Tenant eviction and debt collection allowed due to expired lease and unpaid rent.

ECLI:LV:RIRT:2018:0220.C33500617.1.S

Lieta Nr.C33500617

Lietas arhīva Nr. C-2612-18/30

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jūrmalā 2018.gada 20.februārī

Rīgas rajona tiesa

tiesnese D.Liepiņa

ar tiesas sēdes sekretāri I.Štokmani,

piedaloties prasītājas pilnvarotajai pārstāvei /pers. A/ un atbildētājai /pers. B/,

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu SIA “Jūrmalas namsaimnieks” prasību pret /pers. B/ par parāda piedziņu, īrnieka un viņa ģimenes locekļu

izlikšanu no dzīvojamās telpas bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Aprakstošā daļa

2017.gada 29.jūnijā tiesā saņemts SIA “Jūrmalas namsaimnieks” prasības pieteikums pret /pers. B/ par parāda piedziņu, īrnieka un viņa ģimenes

locekļu izlikšanu no dzīvojamās telpas. Prasības pieteikumā norādīts, ka saskaņā ar 2010.gada 1.septembra Dzīvojamās telpas īres līgumu Nr.260,

atbildētājai lietošanā tika nodots dzīvoklis Nr./adrese/. Īres līgums noslēgts uz laiku līdz 2013.gada 31.augustam, tas nav ticis pagarināts. Saskaņā ar

2015.gada 21.oktobra Jūrmalas pilsētas domes lēmumu Nr.1409/116, ir mainītas adreses dzīvojamai mājai /adrese/ uz dzīvokli Nr./numurs/. Ņemot

vērā, ka atbildētājas dzīvojamās telpas īres līgums bija terminēts, tā termiņš ir beidzies un nav ticis pagarināts, tas nozīmē, ka atbildētāja lieto telpas bez

tiesiska pamata. Atbildētāja nav informējusi prasītāju par telpu atbrīvošanu. 2016.gada 13.oktobrī, prasītājai apsekojot telpas, tika konstatēts, ka telpās

atrodas atbildētājas personīgās mantas. Laika periodā no 2010.gada 1.novembra līdz 2017.gada 31.maijam atbildētāja nepildīja savas saistības, īres un

komunālos maksājumus neveica, kā rezultātā izveidojās parāds 2008,83 euro apmērā. Atbildētāja nav vērsusies pie prasītājas, lai risinātu jautājumu par

parāda atmaksas iespējām. Prasītāja vairākkārtīgi brīdinājusi atbildētāju par izveidojušos parādu, nosūtot brīdinājumus uz dzīvojamās telpas adresi, taču

atbildētāja uz brīdinājumiem nav atsaukusies. 2016.gada 16.augustā prasītāja nosūtīja atbildētājai brīdinājumu, informējot par parāda apmēru un lūdzot

labprātīgi atbrīvot telpas, kā arī brīdinot par sekām, kādas iestāsies, ja parāds noteiktajā termiņā netiks samaksāts un telpas labprātīgi netiks atbrīvotas.

Atbildētāja uz brīdinājumu nereaģēja, parādu nesedza un telpu labprātīgi neatbrīvoja, bet turpināja to lietot. Līdz prasības pieteikuma sagatavošanas

brīdim atbildētāja nav dzēsusi parādu, kā arī nav vērsusies pie prasītājas, lai risinātu jautājumu par parāda atmaksu, kaut gan atbildētājai līdz šim brīdim ir

nodrošināta iespēja lietot telpu, kā arī prasītāja ir nodrošinājusi atbildētājas lietotās telpas ar komunālajiem pakalpojumiem. Atbildētāja nav apstrīdējusi

prasītājas piestādītos rēķinus, tādējādi apliecinot savu piekrišanu maksājumu lielumam un kārtībai. Prasītāja pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1588.,

1589., 1590., 2141., 2146. pantu, Civilprocesa likuma 1., 26., 128., 129.pantu, likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 2., 11.-12., 44.pantu, lūdz piedzīt no

atbildētājas īres un komunālo maksājumu parādu par laika periodu no 2010.gada 1.novembra līdz 2017.gada 31.maijam 2008,83 euro apmērā, atzīt

prasītājas tiesības saņemt likumiskos 6% procentus gadā no piedzenamā pamatparāda līdz sprieduma izpildes dienai vai līdz brīdim, kad procenti

sasniedz pamatparāda summu, izlikt atbildētāju ar visām viņai piederošajām mantām no dzīvojamās telpas /adrese/, bez citas dzīvojamās telpas

ierādīšanas, piedzīt no atbildētājas visus ar tiesāšanos saistītos izdevumus.

Atbildētāja rakstveida paskaidrojumus tiesā nav sniegusi, rakstveida iebildumus par prasību nav cēlusi, lūgumus nav pieteikusi.

Tiesas sēdē prasītājas pārstāve uzturēja prasību uz prasības pieteikumā minētajiem pamatiem, papildus norādot, ka, aptaujājot atbildētājas

kaimiņus, ir noskaidrots, ka atbildētāja dzīvoklī parādās, kā arī glabā savas mantas, tādējādi atbildētāja lieto dzīvokli bez tiesiska pamata, jo īres līgums ir

terminēts un nav ticis pagarināts. Līguma 5.1.6.punkts paredz, ka līgumam izbeidzoties, īrētās telpas septiņu dienu laikā ir jānodod izīrētājam. Atbildētāja

to nav izdarījusi. Atbildētāja nav arī nodevusi dzīvokļa atslēgas, nav informējusi prasītāju par to, ka dzīvo citur. No atbildētājas kaimiņu teiktā izriet, ka

atbildētāja dzīvoklī ik pa laikam parādās, dzīvoklī glabā savas mantas. Veicot pārbaudi, dzīvokļa durvis bija aizslēgtas, bet tās uzlauzt prasītājai nav

tiesību. Atbildētāja brīžiem par dzīvokli ir maksājusi, brīžiem nē. Attiecībā uz atbildētājas iebildumiem norādīja, ka atbildētāja ir vērsusies ar iesniegumu

Dzīvokļu nodaļā, kas ir cita iestāde, turklāt iesniegums tapis jau pēc prasības celšanas tiesā. Atbildētājas veiktie maksājumi, uz kuriem viņa norādījusi

tiesas sēdē, attiecas uz citu dzīvojamo telpu.

Tiesas sēdē atbildētāja prasību neatzina un paskaidroja, ka līgums bija spēkā līdz 2013.gada 31.augustam. Atbildētāja kopš 2012.gada oktobra

telpās nedzīvo, jo tur bijuši bīstami sociālie apstākļi, 2012.gada rudenī tikušas uzlauztas dzīvokļa durvis, aiz sienas tirgotas narkotikas, nebija iespējams

dzīvot. Dzīvoklī dzīvojusi tikai pašā sākumā, tad atslēgas vēl ir bijušas. Uz šo dzīvokli pārvākušies no augšējā stāva. Attiecībā uz dzīvoklī esošām

mēbelēm paskaidroja, ka kaimiņi teikuši, ka mēbeles paņems un ar namu pārvaldi paši visu nokārtos. Kaimiņiem ir zināms, ka atbildētāja dzīvoklī

nedzīvo. Atslēgas nav nodevusi, jo durvis faktiski nav bijušas. Reiz, kad bijusi aizgājusi uz dzīvokli, durvis vienkārši kaut kā pievērusi. Vēlāk uz dzīvokli

vairs nav gājusi, jo bijis bail. Prasītājas brīdinājumu ir saņēmusi oktobrī. Atzīst, ka ir vainīga, jo uz to nav atbildējusi. Iespējams vajadzējis paziņot, ka

dzīvoklī vairs nedzīvo. Paskaidroja, ka iesniegusi iesniegumu Dzīvokļu nodaļā 2017.gada 13.oktobrī par to, ka strīdus dzīvoklī vairs nedzīvo.

Paskaidroja, ka ir pārcēlusies dzīvot pie meitas uz /adrese A/. Kopš 2014.gada marta veic maksājumus par meitas dzīvokli, jo meita pārcēlusies uz Rīgu.

Meitas dzīvoklī piedeklarējusies pagājušajā gadā. Bez deklarācijas dzīvojusi, jo nav zinājusi, ka ir izrakstīta. Norādīja, ka viņai nav katru dienu jāinformē

Jūrmalas namsaimnieks par to, kur atrodas.

Motīvu daļa

Noklausījusies pušu paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota, pierādīta un

apmierināma.

Lietā konstatēts, ka 2010.gada 1.septembrī starp prasītāju kā izīrētāju un atbildētāju kā īrnieku noslēgts Dzīvojamās telpas īres līgums Nr.260

(lietas 8.-11.lapa), saskaņā ar kuru izīrētājs nodod, bet īrnieks pieņem lietošanā labiekārtotu dzīvojamo telpu /adrese/.

No lietā esošā Jūrmalas pilsētas domes 2015.gada 21.oktobra lēmuma Nr.14-9/116 redzams, ka dzīvojamajai telpai /adrese/, mainīta adrese uz

dzīvoklis Nr./numurs/(lieta 12.-20.lapa).

Saskaņā ar pušu noslēgtā īres līguma 3.1.punktu, līgums noslēgts uz trijiem gadiem, līdz 2013.gada 31.augustam, ar tiesībām to pagarināt uz tādu

pašu termiņu, ja tiek godprātīgi pildītas līgumsaistības.

Līguma 3.2.punktā pielīgts, ka gadījumā, ja kavēti līgumā norādītie maksājumi vairāk kā divus mēnešus, līgums tiek uzskatīts par lauztu un īrnieks un

tā ģimenes locekļi apņemas 7 dienu laikā atbrīvot labprātīgi dzīvokli (..). Ja īrnieks neatbrīvo dzīvokli labprātīgi, izīrētājam ir tiesības griezties tiesā ar

prasības pieteikumu par izlikšanu un parāda, kavējuma naudas un tiesāšanās izdevumu piedziņu.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums,

ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Civillikuma 1590.pants paredz, ka katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu (..).

Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 6.panta otrajā daļā noteikts – ja dzīvojamās telpas īres līgums noslēgts uz noteiktu laiku, līguma termiņam

izbeidzoties, īrnieka pienākums ir atbrīvot dzīvojamo telpu, izņemot gadījumu, kad līgumā ietverta saistība, kas paredz īrnieka tiesības prasīt

līguma pagarināšanu (..).

Prasītāja prasības pieteikumā norādījusi, ka līgums ar atbildētāju nav pagarināts, turklāt atbildētāja laika periodā no 2010.gada 1.novembra līdz

2017.gada 31.maijam nav pienācīgā kārtā veikusi īres un komunālos maksājumus, izveidojot parādu 2008,83 euro apmērā, līdz ar to 2013.gada

31.augusts ir atzīstams par noslēgtā līguma pēdējo darbības dienu.

No lietā esošā SIA “Jūrmalas namsaimnieks” 2016.gada 13.oktobra Pārbaudes akta redzams, ka apsekojot dzīvojamo telpu /adrese/ konstatēts,

ka durvis ir slēgtas, telpā neviens neatrodas. Dzīvojamās telpas /numurs/ īrniece norādījusi, ka atbildētāja ik pa laikam ir redzēta, dzīvojamā telpā glabā

mantas (lietas 42.lapa).

Minētais ir par pamatu secinājumam, ka neskatoties uz to, ka ir iestājies līgumā noteiktais līguma darbības beigu termiņš, atbildētāja izīrēto telpu nav

atbrīvojusi. Uz šī pamata prasītāja vērsusies tiesā ar lūgumu par atbildētājas izlikšanu no dzīvojamās telpas.

Atbildētāja cēlusi iebildumus, norādot, ka strīdus telpās nedzīvo kopš 2012.gada oktobra.

Vērtējot atbildētājas iebildumus, tiesa vadās no Civilprocesa likuma 93.panta pirmās daļas, kas noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz

kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu

pamatotība.

Dzīvojamās telpas īres līguma 5.1.6.punktā pielīgts, ka īrnieks apņemas īres līgumam izbeidzoties septiņu dienu laikā nodot izīrētājam īrētās telpas

apdzīvošanai derīgā stāvoklī, nodot labierīcības, iekārtas un citas ierīces lietošanai derīgā stāvoklī saskaņā ar dzīvojamās telpas nodošanas - pieņemšanas

aktu. Savukārt līguma 3.2.punktā pielīgts īrnieka pienākums, atbrīvojot dzīvokli, nodot tā atslēgas klientu apkalpošanas centrā “Sloka”.

Tiesa konstatē, ka lietas materiāli nesatur nevienu pierādījumu, kas apstiprinātu faktu, ka atbildētāja 2012.gada oktobrī ir atstājusi īrētās telpas.

Proti, lietā nav ziņu nedz par telpas nodošanas - pieņemšanas akta sastādīšanu, kā to paredz noslēgtā līguma 5.1.6.punkts, nedz par atslēgu nodošanu, kā

tas noteikts līguma 3.2.punktā. Nav arī ziņu, ka atbildētāja jebkādā citādā veidā būtu darījusi zināmu prasītājai to, ka īrētajā telpā nedzīvo.

Lai gan tiesas sēdē atbildētāja uzrādīja 2017.gada 13.oktobra iesniegumu, kurš adresēts Jūrmalas Dzīvokļu nodaļai un kurā norādīts, ka kopš

2012.gada atbildētāja nedzīvo strīdus telpās, tomēr tiesas sēdē tika konstatēts, ka tas tapis jau pēc prasības celšanas tiesā un pēc tam, kad atbildētāja

bija iepazinusies ar civillietas materiāliem. Šo apstākli atbildētāja neapstrīdēja.

Arī atbildētājas uzrādītais konta izraksts par laika periodu no 2014.gada 18.marta līdz 2017.gada 19.maijam par maksājumiem, kas veikti par

dzīvojamo telpu /adrese A/, neapliecina to, ka atbildētāja strīdus dzīvojamās telpas ir atstājusi.

Bez tam, no atbildētājas sniegtajiem paskaidrojumiem izriet, ka viņa ir saņēmusi prasītājas brīdinājumu, taču uz to nav reaģējusi, no kā secināms, ka

atbildētājai bija zināms gan par parādu, gan prasītājas nolūku vērsties tiesā ar prasību par parāda piedziņu un izlikšanu. Neskatoties uz minēto, atbildētāja

nav veikusi nekādus pasākumus, lai noregulētu strīdus jautājumu.

Ievērojot minēto, tiesa secina, ka lietā nodibinātie apstākļi ir pamats prasības celšanai par īrnieka izlikšanu, un ņemot vērā likuma „Par dzīvojamo

telpu īri” 6.panta otrās daļas regulējumu, tiesai nav pamata apšaubīt to, ka atbildētājai ir zudis tiesiskais pamats lietot strīdus dzīvojamās telpas, līdz ar to

prasība daļā par atbildētājas izlikšanu no dzīvojamās telpas /adrese/, ir pamatota un apmierināma.

Izlemjot prasību daļā par īres un komunālo maksājumu parāda piedziņu, tiesa vadās no likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 2.panta pirmās daļas, kas

paredz, ka dzīvojamās telpas īre ir dzīvojamās telpas lietošanas tiesību nodošana citai personai par maksu (..).

Minētā likuma 12.panta pirmā daļa noteic, ka dzīvojamās telpas īres maksa maksājama dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos.

Savukārt saskaņā ar minētā likuma panta otro daļu, maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, maksājama

normatīvajos aktos vai dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā.

Saskaņā ar pušu noslēgtā īres līguma 2.1.punktu, atbildētājai noteikts pienākums par katru kārtējo mēnesi līdz nākošā mēneša 30.datumam

samaksāt īres maksu, kā arī saskaņā ar līguma 2.2.punktu noteikts pienākums veikt maksājumus par komunālajiem pakalpojumiem pēc noteiktiem

tarifiem.

Dzīvojamās telpas īres līgums no atbildētājas puses ir parakstīts, no kā secināms, ka līgumā norādītajam atbildētāja ir piekritusi un apņēmusies to

pildīt.

Kā norādījusi prasītāja, laika periodā no 2010.gada 1.novembra līdz 2017.gada 31.maijam atbildētāja nav pildījusi savas saistības, jo īres un

komunālos maksājumus nav veikusi pielīgtajā kārtībā, kā rezultātā izveidojies parāds 2008,83 euro apmērā, kura apmēru apstiprina lietā esošie norēķinu

pārskati (lietas 22.-41.lapa).

No minētajiem norēķinu pārskatiem redzams, ka pēc īres līguma noslēgšanas maksājumus atbildētāja ir veikusi neregulāri un nepietiekamā apmērā.

Proti, 2011.gada februārī, martā, aprīlī, jūnijā, jūlijā, augustā, oktobrī, novembrī un 2012.gada janvārī, aprīlī, augustā maksājumi nav veikti vispār, bet

2011.gada decembrī un 2012.gada februārī, martā un jūnijā maksājumi veikti nepilnā apmērā. Pēdējo maksājumu atbildētāja veikusi 2012.gada

septembrī. Līdz ar to, pat ja pieņemtu, ka atbildētāja, kā viņa to apgalvojusi, kopš 2012.gada oktobra īrētajās telpās nav dzīvojusi, tomēr parāds ir

veidojies arī laika periodā, par kuru lietā nav strīda. Turklāt, no lietā esošajiem norēķinu pārskatiem redzams, ka elektrība dzīvoklī tikusi patērēta arī pēc

2012.gada oktobra.

No lietas materiāliem redzams, ka 2015.gada 13.februārī, 2015.gada 13.maijā, 2015.gada 21.decembrī un 2016.gada 21.martā prasītāja nosūtīja

atbildētājai brīdinājumus (lietas 43.-46.lapa). Brīdinājumos atbildētāja tika informēta par parāda apmēru, kā arī brīdināta, ka saistību neizpildes gadījumā

prasītāja vērsīsies tiesā ar prasību par īres līguma laušanu, dzīvoklī deklarēto personu izlikšanu un parāda piedziņu. Savukārt 2016.gada 16.augustā

nosūtītajā brīdinājumā prasītāja lūdza atbildētāju nekavējoties labprātīgi atbrīvot telpas un samaksāt izveidojušos parādu (lietas 47.lapa). No atbildētājas

tiesas sēdē norādītā izriet, ka brīdinājumu atbildētāja ir saņēmusi, taču uz to nav reaģējusi.

Lai gan tiesas sēdē atbildētāja norādīja, ka īrētajā dzīvojamā telpā bijuši antisociāli apstākļi, tomēr lietas materiāli nesatur pierādījumus, kas

apliecinātu to, ka atbildētāja jebkad būtu vērsusies pie prasītājas ar iebildumiem par īrētās dzīvojamās telpas un sniegto pakalpojumu kvalitāti.

Ņemot vērā, ka lietā nav objektīvu pierādījumu tam, ka atbildētāja strīdus telpas ir atstājusi un tajās nedzīvo, kā arī ņemot vērā to, ka attiecībā uz

prasītājas norādīto parāda aprēķinu un parāda apmēru atbildētāja iebildes nav cēlusi, tad, ievērojot Civilprocesa likuma 96.panta piekto daļu, kas noteic,

ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse, tiesai nav pamata apšaubīt prasībā norādīto parādu

un tā apmēru, turklāt saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu tas, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst par pierādītu apstākli, ka atbildētāja nav izpildījusi savas saistības pret prasītāju, kā rezultātā no atbildētājas

piedzenams parāds 2008,83 euro apmērā.

Bez tam, prasītāja lūdz noteikt tiesības saņemt likumiskos procentus 6% apmērā gadā no parāda summas par laiku līdz sprieduma izpildei.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda (..) prasītāja

tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civillikuma 1765.panta pirmo daļu, tiesa atzīst prasītājai tiesības saņemt likumiskos procentus 6% apmērā

gadā no parāda līdz sprieduma izpildes dienai.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus (..).

Ievērojot minēto, no atbildētājas par labu prasītājai ir piedzenama valsts nodeva 372,46 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,30 euro

apmērā par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu.

Ņemot vērā, ka uz lietas ierosināšanas dienu 2017.gada 29.jūniju un tiesas pavēstu nosūtīšanas dienu 2017.gada 30.augustu atbildētājai nebija

deklarētās dzīves vietas, prasītāja veikusi pasākumus atbildētājas aicināšanai uz tiesas sēdi ar publikāciju laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, sakarā ar ko

prasītājai ir radušies izdevumi 15,65 euro apmērā. Minētie izdevumi saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 6.punktu, ir piedzenami no

atbildētājas prasītājas labā.

Bez tam tiesa atzīst, ka no atbildētājas par labu valstij piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 0,23 euro apmērā - starpība, kuru nav

segusi prasītāja, samaksājot ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus par tiesas dokumentu piegādāšanu, atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās

daļas 5.punktam.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 10.pantu, 41.panta pirmo daļu, 92.pantu, 93.panta pirmo daļu, 96.panta piekto daļu, 97., 187., 190.,

192., 193., 195., 2041.pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt.

Izlikt /pers. B/, personas kods /personas kods/, no dzīvojamās telpas /adrese/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Jūrmalas namsaimnieks”, reģ. Nr.40003426429 (bankas norēķinu konts

naudas līdzekļu iemaksai: LV57HABA0551008923379, AS “Swedbank”), parādu 2008,83 euro, valsts nodevu 372,46 euro un ar lietas izskatīšanu

saistītos izdevumus 18,95 euro, kopā – 2400,24 euro (divi tūkstoši četri simti euro, 24 centi).

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 0,23 euro (00 euro, 23 centi).

Atzīt SIA “Jūrmalas namsaimnieks” tiesības par laiku no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no

atbildētājas /pers. B/ likumiskos procentus 6% gadā no pamatparāda 2008,83 euro.

Noteikt, ka tiesas spriedums izpildāms labprātīgi 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par labu valstij iemaksājami, norādot šādus saņēmēja bankas rekvizītus: saņēmējs Tiesu administrācija, NMR

90001672316, ar PVN apliekamās personas reģistrācijas numurs LV90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konta

numurs LV51TREL2190458019000. Maksājuma mērķī jānorāda ieņēmumu ekonomiskās klasifikācijas kods – 21499 un civillietu identificējoša

informācija.

Tiesas izdevumu apmaksu apliecinošs dokuments iesniedzams Rīgas rajona tiesas kancelejā.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas

rajona tiesā.

Tiesnese /personiskais paraksts/ D.Liepiņa