Court dismissed land use change appeal, ruling zoning decision valid despite potential forced sale concerns.

Lietas arhīva Nr. A42-00549-24/19

ECLI:LV:ADRJRIT:2024:0930.A420242023.9.S

Administratīvā rajona tiesa

Rīgas tiesu nams

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2024.gada 30.septembrī

Tiesa šādā sastāvā: tiesnese Aiga Putniņa,

piedaloties līdzpieteicējiem /pers. A/ (/pers. A/) un /pers. B/ (/pers. B/), atbildētāja Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes

Jūrmalas pilsētas domes pārstāvim /pers. C/, trešajai personai /pers. D/ un SIA ,,Lūkins & Lūkins” pārstāvim /pers. E/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz līdzpieteicēju /pers. A/ (/pers. A/), /pers. F/ (/pers. F/) un /pers. B/

(/pers. B/) pieteikumu par Jūrmalas valstspilsētas domes /datums A/lēmuma/numurs A/ atcelšanu daļā, ar kuru zemesgabala /adrese A/, daļai noteikts

lietošanas mērķis “Vienstāva un divstāvu daudzdzīvokļu māju apbūve (kods 0701)” un “Atsevišķi nodalītas atklātas autostāvvietas (kods 1105)”.

Aprakstošā daļa

[1] Līdzpieteicējiem /pers. A/ (/pers. A/), /pers. F/ (/pers. F/) un /pers. B/ (/pers. B/) pieder zemesgabals /adrese A/ (turpmāk – zemesgabals).

[2] Ar Jūrmalas valstspilsētas domes (turpmāk – dome) /datums A/lēmumu Nr./numurs A/ daļai zemesgabala mainīts nekustamā īpašuma lietošanas

mērķis no “Individuālo dzīvojamo māju apbūve (kods 0701)” uz “Vienstāva un divstāvu daudzdzīvokļu māju apbūve (kods 0701)” 2208 m2 platībā un

“Atsevišķi nodalītas atklātas autostāvvietas (kods 1105)” 760 m2 platībā.

Lēmumā norādīts, ka zemesgabalā esošo dzīvojamo māju /adrese B/ un /adrese C/, Jūrmalā (turpmāk – dzīvojamās mājas), galvenais lietošanas

veids ir “Triju vai vairāku dzīvokļu mājas (kods 1122)”, tādēļ zemei zem šīm mājām saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 20.jūnija noteikumu Nr.496

“Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība” (turpmāk – noteikumi

Nr.496) 7.punktā un 2.pielikumā noteikto ir nosakāms lietošanas mērķis “Vienstāva un divstāvu daudzdzīvokļu māju apbūve (kods 0701)”. Savukārt

zemesgabalā esošā asfaltētā laukuma galvenais lietošanas veids ir “Ielas, ceļi un laukumi (kods 2112)”, tādēļ zemei zem šā laukuma ir nosakāms

lietošanas mērķis “Atsevišķi nodalītas atklātas autostāvvietas (kods 1105)”.

Minētais lēmums pieņemts, pamatojoties uz dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieku vārdā iesniegtu iesniegumu, tiem lūdzot uzsākt atsavināšanas tiesību

izmantošanas procesu saskaņā ar Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu (turpmāk – Dalītā īpašuma izbeigšanas

likums).

[3] Iebilstot pret domes lēmumu, līdzpieteicēji iesniedza tiesā pieteikumu par tā atcelšanu attiecīgajā daļā.

Pieteikumā un paskaidrojumos norādīts, ka zemesgabalā esošās dzīvojamās mājas konstruktīvi ir uzskatāmas nevis par daudzīvokļu mājām

noteikumu Nr.496 izpratnē, bet gan par viendzīvokļa mājām. Tādēļ zemes lietošanas mērķis ir nosakāms nevis “Vienstāva un divstāvu daudzdzīvokļu

māju apbūve (kods 0701)”, bet gan “Individuālo dzīvojamo māju apbūve (kods 0601)”, kā tas bija iepriekš noteikts visam zemesgabalam. Līdzpieteicēju

ieskatā dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieki ļaunprātīgi izmanto savas tiesības, lai, izbeidzot piespiedu dalīto īpašumu, par zemu cenu iegūtu līdzpieteicēju

īpašumu. Turklāt zemes zem dzīvojamām mājām atsavināšana trešajām personām tiesiski nebūtu arī iespējama, jo tādā gadījumā netiktu ievērotas

normatīvajos aktos noteiktās prasības attiecībā uz jaunveidojamo zemes vienību platību un apbūves blīvumu.

Savukārt attiecībā uz asfaltēto laukumu pieteikumā norādīts, ka visām ēkām to funkcionāli nepieciešamajos zemesgabalos ir izveidotas

autostāvvietas, kā arī blakus īpašumā ir izveidots servitūta ceļš, tādēļ mainīt zemes lietošanas mērķi nav pamata. Tas, kā asfaltētā laukuma īpašnieks vēlas

izmantot savu īpašumu, ir paša īpašnieka ziņā. Tomēr līdzpieteicēji iebilst pret zemes zem asfaltētā laukuma lietošanas mērķa maiņu uz “Atsevišķi

nodalītas atklātas autostāvvietas (kods 1105)”.

[4] Rakstveida paskaidrojumā tiesai dome pieteikumu neatzīst, pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā minētajiem apsvērumiem.

Papildus dome norāda, ka līdzpieteicēju vēlme saglabāt līdzšinējo zemes lietošanas mērķi “Individuālo dzīvojamo māju apbūve (kods 0601)” visam

zemesgabalam ir nepamatota, jo tādā gadījumā pastāvētu būvju lietošanas veida un zemes lietošanas mērķa nesakritība, savukārt dzīvojamām mājām

reģistrētais lietošanas veids nav pārvērtējams šīs lietas ietvaros. Turklāt, konstatējot šādu nesakritību starp būvju lietošanas veidu un zemes lietošanas

mērķi, tieši līdzpieteicējiem kā zemesgabala īpašniekiem saskaņā ar noteikumu Nr.496 17.7.apakšpunktu un 18.punktu bija pienākums ierosināt zemes

lietošanas mērķa maiņu, lai tas atbilstu faktiskajai situācijai, ko līdzpieteicēji nav darījuši.

Tāpat dome norāda, ka, lai arī līdzpieteicēji iebilst pret zemesgabala daļas iespējamo atsavināšanu nākotnē, dzīvojamo māju dzīvokļu īpašniekiem

lūdzot piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu, tomēr domes lēmums konkrētajā gadījumā ir vērsts tikai uz situācijas sakārtošanu atbilstoši normatīvajiem

aktiem, nosakot atbilstošu zemes lietošanas mērķi. Turklāt zemesgabala īpašniekam vispārīgi nav tiesību nepiekrist vai neatļaut dzīvojamās mājas

īpašniekiem izpirkt piespiedu nomā esošo zemesgabala daļu.

[5] Rakstveida paskaidrojumā tiesai trešās personas un dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieki /pers. D/, /pers. G/ (/pers. G/), /pers. H/, /pers. I/ un

SIA “LATEIRA” pieteikumu neatzīst.

Trešās personas norāda, ka domes lēmums par zemes lietošanas mērķi nav tiešā veidā saistīts ar atsavināšanas tiesības izmantošanu, jo, kā izriet no

Piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas likuma 6.panta otrās daļas, par neapstrīdamu ir jākļūst tieši pašvaldības lēmumam par dzīvojamai mājai funkcionāli

nepieciešamo zemesgabalu. Ņemot vērā, ka konkrētajā gadījumā dzīvojamām mājām funkcionāli nepieciešamie zemesgabali ir noteikti ar domes /datums

B/lēmumu Nr./numurs B/, kurš ir kļuvis neapstrīdams, tas, ka dome šobrīd ir nolēmusi precizēt zemes lietošanas mērķus, neietekmē to, ka ir izpildītas

prasības minētā procesa turpināšanai. Turklāt, tā kā izskatāmās lietas ietvaros tiesā ir vērtējams tikai jautājums par zemes lietošanas mērķa maiņu, nevis

atsavināšanas tiesību izmantošanu, līdzpieteicēji pēc būtības nav pamatojuši, kādas tieši nelabvēlīgas sekas tiem rada pati zemes lietošanas mērķa maiņa.

[6] Arī trešā persona SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” pieteikumu neatzīst, norādot, ka domes lēmums ir tiesisks un pamatots.

[7] Tiesas sēdē līdzpieteicēji uzturēja pieteikumu, pamatojoties uz tajā minētajiem argumentiem. Papildus norādīja, ka ir paļāvušies uz iepriekšējos

lēmumos un dokumentos norādīto zemesgabala lietošanas mērķi “Individuālo dzīvojamo māju apbūve (kods 0701)” un tādam tam ir arī jāpaliek. Uz

zemesgabala atrodas dvīņu mājas. Nepiekrīt domes un trešo personu mērķim sadalīt un atsavināt nekustamo īpašumu, turklāt tas nemaz nav iespējams

teritorijas plānojumā paredzēto apbūves parametru dēļ.

Domes pārstāvis pieteikumu neatzina, pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā un paskaidrojumos tiesai minētajiem argumentiem. Papildus norādīja,

ka iepriekšējos lēmumos un dokumentos norādīts Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētais zemesgabala izmantošanas

mērķis, kas, kā konstatēja dome, nav atbilstošs tā izmantošanai.

Trešās personas līdzpieteicēju pieteikumu neatzina. /pers. D/ norādīja, ka šī tiesvedība būtiski kavē dzīvokļu īpašnieku tiesības atsavināt zemi zem

ēkām. Savukārt SIA “Lūkins & Lūkins” pārstāvis neiebilda par jauno lietošanas mērķi, kas noteikts zemesgabala daļai, uz kuras atrodas asfaltētais

laukums.

Trešā persona SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” uz tiesas sēdi neieradās, lūdzot lietu izskatīt bez tās klātbūtnes, kam tiesa šķēršļus

nesaskatīja.

Motīvu daļa

[8] Izskatāmajā lietā ir izvērtējams, vai līdzpieteicējiem piederošā zemesgabala lietošanas mērķa maiņa ir pamatota un tiesību normām atbilstoša.

[9] Atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 9.panta pirmajai daļai zemes vienībai un zemes vienības daļai vai plānotai zemes vienībai

un zemes vienības daļai nosaka nekustamā īpašuma lietošanas mērķi un lietošanas mērķim piekrītošo zemes platību. To atbilstoši Ministru kabineta

noteiktajai kārtībai un vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajai izmantošanai vai likumīgi uzsāktajai izmantošanai nosaka vietējā pašvaldība,

kuras administratīvajā teritorijā atrodas konkrētā zemes vienība un zemes vienības daļa.

Uz minētā likuma deleģējuma pamata izdotie noteikumi Nr.496 paredz, ka nekustamā īpašuma lietošanas mērķi atbilstoši detālplānojumam, vietējās

pašvaldības teritorijas plānojumam vai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā uzsāktai zemes vai būves pašreizējai izmantošanai kadastrālās vērtēšanas

vajadzībām nosaka zemes vienībai un plānotai (projektētai) zemes vienībai (noteikumu 2.punkts). Zemes vienībai un zemes vienības daļai nosaka vienu

vai vairākus lietošanas mērķus. Lietošanas mērķim nosaka piekrītošo zemes platību (noteikumu 4.punkts). Lietošanas mērķi tostarp maina, ja iepriekš

likumīgi noteiktais lietošanas mērķis un tam piekrītošā zemes platība neatbilst šo noteikumu prasībām (noteikumu 17.7.apakšpunkts). Lietošanas mērķa

noteikšanu vai maiņu var ierosināt nekustamā īpašuma īpašnieks vai, ja tāda nav, – tiesiskais valdītājs, kā arī valsts vai pašvaldības institūcija (noteikumu

18.punkts).

No minētā izriet, ka nekustamā īpašuma lietošanas mērķi primāri nosaka kadastrālās vērtēšanas vajadzībām. To pēc tam izmanto citu valsts vai

pašvaldības funkciju izpildei, piemēram, nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanai vai jaunas zemes vienības izveidei un reģistrēšanai, līdz ar to ir

būtiski, lai nekustamā īpašuma lietošanas mērķis būtu atbilstošs normatīvajiem aktiem un pašreizējai likumīgajai izmantošanai, ko ietekmē uz zemesgabala

atrodošās būves. Tādēļ, ja attiecīgo kadastra datu aktualizāciju neveic pats nekustamā īpašnieks, to ir tiesīga darīt arī pašvaldība pēc savas iniciatīvas,

kad tas ir nepieciešams.

[10] Atbilstoši teritorijas plānojumam (pieejams: https://www.jurmala.lv/lv/teritorijas-planojums-teritorijas-izmantosanas-un-apbuves-

noteikumi?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2F) zemesgabals atrodas “Jauktas centra apbūves teritorija (JC18)”, kur teritorijas

galvenais izmantošanas veids atbilstoši apbūves noteikumiem citstarp ir “Daudzdzīvokļu māju apbūve”.

Lietā nav strīda, ka uz zemesgabala atrodas dzīvojamā māja /adrese B/ (kadastra apzīmējums /kadastra apzīmējums A/) un /adrese C/ (kadastra

apzīmējums /kadastra apzīmējums B/).

Atbilstošo Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētajai informācijai katrā dzīvojamā mājā ir trīs dzīvokļu īpašumi, un

attiecīgi kā dzīvojamo māju galvenais lietošanas veids reģistrēts “Triju vai vairāku dzīvokļu mājas (kods 1122)”. Šāds lietošanas veids norādīts arī Valsts

zemes dienesta lietā iesniegtajās dzīvojamo māju kadastrālās uzmērīšanas lietās (sk. attiecīgi lietas 158.–162.lapu un 153.–167.lapu). No tām arī

skaidri izriet, ka katrā dzīvojamajā mājā ir trīs dzīvokļu īpašumi, tādēļ tiesa negūst apstiprinājumu līdzpieteicēja tiesas sēdē norādītajam, ka dzīvojamās

mājas ir dvīņu mājas ar diviem dzīvokļu īpašumiem.

[11] Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija ir ietverta noteikumu Nr.496 1.pielikumā.

Saskaņā ar noteikumu 1.pielikumu apbūves zemes grupā “Daudzdzīvokļu māju apbūves zeme” tostarp ietilpst nekustamā īpašuma lietošanas mērķis

“Vienstāva un divstāvu daudzdzīvokļu māju apbūves zeme (kods 0701)”. Noteikumu 2.pielikumā ietvertajā paskaidrojumā par piemērošanas gadījumiem

norādīts, ka lietošanas mērķī “Vienstāva un divstāvu daudzdzīvokļu māju apbūves zeme (kods 0701)” ietilpst “apbūvēta zemes vienība, uz kuras

esošās vienstāvu vai divstāvu ēkas galvenais lietošanas veids ir “Triju vai vairāku dzīvokļu mājas” [..] – zeme zem šīm dzīvojamām mājām

un ar tām saistītām palīgēkām, zeme zem daudzdzīvokļu mājām piegulošajiem nelieliem atpūtas vai rotaļu laukumiem, kas ir aprīkoti vai

rezervēti vietējo iedzīvotāju vajadzībām, zeme zem automašīnu novietošanas laukumiem, garāžām (māju apakšējos stāvos un atsevišķi esošās

garāžas), zeme zem piegulošajiem personīgajiem dārziem un citām apaugušām nelielām teritorijām, kuras galvenokārt izmanto šo māju

iedzīvotāji.”

No minētā tiesiskā regulējuma izriet, ka dzīvojamai mājai ar lietošanas mērķi “Triju vai vairāku dzīvokļu mājas (kods 1122)” piekrītošajam

zemesgabalam atbilst lietošanas mērķis “Vienstāva un divstāvu daudzdzīvokļu māju apbūves zeme (kods 0701)”. Līdz ar to pašvaldībai, konstatējot, ka

iepriekš likumīgi noteiktais lietošanas mērķis un tam piekrītošā zemes platība neatbilst noteikumu prasībām, bija tiesības to mainīt.

[12] Attiecībā uz zemesgabala daļai 760 m2 platībā noteikto lietošanas mērķi “Atsevišķi nodalītas atklātas autostāvvietas (kods 1105)” norādāms

turpmākais.

Lietā nav strīda, ka uz līdzpieteicējiem piederošā zemesgabala atrodas trešajai personai SIA “Lūkins & Lūkins” piederoša inženierbūve – asfaltēts

laukums (kadastra apzīmējums /kadastra apzīmējums C/). Atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētajai informācijai

minētās būves lietošanas veids ir “Ielas, ceļi un laukumi (2112)”, kas izriet no Valsts zemes dienesta lietā iesniegtās inženierbūves datu deklarācijas (lietas

163.–164.lapa).

Ar domes /datums B/lēmumu Nr./numurs B/ (/tīmekļa vietne/), kuru līdzpieteicēji nav apstrīdējuši un pārsūdzējuši, pārskatīta dzīvojamām mājām

funkcionāli nepieciešamā zemesgabala platība. Asfaltētais laukums nav iekļauts dzīvojamām mājām funkcionāli nepieciešamajā zemesgabala platībā

(sk. shēmu lietas 5.lapā), līdz ar to šī zemesgabala daļa nav saistīta ar dzīvojamām mājām un tai bija pamats noteikt atsevišķu lietošanas mērķi.

Saskaņā ar noteikumu Nr.496 1.pielikumu apbūves zemes grupā “Satiksmes infrastruktūras objektu apbūves zeme” tostarp ietilpst “Atsevišķi

nodalītas atklātas autostāvvietas (kods 1105)”. Noteikumu 2.pielikumā ietvertajā paskaidrojumā par piemērošanas gadījumiem norādīts, ka šajā

lietošanas mērķī ietilpst “transporta līdzekļu īslaicīgai, regulārai vai nepastāvīgai novietošanai paredzēti iežogoti, dabā nodalīti laukumi un

teritorijas.” Tas atbilst būves lietošanas veidam, līdz ar to tiesa nesaskata kļūdas attiecībā uz šai zemesgabala daļai noteikto lietošanas mērķi.

Līdzpieteicēji tiesvedības laikā arī nav varējuši sniegt konkrētus iebildumus, kāpēc lēmums šajā daļā nav tiesisks.

[13] Tiesas sēdē līdzpieteicēji norādīja, ka ir paļāvušies uz domes iepriekšējos lēmumos un citos dokumentos norādīto zemesgabala lietošanas

mērķi “Individuālo dzīvojamo māju apbūve (kods 0701)”.

Kā konsekventi atzīts Senāta praksē, vērtējot to, vai konkrētajā gadījumā tiesiskā paļāvība ir aizsargājama, ir jāpārbauda, vai ir bijis iestādes

skaidrs un beznosacījuma apsolījums (arī administratīvā akta formā), kas personai varēja radīt pamatotu paļāvību, vai persona uz šo apsolījumu ir

paļāvusies un vai personas paļāvība ir aizsardzības vērta (2021.gada 28.janvāra sprieduma lietā Nr.SKA-17/2021,

ECLI:LV:AT:2021:0128.A420202716.6.S, 13.punkts, 2020.gada 14.februāra sprieduma lietā Nr.SKA-160/2020,

ECLI:LV:AT:2020:0214.A420302514.4.S, 12.punkts, 2008.gada 14.februāra sprieduma lietā Nr.SKA-34/2008, A42231904, 15.punkts).

Valsts zemes dienests tiesai sniegtajā informācijā (lietas 152.lapa) norādījis, ka iepriekšējais zemesgabala lietošanas mērķis “Individuālo

dzīvojamo māju apbūve (kods 0701)” reģistrēts, pamatojoties uz domes 2014.gada 7.augusta lēmumu Nr.386 (prot. Nr.12, 24.punkts) (lietas 166.–

168.lapa). Ņemot vērā vietējā pašvaldības kompetenci noteikt nekustamā īpašuma lietošanas mērķi, līdzpieteicējiem varēja rasties tiesiskā paļāvība uz

domes iepriekš noteikto lietošanas mērķi.

Tiesai arī nerodas šaubas, ka līdzpieteicēji paļāvās uz iepriekš noteikto lietošanas mērķi, jo tas izmantots arī citos dokumentos, piemēram,

noslēgtajos nomas līgumos (lietas 25.lapa).

Vienlaikus tiesas ieskatā līdzpieteicēju tiesiskā paļāvība nav aizsardzības vērta.

Pirmkārt, tiesai nav šaubu, ka līdzpieteicējiem bija zināms, ka katrā no tām ir trīs dzīvokļu īpašumi, un šādā gadījumā nav konstatējama atbilstība ar

nekustamā īpašuma lietošanas mērķi “Individuālo dzīvojamo māju apbūve (kods 0701)”, kas noteikumu Nr.496 2.pielikumā skaidrots kā “apbūvēta

zemes vienība, uz kuras esošās ēkas galvenais lietošanas veids ir “Viena dzīvokļa mājas” vai “Divu dzīvokļu mājas””. Kā pamatoti tiesai

sniegtajā paskaidrojumā norāda dome, saskaņā ar noteikumu Nr.496 18.punktu un 17.7.apkašpunktu gadījumā, ja iepriekš likumīgi noteiktais lietošanas

mērķis un tam piekrītošā zemes platība neatbilst šo noteikumu prasībām, primāri nekustamā īpašuma īpašnieka pienākums ir rosināt tā maiņu.

Otrkārt, par aizsargājamu ir atzīstama publiski tiesiskā interese nodrošināt sabiedrību ar aktuālu kadastra informāciju par visiem valsts teritorijā

esošajiem nekustamajiem īpašumiem, to objektiem un zemes vienības daļām. Kā jau norādīts iepriekš (sk. šā sprieduma 9.puntu), aktuālos kadastra

datus izmanto citu valsts vai pašvaldības funkciju izpildei.

[14] No pieteikuma un tiesas sēdē norādītā izriet, ka līdzpieteicējus pēc būtības satrauc viņiem piederošā zemesgabala potenciālā atsavināšana, ko

saskaņā ar Dalītā īpašuma izbeigšanas likumu ir ierosinājušas trešās personas.

Tiesai ir saprotama līdzpieteicēju interese iebilst pret nekustamā īpašuma atsavināšanu, taču tas nav šīs lietas izskatīšanas priekšmets. Proti, lai arī

pārsūdzētais lēmums pieņemts, trešajā personām ierosinot atsavināšanas procesu, tomēr tas ir tikai viens no lēmumiem ceļā uz nekustamā īpašuma

atsavināšanu. Galīgo lēmumu par to, vai nekustamā īpašuma atsavināšana konkrētajos tiesiskajos un faktiskajos apstākļos ir pieļaujama un ar kādiem

nosacījumiem, pieņem Valsts zemes dienests (Dalītā īpašuma izbeigšanas likuma 6. un turpmākie panti).

Turklāt, kā izriet jau no tiesas iepriekš norādītā (sk. šā sprieduma 9.puntu) pašvaldībai pārsūdzēto lēmumu būtu tiesības pieņemt arī tad, ja trešās

personas nebūtu ierosinājušas atsavināšanas procesu, lai novērstu zemesgabala lietošanas mērķa neatbilstību tā likumīgi uzsāktai izmantošanai.

[15] Tiesas sēdē domes pārstāvis lūdza vērtēt, vai pārsūdzētais lēmums aizskar līdzpieteicēju tiesības un tiesiskās intereses, un attiecīgi

nepieciešamības gadījumā izbeigt tiesvedību lietā.

Tiesa norāda, ka pārsūdzētais lēmums attiecas uz līdzpieteicējiem piederošo nekustamo īpašumu, līdz ar to līdzpieteicējiem ir subjektīvās tiesības

pret to iebilst. Tas, vai līdzpieteicēju iebildumi ir pamatoti, ir vērtējams, izskatot lietu pēc būtības. Līdz ar to tiesvedības izbeigšanai nav tiesiska pamata.

[16] Rezumējot minēto, tiesa pārsūdzēto lēmumu atzīst par tiesisku un pamatotu, savukārt līdzpieteicēju pieteikumu par nepamatotu un līdz ar to

noraidāmu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.–251.pantu un 289.–291.pantu, tiesa

nosprieda

noraidīt līdzpieteicēju /pers. A/ (/pers. A/), /pers. F/ (/pers. F/) un /pers. B/ (/pers. B/) pieteikumu par Jūrmalas valstspilsētas domes /datums

A/lēmuma Nr./numurs A/ atcelšanu daļā, ar kuru zemesgabala /adrese/, daļai noteikts lietošanas mērķis “Vienstāva un divstāvu daudzdzīvokļu māju

apbūve (kods 0701)” un “Atsevišķi nodalītas atklātas autostāvvietas (kods 1105)”.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās

rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese A.Putniņa