Appeal court dismissed appeal against administrative penalty for hooliganism in hospital, upholding first instance verdict.

Lieta Nr.116034708 143/AA43-0668-09/3

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2009.gada 14.septembrī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja S.Gintere, tiesneses M.Osmane un V.Zommere

piedaloties A.K. un viņa pārstāvim A.Kr., atklātās tiesas sēdēs izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par A.K. (personas kods /personas kods/) saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 167.panta, sakarā ar A.K. apelācijas sūdzību par Jēkabpils rajona tiesas tiesneša 2008.gada 22.aprīļa lēmumu.

Aprakstošā daļa

[1] 2008.gada 17.aprīlī Jēkabpils rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas biroja 2.nodaļas 3.iecirkņa vecākais inspektors sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA224119 (turpmāk – Protokols) par to, ka A.K. 2008.gada 17.aprīlī Jēkabpilī, Pormaļu ielā 125, Jēkabpils rajona centrālajā slimnīcas (turpmāk – Jēkabpils slimnīca) uzņemšanas nodaļas telpā, sabiedriskā vietā, plkst.16.55 izdarīja sīko huligānismu, palika agresīvs, lamājās necenzētiem lamu vārdiem. Uz aizrādījumiem nereaģēja, tādējādi traucējot Jēkabpils slimnīcas medicīnas darbinieku darbu. Administratīvā pārkāpuma protokolā norādīts, ka atbildība par šo pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 167.pantā.

[2] Jēkabpils rajona tiesas tiesnesis ar 2008.gada 22.aprīļa lēmumu atzina A.K. (turpmāk arī - pārkāpējs) par vainīgu LAPK 167.panta paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un sodīja ar arestu uz septiņām diennaktīm. Tiesneša lēmumā norādīts turpmāk minētais. [2.1] Tiesnesis konstatēja, ka A.K. 2008.gada 17.aprīlī plkst.16.15 sabiedriskā vietā Jēkabpilī, Pormaļa ielā 125, Jēkabpils slimnīcas uzņemšanas nodaļas telpā izdarīja sīko huligānismu, lamājās necenzētiem vārdiem, izrādīja agresivitāti, ar ko traucēja Jēkabpils slimnīcas medicīnas darbinieku darbu. Ar šādām darbībām pārkāpējs izdarīja administratīvo pārkāpumu, par kuru paredzēta administratīvā atbildība LAPK 167.pantā. [2.2] Tiesnesis konstatēja, ka pārkāpējs uz tiesas sēdi nav ieradies, viņam savlaicīgi paziņots par tiesas sēdes vietu un laiku, tiesai nav pieteikts lūgums atlikt lietas izskatīšanu. Tādēļ tiesnesis atzina, ka A.K. uz tiesas sēdi nav ieradies bez attaisnojoša iemesla, ka lieta izskatāma bez viņa klātbūtnes atbilstoši LAPK 260.pantam. [2.3] Ņemot vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, vainīgā personību, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus, tiesnesis atzina, ka sods nosakāms administratīvā aresta veidā.

[3] Par Jēkabpils rajona tiesas tiesneša 2008.gada 22.aprīļa lēmumu A.K. iesniedza apelācijas sūdzību. Apelācijas sūdzībā un tās papildinājumos norādīts, ka tiesneša lēmumu uzskata par nepamatotu un nelikumīgu turpmāk minēto apsvērumu dēļ. [3.1] Pārkāpējs nesaņēma pavēsti uz 2008.gada 22.aprīļa tiesas sēdi plkst.14.00. Lietas materiālos esošais A.K. paraksts, ka viņš ir informēts par 22.aprīļa tiesas sēdi, nav pārkāpēja paraksts. Paraksta veidlapā ir labots tiesas sēdes datums, tādējādi iespējams, ka viņa paraksts ir viltots. Pārkāpējs uzskata, ka tiesnesis, pieņemot lēmumu bez pārkāpēja klātbūtnes, ir pārkāpis Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 54. un 61.pantā noteiktās tiesības; [3.2] Pārkāpējs nelamājās un netraucēja Jēkabpils slimnīcas medicīnas darbinieku darbu. B.B. ziņojumā nav norādīts, kā izpaudās A.K. agresivitāte un darbinieku traucēšana. [3.3] Pārkāpējs izsaka tiesai lūgumu nopratināt lieciniekus B.B., G.S., V.F. un A.B.

[4] Tiesas sēdē apgabaltiesā 2009.gada 20.maijā A.K. un viņa pārstāvis uzturēja apelācijas sūdzību, paskaidroja, ka A.K. uz Jēkabpils slimnīcu nogādāja policija ap plkst.18.30, policisti lika apsēsties uz soliņa un paši aizgāja. Pārkāpējs bija viens un gandrīz līdz plkst.20.00 gaidīja analīžu nodošanu, kad atvērās ārdurvis un policists S. kliedza, lai nospiež melno pogu. Pēc desmit minūtēm ieradās divi vīrieši un katrs apsēdās savā pusē. Analīzes netika noņemtas, pārkāpējs tika nogādāts ceļu policijā, kur kategoriski atteicās parakstīt jebkādus dokumentus. Pārkāpējs uzskata, ka visi dokumenti, ieskaitot medicīniskos dokumentus Jēkabpils slimnīcā, ir safabricēti, tajos ir nepareizi norādīti notikumu datumi un laiki. Uz tiesas sēdi 2009.gada 2.septembrī pārkāpējs un viņa pārstāvis neieradās, neierašanās iemeslus nepaziņoja, apgabaltiesā nebija saņemts lūgums atlikt lietas izskatīšanu. Administratīvā apgabaltiesa atzina par neattaisnojošu pārkāpēja un viņa pārstāvja neierašanos uz tiesas sēdi, nolēma turpināt lietas izskatīšanu pēc būtības. Apgabaltiesa sēdē nopratināja lieciniekus B.B., V.F., A.B. un G.S. Motīvu daļa

[5] Pārbaudījusi lietas materiālus, noklausījusies procesa dalībnieku paskaidrojumus un liecinieku liecības, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka A.K. apelācijas sūdzība nav pamatota.

[6] Saskaņā ar LAPK 243.pantu pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Šos faktus konstatē ar šādiem līdzekļiem: ar protokolu par administratīvo pārkāpumu, ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ar cietušā un liecinieku liecībām, eksperta atzinumu, lietiskajiem pierādījumiem, protokolu par priekšmetu un dokumentu izņemšanu, citiem dokumentiem, kā arī pārkāpumus fiksējošiem tehniskiem līdzekļiem (braukšanas ātruma noteikšanas mērierīces, mērierīces alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā, foto, video u.tml.).

Apgabaltiesa no lietā esošajiem dokumentiem konstatēja turpmāk minētos apstākļus. [6.1] Protokols (lietas lapa 3) sastādīts par to, ka A.K. 2008.gada 17.aprīlī Jēkabpils slimnīcas uzņemšanas nodaļas telpā, sabiedriskā vietā, plkst.16.55 izdarīja sīko huligānismu, palika agresīvs, lamājās necenzētiem lamu vārdiem. Uz aizrādījumiem nereaģēja, tādējādi traucēja Jēkabpils slimnīcas medicīnas darbinieku darbu. [6.2] Atbilstoši 2008.gada 17.aprīļa Transportlīdzekļa vadītāja nosūtījumam uz medicīnisko pārbaudi (lietas lapa 55-57) secināms, ka A.K. uz medicīnisko pārbaudi nosūtīja Jēkabpils rajona policijas pārvaldes inspektors V.F. kā transportlīdzekļa vadītāju, kurš nepiekrīt transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes rezultātiem.

Pārkāpējs iesniedza apgabaltiesai trīs šā nosūtījuma kopijas, norādot, ka tikai uz viena eksemplāra ir V.F. paraksts. Apgabaltiesa nevērtē pieteicēja argumentus, kas attiecas uz minēto nosūtījumu, jo tiem nav nozīmes lietas izspriešanā. Apgabaltiesa nosūtījuma dokumentu kopijas pievienoja lietas materiāliem kā pierādījumu, kas apliecina iemeslu, kura dēļ pārkāpējs tika nogādāts Jēkabpils slimnīcā. [6.3] Apgabaltiesa konkrētās lietas ietvaros neizvērtē arī pārkāpēja argumentus par iesniegtajiem Jēkabpils slimnīcas medicīniskajiem dokumentiem – 2008.gada 17.aprīļa Nosūtījumu alkohola noteikšanai bioloģiskajā vidē kopija (lietas lapa 58), Etilspirta analīzes un to rezultātu reģistrācijas žurnāla kopija (lietas lapa 59-60), Medicīniskās pārbaudes faktu reģistrācijas žurnāla kopija (lietas lapa 61) un Analīžu reģistrācijas žurnāls alkohola ietekmes noteikšanai kopija (lietas lapa 62) - jo tie tieši neattiecas uz izskatāmo jautājumu.

Apgabaltiesas ieskatā konkrētajā lietā šie dokumenti ir būtiski tikai tiktāl, cik tie apliecina faktu, ka A.K. 2008.gada 17.aprīlī plkst.16.40 bija Jēkabpils slimnīcā, kur viņam tika noņemti asinis paraugi alkohola noteikšanai bioloģiskajā vidē. Apgabaltiesa līdz ar to secina, ka pārkāpēja arguments tiesas sēdē apgabaltiesā, ka 2008.gada 17.aprīlī asinis analīzes viņš nenodeva, ir pretrunā ar lietas materiāliem. [6.3] B.B. paskaidrojumā (lietas lapa 5) norādīts, ka 2008.gada 17.aprīlī plkst.16.55 Jēkabpils slimnīcas uzņemšanas nodaļā A.K. sāka skaļi uzvesties – skaļāk runāt, izteikt pretenzijas.

Tā kā viņš palika agresīvāks, tika nolemts nospiest apsardzes pogu, jo A.K. sāka traucēt slimnīcas darbu. Apsardzes klātbūtnē viņš turpināja uzvesties agresīvi un palika vēl agresīvāks. Nopratināta kā lieciniece, B.B. liecināja, ka notikumu atceras ļoti spilgti. Dežūru viņa pieņēmu pulksten 16.00 un personāls palūdza doties uz pieņemšanas nodaļu veikt ekspertīzi A.K. Ieejot uzņemšanas nodaļā, redzēja, ka viņš divu policijas darbinieku uzraudzībā sēdēja uzgaidāmajā telpā. Varēja redzēt, ka viņš bija alkohola reibumā, smaku arī varēja just.

Māsiņas noņēma asins paraugu uz alkohola koncentrāciju. A.K. atradās vienā no četriem uzgaidāmās telpas boksiem, kur sāka palikt agresīvs. Viņš skaļi sāka draudēt policijai par to, ka esot viņu aizturējuši. Tajā laikā lieciniece rakstīja papīrus un visu to dzirdēja, jo atradās pretī boksam, kurā atradās pārkāpējs. Lieciniece piegāja pie viņa un aizrādīja, ka viņš atrodas slimnīcā un šāda uzvedība nav pieļaujama. Viņš to neņēma vērā, tādēļ lieciniece pateica māsiņām, lai nospiež pogu un izsauc apsardzi, jo A.K. sāka celties kājās un vicināties ar rokām.

Policisti tur bija. Diezgan ātri atbrauca apsardze, apmēram pēc 3-5 minūtēm. A.K. draudēja, ka visi nožēlos, viņš centās celties, bet policisti, kuri tur atradās, viņu atturēja. Apsardze aizveda pārkāpēju uz policijas mašīnu, un tad aizveda uz policiju. Policisti atbrauca uz nodaļu, lai lieciniece uzrakstītu iesniegumu par notikušo (lietas lapa 76). [6.4] No policijas vada kārtībnieka A.B. 2008.gada 17.aprīļa dienesta ziņojuma (lietas lapa 7) izriet, ka veicot sabiedriskās kārtības uzraudzību, 2008.gada 17.aprīlī tika apturēta pārkāpēja vadītā automašīna.

A.K. tika nogādāts Jēkabpils slimnīcā, jo viņš apstrīdēja alkohola testa ar mēraparātu Lion pareizību un lūdza nogādāt medicīnas iestādē. Jēkabpils slimnīcas uzņemšanas telpās A.K. lamājās necenzētiem vārdiem, izteica draudus policijas darbiniekiem, pretenzijas medicīnas darbiniekiem un ar savām darbībām traucēja medicīnas personāla darbu. Uz aizrādījumiem pārtraukt huligāniskās darbības pārkāpējs nereaģēja. Nopratināts kā liecinieks, tiesas sēdē A.B. liecināja, ka A.K. personīgi nav pazīstams.

Liecinieks kopā ar V.F. un G.S. viņu apturēja uz ceļa, jo bija aizdomas, ka viņš bija lietojis alkoholu. Pārkāpēju nogādāja uz Jēkabpils slimnīcu, jo viņš atteicās veikt pārbaudi uz vietas. Slimnīcā A.K. tika veikta asins analīze. Pēc tam, kad ārstam vajadzēja viņu apskatīt, viņš sāka lamāties un draudēt gan policistiem, gan medicīnas darbiniekiem. Ar pārkāpēju liecinieks bija kopā visu laiku, apmēram stundu. No sākuma A.K. bija mierīgāks, bet ar laiku sevi uzkurināja, sāka draudēt gan policistiem, gan mediķiem.

Medicīnas darbinieki viņam izdarīja aizrādījumu. Viņš nemēģināja bēgt, tikai draudēja, skaļi uzvedās, tas viss notika uz vietas. Viņš solīja, ka policistus atlaidīs no darba. Apsardzi izsauca dežūrējošā māsiņa. Pēc tam atbrauca apsardze un viņš nomierinājās. Vēlāk A.K. tika aizvests viņu uz policijas pārvaldi, kur tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols (lietas lapa 76-77). [6.5] Policijas inspektora V.F. 2008.gada 17.aprīļa dienesta ziņojumā (lietas lapa 8) norādīti analoģiski apstākļi A.B. dienesta ziņojumā minētajiem.

Nopratināts kā liecinieks, V.F. liecināja, ka A.K. viņš apturēja uz ceļa. Pārkāpējs tika nogādāts medicīnas iestādē, jo bija alkohola reibumā un atteicās veikt pārbaudi uz vietas. Pēc viņa lūguma liecinieks un A.B. ar dienesta automašīnu A.K. nogādāja slimnīcā. Medicīnas iestādē viņam vajadzēja nodot asinis. Pēc asins nodošanas medicīnas darbiniekiem vajadzēja veikt pārbaudi, taču A.K. to neļāva, palika neapmierināts un izteica draudus māsiņai un policistiem par darba zaudēšanu. Izskanēja dažādi lamu vārdi, kuri tika veltīti māsiņai, apvainojumi ārstei.

Tas viss notika skaļi. Kad A.K. aizrādīja, viņš palika vēl agresīvāks. Māsiņa nospieda trauksmes pogu, un tad atbrauca apsardzes darbinieki. Liecinieks bija kopā ar A.K. slimnīcā diezgan ilgi (lietas lapa 76-77). [6.6] Policijas vecākā inspektora G.S. 2008.gada 17.aprīļa dienesta ziņojuma (lietas lapa 6) norādīti analoģiski apstākļi A.B. dienesta ziņojumā minētajiem. Nopratināts kā liecinieks, G.S. liecināja, strādāja kopā ar A.B. un V.F., tika apturēta A.K. vadītā automašīna, pārkāpējs bija alkohola reibumā.

Policisti veica alkohola pārbaudi uz izelpu. A.K. vienreiz iepūta alkometrā un otrreiz atteicās to darīt, tādēļ persona tika nogādāta Jēkabpils slimnīcā. Tika izsaukts evakuators un liecinieks palika pie mašīnas gaidīt evakuatoru, bet A.B. un V.F. aizveda pārkāpēju uz slimnīcu, lai veiktu ekspertīzi. Pēc kāda laika telefoniski tika saņemta informācija, ka A.K. huligāniski uzvedas Jēkabpils slimnīcā, un liecinieks ieradās slimnīcā. Pārkāpējs tobrīd slimnīcā vairāk nebija. Lietas apstākļus liecinieks noskaidroja no ārstes B. (lietas lapa 76-77).

[7] Saskaņā ar LAPK 167.pantu pie administratīvās atbildības sauc par sīko huligānismu, tas ir, lamāšanos ar necenzētiem vārdiem sabiedriskās vietās, apvainojošu uzmākšanos un citām tamlīdzīgām darbībām, kas traucē sabiedrisko mieru un kārtību. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments (turpmāk

– Senāts) savā praksē ir norādījis, ka minētā tiesību norma ir ietverta LAPK 13.nodaļā, kurā paredzēta atbildība par administratīvajiem pārkāpumiem, kas apdraud sabiedrisko kārtību. Tādējādi gan LAPK 167.panta formulējums, gan tā atrašanās kodeksa 13.nodaļā liecina, ka sīkā huligānisma kā administratīvā pārkāpuma objekts ir sabiedriskais miers un kārtība, bet objektīvā puse – darbības, kas vērstas uz sabiedriskā miera un kārtības traucēšanu. Ja netiek konstatēta kāda no minētajām administratīvā pārkāpuma sastāva pazīmēm, nav pamata personu saukt pie administratīvās atbildības. Senāts atzinis, ka, vērtējot minētā administratīvā pārkāpuma sastāva pazīmes, ir izmantojama Senāta Krimināllietu departamenta judikatūra, kas saistīta ar personu saukšanu pie kriminālatbildības par huligānismu pēc Krimināllikuma 231.panta. Minētajā tiesību normā huligānisms definēts kā rupja sabiedriskā miera traucēšana, kas izpaužas acīmredzamā necieņā pret sabiedrību vai bezkaunībā, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot cilvēku mieru, iestāžu vai uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) vai organizāciju darbu. Tādējādi arī huligānisms kā noziedzīgs nodarījums apdraud sabiedrisko kārtību un mieru. Huligānisko darbību kaitīguma pakāpe ir kritērijs kriminālsodāma huligānisma norobežošanai no sīkā huligānisma, proti, huligānisma kā noziedzīga nodarījuma apdraudējums izpaužas rupjā veidā (sk., Senāta 2007.gada 9.marta sprieduma lietā Nr.SKA-61/2007 7.punktu).

[8] Ņemot vērā [6] minēto, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka ar lietā esošajiem materiāliem (Protokolu, B.B. iesniegumu un liecībām, A.B. un V.F. liecībām un policijas darbinieku dienesta ziņojumiem) ir pierādīts, ka A.K. sabiedriskā vietā, Jēkabpils slimnīcas uzņemšanas nodaļā, 2008.gada 17.aprīlī ap plkst. 16.55 uzvedās skaļi, izteica apvainojumus policijas darbiniekiem un medicīnas personālam un ar savu uzvedību un nepakļaušanos atbildīgo personu lūgumam netrokšņot traucēja sabiedrisko mieru un kārtību, slimnīcas darbu, tādējādi izdarot LAPK 167.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu. Apgabaltiesa atzīst, ka tiesā sniegtajās liecībās un dienesta ziņojumos nav konstatējamas pretrunas attiecībā uz situāciju Jēkabpils slimnīcā, proti, ka pārkāpējs, būdams alkohola reibumā ir uzvedies agresīvi, draudējis ar nepatikšanām darbā policijas darbiniekiem un mediķiem, nav pakļāvies ārstes lūgumam netrokšņot. Turklāt A.K. huligāniskās darbības bija ilgstošas, traucējošas un tādēļ medicīnas personālam, lai tās pārtrauktu, bija nepieciešams izsaukt apsardzi. Vienlaikus apgabaltiesa secina, ka no lietas materiāliem nav konstatējams, ka pārkāpējs, atrodoties Jēkabpils slimnīcā, lamājās necenzētiem vārdiem. Par to nav norādīts ne policijas darbinieku dienesta ziņojumos, ne B.B. iesniegumā. Tiesas sēdē tikai liecinieki V.F. un A.B. norādīja, ka no pārkāpēja puses skanējuši arī lamu vārdi, taču kādi tie bija, liecinieki nevarēja nosaukt.

[9] Saskaņā ar LAPK 32.panta otro daļu, uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. Pirmās instances tiesas tiesneša lēmumā norādīts, ka, uzliekot sodu, ņemti vērā minētie apstākļi, taču nav konkretizēts, kādi apstākļi. Tiesnesis atzina, ka sods nosakāms administratīvā aresta veidā. Saskaņā ar LAPK 34.panta pirmās daļas 6.punktu apstāklis, ka pārkāpums izdarīts alkoholisko dzērienu iespaidā, ir atzīstams par apstākli, kas pastiprina atbildību par administratīvo pārkāpumu. Kaut arī šī norma paredz iespēju atkarībā no administratīvā pārkāpuma rakstura neatzīt to par atbildību pastiprinošu apstākli, Administratīvā apgabaltiesa uzskata, ka izskatāmajā gadījumā fakts, ka pārkāpējs bija alkoholisko dzērienu iespaidā, ir atbildību pastiprinošs apstākli. Apgabaltiesas ieskatā alkohola reibums radīja viņa saasināto uztveri uz mediķu darbībām pie medicīniskās apskates un aizrādījumiem, tas veicināja viņa huligāniskās darbības. Atbildību mīkstinošus apstākļus apgabaltiesa nekonstatē. Pārkāpējs savu vainu izdarītajā pārkāpuma neatzīst. Pārkāpējs ir iepriekš vairākas reizes administratīvi sodīts par pārkāpumiem ceļu satiksmē, kā arī pirms vairākiem gadiem saukts pie administratīvās atbildības par LAPK 167.pantā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu (lietas lapa 10-18). Apgabaltiesa konkrētajos faktiskajos lietas apstākļos secina, ka A.K. piemērotais sods ir samērīgs ar izdarīto pārkāpumu.

[10] Apgabaltiesa noraida kā nepamatotu pārkāpēja argumentu, ka pirmās instances tiesa nepamatoti izskatīja lietu bez viņa klātbūtnes. LAPK 260.panta trešā daļa noteic, ka lietu var izskatīt bez pārkāpēja piedalīšanās, ja viņam paziņots par tiesas sēdes vietu un laiku un ja no personas nav saņemts lūgums atlikt lietas izskatīšanu. No lietas materiāliem izriet, ka gan policijas darbinieks ir izsniedzis A.K. pavēsti par ierašanos Jēkabpils tiesā 2008.gada 22.aprīlī plkst.14.00 uz lietas izskatīšanu (lietas lapa19). Apgabaltiesai nav pamata uzskatīt, ka pavēstes eksemplārā esošais paraksts nav A.K. paraksts. Tā kā pārkāpēja lūgums par lietas izskatīšanas atlikšanu netika saņemts, tiesnesis pamatoti izskatīja lietu bez pārkāpēja piedalīšanās. Apgabaltiesa vienlaikus atzīst, ka būtu bijis lietderīgi pirmās instances tiesai lietas izskatīšanu vienu reizi atlikt, lai atkārtoti uzaicinātu pārkāpēju uz lietas izskatīšanu ar tiesas pavēsti. Taču minētais apgabaltiesa apsvērums nav pamats atzīt, ka tiesnesis lietu izskatīja bez pārkāpēja piedalīšanās, pretēji tiesību normās noteiktajam.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa

286 .panta otrās daļas 1.punktu un 286.14pantu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda:

atstāt negrozītu Jēkabpils rajona tiesas tiesneša 2008.gada 22.aprīļa lēmumu, bet A.K. apelācijas sūdzību noraidīt. Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja S.Gintere

Tiesneses M.Osmane

V.Zommere