Court allows tenant to receive separate apartment from third party based on registration history and family circumstances.

Lietas Nr. A420395912

Lietas arhīva Nr. A42-01204-13

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA

RĪGAS TIESU NAMS

SPRIEDUMS

LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Rīgā 2013. gada 26. septembrī

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese K.Kalvāne,

piedaloties pieteicējas /pers. A/ (/Pers. A/) pārstāvim /pers. C/ un atbildētājas Rīgas pilsētas pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes

Rīgas domes Dzīvojamo telpu izīrēšanas komisijas pārstāvei zvērinātai advokātei EvijaiHmeļevskai-Lagzdiņai,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. A/ pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta

izdošanu, ar kuru /pers. A/ un /pers. D/ ar /pers. E/ tiktu piedāvāti divi atsevišķi dzīvokļi.

Aprakstošā daļa

[1] 2012. gada 16. februārī Rīgas domes Dzīvojamo telpu izīrēšanas komisija (turpmāk arī – komisija vai atbildētāja), izskatot /pers. A/

(turpmāk arī – pieteicēja) 2012. gada 2. februāra iesniegumu, kurā pieteicēja lūdz rast risinājumu viņas situācijai un izīrēt atsevišķus

dzīvokļus viņai un mirušā vīra sievai ar dēlu, pieņēma lēmumu (sēdes protokols Nr. 63) (turpmāk arī – Lēmums), ar kuru nolēma atteikt

piedāvāt pieteicējai, /pers. D/ un /pers. E/ (turpmāk arī – trešās personas)divus dzīvokļus un piedāvāt divistabu dzīvokli ar ērtībām,

pamatojoties uz likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.4 panta pirmo daļu un Rīgas domes 2010. gada 15. jūnija saistošo noteikumu

Nr. 80 „Par reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtību dzīvokļa jautājumu risināšanā” (turpmāk arī – Saistošie noteikumi)

65.1. punktu.

Lēmums pamatots ar to, ka nav tiesiska pamata pieņemt pieteicējai labvēlīgu lēmumu un piedāvāt divus atsevišķus dzīvokļus, jo,

pamatojoties uz Saistošo noteikumu 65.1. punktu, jāpiedāvā dzīvojamā telpa ar istabu skaitu, kas līdzvērtīgs līdz šim īrētajai

dzīvojamai telpai.

[2] 2012. gada 27. martā tiesā saņemts pieteicējas pieteikums. Pieteikums pamatots ar turpmāk minētajiem apsvērumiem

[2.1] Avārijas stāvoklī esošajā divistabu dzīvoklī /adrese/ (turpmāk arī – Dzīvoklis), pieteicēja dzīvo viena pati pēc vīra nāves /datums/.

Laulība tika reģistrēta /datums/ un trešās personas kopš tā laika strīdus dzīvoklī vairs nedzīvo.

[2.2] Lēmums ir prettiesisks, jo trešajai personai pieder mantojuma ceļā /datums/ iegūtais divistabu dzīvoklis, kurā viņa faktiski arī

dzīvo ar dēlu.

[3] Tiesai iesniegtajā rakstveida paskaidrojumā atbildētāja norāda, ka pieteikums ir noraidāms uz Lēmumā norādīto argumentu

pamata.

[4] Trešā persona /pers. D/ paskaidrojumā tiesai norāda, ka Dzīvoklis ir viņas deklarētā dzīvesvieta kopš 1985. gada, un viņa

visu laiku ir uzskatījusi to par savu un viņas dēla likumīgo dzīvesvietu, bet viņas bijušā vīra un pieteicējas prettiesiskas rīcības dēļ viņa

nevaru iekļūt minētajā dzīvoklī. Neskatoties uz to, viņa maksā savu daļu komunālo un īres maksājumu par Dzīvokli.

Trešā persona /pers. E/ paskaidrojumus tiesai nav sniedzis.

Motīvu daļa

[5] Tiesa, noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus, izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, secina, ka

pieteikums ir pamatots.

[6] Kā secināms no pārsūdzētā Lēmuma, trešās personas kopš 1996. gada 22. aprīļa sākotnēji bija reģistrētas palīdzības

saņemšanai dzīvokļa jautājumu risināšanai 12. reģistrā kā ģimene, kura lieto dzīvokli, kur uz viena īres līguma pamata dzīvo un ir

pierakstītas (reģistrētas) personas, kuras izveidojušas vairākas ģimenes. Minētais bija nepieciešams, jo izjuka trešās personas un

pieteicējas mirušā vīra ģimene.

Pieteicēja ir reģistrēta palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājumu risināšanai 8. reģistrā kopš 2010. gada 25. janvāra kopā ar vīru

(lietas 77., 78. lapa). Ar to pašu lēmumu trešās personas ir izslēgtas no 12. reģistra un reģistrētas 8. reģistrā. Iemesls pieteicējas

reģistrācijai 8. reģistrā un trešo personu pārreģistrācijai no 12. reģistra uz 8. reģistru bija Rīgas domes Komunālā departamenta

Dzīvojamā fonda tehniskā stāvokļa vērtēšanas komisija atzinums par to, ka iedzīvotāji ir izvietojami no pašvaldības īpašumā

esošajiem dzīvokļiem (tai skaitā Dzīvokļa, kuru ir tiesības īrēt pieteicējai un trešajām personām) pamatojoties uz likuma „Par

dzīvojamo telpu īri” 28.4 panta pirmo daļu. 2010. gada 2. oktobrī pieteicējas vīrs mira un ar Rīgas domes Mājokļu un vides

departamenta Dzīvokļu pārvaldes komisijas personu reģistrācijai palīdzības saņemšanai un izslēgšanai no palīdzības reģistra

2010.gada 10.novembra lēmumu (sēdes protokols Nr. 48, 5.1.4. punkts) viņš ir izslēgts no 8. reģistra un reģistra lieta ir noformēta uz

pieteicējas vārda, saglabājot tajā trešās personas. Līdz ar to ir izveidojusies situācija, kad vienā reģistra lietā ir reģistrētas divas

atsevišķas ģimenes, kurām ir sniedzama pašvaldības palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā.

Pastāvot konstatētajiem faktiskajiem apstākļiem, ir izšķirams jautājums vai pieteicējai un trešajām personām ir sniedzama palīdzība

dzīvokļa jautājumu risināšanā, piedāvājot vienu divistabu dzīvokli, vai arī divus dzīvokļus.

[7] Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.4 panta pirmo daļu, ja dzīvojamās mājas (dzīvojamās telpas), izņemot

denacionalizētās vai likumīgajam īpašniekam atdotās mājas, īpašnieks (izīrētājs) ir pieņēmis lēmumu veikt tās kapitālo remontu un to

nevar veikt, īrniekam dzīvojot mājā vai lietojot attiecīgo telpu, izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, ierādot īrniekam un viņa

ģimenes locekļiem citu līdzvērtīgu dzīvojamo telpu.

Saskaņā ar Saistošo noteikumu 61.2.2. apakšpunktu 8. reģistrā pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanai reģistrē personas, kuras īrē

dzīvojamo telpu pašvaldības mājā, ja Tehniskā komisija sastādījusi aktu ar atzinumu par iedzīvotāju izvietošanu, pamatojoties uz

likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.3 panta pirmo daļu vai 28.4 panta pirmo daļu.

Saistošo noteikumu 65.1. un 65.2. punkts paredz, ka, piedāvājot dzīvokli noteikumu 61.2. apakšpunktā minētajām personām, ievēro

šādus nosacījumus:

1) personām piedāvā īrēt dzīvojamo telpu ar istabu skaitu, kas līdzvērtīgs līdz šim īrētajai dzīvojamai telpai;

2) ja personas pirms reģistrācijas 8. reģistrā bija reģistrētas citā reģistrā, Izīrēšanas komisija, pieņemot lēmumu, ņem vērā apstākļus,

kas bija par pamatu šai reģistrācijai.

Konkrētajā gadījumā trešās personas pirms reģistrācijas 8. reģistrā, bija reģistrētas 12. reģistrā. Savukārt apstākļi, kas bija

par pamatu šādai reģistrācijai, bija tas, ka trešo personu ģimene atzīta par tādu, kas lieto dzīvokli, kur uz viena īres līguma pamata

dzīvo un ir pierakstītas (reģistrētas) personas, kuras izveidojušas vairākas ģimenes. Tādejādi, ja Tehniskā komisija nebūtu atzinusi,

ka Dzīvoklis ir atbrīvojams un tā iedzīvotāji ir izvietojami uz likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.4 panta pirmās daļas pamata, tad trešās

personas būtu saņēmušas pašvaldības palīdzību vispārējā kārtībā, jo bija reģistrētas 12.reģistrā. Tā rezultātā pieteicēja būtu palikusi

mirušā vīra īrētajā dzīvoklī, bet trešajām personām būtu piešķirts atsevišķs dzīvoklis kā pašvaldības palīdzība dzīvokļa jautājumu

risināšanā.

Ņemot vērā to, ka pieteicēja ir reģistrēta 8. reģistrā, bet trešās personas ir pārreģistrētas no 12. reģistra uz 8. reģistru, tad

atbildētājai, piedāvājot pieteicējai un trešajām personām dzīvokli, ir jāņem vērā tie apstākļi, uz kuru pamata trešās personas bija

reģistrētas 12. reģistrā.

Konkrētajā gadījumā atbildētājai ir jāpiedāvā atsevišķs dzīvoklis pieteicējai un atsevišķs dzīvoklis trešajām personām, kā to

paredz Saistošo noteikumu 65.1. punkts un 65.2. punkts. Proti, atbildētāja nevar ignorēt un atstāt bez ievērības iemeslu, kāpēc trešās

personas bija reģistrētas 12. reģistrā – palīdzības saņemšana no pašvaldības bija nepieciešama, jo uz viena īres līguma pamata

Dzīvoklī sākotnēji dzīvoja un bija reģistrētas personas, kas pēc laulības šķiršanas izveidoja vairākas ģimenes (pieteicējas mirušais

vīrs un trešās personas).

[8] Pamatojoties uz tiesas iepriekš konstatēto un secināto, pieteicējas pieteikums ir pamatots un atbildētājai ir uzliekams par

pienākumu, sniedzot palīdzību pieteicējai dzīvokļa jautājumu risināšanā, piedāvāt viņai atsevišķu dzīvokli no trešajām personām.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126. panta pirmo daļu, 246.-251. pantu, 254. panta pirmo daļu un otrās daļas

1.punktu, tiesa

nosprieda

apmierināt /pers. A/ pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu.

Uzlikt par pienākumu Rīgas domes Dzīvojamo telpu izīrēšanas komisijai, sniedzot palīdzību /pers. A/ dzīvokļa jautājumu risināšanā,

piedāvāt /pers. A/ atsevišķu dzīvokli no trešajām personām.

Piespriest no Rīgas pašvaldības par labu /pers. A/ samaksāto valsts nodevu 20 latu apmērā.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Spriedums sastādīts 2013. gada 26. septembrī.

Tiesnese K.Kalvāne