apturēts. To vadīja E.K. Par pārkāpumu tika sastādīts protokols, pārkāpums fiksēts ar video. Noformējot protokolu, ir pieļauta pārrakstīšanās kļūda, 2008.gada vietā ierakstot 2007.gadu (lietas 71.lapa).

[8.4] Lietā pieteicēja vadītā transportlīdzekļa ātrums tika fiksēts ar ātruma mērierīci „Stalker Dual” Nr.95486, kurai 2007.gada 9.maijā izsniegts verificēšanas sertifikāts Nr.E0228V07 (lietas 68.lapa).

[9] Tiesa noraida kā nepamatotu pieteicēja argumentu, ka ātrums varēja tikt konstatēts kādai citai mašīnai un tas netika fiksēts apdzīvotā vietā. Tiesas sēdē vairākkārtīgi noskatoties videomateriālu, tiesai nerodas šaubas, ka ātrums ir fiksēts vietā, kura apzīmēta ar 518.ceļa zīmi „Apdzīvotas vietas sākums” un tas ir fiksēts tieši pieteicēja vadītajam transportlīdzeklim „AUDI A4”, ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/. Fiksējot ātrumu, radars uzrādīja ātruma mērījumu no 101 līdz 106 km/h. Protokolā ir fiksēts ātrums 103 km/h. Kā tiesa sēdē liecināja policijas inspektors V.P., protokolā norādīts ātrums 103 km/h, jo ar šādu ātrumu transportlīdzeklis braucis visilgāk.

[10] Lai izšķirtu, vai atbildētājs pamatoti pieteicēju saucis pie administratīvās atbildības pēc LAPK 149.8panta astoņpadsmitās daļas, tiesai jānoskaidro, kāda ir radara „Stalker Dual” Nr.95486 pieļaujamā kļūda, kas jāņem vērā, nosakot transportlīdzekļa ātruma mērījumu.

[11] Saskaņā ar likuma „Par mērījumu vienotību” 6.panta otro daļu metroloģiskās prasības valsts metroloģiskajai kontrolei pakļautajiem mērīšanas līdzekļiem un to metroloģiskās kontroles kārtību nosaka Ministru kabinets. Atbilstoši Ministru kabineta 2006.gada 5.decembra noteikumu Nr.981 „Noteikumi par mērīšanas līdzekļu atkārtoto verificēšanu, verificēšanas sertifikātiem un verificēšanas atzīmēm” (turpmāk – Noteikumi Nr.981) 6.punktam verificētie mērīšanas līdzekļi atbilst apstiprinātajam tipam (mērīšanas līdzekļa tips, kura atbilstību prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par metroloģisko kontroli, apliecina pirms ievietošanas tirgū izsniegts tipa apstiprinājuma sertifikāts), ir marķēti normatīvajos aktos par metroloģisko kontroli noteiktajā kārtībā un atbilst šo noteikumu 3.pielikumā noteiktajai precizitātei, izņemot gadījumu, ja normatīvie akti par mērīšanas līdzekļu atbilstības novērtēšanu un ievietošanu tirgū to neparedz. [11.1] Lietas materiālos ir SIA „Latvijas nacionālais metroloģijas centrs” izdots verificēšanas sertifikāts Nr. E0228V07 radaram autotransporta līdzekļu ātruma kontrolei „Stalker Dual” Nr.95486.

Sertifikātā norādīts, ka radars atbilst Noteikumu Nr.981 7.punkta prasībām. Noteikumu Nr.981 7.punkts paredz, ka inspicēšanas institūcija verificē mērīšanas līdzekļus atbilstoši piemērojamiem standartiem vai Starptautiskās reglamentētās metroloģijas organizācijas dokumentos noteiktajām vai validētajām metodēm. Sertifikātā ir norādīts, ka radars atbilst dokumenta OIML R91 un metodes SMK-K-KM-65-96 prasībā. Sertifikātā norādīts, ka radara precizitātes klase ir pluss mīnus 1 kilometrs stundā, ja ātrums ir mazāks par 100 kilometriem stundā; pluss mīnuss 1%, ja ātrums ir lielāks par 100 kilometriem stundā.

Dokumentu OIML R91 „Radar equipement for the measurement of the speed of vehicles” (http://www.oiml.org/publications/R/R091-e90.pdf) 1990.gadā ir apstiprinājusi starptautiskā organizācija – Starptautiskās reglamentētās metroloģijas organizācija (The International Organization of legal metrology”) – kā starptautisko rekomendāciju. No dokumenta OIML R91 izriet, ka radara pieļautajai kļūdai jābūt pluss mīnuss 1 kilometrs stundā, ja braukšanas ātrums ir mazāks par 100 kilometriem stundā un pluss mīnuss 1 %, ja braukšanas ātrums ir lielāks par 100 kilometriem stundā.

Taču, apstiprinot radara paraugu, kļūda var būt ne lielāka par pluss mīnuss 3 kilometri stundā, ja braukšanas ātrums ir mazāks par 100 kilometriem stundā, un pluss mīnuss 3 %, ja braukšanas ātrums ir lielāks par 100 kilometriem stundā. No minētā izriet, ka radara sertifikātā Nr. E0228V07 norādītā pieļaujamā radara kļūda attiecas uz radara testēšanu noteikumu prasībām. SIA „Latvijas nacionālais metroloģijas centrs” ir verificējusi radaru transportlīdzekļu ātruma kontrolei „Stalker Dual” Nr.95486 atbilstoši piemērojamam Starptautiskās reglamentētās metroloģijas organizācijas dokumentā (OIML R91) noteiktajām metodēm, kur radara verificēšanas kļūda ir noteikta pluss mīnus 1 kilometrs stundā, ja braukšanas ātrums ir mazāks par 100 kilometri stundā un pluss mīnuss 1%, ja ātrums ir lielāks par 100 kilometriem stundā. [11.2] Tai pat laikā valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu atkārtotās verificēšanas kārtību un prasības noteic normatīvais akts – Noteikumi Nr.981.

Radars „Stalker Dual” Nr.95486 ir atkārtoti verificēts, jo lietas materiālos atrodas Latvijas nacionālā metroloģijas centra 2005.gada 18.aprīlī izdots sertifikāts Nr.507-1, ar kuru pārskatīts 2000.gada 18.aprīlī izdotais sertifikāts Nr.507 (lietas 106.-110.lapa). Noteikumu Nr.981 3.pielikums noteic atkārtoti verificējamiem mērīšanas līdzekļiem noteikto precizitāti. Saskaņā ar 3.pielikuma 40.punktu autotransporta līdzekļu ātruma kontroles mērierīces precizitāte – maksimālā kļūda ir + 3 kilometri stundā, ja ātrums ir mazāks par 100 kilometriem stundā, un + 3 %, ja ātrums ir lielāks par 100 km/h. [11.3] Likuma „Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” 7.pants noteic, ka spēkā esošie likumi un Ministru kabineta noteikumi ir saistoši visā Latvijas teritorijā.

Tiesa secina, ka Latvijas Republikā personām un iestādēm saistošais spēks ir Noteikumiem Nr.981, kas noteic, ka autotransporta līdzekļu ātruma kontroles mērierīces precizitāte – maksimālā kļūda ir + 3 kilometri stundā, ja ātrums ir mazāks par 100 kilometriem stundā, un + 3 %, ja ātrums ir lielāks par 100 km/h. Savukārt SIA „Latvijas nacionālais metroloģijas centrs” sertifikātā Nr. E0228V07 norādītā autotransporta līdzekļu ātruma kontroles mērierīces precizitāte pluss mīnuss 1 %, ja braukšanas ātrums ir lielāks par 100 kilometriem stundā, ir saistāma tikai ar konkrētā radara verifikāciju, bet nevis ar tā pielietošanu policijas darbā. [11.4] Minēto apliecina arī SIA „Latvijas nacionālais metroloģijas centrs” 2008.gada 27.maija vēstule Nr.07-12/83, ka no tehniskā viedokļa, lai būtu atzīts par „derīgu”, verificēšanas laikā radaram ir jāatbilst OIML R91 prasībām, bet ekspluatācijas režīmā (transporta līdzekļu kontroles režīmā), tā precizitāti nosaka Ministru kabineta noteikumi (lietas 17.lapa).

Arī tiesa sēdē liecinieks V.P. apstiprināja, ka, nosakot radara pieļaujamo kļūdu, tiek piemēroti Ministru kabineta noteikumi. Tādējādi tiesa atzīst, ka radara autotransporta līdzekļu ātruma kontrolei pieļaujamā kļūda ir 3 %, ja ātrums ir lielāks par 100 kilometriem stundā.

[12] Konkrētajā lietā policijas darbinieki fiksējuši pieteicēja automašīnas braukšanas ātrumu 103 kilometri stundā. Atrēķinot radara autotransporta līdzekļu ātruma kontrolei pieļaujamo kļūdu 3 % (3% x 103= 3,09), pieteicēja transportlīdzekļa braukšanas ātrums ir bijis

100 kilometri stundā. Tātad pieteicējs atļauto braukšanas ātrumu ir pārsniedzis par 50 kilometriem stundā. No minētā tiesa konstatē, ka pieteicējs 2008.gada 1.aprīlī, braucot pa autoceļu Inčukalns

– Valmiera, 4.km, no Raganas puses Inčukalna virzienā, ar transportlīdzekli „AUDI A4”, ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, nepārsniedza atļauto braukšanas ātrumu no 51 km/h līdz 60 km/h. Līdz ar to E.K. nav izdarījis administratīvo pārkāpumu, par ko atbildība ir paredzēta LAPK 149.8panta astoņpadsmitajā daļā.

[13] LAPK 149.8panta trīspadsmitā daļa noteic, ka par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 41 kilometra stundā līdz 50 kilometriem stundā ar motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem, kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas, — uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam sešdesmit latu apmērā. Saskaņā ar LAPK 149.8panta četrpadsmito daļu par šā panta trīspadsmitajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts vietā, kura apzīmēta ar 518.ceļa zīmi "Apdzīvotas vietas sākums" vai ar 528.ceļa zīmi "Dzīvojamā zona", — uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no astoņdesmit līdz simt latiem. Tā kā E.K., vadot transportlīdzekli, bija pārkāpis pieļaujamo braukšanas ātrumu par 50 kilometriem stundā, pieteicējs ir izdarījis administratīvo pārkāpumu, par kuru atbildība paredzēta LAPK 149.8panta četrpadsmitajā daļā.

[14] LAPK 37.panta pirmā daļa noteic, ka administratīvo sodu var uzlikt ne vēlāk kā četru mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, – četru mēnešu laikā no tā atklāšanas dienas. Savukārt LAPK 239.panta 7.punkts noteic, ka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas brīdim ir pagājuši šā kodeksa 37.pantā paredzētie termiņi. LAPK 286.panta pirmā daļa paredz, ka iestāde vai tiesa, izskatot sūdzību vai protestu par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, pieņem vienu no šādiem nolēmumiem:

1) atstāj lēmumu negrozītu, bet sūdzību vai protestu noraida;

2) atceļ lēmumu un nosūta lietu jaunai izskatīšanai;

3) atceļ lēmumu un izbeidz lietu;

4) atceļ lēmumu un pieņem jaunu nolēmumu, ar kuru konstatē personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un uzliek sodu;

5) groza soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par atbildību par administratīvo pārkāpumu. Savukārt šī panta otrā daļa noteic, ka šā panta pirmās daļas 4. un 5.punktā minētajos gadījumos iestāde vai tiesa var pieņemt personai nelabvēlīgāku nolēmumu, ja lieta tiek izskatīta pēc prokurora protesta vai cietušā sūdzības. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 2008.gada 22.maija sprieduma lietā Nr.SKA– 202/2008 11.punktā ir atzinis, ka no Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (9., 22., 32.pants) izriet, ka administratīvo sodu var uzlikt tikai par likumā paredzētiem pārkāpumiem un stingrā saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

Kā jau agrāk savā praksē norādījis Senāts, no tiesiskas valsts principa izrietošais tiesiskās drošības princips administratīvo pārkāpumu tiesībās uzliek pienākumu likumdevējam noteikt precīzus priekšnoteikumus sodu uzlikšanai, lai būtu atpazīstams to plašums un piemērošanas joma, tostarp ar tiesību normu iztulkošanas metožu palīdzību. Taču minētais princips novelk arī administratīvo sodu sastāvu iztulkošanas robežu un nepieļauj tiesu varai pašai izlemt par soda priekšnoteikumiem. Ja tiesa konstatē, ka tiesību normas iztulkošanas ceļā tās saturs neaptver notikušo, tiesai persona ir jāatbrīvo no soda (sk.

Senāta 2007.gada 13.novembra sprieduma lietā Nr.SKA-568/2007 11.punktu). Savukārt 2008.gada 3.novembra spriedumā lietā Nr.SKA-355 Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments ir atzinis, ka „konstatējot 239.pantā minētu apstākli, lieta netiek izmeklēta un izskatīta pēc būtības, bet lietvedība tiek izbeigta. Minētais nepieļauj administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros noskaidrot konkrētās lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus un izdarīt secinājumus. (..) Ar jēdzienu „lietvedība” nav saprotama soda noteikšana, bet gan iestādes darbības, noskaidrojot lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, tas ir, lietas vešana”.

Tiesa konstatē, ka no administratīvā pārkāpuma izdarīšanas dienas – 2008.gada 1.aprīļa, kad sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols, pagājuši vairāk kā 4 mēneši. Līdz ar to saskaņā ar LAPK 37.panta pirmo daļu un 239.panta 7.punktu tiesai nav pamata ne nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai, ne arī pašai izskatīt lietu par iespējamo LAPK 149.8panta četrpadsmitās daļas pārkāpumu E.K. rīcībā.

[15] Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka Lēmums ir atceļams, jo atbildētājs nepamatoti sauca pieteicēju pie administratīvās atbildības saskaņā ar LAPK 149.8panta astoņpadsmito daļu, un lieta izbeidzama.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251. un 289.-291. pantu, un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 3.punktu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda:

apmierināt E.K. pieteikumu. Atcelt Valsts policijas Rīgas reģiona policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2008.gada 15.maija lēmumu Nr.1280 un izbeigt lietu. Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) R.Migla

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas

tiesnese__________ R.Migla Rīgā, 2010.gada 20.decembrī