Court convicts drunk driver for impaired driving, sentencing to 200 hours of forced labor and four years license revocation.

Lietas Nr. 11370055215

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Aizkrauklē 2015.gada 2.novembrī

Aizkraukles rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese I.Zālīte,

piedaloties prokurorei D.Morevai,

atklātā tiesas sēdē iztiesāja krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 262. panta otrās daļas.

Tiesa

konstatēja

/pers. A/ vadīja transportlīdzekli bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām (transporta līdzekļa vadīšanas tiesības nav noteiktā kārtībā

iegūtas), atrodoties alkohola ietekmē.

2015.gada 7.augustā ap plkst.18.48 /pers. A/, Pļaviņu novadā, Vietalvas pagastā pa ceļu P78 Pļaviņas - Ērgļi 6. kilometrā, virzienā no Pļaviņām uz

Ērgļiem, bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām (tās noteiktā kārtībā nav iegūtas), alkohola ietekmē vadīja automašīnu ,,Mitsubishi Space Runner” ar

Igaunijas valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/. Kad viņu apturēja Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Aizkraukles iecirkņa Kārtības policijas

nodaļas inspektors E.Kauliņš, sarunas laikā ar /pers. A/ radās aizdomas, ka viņš varētu būt apreibinošu vielu ietekmē, tādēļ /pers. A/ tika piedāvāts

veikt pārbaudi ar portatīvo izelpojamā gaisa kontroles aparātu ,,AlcoQuant 6020”, taču viņš no pārbaudes atteicās. Tad /pers. A/ tika nogādāts uz

SIA ,,Aizkraukles slimnīca” apreibinošo vielu ietekmes noteikšanai, kur viņam asinīs tika konstatēta alkohola ietekme 2,93%o. Par izdarīto administratīvo

pārkāpumu /pers. A/ 2015. gada 26. augustā tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols PC 132875.

Šādos apstākļos ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja Krimināllikuma 262.panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Apsūdzētais /pers. A/ sevi par vainīgu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā pēc Krimināllikuma 262.panta otrās daļas atzina pilnībā, neapstrīdēja

noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas faktiskos apstākļus un juridisko kvalifikāciju, izteica lūgumu neveikt pierādījumu pārbaudi.

Iepazinusies ar lietas materiāliem, uzklausījusi prokurori un apsūdzēto, tiesa atzīst, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu pierādījumu

pārbaude tiesas izmeklēšanā nav nepieciešama, līdz ar ko saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 527.panta trešo daļu pierādījumu analīze un to uzskaitījums

šajā daļā spriedumā netiek izdarīts.

Pieņemot lēmumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu, tiesa ņem vērā Kriminālprocesa likuma 499.pantā noteiktos pierādījumu pārbaudes

neizdarīšanas kritērijus, proti, apsūdzētais savu vainu viņam celtajā apsūdzībā atzīst pilnībā, piekrīt pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai tiesas

izmeklēšanā, pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas sekas apsūdzētajam tiesas sēdē izskaidrotas, un sekas ir skaidras, apsūdzētā vainīgums ir pierādīta ar

visiem lietas materiāliem to kopumā un savstarpējā sakarībā un tiesai nav šaubu par apsūdzētā vainīgumu viņam celtajā apsūdzībā.

Izvērtējot lietā esošos pierādījumus to kopumā un savstarpējā sakarībā, tiesa konstatē visu subjektīvo un objektīvo pazīmju kopumu, kvalificējošās

pazīmes, lai /pers. A/ darbības atzītu par noziedzīgu nodarījumu un kvalificē tās pēc Krimināllikuma 262.panta otrās daļas, un pastāv Kriminālprocesa

likuma 520.panta pirmajā daļā paredzētais pamats notiesājoša sprieduma taisīšanai.

Saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta pirmo daļu apsūdzētajam /pers. A/ ir piespriežams sods tādā apmērā, kādu to nosaka Krimināllikuma

262.panta otrās daļas sankcija, ievērojot šā likuma vispārīgās daļas noteikumus. Nosakot soda veidu apsūdzētajam /pers. A/, tiesa saskaņā ar

Krimināllikuma 46.panta otro daļu, ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, kā arī vainīgā personību. Nosakot soda mēru,

tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta trešo daļu ņem vērā apsūdzētā /pers. A/ atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. Tāpat tiesa ņem vērā,

ka sodam jābūt tādam, lai tas atbilstu Krimināllikuma 35.panta otrajā daļā norādītajam soda mērķim.

Pārbaudot apsūdzētā /pers. A/ personu raksturojošos datus atbilstoši Kriminālprocesa likuma 499. panta trešajai daļai, tiesa konstatēja, ka

apsūdzētais /pers. A/ agrāk ir bijis trīs reizes sodīts, divas reizes no tām par noziedzīgiem nodarījumiem pret satiksmes drošību, sodāmības dzēstas (lietas

21.-22.lapa). Apsūdzētajam /pers. A/ ir bijuši piemēroti administratīvie sodi, tai skaitā par pārkāpumiem ceļu satiksmē (lietas 19.-23.lapa). Apsūdzētais

tiesas sēdē paskaidroja, ka strādā celtniecībā, apgādībā nepilngadīga meita.

Apsūdzētais /pers. A/ izdarījis noziedzīgu nodarījumu, kas ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu atzīts par mazāk smagu noziegumu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu par apsūdzētā /pers. A/ atbildību mīkstinošu apstākli tiesa atzīst to, ka /pers. A/ vaļsirdīgi atzinies un

nožēlojis izdarīto.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.pantu apsūdzētā /pers. A/ atbildību pastiprinoši apstākli netika konstatēti.

Ar savām darbībām apsūdzētais /pers. A/, vadot transportlīdzekli, būdams alkohola reibumā, ir apdraudējis gan savu, gan citu ceļu satiksmes

dalībnieku drošību.

Krimināllikuma 262.panta otrās daļas sankcija paredz sodu brīvības atņemšanas veidā uz laiku līdz vienam gadam vai īslaicīgu brīvības atņemšanu,

vai piespiedu darbu, vai naudas sodu, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz laiku līdz pieciem gadiem un konfiscējot mantu vai bez mantas

konfiskācijas.

Ņemot vērā spriedumā iepriekš konstatētos soda veida ietekmējošos apstākļus, gūto priekšstatu par apsūdzētā personību un izvērtējot prokurores

viedokli par soda noteikšanu piespiedu darba soda veidā, tiesa atzīst, ka Krimināllikuma 35.pantā noteiktais soda mērķis konkrētajā gadījumā ir

sasniedzams ar sodu piespiedu darba veidā. Šāds sods apsūdzētajam konkrētajā gadījumā būts taisnīgs, atbilstīgs un samērīgs, atbilstošs soda mērķim un

soda veida ietekmējošajiem apstākļiem.

Krimināllikuma 40.pants noteic, ka piespiedu darbs (..) ir piespiedu iesaistīšana sabiedrībai nepieciešamajos darbos, ko notiesātais (..) izcieš,

veicot dzīvesvietas apvidū piespiedu darba izpildes institūcijas noteiktos darbus no pamatdarba un mācībām brīvajā laikā un bez atlīdzības. Nosakot sodu

piespiedu darba veidā, apsūdzētais tiks iesaistīts sabiedrībai nepieciešamos darbos bez atlīdzības, un piespiedu darbs ir sabiedrībai būtiski lietderīgāks

nekā brīvības atņemšanas sods, piespiedu darba izciešanas rezultātā konkrētajā gadījumā apsūdzētais tiks motivēts laboties.

Nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā, ka ir konstatēts viens apsūdzētā /pers. A/ atbildību mīkstinošs apstāklis, atbildību pastiprinoši apstākļi nav

konstatēti. Piespiedu darbs atbilstoši Krimināllikuma 40.panta pirmajai daļai nosakāms no četrdesmit līdz divsimt astoņdesmit stundām. Tiesas ieskatā

apsūdzētajam nosakāms piespiedu darbs 200 stundu apmērā, kā to prasīja prokurore. Kaut arī tiesa apsūdzētajam konstatēja atbildību mīkstinošu

apstākli, ko nekonstatēja prokurore, tomēr, ņemot vērā apsūdzētajam konstatēto alkoholu promiļu daudzumu, viņa nedisciplinētību ceļu satiksmes jomā

(konstatēti 10 administratīvie pārkāpumi ceļu satiksmes jomā), tiesas ieskatā prokurores prasītā soda mēra samazināšanai nav pamata.

Apsūdzētajam /pers. A/ ir piemērojams Krimināllikuma 262. panta otrās daļas panta sankcijā paredzētais obligātais papildsods - transportlīdzekļa

vadīšanas tiesību atņemšana, kas panta sankcijā paredzēts uz laiku līdz pieciem gadiem. Ņemot vērā apsūdzētā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu –

konstatēto alkohola promiļu daudzumu, transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanas laiks ir nosakāms uz četriem gadiem.

Kriminālprocesa likuma 241.panta trešā daļa noteic, ka tiesa, taisot spriedumu, var piemērot drošības līdzekli apsūdzētajam, ja ir pamats uzskatīt,

ka viņš izvairīsies no sprieduma izpildes. Tiesa nekonstatē tādus iemeslus, kas liecinātu par to, ka apsūdzētais izvairīsies no sprieduma izpildes, līdz ar ko

drošības līdzeklis apsūdzētajam nav piemērojams.

Saskaņā ar Krimināllikuma 42.panta trešo daļu tiesa, nosakot mantas konfiskāciju par noziedzīgu nodarījumu pret satiksmes drošību, attiecina to uz

transportlīdzekli. Tiesa atzīst, ka Krimināllikuma 262.pantā paredzētais papildsods – mantas konfiskācija, nav piemērojama, jo apsūdzētā vadītā

automašīna ,,Mitsubishi Space Runner” ar Igaunijas valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/, nepieder apsūdzētajam, bet citai personai.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499., 511., 512., 520., 527., 528., 529.,530. pantu, tiesa

nosprieda:

atzīt /pers. A/ par vainīgu Krimināllikuma 262. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt viņu ar piespiedu darbu uz

200 (divi simti) stundām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 4 (četriem) gadiem.

Drošības līdzekli /pers. A/ nepiemērot.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) dienu laikā Zemgales apgabaltiesā pēc pilna sprieduma pieejamības dienas 2015.gada 11.novembra,

apelācijas sūdzību vai protestu iesniedzot Aizkraukles rajona tiesā.

Pilns spriedums saņemams tiesas kancelejā 2015.gada 11.novembrī plkst. 16.00.

Tiesnese I.Zālīte