Legislator Case Law & Legislation
A420235419 / AA43-0629-22 ECLI:LV:ADAT:2022:1123.A420235419.15.S AI generated

Court dismissed VAT refund claim where goods were deemed exported by third parties, not the taxpayer. The court ruled the taxpayer knew goods were re-exported, so the place of supply remained Latvia. The court rejected the taxpayer's appeal against the tax authority's decision to deny a VAT refund. The court held that the taxpayer knew goods were re-exported, so the place of supply remained Latvia. The court rejected the taxpayer's appeal against the tax authority's decision to deny a VAT refund. The court held that the taxpayer knew goods were re-exported, so the place of supply remained Latvia.

Case Number A420235419 / AA43-0629-22
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The Administrative Regional Court dismissed SIA "DANFORT"'s appeal against the State Revenue Service's decision to deny a VAT refund and impose penalties. The taxpayer argued that goods were exported, but the court found that the taxpayer knew the goods were actually re-exported by third parties to another EU country. Consequently, the court determined the place of supply was Latvia, meaning the taxpayer could not claim a VAT refund for the export. The court upheld the lower court's finding that the taxpayer's knowledge of the re-export negated the export status required for the refund.

Legislator headnote

AI generated

Administratīvā procesa likuma 245. pants; Pievienotās vērtības nodokļa likuma 12. pants un 43. pants: If the taxpayer knows goods are re-exported by third parties, the place of supply remains the country of origin, denying export status for VAT refund purposes.

Keywords

AI generated
VAT place of supply re-export by third parties taxpayer knowledge VAT refund denial export status determination

Cited Legislation

AI generated
Administratīvā procesa likuma 245. pants
Administratīvā procesa likuma 304. panta 1. daļa
Administratīvā procesa likuma 307. pants
Administratīvā procesa likuma 309. pants
Administratīvā procesa likuma 329. panta 1. daļa
Pievienotās vērtības nodokļa likuma 12. pants 2. daļa
Pievienotās vērtības nodokļa likuma 43. pants 4. daļa

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lieta Nr. A420235419

Lietas arhīva Nr. AA43-0629-22/3

ECLI:LV:ADAT:2022:1123.A420235419.15.S

ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2022. gada 23. novembrī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnese referente Sandra Gintere,

tiesneses Laura Konošonoka un Linda Vīnkalna

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz SIA „DANFORT” pieteikumu par

Valsts ieņēmumu dienesta 2019. gada 17. jūnija lēmuma Nr.30.2-22.8/2857 atcelšanu un labvēlīga administratīvā akta,

atmaksājot pārmaksāto pievienotās vērtības nodokļa summu, izdošanu, sakarā ar SIA „DANFORT” apelācijas sūdzību par

Administratīvās rajona tiesas 2021. gada 20. decembra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) veica pieteicējai SIA „DANFORT” pievienotās vērtības nodokļa

(turpmāk – PVN) auditu par 2016. gada decembri – 2017. gada augustu.

Ar VID ģenerāldirektora 2019. gada 17. jūnija lēmumu Nr.30.2-22.8/2857 (turpmāk – Lēmums) kā galīgo

administratīvo aktu pieteicējai nomaksai budžetā papildus aprēķināts PVN 178 723,66 euro, soda nauda 26 808,56 euro,

nokavējuma nauda 26 015,49 euro, samazināts no budžeta atmaksājamais PVN 5264,01 euro apmērā un saistībā ar to

aprēķināta soda nauda 789,60 euro. Vienlaikus pieteicējai atteikts atmaksāt deklarēto PVN pārmaksu par 2016. gada

decembri un 2017. gada janvāri 5264,01 euro apmērā. Lēmums cita starp pamatots šādi.

[1.1] Pieteicēja 2016. gada decembra, 2017. gada janvāra un februāra PVN deklarācijās deklarēja dīzeļdegvielas

piegādes Lielbritānijā reģistrētam komersantam EG MAGNET LIMITED (turpmāk – EG Magnet) un Kiprā reģistrētam

komersantam SOMMERSKO MARINE LTD (turpmāk – Sommersko Marine), darījumiem piemērojot PVN 0 procentu

likmi.

[1.2] Darījumu dokumentos ir būtiski trūkumi, savstarpējas neatbilstības un pretrunas.

Ar abiem darījumu partneriem sagatavotajos rēķinos, starptautiskajās preču transporta pavadzīmēs (turpmāk – CMR)

un elektroniskajos administratīvajos dokumentos (turpmāk – e-AD), kas noformējami kā apstiprinājums akcīzes preču

saņemšanai akcīzes noliktavā, kā preču saņēmējs norādīts Polijā reģistrēts PVN maksātājs EG Magnet. Minētais

komersants 2016. gada septembrī izslēgts no Lielbritānijas PVN reģistra. Savukārt kā preču saņemšanas vietas norādītas

Polijā reģistrētu komersantu Novo Trade Sp.z.o.o. (turpmāk – Novo Trade) un Oil Transfer Swiecko Sp.z.o.o. (turpmāk –

Oil Transfer) adreses.

Polijas nodokļu administrācijas sniegtā informācija neapstiprina darījumus ar Novo Trade, savukārt informācija par Oil

Transfer nav pietiekama, lai atzītu, ka darījumi notika dokumentos norādītajā kārtībā.

Minētais liedz gūt pārliecību par strīdus preču saņēmēju, kā arī liecina par komersantu savstarpējo saistību un

dokumentu formālu noformēšanu, par ko pieteicēja zināja.

[1.3] EG Magnet bijušās amatpersonas /pers. A/ atbildes uz VID jautājumiem par komersanta saimniecisko darbību ir

īsas, nekonkrētas, vispārīgas. /pers. B/ par tā amatpersonu kļuvusi pēc trešās personas ieteikuma, komersanta vārdā

saimniecisko darbību nav veikusi.

Sommersko Marine amatpersona /pers. C/ nav sniegusi objektīvu, pārbaudāmu un identificējamu informāciju par

darījumu norisi. Viņas paskaidrotais papildus apliecina komersantu saistību.

Minētais kopsakarā ar Polijas un Kipras nodokļu administrāciju sniegto informāciju norāda uz pieteicējas darījumu

partneru fiktīvo raksturu un neliecina par reālu saimnieciskās darbības veikšanu.

[1.4] Atbilstoši pasūtījumu veidlapām, rēķiniem un CMR strīdus preču pārvadāšanu veikuši Polijā un Lietuvā reģistrēti

komersanti. No šo valstu nodokļu administrācijām saņemtā informācija neļauj uzrādītos komersantus identificēt kā faktiskos

pārvadājumu veicējus un gūt pārliecību par preču piegādi uz Poliju EG Magnet.

[1.5] Lietā nav konstatējams, ka strīdus preces ir nosūtītas vai transportētas no iekšzemes uz galamērķi citā dalībvalstī

dokumentos norādītajiem komersantiem, to neapliecina preču piegādātāja rīcībā esošie preču transporta pavaddokumenti,

kā arī nav izsekojama darījumu gaita un konstatējams faktiskais strīdus preču saņēmējs.

VID secināja, ka pieteicēja nav izrādījusi nepieciešamo rūpību darījumu partneru izvēlē un pārbaudē un nav veikusi

visus no tās saprātīgi sagaidāmos pasākumus, lai pārliecinātos, ka tās veiktie darījumi nav saistīti ar krāpšanu. Pieteicēja

nevarēja nezināt, ka piedalās dokumentu noformēšanā par faktiski neesošiem darījumiem.

Pieteicēja nav pierādījusi PVN 0 procentu likmes piemērošanas pamatotību saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa

likuma 43. panta ceturto daļu. Minētā tiesību norma ir saskaņota ar Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas

2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (turpmāk – PVN direktīva) 138. panta 1. punktu. Tādējādi

tieši pieteicēja ir atbildīga par PVN samaksu. Ir samazināma ar PVN 0 procentu likmi apliekamo strīdus darījumu vērtība un

attiecīgi palielināma ar PVN 21 procenta likmi apliekamo darījumu vērtība.

[1.6] Strīdus preces pārdotas bez transportēšanas, to transportēšana ir notikusi pēc otrās piegādes. Līdz ar to saskaņā

ar PVN direktīvas 31. pantu, Pievienotās vērtības nodokļa likuma 12. panta otro daļu un Eiropas Savienības Tiesas

judikatūru strīdus darījumiem būtu jāpiemēro PVN 21 procenta likme, pat ja nebūtu konstatējama pieteicējas iesaiste

krāpniecībā.

[2] Pieteicēja vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par Lēmuma atcelšanu un labvēlīga administratīvā akta,

atmaksājot pārmaksāto PVN summu par 2016. gada decembri un 2017. gada janvāri, izdošanu. Pieteikumā norādīti turpmāk

minētie apsvērumi.

[2.1] Darījumu ķēdes ietvaros notika divi secīgi darījumi – pieteicēja strīdus preces pārdeva Lielbritānijas

komersantam EG Magnet un Kipras komersantam Sommersko Marine, kuri tās tālāk pārdeva Polijas nodokļu maksātājam

EG Magnet. Tādējādi dīzeļdegvielu fiziski saņēma pircēja pircējs.

Pieteicēja jau pirms preču piegādēm bija informēta par preces gala saņēmēju un to, ka preces tālāk tiks pārdotas pirms

izvešanas no Latvijas un transportētas uz Polijas akcīzes preču kontroles punktiem. Preci pārvadāja darījumu partneru

pieaicināti pārvadātāji par šo darījumu partneru līdzekļiem.

Ne PVN direktīva, ne Pievienotās vērtības nodokļa likums neparedz, ka PVN 0 procentu likme piemērojama tikai tad,

ja prece piegādāta konkrētai personai – preču sākotnējam pircējam, un neuzliek nodokļu maksātājam pienākumu pierādīt, ka

preci ir saņēmis tieši pircējs. Svarīgi ir konstatēt, ka preces ir nosūtītas vai transportētas uz citu dalībvalsti un ir nodotas

tiesības ar preci rīkoties kā īpašniekam. Izskatāmajā gadījumā tas ir izpildīts.

Ipašumtiesības uz sākotnējo pircēju pārgāja, tam uzņemoties risku par preču bojāeju.

VID konstatēja, ka Novo Trade u n Oil Transfer apstiprinājuši e-AD. Šie komersanti kā reģistrēti akcīzes preču

saņēmēji ir tiesīgi apstiprināt akcīzes preču saņemšanu. Pieteicēja akcīzes preces varēja piegādāt tikai reģistrētiem akcīzes

preču saņēmējiem, un Polijas nodokļu maksātājs EG Magnet tāds nav, kā arī nevarēja tās piegādāt uz pircēja brīvi

izraudzītu vietu, lai nepārkāptu akcīzes preču aprites noteikumus. VID strīdus darījumu e-AD ir saņēmis un akceptējis.

Atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas judikatūrai CMR un e-AD pierāda, ka preces ir nosūtītas vai transportētas uz citu

dalībvalsti. Tāpat preču transportēšanu no pieteicējas akcīzes preču noliktavas uz Poliju pierāda: informācija par autoceļu

lietošanas nodevas apmaksu preču iekraušanas datumos; darījumu partneru pasūtījumos, pieteicējas izrakstītajos rēķinos un

CMR pavadzīmēs ietvertā informācija par pārvadātāju; CMR un rēķinos redzamais šofera apstiprinājums preču saņemšanai.

VID nav ņēmis vērā Eiropas Savienības Tiesas atzīto, ka gadījumā, ja pircējs nav izpildījis līgumā paredzēto

pienākumu nosūtīt vai transportēt preces ārpus piegādes dalībvalsts, tieši pircējs uzskatāms par PVN parādnieku, un tiesas

atziņas par secīgiem pārdošanas darījumiem. Preču transportēšana notika strīdus darījumu ietvaros. VID nav ieguvis

informāciju par to, vai Sommersko Marine ir izpildījis darījumu deklarēšanas pienākumu un preču piegādi Eiropas

Savienībā norādījis ar īpašu atzīmi.

[2.2] VID konstatētie trūkumi un pretrunas darījumu dokumentos ir izskaidrojami, un tie ir formāli.

[2.3] Piedalīšanās darījumā, kas saistīts ar krāpšanu, ir konstatējama, ja krāpšana jau bija plānota darījuma brīdī. Lietā

nav pierādījumu tam, ka pieteicēja veikusi krāpnieciskas darbības vai kā citādi ļaunprātīgi izmantojusi nodokļu sistēmu.

Pieteicējai ir tiesības paļauties uz darījumu likumību.

Sadarbību ar Sommersko Marine ieteica cits darījumu partneris. Pieteicēja abiem darījumu partneriem pieprasīja

dokumentus, piemēram, par paraksttiesīgo amatpersonu, un to pārbaudē nekonstatēja neko aizdomīgu. /pers. B/

paskaidrojumi nav ņemami vērā, jo viņa par amatpersonu kļuva pēc strīdus darījuma. /pers. A/ sniedzis pietiekamu

informāciju par darījumiem ar degvielu, savukārt viņa norādītajām personām VID paskaidrojumus nepieprasīja. Arī /pers.

C/ sniegusi pietiekami detalizētu informāciju par darījumu norisi.

Pieteicēja veica visus no tās saprātīgi sagaidāmos pasākumus, lai pārbaudītu darījumu partnerus un pārliecinātos, ka

darījumi nav saistīti ar krāpšanu. Darījumu partneru paskaidrojumi un to nelikumīgo vai fiktīvo darbību raksturs nevar būt

pamats Pievienotās vērtības nodokļa likuma 43. panta ceturtajā daļā minētā atvieglojuma piemērošanas un priekšnodokļa

atskaitīšanas tiesību izmantošanas ierobežošanai. Strīdus darījumi nebija saistīti ar neattaisnotu risku un nebija pretēji

pieteicējas komercpraksei.

[2.4] Apstrīdēšanas procesā VID mainīja zemākas iestādes lēmuma pamatojumu, vienlaikus šo lēmumu atstājot

negrozītu, kā arī ignorēja lielāko daļu apstrīdēšanas iesniegumā minēto argumentu. VID pārkāpis Administratīvā procesa

likuma noteikumus.

[3] Ar Administratīvās rajona tiesas 2021. gada 20. decembra spriedumu pieteikums noraidīts, motivējot šādi.

[3.1] P ieteicējai veikts PVN audits par 2016. gada decembri–2017. gada augustu. No Lēmuma izriet, ka pieteicēja

pārbaudāmajā periodā veica darījumus ar EG Magnet (2016. gada decembrī) un Sommersko Marine (2016. gada

decembrī, 2017. gada janvārī un februārī) par dīzeļdegvielas piegādi. Tās sagatavotajiem rēķiniem pievienotajās CMR kā

preču saņēmējs abos gadījumos norādīts Polijā reģistrēts PVN maksātājs EG Magnet ar preču izkraušanu akcīzes preču

saņēmēju Oil Transfer vai Novo Trade adresēs.

VID no auditā iegūtās informācijas secināja, ka pieteicējas noformētie dokumenti par preču piegādi EG Magnet un

Sommersko Marine nav atzīstami par grāmatvedības attaisnojuma dokumentiem, uz kuru pamata pieteicēja būtu tiesīga

deklarēt ar PVN 0 procentu likmi apliekamo darījumu vērtību.

Lēmumā daļā, ar kuru pieteicējai papildus nomaksai budžetā aprēķināts PVN un nokavējuma nauda, apšaubīta preču

faktiska piegāde (nosūtīšana/transportēšana) Eiropas Savienības teritorijā, lai pieteicējai būtu tiesības šādiem darījumiem

piemērot PVN 0 procentu likmi.

Lietā ir strīds par to, vai ar Lēmumu pamatoti pieteicējai liegts piemērot PVN 0 procentu likmi deklarētajām preču

piegādēm EG Magnet un Sommersko Marine, secīgi – vai VID pamatoti veica korekcijas pieteicējas PVN deklarācijās.

Primāri ir noskaidrojams, vai darījumi starp pieteicēju un tās darījumu partneriem faktiski ir notikuši, proti, vai izpildās visi

Pievienotās vērtības nodokļa likuma 43. panta ceturtajā daļā noteiktie nosacījumi.

[3.2] Pievienotās vērtības nodokļa likuma 1. panta 21. punktā (šeit un turpmāk tiesību normas redakcijā, kas bija

spēkā auditējamajā periodā) noteikts, ka preču piegāde Eiropas Savienības teritorijā ir preču piegāde, ja preces no

iekšzemes nosūta vai transportē uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti un šo preču nosūtīšanu vai transportēšanu nodrošina

preču piegādātājs, preču saņēmējs vai trešā persona preču piegādātāja vai preču saņēmēja vārdā.

Savukārt Pievienotās vērtības nodokļa likuma 43. panta ceturtā daļa noteic, ka nodokļa likmi 0 procentu apmērā

piemēro preču piegādēm Eiropas Savienības teritorijā, ja tiek izpildīti šādi nosacījumi: 1) preču transporta

pavaddokumentos un nodokļa rēķinā norādītais preču saņēmējs ir uzrādījis preču piegādātājam darījuma brīdī derīgu citas

dalībvalsts nodokļa maksātāja reģistrācijas numuru; 2) preces ir nosūtītas vai transportētas no iekšzemes uz galamērķi citā

dalībvalstī, un to apliecina preču piegādātāja rīcībā esošie preču transporta pavaddokumenti.

Atbilstoši norādītajai tiesību normai, lai piemērotu PVN 0 procentu likmi preču piegādēm Eiropas Savienības teritorijā,

nodokļa maksātāja (preču piegādātāja) rīcībā jābūt preču transporta pavaddokumentam, kas apliecina, ka preces ir

nosūtītas vai transportētas no iekšzemes uz galamērķi citā Eiropas Savienības dalībvalstī. Preču piegādēm Eiropas

Savienības teritorijā nodokļu (acīmredzot domāts PVN) 0 procentu likme piemērojama, ja ir izpildīti abi nosacījumi, un

apliekamā persona apliecina preču nosūtīšanu un transportēšanu uz dalībvalsti ar jebkuru dokumentu, kas satur patiesu

informāciju, kā arī preču saņēmējs citā dalībvalstī ir apliecinājis preču saņemšanu.

Kā norādījusi Eiropas Savienības Tiesa 2007. gada 27. septembra spriedumā lietā Nr.C-409/04, preces iegāde Eiropas

Savienības iekšienē ir veikta, un atbrīvojums no nodokļa par piegādi Savienības iekšienē ir piemērojams tikai tad, ja tiesības

ar preci rīkoties kā īpašniekam ir nodotas pircējam un piegādātājs pierāda, ka šī prece ir nosūtīta vai transportēta uz citu

dalībvalsti un ka pēc šīs nosūtīšanas vai transportēšanas prece faktiski ir izvesta no piegādes dalībvalsts teritorijas

(42. punkts). Savienības tiesībām atbilst prasība, lai piegādātājs veiktu visus pasākumus, ko no tā saprātīgi var pieprasīt, lai

pārliecinātos, ka tā veiktās darbības nav saistītas ar nodokļu nemaksāšanu. Tādējādi tas, ka piegādātājs ir rīkojies labā

ticībā, ir veicis visus iespējamos atbilstošos pasākumus un tā dalība krāpšanā ir izslēgta, ir svarīgi apstākļi, lai noteiktu

iespēju uzlikt šim piegādātājam pienākumu vēlāk samaksāt nodokli (65., 66. punkts).

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments (turpmāk – Senāts) ir atzinis, ka PVN sistēmas būtība ir, ka

nodokli maksā galapatērētājs, tātad nodoklis būtībā tiek iekasēts galapatēriņa valstī. Tādēļ no materiāltiesiskā viedokļa

nodokļu sistēmas pareizai darbībai ir būtiski konstatēt preces piegādi pilnībā – ne tikai tās nogādāšanu pāri Latvijas

Republikas robežai, bet arī to, ka piegādi veic citam nodokļu maksātājam citā dalībvalstī, proti, ka konkrētā piegāde

uzskatāma par pabeigtu attiecīgajā dalībvalstī, kur par to nodoklis vispārīgi jāsamaksā šīs dalībvalsts nodokļu maksātājam.

Ja apstiprinās, ka preces piegāde citam nodokļu maksātājam citā dalībvalstī nav notikusi, tad objektīvi netiek nodrošināta

pareiza pievienotās vērtības nodokļu sistēmas darbība un 0 procentu likmes piemērošana neatbilstu materiāltiesiskajiem

nosacījumiem (2019. gada 5. septembra sprieduma Nr.SKA-785/2019 (A420408113) 6. punkts).

Tiesības uz PVN 0 procentu likmi var liegt, ja notikusi nodokļu sistēmas ļaunprātīga izmantošana vai krāpšana un

Latvijas nodokļu maksātājs zināja (tam bija jāzina) par piegādes darījuma saistību ar to (turpat (šeit un turpmāk ar vārdu

„turpat” acīmredzot domāta atsauce uz Senāta 2019. gada 5. septembra sprieduma Nr.SKA-785/2019 (A420408113)

6. punktu)).

PVN sistēmas ļaunprātīga izmantošana vai krāpšana ir konstatējama arī tad, ja preces saņēmējs neuzrāda darījumu un

neizpilda savas nodokļu saistības galamērķa dalībvalstī vai ja darījumu apliecinoši dokumenti ietver nepatiesu informāciju

par preces patieso galamērķi, kas var novest pie nodokļa nemaksāšanas kādā no dalībvalstīm. Turklāt, kā ikvienā citā ar

PVN apliekamajā darījumā, ir jāvērtē, vai darījumu apliecinošie dokumenti atbilst formālajām prasībām, jo, ja trūkumi ir tik

lieli, ka nav iespējams pārbaudīt piegādes atbilstību materiāltiesiskajām prasībām, tas var būt pamats likmes piemērošanas

apšaubīšanai (turpat).

No minētā secināms, ka nodokļu maksātājs, kas iesniedzis preču nosūtīšanas (transportēšanas) dokumentus, kas

apliecina preces izvešanu uz galamērķi citā dalībvalstī, ir izpildījis priekšnoteikumus, kas tam dod tiesības uz PVN

0 procentu likmes piemērošanu, ja vien netiek noskaidrots, ka Latvijas nodokļu maksātājs zināja (tam vajadzēja zināt) par to,

ka darījums ir saistīts ar nodokļu sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu vai krāpšanu. Tādējādi ir pamatoti pārbaudīt, vai

apstiprinās ziņas par preces piegādi citas dalībvalsts nodokļu maksātājam. Lai arī preču nepiegādāšana konkrētajam

nodokļu maksātājam automātiski neizslēdz, ka pieteicēja, rīkodamās labā ticībā un paļaujoties uz preču nosūtīšanas

(transportēšanas) dokumentiem, ir saglabājusi tiesības uz 0 procentu likmes piemērošanu, šādi apstākļi var norādīt uz

krāpšanos un var būtu pamats tālākai izmeklēšanai par to (turpat).

Lietā ir jāpārbauda, vai apstiprinās ziņas par preču piegādi citas dalībvalsts nodokļu maksātājam. Ja tiesa secina, ka

iesniegtie attaisnojuma dokumenti nav patiesi, tad attiecīgi vērtējams, vai pieteicēja zināja (tai vajadzēja zināt) par darījumu

saistību ar nodokļu sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu vai krāpšanu.

[3.3] Lai atzītu, ka darījumu patiesais mērķis bijis vienīgi fiskālu priekšrocību gūšana, vispirms ir jāidentificē attiecīgās

priekšrocības – kā tās izpaužas un kuras personas tās gūst vai varētu gūt (Senāta 2018. gada 13. aprīļa lēmums Nr.SKA-

153/2018 (A420292114)). Izskatāmajā lietā fiskālās priekšrocības izpaužas budžetā nesamaksātā PVN veidā.

[3.4] Strīdus darījumu apstiprināšanai pieteicēja VID uzrādīja 2016. gada 8. decembra rēķinu (lietas 2. sējuma

20. lapa) par dīzeļdegvielas piegādi EG Magnet (darījuma vērtība 11 463,90 euro, PVN 0 euro); 72 rēķinus par

dīzeļdegvielas piegādi Sommersko Marine (darījumu vērtība 864 667,86 euro, PVN 0 euro), CMR, rēķinu, e-AD izdrukas

(lietas 1. sējuma 199.–250. lapa, 2. sējuma 2.–72. lapa, 3. sējuma 47.–154. lapa (acīmredzot domāta 7. sējuma 47.–

154. lapa)); 2016. gada 20. septembra līgumu Nr.26/2016 ar EG Magnet (turpmāk arī – līgums ar EG Magnet) (lietas

7. sējuma 40.–43. lapa) un 2. decembra naftas produktu pirkšanas–pārdošanas līgumu Nr.35/2016 ar Sommersko Marine

(lietas 3. sējuma 168. lapa, tulkojums lietas 7. sējuma 44.–45. lapa) (šeit un turpmāk acīmredzot domāts 2016. gada

2. decembra naftas produktu pirkuma un pārdošanas līgums Nr.35/2016 lietas 7. sējuma 44.–45. lapā; turpmāk arī –

līgums ar Sommersko Marine) par preču piegādi Polijas komersantam EG Magnet; preču pasūtījumus (lietas 3. sējuma

169.–204. lapa, tulkojums lietas 3. sējuma 206.–207. lapa).

Iesniegts arī līgumam ar EG Magnet pievienotais 2016. gada 8. decembra pasūtījums Nr.1 (lietas 3. sējuma

204. lapa, tulkojums lietas 3. sējuma 207. lapa) un 2016. gada 30. septembra nodomu līgums Nr.1 (lietas 3. sējuma

208.–212. lapa, tulkojums lietas 3. sējuma 213.–215. lapa), kas noslēgts starp EG Magnet (pircējs) un Sommersko

Marine (pārdevējs) par dīzeļdegvielas pārdošanu atliktā akcīzes nodokļa režīmā ar PVN 0 procentu likmi.

[3.5] Tiesa konstatēja līguma ar EG Magnet 6. punktā noteikto, ka saskaņā ar pircēja preču pasūtījumu dīzeļdegvielas

iekraušana (EXW) pircēja kravas transportlīdzeklī notiek pieteicējas akcīzes preču noliktavā Aviācijas ielā 10, Jelgavā.

Tātad īpašumtiesības un risks no pārdevēja pircējam pāriet Latvijā pieteicējas akcīzes preču noliktavā kravas iekraušanas

datumā. Līgumā arī norādīts, ka pircējs ir atbildīgs par savu vai tā klientu nodokļu nomaksu, kā arī par to, lai pircēja klients

(kā preču saņēmējs) akcīzes preču pārvietošanas un kontroles sistēmā elektroniski izveidotu paziņojumu par akcīzes preču,

kas tiek pārvietotas saskaņā ar pircēja pasūtījumu, ierašanos (nenorādot konkrētu preces saņemšanas vietu) un akcīzes

preču pieņemšanas protokolu pēc to pārvietošanas.

Tiesa secināja, ka līgumā nav norādīti konkrēti akcīzes preču saņēmēji. Minētais liecina par līguma vispārīgo saturu un

formālu tā noformēšanu, kas vērtējams kopsakarā ar citiem pierādījumiem.

2016. gada 8. decembra pasūtījumā Nr.1 (bez paraksta) kā preču saņēmējs norādīts EG Magnet (juridiskā adrese 2

Lansdowne row, London, W1J6HL, NIP GB177117989 , Polijas PVN reģistrācijas Nr.PL5263169414), preces

saņemšanas vieta – Oil Transfer (adrese ul. Buczka 183, 16-400, Suwalki, Polska). Pasūtījumā kā preču pārvadātājs

norādīts Polijas komersants Globrtaq Sp.z.o.o., transportlīdzeklis ar Nr.WGM1AT1/PO493YR, transportlīdzekļa vadītājs

/pers. D/.

Līgumā kā EG Magnet juridiskā adrese norādīta Lansdowne row 1 studio NO156, Londona, W1J6HL, reģistrācijas

Nr.8682205 (PVN reģistrācijas Nr.GB177117989), bet 2016. gada 8. decembra rēķinā Nr.19965 par dīzeļdegvielas piegādi

EG Magnet juridiskā adrese norādīta: 1 Landsdowne row, studio M55, Londyn, W1J6HL.

Kā pamatoti norāda VID, saskaņā ar publiski pieejamo informāciju

(https://beta.companieshouse.gov.uk/company/08682205/filing-history) EG Magnet juridiskā adrese no 2016. gada

4. janvāra līdz 5. oktobrim bija 2 Lansdowne row, studio No. 155, London, England, W1J 6HL , bet no 6. oktobra – Unit

5c, Midland trading estate consul road Rugby, Warwickshire, England, CV21 1PB , kas neatbilst ne līgumā, ne rēķinā

norādītajai adresei.

Līgumā ar EG Magnet nav norādes par EG Magnet bankas rekvizītiem, lai gan tādas ziņas ir paredzēts iekļaut līgumā.

Līgumā nav norādes arī par EG Magnet pārstāvja /pers. E/ ieņemamo amatu un tiesībām (statūtu, nolikuma vai pilnvaras

pamata) rīkoties komersanta vārdā, t.sk. slēgt līgumus, parakstīt dokumentus. Papildus no lietas materiāliem izriet, ka /pers.

E/ kā EG Magnet amatpersona reģistrēts no 2016. gada 4. oktobra līdz 2017. gada 13. martam, proti, pēc līguma

noformēšanas. Tiesa secināja, ka lietā nav pierādītas /pers. E/ tiesības pārstāvēt EG Magnet. Tas papildus ļauj izdarīt

secinājumu par līguma formālo raksturu.

Saskaņā ar līguma 8. un 9. punktu apmaksa par precēm jāveic piecu kalendāra dienu laikā pēc datuma, kad pārdevējs

piegādā preces pircējam, paredzot līgumsodu 0,1 procenta apmērā par katru kavējuma dienu.

Pieteicēja VID iesniedza likvidējamās bankas AS „ABLV Bank” konta pārskatu ( lietas 1. sējuma 197. lapa), no kura

redzams, ka 2016. gada 9. decembrī Polijas komersants Batley Sp.z.o.o. veica naudas pārskaitījumu pieteicējai

11 463,84 euro, maksājuma mērķī norādot – par invoice Nr.19955.

Pieteicējas amatpersona /pers. F/ 2019. gada 15. janvārī paskaidroja (lietas 7. sējuma 172.–173. lapa), ka starp

pieteicēju un Batley Sp.z.o.o. nav noslēgts cesijas līgums vai papildu vienošanās, 2016. gada 8. decembra avansa rēķins

Nr.19965 bija izrakstīts EG Magnet, pieteicējai nav zināms, kāpēc Batley Sp.z.o.o. veica apmaksu par EG Magnet rēķinu

un kam EG Magnet piegādāja no pieteicējas iegādāto degvielu.

Tiesa secināja, ka apstāklis, ka līgumā ar EG Magnet bankas norēķinu konts nav norādīts, savukārt pavadzīmē

(acīmredzot domāts rēķins) Nr.19965 norādīts AS „LPB Bank” norēķinu konts, no kura konkrētais maksājums nav veikts,

papildus apstiprina dokumentu formālu noformēšanu.

[3.6] VID, vērtējot līguma ar Sommersko Marine nosacījumus, arī konstatēja pretrunas. Saskaņā ar līguma 2. punktu

dīzeļdegvielas cena noteikta atbilstoši piegādes nosacījumiem FCA noliktavā (Aviācijas ielā 10, Jelgavā). Vienlaikus

3.3. punktā norādīts, ka pārdevējs saglabā visas īpašumtiesības uz pircējam piegādātajām precēm un to valdīšanas tiesības

līdz brīdim, kad Sommersko Marine ir pilnā apmērā apmaksājis preces vērtību, t.i., prece pāriet Sommersko Marine

īpašumā tikai pēc norēķināšanās par preci.

Tiesa secināja, ka no līguma nosacījumiem nav skaidri nosakāms preču īpašuma tiesību pārejas fakts. Vairumā

gadījumu e-AD jau tika noslēgts, kamēr prece vēl nebija pārgājusi pircēja īpašumā. Piemēram, e-AD par preču piegādi Novo

Trade saskaņā ar pieteicējas 2017. gada 23. janvāra rēķinu Nr.20065 noslēgts 24. janvārī (preču piegāde 23. janvārī), bet

samaksa par preci veikta 25. janvārī. No lietas materiāliem nav konstatējams, ka pieteicēja par minēto būtu sniegusi

pamatotu un ticamu izskaidrojumu. Tas norāda, ka darījumiem ir fiktīvs raksturs.

Tiesa piekrita VID, ka kritiski vērtējams tas, ka, noformējot darījumus ar iepriekš nezināmu komersantu, līgumā netiek

paredzēta preču priekšapmaksa. Pretrunīgi vērtējams arī fakts, ka līguma pielikumā Nr.1 preču samaksas termiņš noteikts

10 darba dienu laikā no preces saņemšanas, savukārt rēķinos kā preču samaksas termiņš noteikts rēķina izrakstīšanas

datums. Savukārt līguma 3.4. punkts paredz: kamēr prece nav pilnā apmērā apmaksāta, Sommersko Marine bez rakstveida

saskaņošanas ar pieteicēju nav tiesīgs pārvietot un/vai tālāk pārdot preci. Lietā nav iesniegti dokumenti, kas apstiprinātu

šādu saskaņošanu ar pieteicēju.

Līgumā par preču apmaksas saistību neizpildi Sommersko Marine noteikts pienākums maksāt pieteicējai līgumsodu

0,05 procentu apmērā no neapmaksātās summas par katru maksājuma veikšanas nokavēto dienu. Tiesa norādīja, ka

maksājumi par preci dažos gadījumos veikti ar kavēšanos līdz 15 dienām, bet, kā izriet no lietas materiāliem, līgumsoda

maksājumi nav noteikti un nav veikti. Minētais papildus norāda uz darījuma formālo raksturu, jo faktiski notikuša darījuma

apstākļos persona būtu ieinteresēta savlaicīgi saņemt maksājumus, ņemot vērā to lielo apmēru.

[3.7] 2016. gada 30. septembra nodomu līgumu Nr.1 EG Magnet vārdā parakstījis /pers. E/, bet Sommersko Marine

vārdā – /pers. C/. Līgumā vispārīgi noteikts, ka pircējs veic preces pasūtījumu rakstveidā vai pa faksu, norādot preces

marku, daudzumu, preces saņēmēja rekvizītus, pārvadātāja (autocisternas) datus, atsūta autovadītājam piešķirto

pilnvarojumu. Tiesa konstatēja, ka līgumā nav atrunāta konkrēta preču piegādes vieta, termiņi, transportēšanas nosacījumi,

piegāžu uzsākšanas datums u.c., kas norāda uz tā vispārīgo saturu.

Kā izriet no VID sniegtās informācijas, EG Magnet tikai dienu pirms šī līguma noslēgšanas izslēgts no Lielbritānijas

PVN reģistra un minētajā datumā reģistrējies kā PVN maksātājs Polijā. Tādējādi pieteicējas sagatavotajiem rēķiniem

pievienotajās CMR kā preču saņēmējs norādīts Polijā reģistrēts PVN maksātājs EG Magnet ar preču izkraušanu akcīzes

preču saņēmēju Oil Transfer vai Novo Trade adresēs.

Tiesa secināja, ka minētais norāda uz visu komersantu un to noformēto dokumentu (darījumu) savstarpējo saistību,

informētību par izveidoto darījumu ķēdi, par ko bija informēta arī pieteicēja. Tas apstiprinās arī ar citiem lietā iegūtiem

pierādījumiem.

[3.8] Par pieteicējas darījumu partneriem VID pieprasīja informāciju Kipras un Polijas nodokļu administrācijām.

Atbilstoši Polijas un Kipras nodokļu administrāciju sniegtajai informācijai EG Magnet 2017. gada 11. maijā izslēgts no

PVN reģistra (lietas 5. sējuma 187. lapa, tulkojums 181. lapa), tādēļ nav iespējams veikt komersanta pārbaudi. Savukārt

Sommersko Marine no 2016. gada 1. augusta neiesniedz PVN deklarācijas un nesadarbojas ar nodokļu administrāciju.

Tiesa secināja, ka informācija par EG Magnet, kurš kā preču saņēmējs norādīts CMR, kas pievienotas EG Magnet un

Sommersko Marine rēķiniem, vērtējama kritiski, jo drīz pēc noformētajiem darījumiem tas izslēgts no PVN reģistra.

Savukārt informācija par Sommersko Marine netieši liecina, ka komersants strīdus darījumu laikā neveica reālu

saimniecisko darbību.

VID konstatēja, ka saskaņā ar publiski pieejamo informāciju EG Magnet dibināts Lielbritānijā 2013. gada 9. septembrī.

2016. gada 29. septembrī tas izslēgts no Lielbritānijas PVN reģistra un šajā pašā datumā reģistrējies kā PVN maksātājs

Polijā. EG Magnet kā beidzamo ir iesniedzis 2015. gada pārskatu. Attiecīgi secināms, ka, sākot ar 2016. gadu, darījumi nav

deklarēti. 2017. gada 14. novembrī EG Magnet likvidēts. Strīdus darījumu periodā (līdz 2017. gada 11. maijam) EG

Magnet kā PVN maksātājs bija reģistrēts Polijā. Kā norāda VID, kaut gan komersanta darbības veids ir naftas, degvielas un

to produktu vairumtirdzniecība, kas atbilst strīdus darījumu raksturam, publiski piedāvājumi par darījumiem ar akcīzes

precēm lielā apjomā nav atrodami. Minētais papildus netieši norāda, ka kritiski vērtējama strīdus darījumu esība, jo

faktiskas saimnieciskās darbības apstākļos būtu loģiski, ka piedāvājumi par darījumiem ar akcīzes precēm lielā apjomā būtu

atrodami arī publiskajā telpā.

Tiesa norādīja, ka minētais kopsakarā ar apstākli, ka Sommersko Marine jau strīdus darījumu periodā neiesniedza

PVN pārskatus un nesadarbojās ar nodokļu administrāciju, ar augstu iespējamību norāda, ka komersants darījumus neveica

un strīdus preci nesaņēma. Attiecīgi dalībvalstī netika nomaksāts arī PVN. Turklāt papildus jāņem vērā, ka komersanta

amatpersona /pers. C/ nespēja sniegt ticamu un detalizētu informāciju par darījumu faktisko norisi.

[3.9] EG Magnet īpašnieks un amatpersona /pers. A/, 2018. gada 12. decembrī ar EDS (acīmredzot domāta VID

Elektroniskās deklarēšanas sistēma, turpmāk – EDS) starpniecību atbildot uz VID jautājumiem (lietas 2. sējuma 239.–

242. lapa, tulkojums 243.–248. lapa), paskaidroja, ka viņš ir viens no trim EG Magnet īpašniekiem. Darbības veids bijis

brokeru pakalpojumi, tirdzniecība, malkas, kokskaidu brikešu un ogļu imports Lielbritānijā un Eiropas Savienības valstīs.

EG Magnet vadības funkcijas veicis /pers. G/, /pers. E/ un /pers. H/. /pers. A/ ir dzirdējis par pieteicēju un Sommersko

Marine, bet par savstarpēji veiktajiem darījumiem precīzi neatceras. /pers. A/ ar līgumu slēgšanu nenodarbojās, tāpēc

nezina, par kādu preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu bija noslēgti līgumi ar minētajiem komersantiem. EG Magnet

saimnieciskā darbība tikusi veikta Anglijā un Polijā. Preces pasūtītas elektroniski. Transporta pakalpojumu sniedzēji atrasti

ar reklāmas un sludinājumu starpniecību. Oil Transfer sniedzis kravu atmuitošanas pakalpojumus. EG Magnet 2016. un

2017. gada saimnieciskās darbības rezultāts bijusi peļņa.

Tiesa norādīja, ka sniegtā informācija neapstiprina strīdus darījumu faktisko esību, jo atbildes ir vispārīgas un

nekonkrētas, kā arī paskaidrojumā nav sniegta informācija par to, ka komersants būtu nodarbojies arī ar dīzeļdegvielas

tirdzniecību. Tāpat no paskaidrojuma nav gūstams skaidrojums tam, kā pieteicēja ieguva informāciju, ka EG Magnet

nodarbojas ar degvielas vairumtirdzniecību. /pers. A/ strīdus darījumu periodā bija EG Magnet īpašnieks (acīmredzot

domāts – kapitāla daļu turētājs) un amatpersona, tādēļ tiesas ieskatā viņš nevarēja nezināt par EG Magnet saimniecisko

darbību un veiktajiem darījumiem ar dīzeļdegvielu lielā apmērā, ja tādi faktiski būtu notikuši. Līdz ar to tiesa kritiski vērtēja

lietā iesniegtajos preču transportēšanas dokumentos sniegtās informācijas atbilstību faktiskajiem apstākļiem.

Uz minētā secinājuma pamatotību papildus norāda arī apstāklis, ka pēc vairākkārtējiem uzaicinājumiem ierasties uz

tiesas sēdi liecinieka statusā minētā persona neieradās. Piemērotie piespiedu līdzekļi, proti, piespiedu nauda un piespiedu

atvešana, rezultātu nesasniedza (lietas 6. sējuma 195. lapa, 7. sējuma 8. lapa). Tiesa uzskatīja, ka faktiski notikušu

darījumu gadījumā komersanta amatpersona būtu ieinteresēta ierasties uz tiesas sēdi un sniegt paskaidrojumu, tā kliedējot

šaubas par darījumu neesību un to iespējamo krāpniecisko raksturu, arī šaubas par darījumu partnera, proti, pieteicējas,

iesaistīšanos krāpnieciska rakstura darījumos.

[3.10] VID, izvērtējot pieteicējas amatpersonas /pers. F/ 2018. gada 8. jūlija, 17. oktobra un 14. novembra

paskaidrojumus (lietas 1. sējuma 164., 186.–188. un 191. lapa), konstatēja pretrunas.

Tiesa konstatēja 2018. gada 8. jūlija paskaidrojumā norādīto, ka prece tika realizēta no pieteicējas akcīzes preču

noliktavas Aviācijas ielā 10, Jelgavā. Transportu pasūtījuši un apmaksājuši pircēji. Dīzeļdegviela uz akcīzes preču

noliktavām Polijā tikusi pārvietota, noformējot e-AD. Transporta uzņēmuma nosaukums, transportlīdzekļa numurs, vadītājs

ir norādīts e-AD, rēķinos un CMR. Akcīzes preču saņēmēji (Oil Transfer, ul. Buczka 183, 16-400 Suwalki, Polija,

akcīzes preču noliktavas Nr.PL31300069105 un Novo Trade, ul. Buczka 167, 16-400 Suwalki, Polija, akcīzes preču

noliktavas Nr.PL31300070106) visas elektroniskās deklarācijas ir saņēmuši un noslēguši elektroniskajā sistēmā.

2018. gada 17. oktobra paskaidrojumā norādīts, ka līgumu pielikumu neesot. Preču apmaksa tikusi veikta ar bankas

starpniecību. Preču daudzums un laiks ticis norādīts klienta pasūtījumos. Pasūtījumā klients norādījis preču izkraušanas

vietu (akcīzes preču noliktavu). Paskaidrojumam pievienots AS „ABLV” bankas norēķinu konta pārskats, preču pasūtījumu

izdrukas no e-pasta sarakstes un izdrukas no VIES (acīmredzot domāta PVN informācijas apmaiņas sistēma, turpmāk –

VIES) par darījumu partneriem.

2018. gada 14. novembra paskaidrojumā norādīts, ka Sommersko Marine pats atradis iespēju sazināties ar pieteicēju

un elektroniski (ar e-pasta starpniecību) atsūtījis sadarbības piedāvājumu. Līgumu ar Sommersko Marine sagatavojis un

parakstījis /pers. F/ un ar e-pasta starpniecību nosūtījis parakstīšanai klientam. Sommersko Marine kontaktpersona un

direktore bijusi /pers. C/, kura parakstījusi līgumu. Informācija par preču kvalitāti norādīta rūpnieciskajā sertifikātā. Preču

daudzums ticis atrunāts preču pasūtījumos, kuros bijis norādīts preces pircējs, sortiments, pārvadātājs, daudzums, akcīzes

preču noliktavas adrese. Saņemot pasūtījumu, cena fiksējoties biržā pēc formulas ICE LS GASOIL pasūtījuma datumā,

plus prēmija 25 euro. Maksājumi tikuši veikti uz pieteicējas bankas norēķinu kontu 10 darba dienu laikā. Pieteicēja nevarējusi

kontrolēt preču tālāko kustību, bet preču neapmaksāšanas gadījumā varējusi prasīt preču atgriešanu. Priekšapmaksas rēķini

nav tikuši izrakstīti. Par e-AD noslēgšanu EMCS (acīmredzot domāta Akcīzes preču pārvietošanas un kontroles sistēma,

turpmāk – EMCS) un tālāko nodokļu nomaksu bijusi atbildīga pircēja akcīzes preču noliktava, ar kuru pircējam noslēgts

pakalpojumu līgums.

Tiesa piekrita VID, ka paskaidrojumos konstatējamas pretrunas. Piemēram, 2018. gada 17. oktobra paskaidrojumā

norādīts, ka līgumam pielikumu nav, bet VID pārbaudei iesniegts līguma ar Sommersko Marine pielikums Nr.1, kurā preču

apmaksa noteikta 10 darba dienu laikā no preces saņemšanas.

VID norādīja, ka nav saprotams, kā /pers. F/ guva pārliecību, ka, piegādājot preces lielā apjomā, par tām tiks veikta

apmaksa, jo visās piegādēs kā preču apmaksas veids noteikta pēcapmaksa, kas neatbilst normālai komercpraksei.

Paskaidrojumos nav norādīti apstākļi, kas /pers. F/ pārliecināja par darījumu partneri izvēlēties nepazīstamu komersantu

Sommersko Marine, tam piegādāt dīzeļdegvielu ievērojamā apjomā un vērtībā, nesaņemot priekšapmaksu (periodā no

2016. gada 2. decembra līdz pirmajam maksājumam 7. decembrī noformēti deviņi rēķini, kopsummā apmēram

105 000 euro vērtībā). Tiesa piekrita VID, ka, ievērojot to, ka tika nosūtītas akcīzes preces par ievērojamām summām, no

pieteicējas būtu sagaidāma īpaša rūpība darījumu partnera pārbaudē, kuras esība no lietā iegūtiem pierādījumiem neizriet.

Tiesas ieskatā gadījumos, kad tiek veikti darījumi lielos apmēros (vairāku simtu tūkstošu euro apmērā) ar pirms tam

nezināmu darījuma partneri, saprātīgi būtu ievērot īpašu piesardzību, tostarp prasīt darījuma partnerim kaut vai daļēju

priekšapmaksu pirms preču saņemšanas, tā nodrošinoties pret iespējamām negatīvām sekām. Izskatāmajā gadījumā kritiski

vērtējama iespējamība, ka pieteicēja kā pieredzējis tirgus jomas dalībnieks būtu aprobežojusies tikai ar formālu iespējamo

darījumu partneru pārbaudi, proti, pieprasījusi un saņēmusi komersanta dibināšanas dokumentus, PVN reģistrācijas

apliecību, informāciju par akcīzes preču kontroles punktu, ar kuru ir noslēgts pakalpojumu līgums. Minētie apstākļi, ņemot

vērā arī pieteicējas valdes locekļa paskaidroto, ka sadarbību piedāvāja EG Magnet un Sommersko Marine, norāda, ka lietā

nav sniegta ticama informācija par to, kā faktiski pieteicēja izvēlējās šos komersantus kā iespējamos sadarbības partnerus.

Informācija no VIES pieprasīta tikai 2017. gada 17. februārī, proti, jau pēc strīdus darījumiem.

Minētais papildus norāda uz pieteicējas formālu pieeju darījumu partneru izvēlē, kas vērtējams kopsakarā pārējiem

apstākļiem.

[3.11] Par degvielas piegādi ar atlikto akcīzes nodokļa samaksu VID pārbaudei iesniegtas e-AD izdrukas (acīmredzot

domātas izdrukas no EMCS) (lietas 2. sējuma 142.–164. lapa). Konstatējams, ka kā dīzeļdegvielas saņēmējs norādīts Oil

Transfer vai Novo Trade un kā saņemšanas adrese attiecīgi ul. Buczka 183, Suwalki, Polijā vai ul. Buczka 167, Suwalki,

Polijā.

Minētās preču saņemšanas/kravas izkraušanas adreses norādītas arī lietā iesniegtajos rēķinos un CMR.

Polijas nodokļu administrācija 2018. gada 1. jūnijā sniedza atbildi uz SCAC pieprasījumu

Nr.VAT_LV_018244a_PL_1173Y18_20180202_G_RI_R (lietas 5. sējuma 30. lapa, tulkojums 39. lapa), kurā norādīts,

ka Novo Trade reģistrēts 2016. gadā. Komersants atradās tā sauktajā virtuālā biroja adresē ul. Hoža 86m. 410, 00-682,

Varšavā. Nomas līgums par minētās adreses izmantošanu beidzās 2017. gada 21. jūnijā. Novo Trade nav reģistrējis citu

biroja vai juridisko adresi un nav paziņojis par adreses ul. Buczka 167, 16-400, Suvalkos izmantošanu saimnieciskās

darbības veikšanai. Tātad Polijas nodokļu administrācijai nav informācijas par Novo Trade saimniecisko darbību minētajā

adresē. Pēdējo PVN deklarāciju Novo Trade iesniedza par 2017. gada maiju. Sakarā ar PVN deklarāciju neiesniegšanu un

nesazināšanos ar nodokļu administrāciju 2018. gada 18. aprīlī Novo Trade izslēgts no PVN reģistra.

Atbilstoši 2018. gada 15. jūnija atbildei uz SCAC pieprasījumu Nr.VAT_LV_018243a_PL_1172Y18_20180202_G_RI

(lietas 5. sējuma 44. lapa, tulkojums 53. lapa) Oil Transfer 2016. gada decembrī neiegādājās preces no pieteicējas,

pieteicēja nav līgumpartneris. EMCS pieteicēja norādīta kā preču nosūtītājs. Oil Transfer galvenais birojs atrodas

Suvalkos. Komersants veic darbības kā reģistrēts akcīzes preču saņēmējs Kopienas iekšienē – attiecībā uz trešajām pusēm.

Oil Transfer nevienā posmā nekļuva par preču īpašnieku vai realizētāju, nelēma par preču galamērķi, nesagatavoja

pārvadājuma dokumentus, nepasūtīja un neorganizēja preču transportēšanu. Preces netika pārkrautas vai uzglabātas, jo tā

nebija komersanta darbības joma. Preces novietoja muitas iestādes vadītāja noteiktajā vietā līdz muitas apskates beigām.

[3.12] Tiesa konstatēja, ka 2016. gada 8. decembra rēķinā par dīzeļdegvielas piegādi EG Magnet kā preču saņēmējs

norādīts EG Magnet (PL5263169414, adrese 1 Landsdowne Row, Studio M55, Londyn W1J6HL), bet pārējos rēķinos –

Sommersko Marine. Savukārt visās CMR kā saņēmējs uzrādīts Polijas komersants EG Magnet (ul. M. Curie-Sklodowskiej

12/1B, 15-097, Bialystok, PL5263169414). VID pārbaudei iesniegtajās EMCS izdrukās (lietas 2. sējuma 142.–164. lapa)

kā preču saņēmēji norādīti Oil Transfer vai Novo Trade.

No minētajiem dokumentiem izriet, ka pārvadājumus veica Polijā un Lietuvā reģistrēti komersanti (piemēram, Globtraq

Sp.z.o.o., Grosik S.C., JANO-TRANS, detalizēta informācija audita lēmuma tabulā, lietas 1. sējuma 145.–147. lapa).

Kā pamatoti norāda VID, izvērtējot Polijas un Lietuvas nodokļu administrācijas sniegto informāciju par preču

pārvadātājiem, konstatēts, ka nav iespējams gūt pārliecību par preču piegādi EG Magnet, jo:

1) kā degvielas saņēmēju un transporta pasūtītāju pārvadātāji norādījuši citu uzņēmumu (Uslugi Transportowe

Zbigniew Orchowski gadījumā Polijas uzņēmumu PW Antech (pievienotas tahogrāfa izdrukas), PHU Falko-Oil gadījumā

– PHU Falko-Oil noliktavu un Marvis-Oil Sp.z.o.o. gadījumā kā transporta pakalpojumu pasūtītājs norādīts Igaunijas

uzņēmums Rose Creek OU, bet saņēmējs – Polijas uzņēmums KUBIR Sp.z.o.o.);

2) pārvadājumi veikti citā maršrutā (Grosik S.C. norādītais maršruts Radomisko–Jelgava neatbilst strīdus darījumiem);

3) preču pārvadājumi nav identificējami, jo amatpersona noliedz sadarbību ar pieteicēju un EG Magnet un nesniedz

informāciju par sadarbību ar Sommersko Marine (Globtraq Sp.z.o.o.);

4) noslēgti sadarbības līgumi ar citu pārvadātāju (Jano-Trans Trzasko Janusz gadījumā ar Azet Transport Jerzy

Puchalski), taču globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS) neesība liedz izsekot pārvadājumu norisei;

5) darījumi nav dokumentāri apliecināti (Best Transportal Sp.z.o.o.), savukārt UAB Lino Taparausko gadījumā

norādīts, ka naftas produktus transportēja pēc Polijas komersanta Best Transportal Sp.z.o.o. un Igaunijas komersanta OU

Ifirm pasūtījuma. Ņemot vērā, ka Best Transportal Sp.z.o.o. rīcībā nav dokumentu par savstarpējo sadarbību 2016. gadā

ar pieteicēju un EG Magnet, pārvadājumu norise nav izsekojama;

6) apstiprināta preču piegāde līdz Oil Transfer vai Novo Trade (Azet Transport, Uslugi Transportowe Zbigniew

Orchowski, Uslugi Sprzetowe Pawel Zubrzycki, Grosik S.C., Marvis-Oil Sp.z.o.o., UAB Lino Taparausko, Gorsik S.C.,

Jano-Trans Trzasko Janusz pārvadājumos), bet nav konstatējama tālākā preču piegādes vieta.

Tiesa piekrita VID, ka minētie pierādījumi un apstākļi norāda uz to, ka strīdus prece pārvietota no Latvijas uz Poliju,

tomēr tiesai neradās pārliecība, ka preces faktiski būtu saņēmis EG Magnet.

Pieteicēja no savas noliktavas Latvijā izsniegusi preces lielā apjomā un vērtībā pārvadātājam (nevis pircējam),

nesaņemot pretī garantiju (priekšapmaksas vai depozīta veidā). No lietā iesniegtajiem dokumentiem un paskaidrojumiem

tiesa nekonstatēja, kā pieteicēja guva nepārprotamu pārliecību par to, ka tā netiek iesaistīta krāpšanā un ka pasūtījumos un

CMR norādītie pārvadātāji akcīzes preci izvedīs no Latvijas, piegādās to Polijā konkrētajam dokumentos norādītajam

pircējam. Minētais nav vērtējams kā nejauša sakritība, bet liecina, ka pieteicēja zināja, kādos darījumos tā iesaistās. Savā

tirgus segmentā pieredzējis uzņēmējs nevarēja nepamanīt, ka EG Magnet un Sommersko Marine pārstāv amatpersonas,

kuras nav informētas par to darbību.

Tā kā pārvadātājus neorganizēja un pakalpojumus neapmaksāja pieteicēja, tiesas ieskatā, izsniedzot strīdus preci

noliktavā, tās rīcībā bija jābūt arī transportlīdzekļu vadītāju pilnvarām, par kuru esību lietā nav gūts apstiprinājums. Līdz ar

to tiesai nav sniegts ticams skaidrojums, kā pieteicēja pārliecinājās, ka strīdus prece tiek izsniegta atbilstošajam darījuma

partnerim. Kritiski vērtējams, ka normālas saimnieciskās darbības apstākļos pieteicēja izsniegtu preces lielā apmērā

nepilnvarotām personām (pārvadātājiem), ņemot vērā arī apstākli, ka arī darījuma partnera amatpersona nebija redzēta

klātienē un visa saziņa un darījuma kārtošana notikusi elektroniski (/pers. C/ liecība, tiesas sēdes protokols lietas 6. sējuma

177.–178. lapā).

Tiesa atzina par pamatotu VID norādīto, ka, lai gan pārliecību tam, ka prece pārvietota no Latvijas uz Poliju, rada

EMCS pieteicējas izveidotie un no Oil Transfer un Novo Trade puses apstiprinātie e-AD, akcīzes nodokļa nomaksa Polijā,

pēc kā samaksas prece uzskatāma par nodotu patēriņam dalībvalstī, tomēr tikai minētie apstākļi bez citiem pārbaudītiem

pierādījumiem vēl neapliecina, ka preces faktiski saņēma tieši dokumentos norādītie komersanti un ka tika veikta PVN

nomaksa dalībvalstī.

[3.13] VID ieguva paskaidrojumus no pieteicējas darījumu partneru amatpersonām.

[3.13.1] EG Magnet amatpersona /pers. B/ 2018. gada 16. novembrī VID sniedza informāciju (lietas 2. sējuma 86.–

88. lapa), ka neko nezina par EG Magnet, pieteicēju, Sommersko Marine, to amatpersonām, saimniecisko darbību u.c..

Viņa ar paziņu sēdējusi uz soliņa un runājusi par darbu. Blakus sēdējusi sieviete vārdā /pers. I/ (gaišiem matiem), kura

iesaistījusies sarunā, sakot, ka viņai pieder uzņēmums, kas nodarbojas ar iekārtošanu darbā. /pers. B/ samaksājusi 30 euro,

braukusi uz Poliju, kur parakstījusi dokumentus (piecas vai sešas lapas) poļu valodā, nezinot to saturu. /pers. B/ ar /pers. I/

bijusi arī bankā, kur parakstījusi kaut kādus dokumentus. /pers. B/ gaidījusi ziņu par darba iespējām. EG Magnet nezina,

neko par to nav dzirdējusi, tā vārdā saimniecisko darbību nav veikusi un dokumentus nav parakstījusi. /pers. B/ nezina un

nav pazīstama ar /pers. A/, /pers. J/, /pers. E/, /pers. C/, /pers. K/, /pers. L/. Viņa nezina personas, kuras veica EG Magnet

saimniecisko darbību.

Tiesa konstatēja, ka strīdus darījumi ar EG Magnet deklarēti 2016. gada decembrī – 2017. gada februārī (minētajā

laikā periodā veiktas 62 piegādes, lietas 1. sējuma 145.–146. lapa), proti, daļēji arī periodā, kad /pers. B/ bija

amatpersona (no 2017. gada 3. janvāra). Tāpat no lietā iesniegtajām CMR izriet, ka strīdus preču piegādes EG Magnet

norādītajās Polijā izvietotajās akcīzes preču noliktavās pamatā notikušas laika periodā, kad /pers. B/ bija EG Magnet

amatpersona.

Tiesa secināja, ka /pers. B/ kā EG Magnet amatpersonas reģistrēšana pēc trešās personas lūguma, viņas neinformētība

par tā saimniecisko darbību un darījumu faktiskās esības noliegšana jau pati par sevi norāda uz EG Magnet darbības

krāpniecisko raksturu minētās amatpersonas darbības periodā. Līdz ar to kritiski vērtējama iesniegtajos preču

transportēšanas dokumentos par šo laika periodu sniegtās informācijas atbilstība faktiskajiem apstākļiem.

Uz minētā secinājuma pamatotību papildus norāda arī apstāklis, ka pēc vairākkārtējiem tiesas uzaicinājumiem ierasties

uz tiesas sēdi liecinieka statusā minētā persona neieradās, kā arī piemērotie piespiedu līdzekļi rezultātu nesasniedza (lietas

6. sējuma 194. lapa, 7. sējuma 9. lapa). Faktiski notikušu darījumu gadījumā uzņēmuma amatpersona būtu ieinteresēta

ierasties uz tiesas sēdi un sniegt paskaidrojumu, tā kliedējot šaubas par darījuma faktisko neesību un iespējamo

krāpniecisko raksturu.

[3.13.2] Tiesa konstatēja, ka Sommersko Marine amatpersonas /pers. C/ 2018. gada 21. augusta (lietas 2. sējuma

237. lapa) un 2018. gada 13. decembra paskaidrojumā (lietas 2. sējuma 83.–85. lapa) nav sniegta detalizēta, pārbaudāma

un precīzi identificējama informācija par darījumu faktisko norisi. No sniegtās informācijas izriet, ka komersants tika

iegādāts Krievijas pilsoņa /pers. K/ uzdevumā un par minētās personas līdzekļiem. /pers. C/ faktiski neveica Sommersko

Marine vadību, bet darbojās saskaņā ar /pers. K/ norādījumiem un viņa interesēs. Lai gan komersants bija reģistrēts uz

/pers. C/ vārda, faktiski tā vadību, darījumus un grāmatvedības uzskaiti veica un kontrolēja /pers. K/, kas faktiski arī

sagatavoja līgumus, rēķinus un pasūtījumus.

VID 2018. gada 13. decembrī sniegtā paskaidrojuma pielikumā norādīts, ka uz jautājumiem par preču pasūtījuma

veidlapu un pavadzīmju aizpildīšanu, piemēram, ko nozīmē rēķinos norādītais blīvums 15C, daudzums C, 27101943,

pasūtījuma ailē „telefona numurs” uzrādītie cipari 29 500, 30 000 u.c. un kāpēc preču pieteikumi nav parakstīti, /pers. C/

sniedza atbildes – nezinu, neatceros vai aizmirsu, vai arī nespēja sniegt informāciju par strīdus preces transportēšanas

izdevumu apmaksu.

Tiesa konstatēja, ka Sommersko Marine rīcībā faktiski nebija arī pamatlīdzekļu saimnieciskās darbības veikšanai, jo,

kā izriet no /pers. C/ paskaidrojuma, pat datoru saimnieciskās darbības veikšanai aizdeva /pers. K/.

Tiesas ieskatā minēto apstākļu kopums norāda, ka ir kritiski vērtējama komersanta reāla saimnieciskā darbība, kuras

ietvaros tika veikti VID apstrīdētie darījumi. Tas norāda uz pieteicējas darījumu ar Sommersko Marine noformēšanu

krāpnieciskos nolūkos. Savukārt /pers. C/ norādītais, ka EG Magnet veica preču pasūtījumus Sommersko Marine, bet

/pers. C/ preces pasūtīja pieteicējai, papildus norāda uz savstarpējo saistību.

/pers. C/, sniedzot liecības tiesas sēdē (tiesas sēdes protokols lietas 6. sējuma 177.–178. lapa), vispārīgi apstiprināja

dīzeļdegvielas iegādi no pieteicējas Sommersko Marine vārdā, kā arī preces tālāku piegādi EG Magnet. Tomēr tiesa kritiski

vērtēja sniegtās informācijas atbilstību faktiskajiem apstākļiem kopsakarā ar kritiski vērtējamo informāciju par preces iegādi

un transportēšanas apstākļiem no pieteicējas degvielas bāzes uz Poliju. Tiesa ņēma vērā to, ka lieciniece nevarēja nosaukt

nevienu no transportēšanā iesaistītajiem uzņēmumiem vai personām, kas veica dīzeļdegvielas transportēšanu Sommersko

Marine uzdevumā. Faktiski notikuša darījuma gadījumā uzņēmuma amatpersonai, kura norāda uz savu informētību

transportēšanas pakalpojumu sniedzēju tirgū (ilgstoši strādāts minētajā nozarē, kontaktu esība, lietas 6. sējuma 178. lapa),

vajadzētu spēt identificēt kādu no preces transportēšanā iesaistītajiem uzņēmumiem vai konkrētu personu, ar ko tika slēgtas

vienošanās.

[3.14] Tiesas sēdē tika nopratināti liecinieki /pers. M/ (tiesas sēdes protokols lietas 6. sējuma 186. lapā) un /pers. N/

(šeit un turpmāk acīmredzot domāts /pers. N/) (tiesas sēdes protokols lietas 6. sējuma 230.–234. lapā).

Tiesa secināja, ka /pers. M/ neapstiprina strīdus preces piegādi EG Magnet u n Sommersko Marine – liecinieks

norādīja, ka šos uzņēmumus nezina, neatceras, ka būtu izsniegta degviela tiem vai personām, kas darbotos šo uzņēmumu

pilnvarojumā.

/pers. N/ formāli apstiprināja strīdus darījumu esību, proti, ka Sommersko Marine iegādājās dīzeļdegvielu no

pieteicējas. Liecinieks nespēja sniegt detalizētu paskaidrojumu par darījumu apstākļiem, konkrētām personām/uzņēmumiem,

kas piedalījās darījuma nodrošināšanā vai strīdus degvielas transportēšanā, kā arī par dokumentu noformēšanas kārtību

Sommersko Marine, piemēram, aprobežojās ar vispārīgu atbildi, ka to visu dara grāmatvedība, kā arī sniedza vispārīgu

paskaidrojumu par līgumu sagatavošanu (tiesas sēdes protokols lietas 6. sējuma 233. lapā). Līdz ar to tiesa kritiski vērtēja

liecinieka sniegtās informācijas atbilstību faktiskajiem darījuma norises apstākļiem.

[3.15] Pievienotās vērtības nodokļa likuma 41. panta pirmās daļas 3. punkts un 43. panta ceturtā daļa noteic – lai

apliecinātu PVN 0 procentu likmes piemērošanu preču piegādēm Eiropas Savienības teritorijā, nodokļa maksātāja (preču

piegādātāja) rīcībā jābūt preču transporta pavaddokumentiem, kas apliecina, ka preces ir nosūtītas (transportētas) uz citu

Eiropas Savienības dalībvalsti preču saņēmējam ar derīgu citas Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļa maksātāja

reģistrācijas numuru.

Tiesa secināja, ka ar lietā esošajiem pierādījumiem apstiprinās dīzeļdegvielas izvešana uz Poliju pieteicējas norādītajā

veidā, līdz ar to VID šaubas par pieteicējas darījumiem ar EG Magnet 2016. gada decembrī un Sommersko Marine

2016. gada decembrī–2017. gada februārī ir pamatotas.

Apstākļu kopums nav vērtējams kā nejauša sakritība, un tas liecina, ka pieteicējai zināja par darījumu, kas veikti ar

mērķi piedalīties PVN sistēmas ļaunprātīgā izmantošanā, fiktīvo raksturu. Tiesas secinājums pamatots ar turpmāk

norādītajiem apsvērumiem.

[3.15.1] Tiesa konstatēja, ka CMR nav noformēti atbilstoši 1956. gada Konvencijas par kravu starptautisko

autopārvadājumu līgumu (CMR) prasībām, jo nav norādīts kravas iekraušanas un izkraušanas laiks, kravas saņemšanas

datums, aizbraukšanas laiks. Kravas saņemšana CMR ir apstiprināta ar EG Magnet un Sommersko Marine spiedogu un

pārstāvja parakstu, kas nav atšifrēts. Tātad nav identificējama persona, kura saņēma preci. Noformētie dokumenti satur

pretrunīgu informāciju par preču pircēju (saņēmēju). Tādējādi nav identificējama būtiska informācija par darījumu norisi.

Tiesa kritiski vērtēja iespēju, ka pieteicējai kā naftas produktu un akcizēto preču jomā specializētam un pieredzējušam

komersantam šādi apstākļi varētu palikt nepamanīti. Savukārt tās nespēja vai nevēlēšanās sniegt paskaidrojumus un

pierādījumus par norādītajiem apstākļiem pēc būtības liedz gan VID, gan tiesai veikt nepieciešamās pārbaudes par preču

piegādes norises faktiskajiem apstākļiem un pieteicējas labticīgu rīcību.

Minētais vērtējams kopsakarā ar konstatētajiem apstākļiem, piemēram, /pers. B/ norādīto, ka par EG Magnet

amatpersonu kļuvusi pēc trešo personu lūguma, neko nezina par tā saimniecisko darbību un faktiski nav to vadījusi, kā arī

n o /pers. C/ paskaidrojuma un liecības izrietošo, ka viņa nav bijusi Sommersko Marine faktiskā vadītāja un strīdus

darījumu organizētāja, bet izmantoti tikai viņas pārstāvētā uzņēmuma rekvizīti, un ka līgumus, rēķinus, pasūtījumus

sagatavojusi citu personu uzdevumā un kārtībā, kā arī /pers. N/ vadībā (tiesas sēdes protokols lietas 6. sējuma 177.–

178. lapā).

[3.15.2] Pieteicēja nav pievērsusi nepieciešamo rūpību, kas no tās ir sagaidāma, un nav pietiekami pārbaudījusi

informāciju par darījuma partneri, lai izvairītos, ka darījumi tiek noformēti kā daļa no nodokļu sistēmas ļaunprātīgas

izmantošanas. Uz to norāda, piemēram, pretrunas un neatbilstības iesniegtajos dokumentos (rēķinos, CMR), kuros kā

preču saņemšanas vieta norādīta akcīzes preču saņēmēju Novo Trade vai Oil Transfer adreses, kuru saikne ar EG Magnet

un Sommersko Marine nav noskaidrojama ar lietā iesniegtajiem dokumentiem.

Pieteicēja nav ticami izskaidrojusi, kā pārliecinājās par Novo Trade va i Oil Transfer saikni ar EG Magnet un

Sommersko Marine, ņemot vērā, ka e-AD izdrukās (acīmredzot domātas EMCS izdrukas) kā preču saņēmēji norādīti tikai

šie Polijas komersanti.

[3.15.3] Dīzeļdegviela ievērojamā apjomā darījumu partneriem piegādāta bez priekšapmaksas. Minētais apstāklis

vērtējams kritiski normālas saimnieciskās darbības apstākļos, kad tiek veikti darījumi ar jaunu, nezināmu sadarbības

partneri. Tas vērtējams kopsakarā ar apstākli, ka pieteicēja nav iesniegusi dokumentus, no kuriem papildus varētu secināt,

ka prece tika saņemta no pieteicējas Aviācijas ielā 10, Jelgavā, vai pilnvaras, kas ļautu identificēt preču saņēmēju pārstāvības

tiesības. Kritiski vērtējama iespējamība, ka notikuša darījuma apstākļos pieteicēju neinteresētu, kam tiek izsniegta prece

ievērojamos apmēros, turklāt bez priekšapmaksas.

Tiesa no pieteikumā un apstrīdēšanas iesniegumā sniegtās informācijas neguva ticamu skaidrojumu tam, kā pieteicējas

amatpersona guva pārliecību par EG Magnet un Sommersko Marine kā uzticamiem darījumu partneriem, kāpēc netika

noteikta priekšapmaksa pirms preces nosūtīšanas nezināmiem partneriem un par ko tika noteikts prēmijas apjoms 25 euro

apmērā. Tiesa kritiski vērtēja iespējamību, ka pieteicēja vieglprātīgi paļāvās tikai uz Lietuvas komersanta UAB SUNERGUS

ieteikumu, papildus nepārbaudot nezināmus darījuma partnerus. Tas neatbilst saprātīgiem darījuma veikšanas principiem.

[3.15.4] Pieteicējas norādījusi, ka Lēmumā nav atsauces ne uz vienu pierādījumu, kas liecinātu par to, ka tā zināja vai

tai vajadzēja zināt par iesaistīšanos krāpnieciskos darījumos. VID neesot ņēmis vērā un neesot vērtējis nevienu argumentu

par preču transportēšanu, kuru sūdzībā ir sniegusi pieteicēja. Auditā neesot ievērots objektīvās izmeklēšanas princips,

neesot vispusīgi izvērtēti lietā esošie pierādījumi, proti, VID neesot vērtējis pārvadātāju paskaidrojumus kopsakarā, tādējādi

nonācis pie nepilnīgiem secinājumiem par transporta pakalpojumu faktiskajiem pasūtītājiem.

Tiesa konstatēja, ka VID secinājumus pamatoja ar virkni pierādījumu, kas iesniegti lietā, kā arī vērtēja tos savstarpējā

kopsakarā, tā veidojot darījumu norises kopainu. VID vērtēja gan rēķinos, gan CMR norādīto informāciju un iespēju

robežās ieguva darījumos iesaistīto personu paskaidrojumus, kā arī papildu pierādījumus no citu Eiropas Savienības

dalībvalstu (Kipra, Polija, Lietuva) nodokļu administrācijām.

Tiesa norādīja, ka iestādei, vācot pierādījumus, pastāv rīcības brīvība, kādus pierādījumus un kādā apmērā iegūt,

pamatojot pieņemto lēmumu. Tas, ka pieteicējai ir pretējs viedoklis par pierādījumu vērtējumu, nav pamats secināt, ka VID

nebūtu ieguvis pierādījumus un tos nebūtu vērtējis.

[3.15.5] Pieteicējas iesniegtie preču transportēšanas dokumenti nesniedz tiešus un nepārprotamus apstiprinājumu

faktam, ka prece tika transportēta uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti preču saņēmējam, kas norādīts preču

pavaddokumentos.

Tiesa uzsvēra: ja ir norādes, kas pieļauj aizdomas par nelikumību vai krāpšanas esību, informētam tirgus dalībniekam

varētu tikt noteikts pienākums noskaidrot informāciju par citu tirgus dalībnieku, no kura viņš ir iecerējis pirkt preces vai

pakalpojumus, lai pārliecinātos par viņa uzticamību (piemēram, Eiropas Savienības Tiesas 2012. gada 21. jūnija

sprieduma apvienotajās lietās C-80/11 un C142/11 60. punkts). Tādējādi, ja tiek konstatētas nodokļu krāpniecības

pazīmes un ir jāvērtē nodokļu maksātāja sasaiste ar šādu krāpniecību, tad ir jāvērtē ne tikai tas, vai nodokļu maksātājs

ievēroja formālos priekšnoteikumus darījumu noformēšanā un vispārīgās prasības darījumu partneru vispārīgā pārbaudē,

ciktāl tās izriet no likuma, bet ir objektīvi jānovērtē darījuma slēgšanas apstākļi un darījuma norise (sal. Senāta 2018. gada

22. marta sprieduma Nr.SKA-279/2018 (A420535812) 7. punkts).

Tātad par to, ka pieteicēja ir iesaistīta krāpšanā, var liecināt arī tas, ka komercsabiedrība nav izrādījusi nepieciešamo

rūpību darījumu noslēgšanā.

No lietas materiāliem izriet, ka pieteicēja darījumu noslēgšanai ar EG Magnet un Sommersko Marine nav pievērsusi no

tās sagaidāmo nepieciešamo rūpību, lai izvairītos no tā, ka darījumi ar tiek noformēti kā daļa no nodokļu sistēmas

ļaunprātīgas izmantošanas Latvijā, Lielbritānijā, Kiprā, Polijā vai pat visās četrās dalībvalstīs. Pieteicējas atsaukšanās vienīgi

uz formālo datu par darījuma partneri pārbaudi publiskajos reģistros nav pietiekama. Darījumu dalībnieku pārstāvjiem ir

jāspēj sniegt darījumu un to noslēgšanas apstākļu skaidru raksturojumu, īpaši ņemot vērā, ka darījumiem piemēroja PVN 0

procentu likmi, strīdus darījumu apjoms ir ievērojams (kopā 876 132 euro), lai pirms to noslēgšanas veiktu tirgus izpēti un

potenciālā darījumu partnera rūpīgu izvērtēšanu. Tas nenozīmē, ka tādā veidā tiek radīts nepamatots personas pienākums

pārbaudīt savu darījuma partneri (piemēram, Senāta 2016. gada 20. oktobra sprieduma Nr.SKA-223/2016

(A420573510) 8. punkts).

Tiesa atzina, ka pieteicējas nepieciešamās rūpības trūkums darījumu partnera izvēlē, darījumu organizēšanā un apstākļu

nenoskaidrošanā ir pamats, lai tieši pieteicēja būtu atbildīga par PVN nomaksu.

Tiesas ieskatā reālu darījumu gadījumā to dalībnieki sniedz detalizētāku darījuma norises apstākļu izklāstu, t.i.,

objektīvu un detalizētu pamatojumu, kāda informācija tika vērtēta pirms darījumu noslēgšanas, kāpēc uzņēmums, kurš

darbojas attiecīgajā darbības sfērā, kā pircēju izvēlējās konkrēto sabiedrību, kā notika vienošanās par darījumu

nosacījumiem un citi būtiski apstākļi. Tas konkrētajā gadījumā nav konstatējams vai nav ticams. Nespēja ticami izskaidrot

un pamatot faktisko darījumu esību norāda uz pieteicējas darbībām, PVN deklarācijās un grāmatvedības dokumentos

iekļaujot nepatiesas ziņas par nenotikušiem darījumiem. Konkrētajā gadījumā ir nevis pieļautas kļūdas dokumentu

noformēšanā, bet dokumenti noformēti par darījumiem, kas starp darījumu partneriem faktiski nav notikuši.

Senāts ir atzinis, ka sabiedrības rīcības patiesos mērķus var atklāt tas, vai un kā tās rīcība atbilst izpratnei par normālu

– komercdarbības jēgai atbilstošu – darījumu partneru izvēles un darījumu izpildes kontroles procesu (piemēram, Senāta

2016. gada 30. marta sprieduma Nr.SKA-151/2016 (A420436712) 8. punkts). Vienīgi formāla noformēto darījumu

apliecināšana bez būtiska un objektīvi pamatota to norises apstākļu skaidrojuma nav pietiekama darījumu fakta atzīšanai.

Administratīvā procesa dalībnieka paskaidrojumi, kas satur ziņas par faktiem, uz kuriem pamatoti viņa prasījumi vai

iebildumi, atzīstami par pierādījumiem, ja tos apstiprina citi pārbaudīti un novērtēti pierādījumi.

Lietā nav strīda, ka pieteicēja atzīstama par informētu tirgus dalībnieci savā komercdarbības jomā. Līdz ar to lietā

noskaidroto apstākļu kopumu var izskaidrot vienīgi ar komersantu starpā noslēgtu vienošanos, ko šīs personas nav

atklājušas trešajām personām.

[3.15.6] Tiesa norādīja, ka par darījumu krāpniecisko raksturu, liecina lietā noskaidrotie apstākļi un pārbaudītie

pierādījumi, proti:

1) neatbilstības starp pieteicēju un EG Magnet noformētajā līgumā – nav norādīta aktuāla EG Magnet juridiskā

adrese, bankas rekvizīti, nav pierādītas norādītā pārstāvja /pers. E/ tiesības pārstāvēt uzņēmumu, ieņemamais amats (minētā

persona kā sabiedrības amatpersona bija reģistrēta tikai pēc līguma noformēšanas);

2) neatbilstības pieteicējas un Sommersko Marine noformētajā līgumā –līgumā preču apmaksas termiņš noteikts 10

darba dienu laikā, bet rēķinos tā izrakstīšanas datumā, īpašumtiesību pāreja pircējam noteikta saskaņā ar FCA (franko

pārvadātājs) noteikumiem un pēc preču apmaksas, kas veikta ar kavēšanos;

3) Polijas un Kipras nodokļu administrācijas iesniegtā informācija par EG Magnet u n Sommersko Marine –

nesadarbojas ar nodokļu administrāciju, neiesniedz pārskatus, t.i., darījumus nedeklarē, izslēgti no PVN reģistra u.c.;

4) pretrunas un neatbilstības iesniegtajos dokumentos (rēķinos un CMR), kuros kā preču saņemšanas vieta norādītas

akcīzes preču saņēmēju Novo Trade vai Oil Transfer adreses. Šie komersanti nav saistāmi ar EG Magnet un Sommersko

Marine, jo līgumos ar pieteicēju šādi nosacījumi nav iekļauti, kā arī lietā nav sniegts ticams skaidrojums minētajam

apstāklim;

5) Sommersko Marine amatpersonas /pers. C/ nespēja sākotnēji VID sniegt objektīvu un pārbaudāmu informāciju par

darījumu norisi, norādot, ka par amatpersonu piedāvājis kļūt paziņa /pers. K/ (viņš arī kontrolējis grāmatvedību). Tātad

/pers. C/ faktiski saimniecisko darbību neveica, bet darbojās pēc citas personas norādījumiem un tās interesēs, ko

apstiprina arī /pers. C/ liecība;

6) /pers. B/ nav identificējama kā EG Magnet amatpersona, jo par tādu kļuva pēc trešās personas lūguma, kā arī

neatsaucās uz tiesas vairākkārtējiem aicinājumiem ierasties uz tiesu;

7) komersantu savstarpējā saistība, par ko liecina, piemēram, apstāklis, ka pieteicējas noslēgtajos līgumos ar EG

Magnet un Sommersko Marine, tiem pievienotajos rēķinos un CMR kā preču saņēmējs norādīts Polijas PVN maksātājs

EG Magnet. Faktiskais preču saņēmējs pārsvarā nav identificējams;

8) pārbaudei netika iesniegtas preču pārvadātāju (transportlīdzekļu vadītāju) pārstāvības tiesības (pilnvaras)

dīzeļdegvielas saņemšanai no pieteicējas;

9) Polijas un Lietuvas nodokļu administrāciju sniegtā informācija par preču pārvadātājiem, piemēram, norādītais

pārvadātājs neapstiprina darījumu (Globtraq Sp.z.o.o.), pakalpojumi sniegti citā maršrutā (Grosik S.C.), transporta

pasūtītājs – cits uzņēmums (Marvis-Oil Sp.z.o.o.) u.c.) neapliecina preču piegādi Polijas uzņēmumam EG Magnet;

10) CMR nav noformētas atbilstoši Konvencijas par kravu starptautisko autopārvadājumu līgumu prasībām – tostarp

nav norādīts kravas iekraušanas un izkraušanas laiks, kravas saņemšanas datums, aizbraukšanas laiks. Kravas saņemšana

CMR ir apstiprināta ar saņēmēja EG Magnet un Sommersko Marine spiedogu un pārstāvja parakstu, kas nav atšifrēts.

Tātad nav identificējama persona, kura it kā saņēma preci;

11) akcīzes preces ievērojamā apjomā piegādātas bez priekšapmaksas. Līgumos, rēķinos noteiktais apmaksas termiņš

atšķiras no faktiskā preču apmaksas termiņa, par kura kavējumu līgumsods nav noteikts un nav samaksāts, kas neatbilst

normālai komercpraksei;

12) pieteicēja nav pievērsusi no tās sagaidāmo nepieciešamo rūpību, lai izvairītos no tā, ka darījumi tiek noformēti kā

daļa no nodokļu sistēmas ļaunprātīgas izmantošanas;

13) pieteicēja nav sniegusi skaidru un ticamu skaidrojumu, kāpēc tā kā informēta un pieredzējusi tirgus dalībniece

izvēlējās jaunu tirgus dalībnieku (Sommersko Marine), bet nepiegādāja strīdus preci Polijā reģistrētam uzņēmumam EG

Magnet bez starpnieka, kopsakarā ar apstākli, ka sākotnēji 2016. gada decembrī tika veikta strīdus preces piegāde EG

Magnet, kas pēc minētā darījuma tika pārreģistrēts Polijā;

14) EG Magnet amatpersona /pers. A/ rakstveida paskaidrojumā VID neapstiprina darījumus;

15) pieteicējas amatpersonas paskaidrojumi par darījumu apstākļiem neizskaidro, kā pieteicēja guva pārliecību par EG

Magnet u n Sommersko Marine kā uzticamiem darījumu partneriem, kāpēc netika noteikta priekšapmaksa pirms preces

nosūtīšanas nezināmiem partneriem, par ko tika noteikts prēmijas apjoms 25 euro apmērā u.c.

[3.16] Uz to, ka pieteicēja zināja par darījumu fiktīvo raksturu, papildus norāda arī tās paskaidrotais, ka veikusi visus

iespējamos darījumu partneru pārbaudes pasākumus, pieprasījusi un saņēmusi uzņēmu dibināšanas dokumentus, PVN

reģistrācijas apliecības u.c.

Ministru kabineta 2005. gada 30. augusta noteikumu Nr.662 „Akcīzes preču aprites kārtība” 11. 1 punktā noteikts, ka

komercdarbība ar akcīzes precēm atļauta tikai tādā darbības vietā, kurā reģistrēta nodokļu maksātāja juridiskā adrese vai

struktūrvienība, ja atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas reglamentē nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju VID, šāda

vieta ir reģistrējama kā nodokļu maksātāja struktūrvienība. Noteikumu 12. punkts paredz, ka komercdarbību ar akcīzes

precēm darbības vietā drīkst veikt komersants, kurš šo noteikumu 11. punktā minētajos gadījumos ir saņēmis attiecīgu VID

izsniegtu speciālo atļauju (licenci). Savukārt noteikumu 88. punktā noteikts, ka akcīzes preču pieņemšana vai uzglabāšana ir

atļauta tikai speciālajā atļaujā (licencē) norādītajās vietās.

No lietas materiāliem izriet, un lietā par to nav strīda, ka pieteicēja bija informēta, ka dīzeļdegviela pirms tās izvešanas

no Latvijas tiks pārdota tālāk citam nodokļu maksātājam. Tā kā ne EG Magnet, ne Sommersko Marine nav izsniegta

licence darbībai ar akcīzes precēm, tiem nav darbības vietas ar akcīzes precēm, tātad nav konstatējama arī vieta, kur šie

komersanti varēja veikt pārdošanu tālākajam pircējam, kā arī tiem nebija tiesību veikt minētos darījumus ar akcīzes precēm

Latvijas teritorijā.

Tiesa kritiski vērtēja iespējamību, ka minētie faktiskie un tiesiskie apstākļi pieteicējai nebūtu zināmi. Pieteicējai jau

2004. gada 4. februāra ir reģistrēta struktūrvienība „Naftas bāze” Aviācijas ielā 10, Jelgavā, attiecīgi tā ilgstoši veic

darījumus ar akcīzes precēm.

[3.17] 2019. gada 7. oktobrī lietā saņemti pierādījumi, kas pieteicējas ieskatā apstiprina VID apstrīdēto Sommersko

Marine darījumu deklarēšanu (lietas 2. sējuma 200.–217. lapa). Tiesa secināja, ka nav viennozīmīgi identificējama minēto

pierādījumu izcelsme. No tiesai sniegtās informācijas neizriet, ka Krētas nodokļu administrācija (acīmredzot domāta Kipras

nodokļu administrācija) būtu apstiprinājusi sniegtās informācijas patiesumu. Tāpat konstatējams, ka nav apstiprināts

nodokļu deklarācijā sniegtās informācijas patiesums, proti, nav identificējama persona, kas parakstījusi minēto dokumentu

(paraksts nesalasāms, nav norādes par parakstījušās personas statusu, lietas 2. sējuma 212.–213. lapa, tulkojums 214.–

215. lapa). No iesniegtajos dokumentos esošās informācijas nav iespējams identificēt darījumus, uz kuru deklarēšanu

norāda pieteicēja.

Tādējādi pieteicējas iesniegtie dokumenti neapstiprina strīdus darījumu faktisko esību, kā arī kritiski vērtējams tajos

sniegtās informācijas patiesums kopsakarā ar citiem lietā esošajiem pierādījumiem.

[3.18] Pieteicēja vērsa tiesas uzmanību Lēmumā secinātajam, ka PVN 0 procentu likmes piemērošana nav atzīta tāpēc,

ka strīdus darījumi noformēti krāpnieciskos nolūkos. Savukārt audita ietvaros VID secināja, ka strīdus darījumos iegādes

vieta ir Latvijas teritorija, tādēļ minētajiem darījumiem piemērojama nodokļa standartlikme 21 procenta apmērā. Līdz ar to

VID atkāpies no audita lēmuma pamatojuma.

Tiesa norādīja, ka VID abos lēmumos analizēja vienus un tos pašus apstākļus un pierādījumus un konstatēja, ka

iesniegtie dokumenti nevar kalpot par grāmatvedības attaisnojuma dokumentiem, jo nesatur patiesu informāciju par

deklarēto darījumu atbilstību faktiskajiem apstākļiem, kā arī abos lēmumos secināts, ka strīdus darījumos preces piegādes

vieta ir Latvijas teritorija, līdz ar to darījumiem piemērojama nodokļa standartlikme 21 procenta apmērā.

Lietā nav būtiskas nozīmes tam, ka Lēmumā papildus plašāk analizēts VID secinājums par to, vai pieteicēja zināja, ka

iesaistās krāpnieciskā darījumā. Kā izriet no Administratīvā procesa likuma 81. panta piektās daļas, apstrīdētais

administratīvais akts iegūst savu galīgo noformējumu tādā veidā, kādā tas noformēts lēmumā par apstrīdēto administratīvo

aktu. Šādā veidā tas ir izpildāms un to var pārsūdzēt tiesā.

[3.19] Tiesa papildus norādīja, ka PVN direktīvā un Pievienotās vērtības nodokļa likuma 12. panta otrajā daļā noteikts,

ka, preces pārdodot bez preču transportēšanas, preču piegādes vieta atrodas pārdevēja valstī.

Attiecīgi secināms, ka garākās darījumu ķēdēs, preces transportējot vienu reizi, strīdus darījumi nav uzskatāmi par

preču piegādi citas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā. Līdz ar to secināms, ka konstatētais starpnieka darījums ir ar

PVN apliekams un noris piegādes valstī, izskatāmajā gadījumā – Latvijā. Attiecīgi starpniekam (EG Magnet un Sommersko

Marine) bija pienākums reģistrēties Eiropas Savienības preču piegādes vai iegādes valsts (Latvija) PVN maksātāju reģistrā

un darījumam piemērot attiecīgās valsts PVN 21 procenta likmi kā iekšzemes darījumam.

Atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas praksei (2010. gada 16. decembra spriedums lietā C-430/09, 2017. gada

26. jūlija spriedums lietā C-386/16) tiek piešķirta izšķiroša nozīme preču transportēšanas uzsākšanas brīdim, lai noteiktu

darījumam piemērojamo PVN režīmu. Eiropas Savienības Tiesa atzina, ka divu secīgu piegāžu gadījumā ar vienu

transportu, lai noteiktu, uz kuru piegādi ir jāattiecina transportēšana, nepieciešams identificēt, kad noticis/uzsākts preču

transports. Ja preču transportēšana ir notikusi pēc otrās piegādes, vienīgi otrā piegāde ir kvalificējama par piegādi Eiropas

Savienības ietvaros un tai attiecīgajā gadījumā var piemērot atbrīvojumu no PVN (ar tiesībām atskaitīt priekšnodokli jeb

sauktu par PVN 0 procentu likmi). Eiropas Savienības Tiesa pievērsa būtisku nozīmi preču transporta norisei, kad un kura

darījuma ietvaros transports sākas un kurā vietā noslēdzas.

Tiesa konstatēja, ka strīdus darījumi notikuši bez preču faktiskās transportēšanas, proti, dīzeļdegvielu pieteicēja

izsniedza un darījuma partneri to saņēma Aviācijas ielā 10, Jelgavā. Arī sūdzībā VID ģenerāldirektoram pieteicēja norāda, ka

strīdus darījumu veido viens otram sekojoši preču pārdošanas darījumi. Tātad pieteicēja atzīst divus darījumus, vienlaikus

norādot, ka pircējs bija darījis zināmu pieteicējai, ka dīzeļdegviela pirms izvešanas no Latvijas tiks pārdota tālāk citam

nodokļu maksātājam.

Tiesa piekrita VID, ka, konstatējot, ka preču transportēšana ir notikusi tikai pēc otrās piegādes, strīdus darījumiem

būtu piemērojama PVN 21 procenta likme arī gadījumā, ja lietā netiktu konstatēta pieteicējas informētība par iesaistīšanu

krāpnieciskā darījumā. Arī šis apstāklis norāda, ka pieteicējai nebija pamata strīdus preču piegādēm piemērot PVN

0 procentu likmi.

[3.20] Tiesa norādīja, ka Lēmuma pamatojums kopsakarā ar tiesā iesniegtajiem un pārbaudītajiem pierādījumiem atbilst

iestādē iegūtajiem pierādījumiem, kā arī to vērtējums ir detalizēts un pamatots.

Tā kā ar lietā iegūtajiem pierādījumiem neapstiprinās preču piegāde EG Magnet un Sommersko Marine, iesniegtie

attaisnojuma dokumenti nav patiesi un pieteicēja zināja, kādos darījumos tā iesaistās. Tiesa secināja, ka pieteicēja

nepamatoti izmantoja Pievienotās vērtības nodokļa likuma 43. panta ceturtajā daļā paredzēto PVN 0 procentu likmi. Līdz ar

to VID pamatoti veica korekcijas pieteicējas PVN deklarācijās saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 41. panta

pirmās daļas 1. punktu, samazinot ar PVN 0 procentu likmi apliekamo darījuma vērtību un palielinot ar PVN 21 procenta

likmi apliekamo darījumu vērtību, kā rezultātā pieteicējai pamatoti aprēķināts un samazināts no budžeta atmaksājamais PVN.

Saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 29. panta otro daļu, 32. panta pirmo un piekto daļu VID pamatoti

aprēķināja soda naudu un nokavējuma naudu. Tiesa nekonstatēja kļūdas un uz tādām nav norādījusi arī pieteicēja ne

noteikto maksājumu apmērā, ne aprēķinātajā periodā. Līdz ar to secināms, ka Lēmums arī daļā par papildus nomaksai

valsts budžetā noteikto nokavējuma un soda naudu ir tiesisks un pamatots.

[4] Pieteicēja pārsūdzēja Administratīvās rajona tiesas spriedumu, apelācijas sūdzībā norādot turpmāk minētos

apsvērumus.

[4.1] Pieteicēja iestādē un tiesā godprātīgi pildījusi līdzdarbības pienākumu. Ne tiesa, ne VID lietas pēc būtības

izskatīšanas laikā pieteicējai neprasīja sniegt paskaidrojumus vai informāciju par lietas apstākļiem.

[4.2] Tiesa spriedumu pamatoja ar netiešajiem pierādījumiem, no kuriem lielākajai daļai ir attāla saistība ar

pierādāmajiem faktiem, turklāt šie pierādījumi nav novērtēti objektīvi un kopsakarā ar citiem apstākļiem un pierādījumiem.

Tiesa nav vērtējusi pieteicējas iebildumus un skaidrojumus, piemēram, par nepilnībām pieteicējas un EG Magnet

līgumā, proti, tās radušās kļūdaini aizpildot dokumentus. Tiesa nav ievērojusi objektīvās izmeklēšanas principu.

[4.3] Līgumam ar EG Magnet nav formāls raksturs, līgums tika saskaņots jau 2016. gada 20. septembrī, bet tā

parakstīšana dažādu iemeslu dēļ, tostarp labojot kļūdas parakstīšanas laikā, notika tikai oktobra sākumā, tādēļ ir

neprecizitātes EG Magnet rekvizītos un pārstāvja datos.

Pretēji tiesas secinājumam, ka nav skaidri noteikts preču īpašumtiesību pārejas brīdis darījumā ar Sommersko Marine,

pieteicēja norāda, ka tas ir atrunāts līguma 3.3. punktā.

[4.4] Pieteicējas darījumi atbilst komercpraksei.

Pieteicēja nav atradusi juridisku skaidrojumu terminam „normāla komercprakse”. Tas, ka preces piegādātas ar

pēcapmaksu, apmaksa nav veikta rēķinos norādītajos termiņos un pieteicēja nav iekasējusi līgumsodu, nav komercdarbības

videi neierasti, bet ir balstīts praktiskos apsvērumos un ir vērsts uz darījuma attiecību turpināšanu. Degvielas tirdzniecību

regulējošie normatīvie akti neparedz pienākumu degvielas pārdošanas darījumu veikt ar priekšapmaksu. Turklāt Eiropas

Savienības degvielas vairumtirdzniecības tirgū pieteicēja ir neliels tirgus dalībnieks, tādēļ tai nav iespējams diktēt tādus

līgumu noteikumus, kas pilnībā izslēgtu jebkādus darījumu riskus.

Darījumu dokumentos ietverta visa normatīvajos aktos prasītā informācija, un tie kopsakarā sniedz informāciju par

darījumu norisi. Dažādu maksājumu termiņu norādīšana līgumā un rēķinos ir praktiska pieteicējas rēķinu izrakstīšanas

sistēmas nepilnība (rēķiniem ir viena sagatave) un tā nerada juridiska rakstura problēmas. Savukārt maksājumu kavējumi ir

komercdarbības vides realitāte, un saskaņā ar starptautiskās kredītu pārvaldības sabiedrības „Intrum” pētījumu Latvijā

vidējais rēķinu kavējuma termiņš ir 18 dienas, kavēta ir katra desmitā rēķina apmaksa.

VID vērtēja līdzīgus ar ārvalstu pircējiem noslēgtus līgumus un nav izteicis pretenzijas par darījumu praksi vai līgumu

noteikumiem.

[4.5] Informācija, ka Polijā nav iespējams veikt EG Magnet pārbaudi sakarā ar izslēgšanu no PVN reģistra, neatbilst

normālai nodokļu iestāžu administratīvai praksei un tādēļ ir apšaubāma. Arguments par pārbaudes neiespējamību nevar tikt

izmantots kā pierādījums darījumu fiktīvajam raksturam.

Tiesas secinājums, ka EG Magnet 2016. gadā nav veicis saimniecisko darbību, neatbilst lietā esošajiem pierādījumiem.

Arī izdarot secinājumus par Sommersko Marine saimniecisko darbību, tiesa nav ņēmusi vērā pierādījumus, pieteicējas

paskaidroto, ka tā veica visas no tās sagaidāmās darījumu partneru pārbaudes, kuru rezultāti neradīja šaubas par to

uzticamību un pamatu normatīvajos aktos neparedzētu pārbaužu veikšanai. No pieteicējas nevar tikt prasīts pārbaudīt, kā

Sommersko Marine pilda PVN deklarēšanas un maksāšanas pienākumu. Pieteicēja nezināja un tai nevajadzēja zināt, ka

Sommersko Marine nesadarbojas ar nodokļu administrāciju.

[4.6] Pieteicējai bija tikai viens darījums ar EG Magnet – 2016. gada 8. decembrī –, nevis 62 darījumi. Tiesa

nepamatoti /pers. B/, kura iecelta par EG Magnet amatpersonu 2017. gada 3. janvārī, izsauca liecību sniegšanai, kā arī

nepamatoti ņēma vērā viņas paskaidrojumus. Ne VID, ne tiesa nav ieguvusi paskaidrojumu no personas, kura strīdus

periodā bija EG Magnet amatpersona un veica saimniecisko darbību tā vārdā – /pers. E/. Tiesas secinājumi par /pers. A/

un /pers. C/ paskaidrojumiem ir pretrunā to saturam un citiem pierādījumiem.

Saskaņā ar Senāta judikatūru secinājumu par nenotikušu darījumu nevar balstīt tikai uz darījuma partnera

paskaidrojumiem.

[4.7] Pieteicējai nebija pamata šaubīties par EG Magnet un Sommersko Marine uzticamību, jo veiktās pārbaudes bija

pietiekamas, lai pasargātu pieteicējas intereses un pārliecinātos par preces izsniegšanu atbilstošajam darījumu partnerim.

Trūkst likumiska pamatojuma tiesas secinājumam, ka preces pārvadātājiem bija nepieciešamas rakstiskas pircēja

pilnvaras un preces pieņemšanas un nodošanas akti. 1956. gada Konvencija par kravu starptautisko autopārvadījumu

līgumu (CMR) paredz, ka nosūtītājs kravu nodod pārvadātājam, nevis saņēmēja pārstāvim, saskaņā ar konvencijas 4. pantu

un 5. panta 1. punktu CMR ir pietiekams pierādījums preču nodošanai. Vērtējot darījumu dokumentus (rēķini, CMR, e-AD)

kopsakarā, ir iespējams noskaidrot visu informāciju, kādu šajos dokumentos paredz atspoguļot normatīvie akti.

Tiesa nav vērtējusi pieteicējas šajā sakarā sniegtos paskaidrojumus VID par pārvadātāju pārbaudi, ir norādījusi uz

tādiem dokumentiem un darbībām, kuru esību un veikšanu normatīvie akti neprasa.

[4.8] Personu paskaidrojumi paši par sevi neliecina par pieteicējas iesaistīšanos krāpšanas shēmās. Ne VID, ne tiesa

neizvērtēja paskaidrojumu satura objektivitāti un atbilstību citiem pierādījumiem lietā.

[4.9] VID un tiesa nav pamatojusi, kādas fiskālas priekšrocības pieteicēja un tās darījumu partneri ir guvuši. Darījumu

ķēdes esība un tas, ka EG Magnet un Sommersko Marine attiecīgās preces uzreiz nodeva saviem pircējiem pēc tam, kad

preces tika atvestas Polijas reģistrētajiem akcīzes preču saņēmējiem, pats par sevi nav pamats secinājumam, ka pieteicēja

preces nav pārdevusi EG Magnet vai Sommersko Marine.

Veicot piegādi Kopienā un tai piemērojot PVN 0 procentu likmi, nodokļu sistēma tiek izmantota atbilstoši tās mērķim

nodrošināt, ka PVN ir maksājams preces patēriņa valstī. Pieteicēja nevarēja iegūt nekādas fiskālas priekšrocības. Par PVN

samaksu ir atbildīgi pieteicējas tiešo darījumu partneru pircēji preces patēriņa valstī.

[4.10] No lietas materiāliem neizriet tiesas secinātais, ka pieteicēja bijusi informēta par preces pārdošanu citam pircējam

pirms tās transportēšanas uz Poliju. Pieteicēja bija informēta tikai par potenciālo tālāko pircēju. Turklāt atliktā akcīzes

nodokļa maksāšanas režīmā preču transportēšanu uz citu dalībvalsti nav iespējams pabeigt pirms transportēšanas

pabeigšanas. Pieteicēja līdz preces transportēšanas reģistrētajiem akcīzes preču saņēmējiem Polijā pabeigšanai saglabāja

tiesības rīkoties ar preci kā īpašnieks, kā arī risku, kas saistīts ar akcīzes nodokļa samaksu. Atbilstoši Eiropas Savienības

Tiesas judikatūrai svarīga ir nevis īpašuma tiesību pāreja valsts tiesību izpratnē, bet vērā ir ņemama riska par preču bojāeju

nodošana.

[4.11] Vācot un novērtējot pierādījumus, VID nav ievērojis Administratīvā procesa likuma 59. panta pirmo daļu un

67. panta trešo daļu, 9. un 14.1 pantā nostiprinātos tiesību principus. Tiesai bija jāpārbauda, kā VID izmantojis rīcības

brīvību, kā arī jādod vērtējums tam, ka VID nav konstatējis pārkāpumus akcīzes nodokļa jomā.

[5] VID rakstveida paskaidrojumā norādīja, ka tiesa detalizēti norādīja uz trūkumiem katra pieteicējas līguma ar

darījumu partneriem izpildē un pamatoja, kāpēc tie neapstiprina darījumu esību. Darījumu dokumentos ir trūkumi,

neatbilstības un pretrunas, kas liedz gūt pārliecību par preču saņēmēju. Minētie trūkumi kopsakarā ar citiem pierādījumiem

liecina par to, ka preču izvešana uz Poliju nav notikusi pieteicējas norādītajā veidā, par formālu dokumentu noformēšanu un

par tās informētību darījumu ķēdēs, to, ka pieteicēja zināja, ka iesaistās fiktīvos darījumos ar mērķi izvairīties no PVN

samaksas.

Pieteicējas pieeja darījumu partneru izvēlē bija formāla, tā nav pievērsusi nepieciešamo rūpību. Pretendējot uz PVN 0

procentu likmes piemērošanu, pieteicējai ir jānodrošina atbilstoši pierādījumi un jāatspēko VID šaubas.

Tiesa pamatoti konstatēja, ka /pers. M/ un /pers. N/ liecības nesniedz detalizētu informāciju par strīdus darījumiem.

Tiesa detalizēti un vispusīgi izvērtēja Lēmuma pamatojumu, pušu argumentus un lietas faktiskos apstākļus. Tiesas

spriedums atbilst tiesību normām un tiesu praksei. Pieteicējas iebildumi vērsti pret to, ka tiesa pierādījumu izvērtēšanas

rezultātā nav nonākusi pie pieteicējai labvēlīgiem secinājumiem.

[6] Pieteicēja rakstveida paskaidrojumā papildus norādīja, ka VID nav izskaidrojis termina „normāla komercprakse”

saturu. Starptautiskās tirdzniecības darījumu komercprakse daļēji ir apkopota ANO 1980. gada Konvencijā par preču

starptautiskajiem preču-pārdevuma līgumiem un 1958. gada (acīmredzot domāts 1956. gada) Konvencijā par kravu

starptautisko autopārvadījumu līgumu (CMR), un strīdus darījumi tai atbilst. VID nav apstrīdējis citus līdzīgus darījumus.

Tiesa nav norādījusi, kādēļ netiek ņemti vērā pieteicējas iebildumi un argumenti, tā pārkāpjot pieteicējas procesuālās

tiesības.

Lietā nav strīda par to, ka prece tika nodota pasūtījumu veidlapās pircēja norādītām personām (pārvadātājiem), kuras

preci nogādāja pārvadājuma dokumentos norādītajās piegādes adresēs, kur to saņēma pārvadājuma dokumentos norādītie

preču saņēmēji un saņemšanas faktu apstiprināja ar atzīmi e-AD sistēmā. Trešās personas paskaidrojumos nenoliedza

darījumu faktu un norisi. VID ziņas no darījumu partneriem neieguva Padomes Regulā Nr.904/2010 (acīmredzot domāta

Padomes 2010. gada 7. oktobra Regula (ES) Nr.904/2010 par administratīvu sadarbību un krāpšanas apkarošanu

pievienotās vērtības nodokļa jomā) paredzētajā kārtībā, bet gan pratinot ar tiem saistītas personas. Tas atspoguļo iegūtās

informācijas kvalitāti, kā arī VID nav iespēju pārbaudīt sniegto informāciju, saukt pie atbildības informācijas sniedzējus.

Motīvu daļa

[7] Pieteicēja lūdz izskatīt lietu mutvārdu procesā.

Administratīvā procesa likuma 304. panta pirmā daļa noteic, ka apelācijas instances tiesa administratīvo lietu izskata

rakstveida procesā. Tiesa, izvērtējot procesa dalībnieka motivētu lūgumu, var noteikt lietas izskatīšanu mutvārdu procesā.

Apelācijas instances tiesā lietas izskatīšana mutvārdu procesā ir tiesas prerogatīva. Apelācijas instances tiesa lietas

izskatīšanu mutvārdu procesā var noteikt, ja uzskata, ka šāda lietas izskatīšana konkrētajos apstākļos ir lietderīga un

nepieciešama (Senāta 2020. gada 26. novembra sprieduma Nr.SKA-268/2020 (A420302716) 8. punkts). Lietas

izskatīšana tiesas sēdē ir lietderīga gadījumos, kuros no lietā esošajiem dokumentiem nevar gūt vispusīgu un pilnīgu

priekšstatu par izskatāmo jautājumu. Šādos apstākļos personu uzklausīšana tiesas sēdē var sekmēt pareizu izskatāmā

jautājuma izlemšanu. Ja lietas materiāli ir pietiekami izskatāmā jautājuma izlemšanai, tad mutvārdu process parasti nav

lietderīgs (Senāta 2022. gada 31. marta sprieduma Nr.SKA-161/2022 (A420287118) 6. punkts, 2020. gada

8. decembra sprieduma Nr.SKA27/2020 (A43010215) 6. punkts).

Lietas izskatīšana pirmās instances tiesā notika mutvārdu procesā.

Pieteicēja apelācijas sūdzībā norādījusi, ka lietā nav noskaidroti visi būtiskie apstākļi, to noskaidrošanai var palīdzēt

pieteicējas valdes locekļa paskaidrojumi, kā arī nav vispusīgi pārbaudīti visi pierādījumi. Rakstveida paskaidrojumā minēts,

ka pieteicējas valdes locekļa atbildes uz VID jautājumiem nebija izvērstas, ņemot vērā jautājumu vispārīgumu un valsts

valodas zināšanas. Šo trūkumu varēja novērst tiesas sēdē, taču ne VID, ne tiesa nekādus jautājumus par lietas apstākļiem

neuzdeva.

Apgabaltiesa konstatē, ka pieteicēja nav norādījusi uz kādu konkrētu pierādījumu iegūšanu un to, ka šādu pierādījumu

un arī lietā esošu pierādījumu pārbaude un apstākļu noskaidrošana iespējama tikai mutvārdu procesā.

Pieteicēja paskaidrojumus, iebildumus un apsvērumus varēja paust apelācijas sūdzībā un papildu paskaidrojumos

tiesai, ko tā ir darījusi.

Apgabaltiesa atzīst, ka lietas materiāli ir pietiekami izskatāmā jautājuma izlemšanai, līdz ar to nav konstatējams

objektīvs pamats lietas izskatīšanas noteikšanai mutvārdu procesā. Tādēļ pieteicējas lūgums ir noraidāms.

[8] Pārbaudījusi lietas materiālus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pieteicējas apelācijas sūdzība nav pamatota un

pieteikums ir noraidāms.

[9] No lietas materiāliem konstatējams, ka pieteicēja kā savu darbības veidu cita starp ir deklarējusi degvielas, cietā,

šķidrā un gāzveida kurināmā un līdzīgu produktu vairumtirdzniecību. Pieteicējai ir izsniegtas atļaujas īpašā PVN režīma

piemērošanai, apstiprināta akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai un reģistrēta nosūtītāja darbībai, tai kopš 2004. gada ir

reģistrēta struktūrvienība „Naftas bāze” Aviācijas ielā 10, Jelgavā.

Lietā pastāv strīds par to, vai pieteicēja pamatoti piemērojusi PVN 0 procentu likmi darījumiem, kas noformēti periodā

no 2016. gada decembra līdz 2017. gada februārim ar citās Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrētiem komersantiem EG

Magnet un Sommersko Marine.

VID audita rezultātā konstatēts, ka pieteicējas darījumi ar šiem komersantiem par dīzeļdegvielas piegādi ir uzskatāmi

par iekšzemes darījumiem, kam piemērojama PVN likme 21 procents, proti, nav konstatējams, ka prece (dīzeļdegviela), kas

pieteicējas struktūrvienībā izsniegta pārvadātājam, nosūtīta uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti tieši EG Magnet un

Sommersko Marine. VID atzina, ka pieteicējas grāmatvedībā iekļauti dokumenti, kas neatbilst faktiskajiem darījumu

apstākļiem, un ka pieteicējai bija zināma faktiskā preču un naudas plūsma. Pieteicējai konstatētajos apstākļos vienlaikus

atteikts atmaksāt deklarēto PVN pārmaksu par 2016. gada decembri un 2017. gada janvāri.

[10] PVN direktīvas 138. panta 1. punkts noteic, ka dalībvalstis atbrīvo no nodokļa tādu preču piegādi, kuras

pārdevējs, pircējs vai cita persona pārdevēja vai pircēja vārdā nosūta vai transportē uz galamērķi ārpus to attiecīgās

teritorijas, bet Kopienā, ja piegādi veic citam nodokļa maksātājam vai juridiskai personai, kas nav nodokļa maksātāja un kas

kā tāda rīkojas dalībvalstī, kas nav nosūtīšanas vai transportēšanas sākumpunkta dalībvalsts.

Minētās direktīvas normas par nodokļa atbrīvojumu preču piegādei uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti iekļautas

tostarp Pievienotās vērtības nodokļa likuma 43. pantā, kas reglamentē nodokļa 0 procentu likmes piemērošana preču

piegādēm. Lai piemērotu PVN 0 procentu apmērā, atbilstoši šā likuma 43. panta ceturtajai daļai jāizpildās abiem

nosacījumiem: 1) preču transporta pavaddokumentos un nodokļa rēķinā norādītais preču saņēmējs ir uzrādījis preču

piegādātājam darījuma brīdī derīgu citas dalībvalsts nodokļa maksātāja reģistrācijas numuru; 2) preces ir nosūtītas vai

transportētas no iekšzemes uz galamērķi citā dalībvalstī, un to apliecina preču piegādātāja rīcībā esošie preču transporta

pavaddokumenti.

Atbilstoši PVN direktīvas 14. panta 1. punktam preču piegāde ir tiesību nodošana rīkoties ar materiālu īpašumu kā

īpašniekam. Šāds nosacījums ietverts arī Pievienotās vērtības nodokļa likuma 1. panta 20. punktā.

[11] Izvērtējusi Administratīvās rajona tiesas sprieduma motivāciju, apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa

pārbaudīja lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, pamatoti piemēroja Eiropas Savienības Tiesas un Senāta judikatūru

konkrētā strīda risināšanai, un pareizi secināja, ka Lēmums ir tiesisks un pamatots.

Tā kā tiesas sniegtā argumentācija spriedumā ir pareiza un pilnībā pietiekama, apgabaltiesa saskaņā ar Administratīvā

procesa likuma 307. panta ceturto daļu pievienojas Administratīvās rajona tiesas spriedumā veiktajam lietas apstākļu

konstatējumam un sprieduma motivācijai, to neatkārtojot.

Apgabaltiesa vienlaikus konstatē, ka pirmās instances tiesa spriedumā ir pieļāvusi pārrakstīšanās kļūdas vai

neprecizitātes. Tostarp tiesa spriedumā (sk. šā sprieduma 3.2. punktu) nav precīzi citējusi Pievienotās vērtības nodokļa

likuma 1. panta 21. punktu, kas nemainīgi noteic, ka preču piegāde Eiropas Savienības teritorijā ir preču piegāde, ja preces

no vienas dalībvalsts nosūta vai transportē uz citu dalībvalsti un šo preču nosūtīšanu vai transportēšanu veic preču

piegādātājs vai preču saņēmējs, vai trešā persona preču piegādātāja vai preču saņēmēja vārdā.

Apgabaltiesa konstatētajos lietas apstākļos atzīst, ka Administratīvās rajona tiesas pieļautās pārrakstīšanās kļūdas un

neprecizitātes nav ietekmējušas tiesas sprieduma pareizību. Savukārt apstāklis, ka pieteicēja nepiekrīt tiesas veiktajam lietas

apstākļu vērtējumam, pats par sevi nav pamats uzskatam, ka tiesas spriedums nav pareizs.

Atbildot uz pieteicējas apelācijas sūdzības, kuru apgabaltiesa atzīst par nepamatotu, argumentiem, akcentējams

turpmāk minētais.

[12] Precizējot faktiskos lietas apstākļus, apgabaltiesa norāda, ka VID audita rezultātā konstatēts, ka 2016. gada

decembrī noformēts pieteicējas un EG Magnet darījums, bet periodā no 2016. gada decembra līdz 2017. gada februārim

pieteicējas un Sommersko Marine darījumi par dīzeļdegvielas piegādēm, kuri neatbilst 0 procentu likmes piemērošanas

nosacījumiem.

Nav strīda, ka pieteicēja ir informēta tirgus dalībniece savā komercdarbības jomā.

Pieteikumā (sk. pieteikuma 13. un 14. lapu, lietas 1. sējuma 15. un 16. lapa) norādīts, ka pieteicēja zināja, ka

konkrētajā gadījumā akcīzes preces (dīzeļdegvielu) drīkstēja pārvietot tikai no pieteicējas akcīzes preču noliktavas uz citu

akcīzes preču noliktavu vai reģistrētam saņēmējam Padomes 2008. gada 16. decembra direktīvas 2008/118/EK par akcīzes

nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu, ar ko atceļ direktīvu 92/12/EEK, izpratnē. Pieteicējai bija zināms, ka EG Magnet

nav uzskatāms par reģistrēto saņēmēju un, ja preces tiktu piegādātas uz darījumu partneru EG Magnet un Sommersko

Marine brīvi izraudzītu vietu, tiktu pārkāpti akcīzes preču aprites likumi. Līdz ar to dokumenti tikuši noformēti tā, ka

dīzeļdegviela sākotnēji piegādāta uz akcīzes preču kontroles punktiem Polijā, nevis preču saņēmējam, piemēram, pieteicējas

2016. gada 2. decembra rēķinā Nr.19901 uzrādīta preču saņēmēja „licence” (reģistrēta saņēmēja nosaukums Polijā un

preces izkraušanas vieta – Polijas reģistrētā saņēmēja adrese), pie šī rēķina ir noformēta arī CMR, kurā norādīts, ka

pieteicēja Sommersko Marine uzdevumā nosūta preces EG Magnet, krava tiek iekrauta Latvijā pieteicējas noliktavā, bet

piegādāta uz Polijas reģistrētā saņēmēja Oil Transfer adresi.

No minētā apgabaltiesa secina, ka pieteicējai jau pirms konkrēto darījumu noslēgšanas bija zināma šo darījumu būtība,

proti, ka darījumpartneriem Latvijā pārdotā dīzeļdegviela tiks piegādāta galamērķī citā dalībvalstī.

Gan pieteikumā, gan apelācijas sūdzībā pieteicēja norāda, ka bijusi informēta par to, ka prece tiks pārdota tālāk, proti,

ka EG Magnet un Sommersko Marine nav preces gala patērētāji. Tātad pieteicēja zināja, ka minētās komercsabiedrības

nebija faktiskais preču saņēmējs, bet komersants, kas iegādātās preces pārdeva tālāk nākamajiem pircējiem. No

noformētajiem e-AD nepārprotami izriet, ka preču saņēmēji nav pieteicējas darījumpartneri, bet citi Polijas komersanti.

No pieteicējas norādītā secināms, ka pieteicējas ieskatā strīdus preču nogādāšana ir notikusi, noformējot e-AD.

Apgabaltiesa norāda, ka šāds dokuments tiek noformēts, lai piemērotu akcīzes nodokļa maksāšanu atliktajā režīmā, un uz

šo apstākli pieteicēja pati ir norādījusi. Uz PVN šis dokuments tieši neattiecas, bet var kalpot kā pierādījums faktam, ka

preces faktiski ir izvestas no vienas dalībvalsts uz citu dalībvalsti (akcīzes preču noliktavu) (sk. arī Eiropas Savienības

Tiesas sprieduma lietā C-108/17 75., 76., 81. punktu).

[13] Apgabaltiesa uzskata, ka konkrētās lietas apstākļos VID un pirmās instances tiesa ir izdarījusi pareizu secinājumu,

ka, kaut arī strīdus preces tika izvestas no Latvijas uz gala mērķi citā Eiropas Savienības dalībvalstī, tās tika izvestas nevis

pieteicējas un EG Magnet vai Sommersko Marine darījumu rezultātā, bet EG Magnet vai Sommersko Marine un tālāko

pircēju darījumu rezultātā. Pieteicējas un minēto komercsabiedrību darījuma rezultātā preces tika pārdotas bez to

transportēšanas un izvešanas no Latvijas, proti, pieteicējas akcīzes preču noliktavā. Līdz ar to preču piegādes vieta

atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 12. panta otrajai daļai ir Latvijā.

No CMR ir redzams, ka preces nosūtītājs visos gadījumos ir pieteicēja. Tomēr Pievienotās vērtības nodokļa likuma

43. panta ceturtās daļas izpratnē ir būtiski, ka preces arī faktiski tiek izvestas uz citu dalībvalsti. Konkrētajā gadījumā nav

strīda par to, ka pieteicēja kā preču nosūtītājs neveica faktisku preču izvešanu no Latvijas un tās vārdā to neveica arī CMR

norādītie pārvadātāji.

Pretēji pieteicējas apgalvojumam, ka VID un tiesa nav pamatojuši, kādas fiskālas priekšrocības pieteicēja ir guvusi,

pirmās instances tiesa sprieduma 8. punktā nepārprotami norādīts, ka izskatāmajā lietā fiskālās priekšrocības izpaužas

budžetā nesamaksātā PVN veidā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 245. pantu, 304. panta pirmo daļu, 307. un 309. pantu, 329. panta

pirmo daļu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda

noraidīt SIA „DANFORT” pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta 2019. gada 17. jūnija lēmuma Nr.30.2-22.8/2857

atcelšanu un labvēlīga administratīvā akta, atmaksājot pārmaksāto pievienotās vērtības nodokļa summu, izdošanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma

sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesnese referente Tiesnese Tiesnese

S. Gintere L. Konošonoka L. Vīnkalna