Court orders payment of debt, interest, and court costs to the property management company.

Lietas Nr. C28329416

Lietas arhīva Nr. C-2973-17/8

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2017.gada 12.aprīlī

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa

tiesnese I.Risberga rakstveida procesā izskatīja civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks” maza apmēra prasībā pret

/pers. A/ par naudas piedziņu un

konstatēja:

13.09.2016. SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” cēla tiesā maza apmēra prasību pret /pers. A/ par naudas piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka ar Uzņēmumu reģistra valsts notāres R.Ritenbergas - Balodes 2010.gada 21.decembra lēmumu reģistrēta Rīgas

pašvaldības SIA „Zemgale” reorganizācija, nosakot, ka Rīgas pašvaldības SIA „Zemgale” saistību un tiesību pārņēmēja ir SIA „Rīgas nam

pārvaldnieks”.?

SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” saskaņā ar 2011.gada 5.jūlija dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu Nr.RD-ll-910-lī apsaimnieko dzīvojamo māju

/adrese/, Rīgā.

Pamatojoties uz ierakstu Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas nodalījumā Nr.20279 25 Atbildētājam bija reģistrētas īpašuma tiesības uz

nekustamo īpašumu (kadastra Nr./numurs A/), kas atrodas /adrese/. Atbildētāja īpašumu ieguva mantojuma ceļā un Prasītājs noteiktajā laikā bija

pieteicis kreditora prasījumu.

Saskaņā ar Civillikuma 701.panta noteikumiem ar mantojuma pieņemšanu un iegūšanu visas mantojuma atstājēja tiesības un saistības, ciktāl tās

neizbeidzas ar viņa personu, pāriet uz mantinieku.

Saskaņā ar likuma ,,Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50. panta septīto daļu „pašvaldības pienākums ir pārvaldīt un

apsaimniekot dzīvojamo māju līdz tās pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu

pilnvarotai personai ”.

Dzīvojamās mājas Rīgā,/adrese/ (turpmāk - Māja) dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši pārvaldīšanas tiesības, kā arī nav pilnvarojuši citu personu

pārvaldīt un apsaimniekot Māju. No minētā izriet, ka Rīgas pilsētas pašvaldības pienākums ir apsaimniekot un uzturēt Māju,

Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta pirmā daļa nosaka, ka dzīvokļa īpašnieka pienākums ir piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā. Savukārt,

minētā panta trešā daļa paredz, ka dzīvokļa īpašnieka pienākums ir norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma

lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).

Mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksa tiek noteikta pamatojoties uz MK noteikumiem Nr.1014 „Kārtība, kādā aprēķināma maksa par

dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu".

Savukārt norēķināšanās par saņemtajiem pakalpojumiem tiek noteikta pamatojoties uz MK noteikumiem Nr.1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa

īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.”

Atbildētāja nav sniegusi nekādus konkrētus mutiskus vai rakstveida iebildumus par saņemtajiem pakalpojumiem vai izrakstītajiem rēķiniem.

Prasītājam ir tiesības prasīt no atbildētājas likumiskos procentus, kas izriet no LR Civillikuma 1759.panta, un, proti, ”procenti jāmaksā, arī bez

noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs.” Saskaņā ar LR

Civillikuma 1765.pantu procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos

procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Līgumiskās attiecības starp pusēm nepastāv, tādējādi atbildētājai ir pienākums maksāt procentus, kas izriet no likuma un likumā noteiktā apmērā.

Tā kā prasītājs nav saņēmis savlaicīgas rēķinu apmaksas par sniegtajiem pakalpojumiem, tad atbildētāju kopējais parāds par periodu no

2014.gada 1.jūnija līdz 2015.gada 31.augustam par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, uzturēšanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem

1351,06 EUR apmērā un likumiskie procenti par periodu no 2015.gada 1.februāra līdz 2016.gada 1.augustam 109,19 EUR, kopā 1460,25 EUR.

Prasītājs pamatojoties uz likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta septīto daļu, Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta

pirmo un trešo daļu, LR Civillikuma 701., 1765. un 1759. pantu, LR Civilprocesa likuma 1., 5., 23., 24., 26., 33., 34., 41., 195., 250.18, 250.20, 250.19

pantu, MK noteikumiem Nr.1014 „Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”, MK noteikumiem

Nr.1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa. īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā māj norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” lūdz

piedzīt no /pers. A/ par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” parādu par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem par laika periodu no 01.06.2014.

līdz 31.08.2015. 1351,06 EUR, nokavējuma procentus par laika periodu no 01.02.2015. līdz 01.08.2016. 109,19 EUR apmērā, visus ar tiesāšanos

saistītos izdevumus, tajā skaitā, valsts nodevu 219,04 EUR apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4,70 apmērā; atzīt tiesības prasītājam

saņemt procentus (6% gadā) par laiku līdz sprieduma izpildei.

Prasītājs norādījis, ka nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.

Atbildētāja nav sniegusi paskaidrojumus par prasību, kā arī nav lūgusi lietas izskatīšanu tiesas sēdē.

Civilprocesa likuma 250.25panta pirmā daļa paredz, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt

tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu varēs

saņemt tiesas kancelejā. Šis datums uzskatāms par pilna sprieduma sastādīšanas datumu.

2016.gada 24.oktobrī pusēm nosūtīts paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā 2017.gada 12.aprīlī.

Motīvu daļa

Pārbaudot lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektajā daļā ir noteikts, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi

otra puse.

No lietas materiāliem redzams, ka atbildētājai no 27.08.2015. līdz 31.08.2015. pamatojoties uz 27.08.2015. Mantojuma sadales līgumu, piederēja

dzīvokļa īpašums Nr./adrese/.

Civillikuma 1034.pantā noteikts, ka ar īpašnieka nāvi īpašuma tiesības pāriet uz viņa mantiniekiem. Pieņemot mantojumu, dzīvokļa īpašums Rīgā,

/adrese/, pārgājis atbildētājas īpašumā, līdz ar to uz viņu pārgājuši arī visi dzīvokļa īpašnieka pienākumi un tiesības.

No 2014.gada 7.aprīļa Uzņēmumu reģistra izziņas Nr.7-3-55517 redzams, ka SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” izveidota 29.12.2010. apvienojot

vairākas Rīgas pašvaldības SIA.

Saskaņā ar Komerclikuma 335.panta 5.daļu, apvienošanas gadījumā pievienojamās sabiedrības tiesības un saistības pāriet iegūstošajai sabiedrībai.

SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, kā SIA „Zemgale” saistību un tiesību pārņēmēja, saskaņā ar 2011.gada 5.jūlija dzīvojamo māju pārvaldīšanas

līgumu Nr.RD-11-910-lī apsaimnieko nekustamo īpašumu /adrese/, Rīgā.

No lietas materiāliem redzams, ka prasītājs ir sniedzis mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumus atbildētājai, savukārt atbildētāja nav

apmaksājusi rēķinus. No parāda aprēķina redzams, ka atbildētāja nav veikusi maksājumus par mājas uzturēšanu un saņemtajiem pakalpojumiem, un no

01.06.2014. līdz 31.08.2015. izveidojies parāds 1351,06 EUR.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10. pantā ir noteikti dzīvokļu īpašnieku pienākumi, tajā skaitā piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, segt dzīvojamās

mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā, norēķināties par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa

īpašuma lietošanu (apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).

Kārtību, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu nosaka

Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra noteikumi Nr.1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par

pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”.

Savukārt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksa tiek noteikta pamatojoties uz Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra

noteikumiem Nr.1014 „Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”.

Atbilstoši Civillikuma 1838.pantam to, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Tiesa atzīst, ka ir pierādīts, ka prasītājs ir sniedzis mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumus, bet atbildētāja nav veikusi samaksu pilnā

apmērā, tādēļ no atbildētājas piedzenams parāds par laika periodu no 01.06.2014. līdz 31.08.2015. 1351,06 EUR.

Prasītāja lūdz piedzīt nokavējuma procentus 109,19 EUR, kas aprēķināti par laika periodu no 01.02.2015. līdz 01.08.2016.

Civillikuma 1753.pantā noteikts, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu (844.p.)

lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt

procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Civillikums 1759.pants noteic, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, šādos gadījumos: par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem; un 1765.panta pirmā daļa noteic, ka

procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši

procenti no simta gadā.

Lietā nav strīda par to, ka atbildētāja ir pieļāvusi parāda samaksas nokavējumu, tādējādi no atbildētājas piedzenami nokavējuma procenti 109,19

EUR apmērā par laika periodu no 01.02.2015. līdz 01.08.2016.

Civilprocesa likuma 195.pantā noteikts, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un

piedzenamo summu, atsevišķi norādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot to apmēru.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. Tiesa atzīst, ka no atbildētājas par labu prasītājai piedzenama valsts nodeva 219,04 EUR, un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 4,70,

kopā 223,74 EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 193., 195., 204.1 pantu tiesa

nosprieda:

apmierināt sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks” prasību.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas numurs

40103362321, parādu 1351,06 EUR, nokavējuma procentus 109,19 EUR, par laika periodu no 01.02.2015. līdz 01.08.2016., un tiesāšanās

izdevumus 223,74 EUR, kopā 1683,99 EUR (viens tūkstotis seši simti astoņdesmit trīs euro, 99 centi).

Samaksa veicama vienā no norēķinu kontiem: AS „SWEDBANK” – LV98 HABA 0551 0307 3483 7; AS „Citadele banka” – LV83 PARX

0013 0443 8001 9; AS „SEB banka” - LV65 UNLA 0050 0171 8682 0; AS „DnB banka” – LV 63 RIKO 0002 0131 9759 6; AS Nordea Bank

Finland Plc Latvijas filiāle” – LV57 NDEA 0000 0830 6955 0.

Noteikt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas numurs 40103362321, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei(izsoles noslēguma dienai)

saņemt no /pers. A/ likumiskos 6(sešus) procentus gadā no parāda pamatsummas.

Sprieduma labprātīgai izpildei noteikt termiņu desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, var pārsūdzēt 20 dienu

laikā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā.

Pilns spriedums sastādīts 12.04.2017.

Tiesnese I.Risberga