Court convicts defendant of minor bodily harm and sentences him to 180 hours of compulsory labor.

Lietas Nr. 11210061512

Lietas arhīva Nr. K16-0028-14

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jēkabpilī 2014. gada 29. augustā

Jēkabpils rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesneseL. Bārbale

ar sekretāri I. Cīruli,

piedaloties: prokurorei S. Rudzītei,

aizstāvei, zvērinātai advokātei A. Norei,

izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu

/pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 130. panta otrās daļas.

Pārbaudot un novērtējot lietā iegūtos pierādījumus, tiesa

konstatēja:

/pers. A/ izdarīja tīšu viegla miesas bojājuma nodarīšanu:

2012. gada 3. jūnijā ap pulksten 10.00 /pers. A/, Aknīstes novada /adrese/, mājas pagalmā, aiz dusmām, būdams agresīvi

noskaņots, tīši iesita ar dūri savai bijušajai sievai /pers. B/ ne mazāk kā trīs reizes pa galvu un seju un ne mazāk kā trīs reizes pa

ķermeņi, nodarot viņai sekojošus miesas bojājumus - mīksto audu sasitumus un zemādas asinsizplūdumus kreisā deniņu rajonā, uz

sejas, kreisā augšdelma un kreisā augšstilba rajonā, sistas brūces kreisās rokas III pirkstā un kreisā vaiga rajonā, deguna kaula

lūzumu, kas pieskaitāmi viegliem miesas bojājumiem, kas pēc sava rakstura rada īslaicīgu veselības traucējumu uz laiku no 7 līdz 21

dienai.

Ar šādām savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 130. panta otrajā daļā.

Apsūdzētais/pers. A/ savu vainu inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā neatzīst, sakarā ar ko lieta tiek iztiesāta veicot

pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā.

Tiesas sēdē cietusī /pers. B/ liecināja, ka laulība ar apsūdzēto tikusi šķirta 2012. gada 23. aprīlī, katram esot sava dzīves vieta,

bet abi bērni pēc viņu kopdzīves pārtraukšanas palikuši dzīvot pie tēva, jo viņa no dzīvojamās mājas pārcēlusies uz vienistabas

dzīvoklī Aknīstē.

2012. gada 2. jūnijā Aknīstē notikuši pilsētas svētki, viņa ar draudzenēm nedaudz iedzērusi šampanieti, bet uz balli neesot

gājusi, devusies mājās. Otrā rītā – 3. jūnijā, ap plkst. 10.00. pie viņas uz dzīvokli ieradies apsūdzētais /pers. A/, viņš esot bijis

paģirains, agresīvi noskaņots un prasījis viņas telefonu, lai pārbaudītu veiktos zvanus, jo joprojām esot greizsirdīgs. Tā kā telefonu viņa

neesot gribējusi dot, tad pateikusi, ka ir to atstājusi pie draudzenes. /pers. A/ viņai pavēlējis ģērbties un braukt pēc telefona, ko arī

izdarījusi, jo baidījusies no apsūdzētā. Lai tiktu no apsūdzētā vaļā piekritusi braukt pie draudzenes pēc telefona, taču iebraukusi

apsūdzētā dzīves vietā /adrese/, jo domājusi kaut kādā veidā tikt no viņa vaļā. Viņa gribējusi izkāpt no automašīnas, taču apsūdzētais

satvēris aiz matiem un turējis viņu, novilcis uz sēdekļa un ātruma pārslēga kloķa, viņa kliegusi, saukusi palīgā, jo zinājusi, ka mājā

atrodas dēls /pers. J/.

Taču apsūdzētais neesot laidis viņu ārā no automašīnas un pieprasījis braukt pie draudzenes, kad viņa to neesot darījusi /pers. A/

sācis viņu sist : ar dūri iesitis pa seju deguma rajonā, vienu reizi iesitis zem kreisās acs, vairākas reizes pa galvu un ķermeni. Viņai

sācis asiņot deguns. Kad tikusi ārā no mašīnas, /pers. A/ viņu atkal saķēris aiz matiem un aizvedis līdz ūdens mucai, kur iegrūdis

viņas galvu ūdenī, kliedzis, ka noslīcināšot . Pēc tam draudējis aizvest uz mežu un aprakt. Teikusi, lai atnes kaut ko aukstu ko pielikt

pie sejas un apsūdzētais iegājis mājā, pa šo laiku arī viņa skrējusi uz māju pie dēla , kurš vēl gulējis. Dēls pamodies un sācis runāt ar

tēvu, bet viņa pa šo laiku iesēdusies savā automašīnā un aizbraukusi pie saviem vecākiem. Viņas tēvs esot zvanījis policijai un

ātrajai palīdzībai.

Cietusī liecināja arī to, ka agrāk tāpat bijuši gadījumi, kad /pers. A/ viņu esot sitis, taču par to neesot nevienam ziņojusi.

Cietusī/pers. B/ tiesas sēdē pilnībā uztur iesniegto mantiskā kaitējuma kompensāciju Ls 122,47 (174,26 euro) apmērā, bet morālās

kompensācijas apmēru samazina un uztur to Ls 500 (711,44 euro) apmērā.

Liecinieks/pers. E/ – cietušās tēvs, apliecināja, ka /pers. A/ esot meitu sitis arī iepriekš, vēl laulības laikā, jo /pers.B/rādījusi zilumus un

stāstījusi. 3. jūnijā viņš atradies savā dzīves vietā, kad ap plkst. 10.50 atbraukusi meita ar savu automašīnu. Viņai bijuši slapji mati,

seja bijusi asinīs, pārsista kreisā acs un deguns, no kura tecējušas asinis. Meita teikusi, ka sitis esot /pers. A/, ka draudējis arī viņu

nogalināt. Viņš esot zvanījis ātrajai palīdzībai, bet tur atbildējuši, ka esot pašiem jābrauc uz slimnīcu, zvanījis arī policijai.

Lieciniece/pers. F/ apliecināja, ka 2. jūnijā viņas trijatā, tajā skaitā arī /pers. B/ izdzērušas divas šampanieša pudeles, pēc kā

/pers.B/esot aizgājusi uz savām mājām, bet viņas ar otru draudzeni uz pilsētas svētku balli. Tajā brīdī ar /pers. B/ viss bijis kārtībā,

nekādu miesas bojājumu viņai neesot bijis.

Nopratināts kā liecinieks /pers. G/ apliecināja, ka viņš 3. jūnijā bijis atbraucis pie savas meitas , kura dzīvo /adrese A/, kad apmēram

ap plkst. 10.00-11.00 gājis ārā no dzīvokļa, ejot lejā pa trepēm, pirmajā stāvā saticis /pers. A/. Abi sasveicinājušies un devušies katrs

uz savu pusi. Viņš esot padomājis, ka laikam ejot pie /pers.B/. Vai /pers. A/bijis vai nav bijis alkohola reibumā, liecinieks pateikt

nevar.

Atbilstoši Krimināllikuma 501. panta 4. punktam, tiesa pieņēmusi lēmumu par liecinieka /pers. J/ liecību nolasīšanu, jo ir pamats

uzskatīt, ka liecinieks izvairās no tiesas, par ko liecina tas, ka viņš zinādams par tiesas sēdi ir tiesai iesniedzis iesniegumu , kurā

norāda, ka ierasties nevar, jo šajā laikā atradīšoties darbā ārzemēs (lietas 128. lapa), kaut gan kā tika noskaidrots tiesas sēdē, viņš

dienā, kad notika lietas iztiesāšana, vēl nebija aizbraucis ārpus Latvijas.

Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka liecinieks /pers. J/ izvairās no ierašanās tiesā, jo par to, ka viņš atsakās no liecināšanas šajā

lietā, viņš nav paziņojis.

Būdams nopratināts kā liecinieks pirmstiesas izmeklēšanas laikā 2013. gada 26. februārī (lietas 58. lapa), /pers. J/ ir liecinājis, ka

2012. gada 3. jūnijā no rīta viņš atradies /adrese/, savā istabā un gulējis. Pamodies no trokšņa, kad viņa māte /pers.B/ieskrējusi

istabā un vērusies pie viņa būdama ļoti satraukta un teikusi, lai viņš ceļoties. Māte ieskrējusi māsas istabā. Viņš cēlies no gultas un

redzējis, ka mātei ir sarkanīgi zils plankums zem vienas no acīm. Māte esot pateikusi, ka viņa tēvs /pers.A/esot iesitis. Arī viņa tēvs

/pers.A/jau bijis ienācis istabā un viņš tēvu izvilcis no tās ārā. Kā māte izgājusi no mājas, viņš neesot redzējis, jo bijis sācis kauties ar

tēvu. Kā tēvs nodarījis miesas bojājumus mātei, viņš neesot redzējis, bet to esot sapratis pēc viņa izturēšanās.

Apsūdzētais/pers. A/ savu vainu neatzina pilnībā un liecināja, ka 2012. gada 3.jūnijā ap plkst. 10.00 bijis nolēmis aiziet pie

bijušās sievas /pers. B/ uz viņas dzīves vietu, jo vajadzējis parunāt par jautājumiem, kas saistīti ar dēla audzināšanu. Ierodoties

dzīvoklī, sapratis, ka atnācis nelaikā, /pers.B/tikko kā bijusi piecēlusies, izbrīnīta un viņam radies iespaids, ka nav dzīvoklī viena.

Saruna neesot izdevusies, /pers.B/ viņu gribējusi ātrāk dabūt ārā no dzīvokļa. Gribējis redzēt viņas telefonu, bet tā kā tas bijis atstāts

pie draudzenes, tad abi ar /pers.B/mašīnu braukuši tam pakaļ, bet /pers.B/iebraukusi viņa mājas pagalmā, par ko bijis ļoti izbrīnīts.

Sapratis, ka /pers.B/notiekošajā gribot iesaistīt bērnus. /pers.B/gribējusi izkāpt no automašīnas, bet viņš neesot ļāvis, teicis, ka bērni

guļot un iekšā neesot jāiet. /pers.B/sākusi saukt palīgā un tā kā viņam esot bijis kauns, tad mēģinājis aizspiest /pers.B/muti. Sist viņš

neesot sitis, bet /pers.B/sācis asiņot deguns. Viņi abi devušies uz siltumnīcu, kur ir ūdens muca, lai varētu nomazgāties.

/pers.B/centusies iekļūt mājā un pamodināt bērnus. Līdz vecāku mājai esot jābrauc 6 minūtes. Apsūdzētais uzskata, ka cietusī pēc

konflikta ir atgriezusies mājās un tur viņai kāds nodarījis miesas bojājumus, jo domā, ka tur esot atradies kāds cits vīrietis.

Cietusī viņu aprunājot, lai atriebtos par to, ka neesot izdevies izkrāpt īpašumu, kā arī dabūt kādu naudu.

Neraugoties uz to, ka apsūdzētais savu vainu neatzīst viņam inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā, tiesa uzskata, ka /pers. A/

vaina pilnībā pierādīta ar cietušās, liecinieku liecībām, ar paša apsūdzētā liecībām un visiem krimināllietas materiāliem to kopumā un

savstarpējā saistībā.

Kā redzams, tad lietas iztiesāšanas laikā, apsūdzētais izvirzījis jaunu versiju, lai attaisnotu savu ierašanos pie cietušās /pers.

B/, jo būdams nopratināts pirmstiesas izmeklēšanas laikā viņš ir liecinājis, ka ieradies pie cietušās ar alu, lai palīdzētu viņai

“salāpīties’’ (lietas 78. lapa).

Nav piešķirama ticamība apsūdzētā liecībai par to, ka cietusī cenšas viņam atriebties par to, ka neesot izdevies izkrāpt

īpašumu, vai dabūt naudu.

Lietā ir noskaidrots, ka pušu laulība šķirta 2012. gada aprīlī pie zvērināta notāra, kur /pers. B/ uz laulāto kopmantas daļu nav

pretendējusi. Tiesas sēdē cietusī liecināja, ka viņa aizgājusi no ģimenes mājas, kura ir apsūdzētā mātes īpašums, paņemot līdzi tikai

savas personīgās mantas. Bērni palikuši pie apsūdzētā, jo viņas vienistabas dzīvoklī neesot vienkārši kur visiem palikt, bet bērni

sistemātiski uzturot ar viņu kontaktus. Patreiz apsūdzētais dēlu esot no mājām padzinis.

No lietas materiāliem ir redzams, kā arī tiesas sēdē apstiprinājās, ka arī pēc laulības šķiršanas, lai arī apsūdzētais uzskata, ka tagad

viņiem ar bijušo sievu ir katram sava dzīve, bet viņš pastāvīgi kontrolē cietušo.

Par minēto liecina fakts, ka apsūdzētais atļaujas ierasties cietušās dzīvoklī un pieprasīt, lai viņa uzrāda savu mobilo telefonu ,

lai pārbaudītu ar ko viņa ir runājusi.

Krimināllietas materiālos ir ziņas par to, ka 2012. gada augustā apsūdzētais bijis sabojājis cietušās mantu, kur pušu starpā

ticis panākts izlīgums.

Pie šādiem apstākļiem, apsūdzētajam nav pamata apgalvot, ka cietusī rīkojas mantkārīgu motīvu un atriebības motīvu vadīta,

jo /pers. B/ apzinās, ka uz daļu mājīpašuma, kā uz laulāto kopmantu, viņa nevar pretendēt. Attiecībā par naudas iegūšanu atriebības

nolūkā, tiesa uzskata, ka šis apsūdzētā apgalvojums nav pamatots, jo kā redzams no lietas materiāliem, tad sākotnēji cietusī tika

pieteikusi morālo kompensāciju Ls 2500 (3557,18 euro) apmērā, bet lietas iztiesāšanas gaitā, šis kompensācijas apmērs tika

samazināts līdz Ls 500 (711,44 euro).

Kā redzams no lietas materiāliem, tad cietusī /pers. B/ vērsusies ar iesniegumu policijā 2012. gada 3. jūnijā plkst. 13.50 (lietas

7. lapa). Iesniegumā cietusī norāda, ka apsūdzētais viņai iesitis vienu reizi deguna rajonā, trīs reizes pa galvu, vienu reizi zem kreisās

acs, vēl vairākas reizes pa ķermeni. Pirms tam cietusī ir vērsusies pēc medicīniskās palīdzības Aknīstes traumpunktā, no kurienes

nosūtīta uz Jēkabpili.

No ENŽ izdrukas (lietas 9. lapa) redzams, ka ziņojums par notikušo ticis pieņemts 2012. gada 3. jūnijā plkst. 11.19, tātad drīz

pēc paša notikuma, kā notikuma būtība ir norādīts tas, ka /pers. A/ cietušajai nodarījis miesas bojājumus.

Cietusī/pers. B/, būdama pratināta pirmstiesas izmeklēšanas laikā, ir sniegusi konsekventas liecības par miesas bojājumu

nodarīšanas apstākļiem.

Tiesa atzīst, ka cietušās liecības tiek apstiprinātas arī ar liecinieces /pers. F/ liecībām par to, ka 2. jūnija vakarā, kad viņas

šķīrušās ar cietušo, tad /pers. B/ viss esot bijis kārtībā, nekādu miesas bojājumu viņai neesot bijis.

Pats apsūdzētais /pers. A/ nekad nav liecinājis, ka viņam 3. jūnijā ierodoties pie cietušās viņas dzīvoklī, /pers. B/ būtu bijuši

kādi redzami miesas bojājumi.

Turklāt apsūdzētais atzīst, ka viņš atrodoties savas mājas pagalmā, /pers. B/ automašīnā, nav gribējis viņu laist laukā no tās,

ka saķēris un turējis un ar plaukstu aizspiedis muti, lai viņa nekliegtu un tad cietušajai pa degumu sākušas tecēt asinis.

Tiesa atzīst, ka minētais apstiprina cietušās liecības par to, ka viņa centusies izkāpt un izrauties no /pers. A/, bet viņš satvēris

cietušo un nav laidis, ka tas noticis brīdī, kad viņas kājas jau bijušas ārpus mašīnas, bet pati tikusi nogrūsta pāri sēdeklim uz ātrumu

pārslēga roktura.

No minētā ir pamats izdarīt secinājumu, ka šajā brīdī /pers. A/ pielietoja pret cietušo fizisku spēku, pie kam pietiekami lielu, jo

no deguna, kurš, kā atzina eksperts izrādījās lauzts, parādījās asinis.

Tiesa atzīst, ka nav pamata apšaubīt cietušās liecības arī par to, ka fiziska spēka pielietošana un sišana turpinājusies arī

pagalmā, jo kā apliecināja liecinieks Levinskis, tad meitai bijuši slapji visi mati, kas apstiprina cietušās liecību par to, ka apsūdzētais

viņas seju un galvu iegrūdis ūdens mucā. Savukārt ar liecinieka /pers. J/ liecībām pierādīts, ka cietušajai ieejot viņa istabā jau bijis

zilums zem vienas no acīm, tātad šis fakts izslēdz to, ka miesas bojājumus /pers. B/ būtu varējis nodarīt kāds cits vīrietis, viņai

atgriežoties dzīvoklī pēc incidenta ar pasūdzēto, kā to apgalvoja /pers. A/.

Liecinieka/pers. J/ – apsūdzētā un cietušās dēla liecības tiesai nav pamata apšaubīt, jo viņš liecību pirmstiesas izmeklēšanas

laikā sniedzis personīgi, būdams pilngadīgs un būdams brīdināts gan par atbildību, gan par viņa tiesībām šajā gadījumā neliecināt

vispār.

Apsūdzētā pagalvojumam par to, ka /pers. B/ miesas bojājumus nodarījusi kāda cita persona, lietā nav iesniegti nekādi

pierādījumi, kas būtu par pamatu apšaubīt cietušās liecības. Apsūdzētais nekad nav norādījis uz faktiem, kas pamatotu šādu viņa

apgalvojumu.

Turklāt pirmstiesas izmeklēšanas laikā apsūdzētais (lietas 87. lapa) ir liecinājis, ka /pers. B/ bieži lietojot alkoholu un miesas

bojājumus varējusi iegūt arī krītot.

Tādējādi apsūdzētais par miesas bojājumu rašanās apstākļiem cietušajai, ir izvirzījis vairākas versijas.

Šajā sakarā apsūdzētais paskaidro arī to, ka pēc viņa ieskata, arī laika ziņā viņš nav tā persona, kas nodarīja cietušajai

miesas bojājumus, jo esot pagājis pārāk ilgs laiks no tā brīža, kad cietusī atstājusi viņa māju, līdz brīdim kamēr viņa ieradusies pie

saviem vecākiem.

Tiesa atzīst, ka izvērtējot visus apstākļus kopumā, minētais arguments nav pamatots un tam nav piešķirama ticamība, jo lietā

precīzi ir fiksēts laiks, kad par notikušo tiek paziņots policijai - plkst. 11.19, savukārt precīzs miesas bojājumu nodarīšanas laiks nav

fiksēts, tas tiek norādīts kā aptuvens – ap plkst.10.00, kā to minējuši paši lietas dalībnieki. Līdz ar ko nav šaubu, ka miesas bojājumi

/pers. B/ tikuši nodarīti tieši šajā laika periodā ap plkst. 10.00. Pilnībā precīzi, cik ilgi cietusī uzturējusies apsūdzētā mājā, cik ilgi

pavadījusi ceļā uz to un pēc tam līdz sava tēva mājai, nav iespējams noskaidrot, bet, kā tas norādīts iepriekš, tiesai nav pamata

apšaubīt cietušās liecības.

Cietusī nekad un nekur un nevienai personai nav izteikusi, ka miesas bojājumi būtu nodarīti pie citiem apstākļiem, to apliecina

cietušās tēvs, liecinieks Lesinskis, kurš liecināja, ka meita teikusi, ka to ir izdarījis bijušais vīrs, tāpat tas redzams no eksperta

atzinuma , kurā atspoguļoti lietas apstākļi, kā arī fakti, kas fiksēti medicīnas dokumentos, un kur cietusī ir konsekventi norādījusi, ka

viņu sasitis bijušais vīrs (lietas 49. - 50. lapa).

Ar eksperta atzinumu Nr. 100 (lietas 49. - 50. lapa) pierādīts, ka /pers. B/ ir konstatēti miesas bojājumi: mīksto audu sasitumi

un zemādas asinsizplūdumi kreisā deniņu rajonā, uz sejas, kreisā augšdelma un kreisā augšstilba rajonā, sistas brūces kreisās rokas

III pirkstā un kreisā vaiga rajonā, deguna kaula lūzums. Minētie miesas bojājumi var atbilst norādītajam laikam, radušies no cietu, trulu

priekšmetu iedarbības, iespējams pie uzrādītajiem apstākļiem un ir pieskaitāmi viegliem miesas bojājumiem.

Eksperts vadījies no konkrētajiem lietas apstākļiem, kas norādīti kā lēmumā par ekspertīzes nozīmēšanu, tā arī pēc tam

apsūdzībā.

Tiesa atzīst, ka visi iepriekš minētie fakti to kopumā un savstarpējā saistībā norāda uz to, ka miesas bojājumu nodarīšanā

/pers. B/ ir vainojams apsūdzētais /pers. A/.

Tiesa atzīst, ka apsūdzētā /pers. A/ vaina inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā pilnībā pierādīta ar visiem

krimināllietas materiāliem to kopumā un savstarpējā saistībā.

/pers. A/, tīši nodarot vieglus miesas bojājumus, ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 130. panta

otrajā daļā.

Cietusī/pers. B/ iesniegusi kompensācijas pieteikumu par mantisko zaudējumu Ls 122,47 (174,26 euro) apmērā, kā arī

pieteikumu sakarā ar morālo kaitējumu par summu Ls 2500 (3557,18 euro), kuru lietas iztiesāšana skaitā samazināja uz Ls 500

(711,26 euro).

Cietušās/pers. B/ kompensācijas pieteikumus apsūdzētais /pers. A/ neatzīst.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 350. panta pirmo daļu kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar

noziedzīgu nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām un

mantisko zaudējumu.

Turklāt Kriminālprocesa likuma 351. panta pirmās daļas otrais teikums noteic, ka pieteikumā jāpamato par mantisko zaudējumu

pieprasītās kompensācijas apmērs, bet kompensācijas apmērs par morālo aizskārumu un fiziskajām ciešanām- tikai jānorāda.

No minētajām normām izriet, ka cietušajam jāiesniedz pierādījumi , kas apliecina pieprasīto kompensācijas apmēru.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 352. panta pirmās daļas 1. punktu, nosakot kompensācijas apmēru, tiesai jāņem vērā radīto

mantisko zaudējumu apmērs.

Cietusī/pers. B/ lietā iesniegusi mantiskās kompensācijas pieteikumu par summu Ls 122,47 (174,26 euro), kas sastāda ārstēšanās

izdevumus, ko pierāda iesniegtie maksājumu uzdevumi un čeki (lietas 39. - 41. lapa), kā arī 20 % no nesaņemtās darba algas sakarā

ar darbnespējas lapu (lietas 42. - 43. lapa).

Kriminālprocesa likuma 22. pantā uzsvērts pamatprincips par tiesībām uz kompensāciju par radīto kaitējumu, kas pilnībā atbilst 1983.

gada 24. novembra ‘’Eiropas konvencijas par kompensāciju piešķiršanu vardarbīgu noziegumu upuriem’’ un ‘’Eiropas padomes

direktīvas 2004/EK (2004. gada 29. aprīlis) par kompensāciju noziegumos cietušajiem’’ ietvertajiem principiem.

Saskaņā ar Civillikuma 1635. panta otro daļu, ar morālo kaitējumu jāsaprot fiziskas vai garīgas ciešanas, kas izraisītas ar neatļautas

darbības rezultātā nodarītu cietušā nemantisko tiesību vai nemantisko labumu aizskārumu. Atlīdzības apmēru par morālo kaitējumu

nosaka tiesa pēc sava ieskata, ņemot vērā morālā kaitējuma smagumu un sekas. Savukārt panta trešā daļa nosaka, ka ja šā panta

otrajā daļā minētā neatļautā darbība izpaudusies kā noziedzīgs nodarījums pret personas dzīvību, veselību, tikumību,

dzimumneaizskaramību, brīvību, godu , cieņu vai pret ģimeni, vai nepilngadīgo, pieņemams, ka cietušajam šādas darbības rezultātā ir

nodarīts morālais kaitējums. Citos gadījumos morālais kaitējums cietušajam jāpierāda.

Ņemot vērā , ka noziedzīgais nodarījums vērsts pret cietušās veselību, jāatzīst, ka ar noziedzīgo nodarījumu ir nodarīts morālais

kaitējums. Līdz ar ko, tiesa atzīst, ka kompensācija par morālo kaitējumu ir pamatota, tāpēc apmierināma un apmierināma pilnībā - Ls

500 apmērā (711,44 euro).

Nosakot šādu kompensācijas apmēru tiesa ņem vērā to, ka tiesu praksē ir nostiprinājies viedoklis, ka par viegliem miesas

bojājumiem morālā kaitējuma kompensācijas apmērs ir līdz Ls 500 (711,44 euro).

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 352. panta pirmo daļu, tiesa kompensācijas apmēru nosaka, [..] ņemot vērā 1) radīto mantisko

zaudējumu apmēru, 2) noziedzīga nodarījuma smagumu un izdarīšanas raksturu,3) nodarītās fiziskās ciešanas, paliekošus

sakropļojumus un darbspējas zudumu, 4) morālā aizskāruma dziļumu un publiskumu,5) psihiskās traumas.

Tiesa atzīst, ka šajā gadījumā jāņem vērā minētās normas 1., 2., 3., 4. punkts.

Nosakot morālā kaitējuma apmēru, tiesa ņem vērā to, ka ar noziedzīgo nodarījumu radītais mantiskais zaudējums ir neliels

(ārstēšanās izdevumi Ls 122,47 (174,26 euro)). Noziedzīga nodarījuma motīvs ir pušu savstarpējs, personiska rakstura konflikts, jo

viņi ir bijušie laulātie. Cietusī atradusies stacionārā ārstēšanā no 5. līdz 7. jūnijam, ambulatori ārstējusies līdz 22. jūnijam, paliekošs

sakropļojums vai darbspēju zudums nav konstatēts, kā arī nav konstatēts, ka /pers. B/ ar noziedzīgo nodarījumu būtu radītas psihiskas

traumas. Tiesa ņem vērā to, ka cietusī /pers. B/ strādā /nosaukums/ par /amats/, līdz ar ko ir atzīstama par pietiekami publisku

personu Aknīstes pilsētā un sakarā ar noziedzīgo nodarījumu viņa nevarēja piedalīties skolas divos izlaidumos 2013. gada jūnijā.

Tiesa ņem vērā arī to, ka juridiskajā literatūrā ir izteikts viedoklis par to, ka “Nosakot atlīdzību par morālo kaitējumu saskaņā ar

taisnības principu, ir jāizvērtē ne tikai cietušā intereses, bet arī šo interešu samērīgums, jo taisnīgums tiks sasniegts tikai tad, kas tiks

panākts līdzsvars. Tādējādi atlīdzība, jeb kompensācijas par nodarīto morālo kaitējumu nevar tikt uzskatīta par sodu vainīgajam, jo

saskaņā ar taisnīguma un saprātīguma principiem kompensācija nodrošina cietušajam apmierinājumu, kas mazina izraisītās sāpes

un ciešanas.’’ (sk. Matjušina R. Kritēriji morālā kaitējuma atlīdzības apmēra noteikšanai.// Jurista Vārds, Nr. 26(589) 2009. gada

30. jūnijs).

Izvērtējot iepriekšminēto, tiesa atzīst, ka cietušās /pers. B/ pieteiktā kompensācija par morālo kaitējumu ir pamatota un apmierināma

pilnībā, tā būs taisnīga un tas būs pietiekams gandarījums par nodarīto morālo aizskārumu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 46.pantu, nosakot soda veidu /pers. A/, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto

kaitējumu, vainīgā personību, bet, nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7. pantu Krimināllikuma 130. panta otrā daļa klasificējama kā kriminālpārkāpums (likuma redakcija

līdz 01.04.2013.)

Atbilstoši Krimināllikuma 47. pantam apsūdzētā /pers. A/ atbildību mīkstinoši apstākļi nav konstatēti.

Tiesa atzīst, ka nav iegūti pietiekami pierādījumi, lai konstatētu, ka /pers. A/ noziedzīgo nodarījumu izdarījis, atrodoties alkohola

ietekmē, jo liecinieks /pers. G/ šādu faktu neapstiprināja, liecinot, ka saticis kāpņu telpā apsūdzēto, kad viņš gājis , kā sapratis, tad

pie cietušās, bet vai bijis reibuma stāvoklī, vai nē, to liecinieks nevar apgalvot.

Apsūdzētais /pers. A/ agrāk nav sodīts (lietas 71. lapa), strādā SIA „/nosaukums/”.

Krimināllikuma 130. panta otrās daļas sankcijā paredzēts sods brīvības atņemšanas, īslaicīgas brīvības atņemšanas,

piespiedu darba vai naudas soda veidā.

Saskaņā ar Krimināllikuma 35. panta otro daļu, soda mērķis ir aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo

personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu, panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un

atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Tiesa atzīst, ka soda mērķis tiks sasniegts, nosakot /pers. A/ sodu piespiedu darba veidā.

Lietas iztiesāšanas gaitā netika konstatēti nekādi apstākļi, kas būtu par šķērsli šāda veida soda izciešanai. Apstāklis, ka

apsūdzētajam ir pastāvīgs darbs, nav uzskatāms par šķērsli soda izciešanai.

Tiesa atzīst, ka nav lietderīgi noteikt /pers. A/ sodu brīvības atņemšanas vai īslaicīgas brīvības atņemšanas veidā, bet naudas

soda piemērošana nav iespējama, jo apsūdzētajam nav tik pietiekošu ienākumu, lai šāda veida sodu varētu izpildīt.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 249. panta pirmo daļu apsūdzētājam /pers. A/ piemērotais drošības līdzeklis - uzturēšanās

noteiktā vietā - atceļams pēc sprieduma stāšanās spēkā.

Jautājums par rīcību ar lietisko pierādījumu lietā izlemjams saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240. pantu: gāzes pistole, kas atdota

īpašniekam /pers. A/ – atstājama /pers. A/ valdījumā.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 1.punktu lietā ir radušies procesuālie izdevumi, kas veido samaksu

cietušajai /pers. B/, lai segtu ceļa izdevumus, kas saistīti ar ierašanos uz tiesas sēdēm, un šie ceļa izdevumi tiek segti no valsts

līdzekļiem.

Saskaņā ar iesniegtajiem maksājuma čekiem ceļa izdevumi sastāda 36,44 euro.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 368.panta pirmajai daļai minētie izdevumi valsts labā piedzenami no apsūdzētā /pers. A/.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368. panta 6.1 daļu apsūdzētajam nosakāms 30 dienu termiņš procesuālo izdevumu labprātīgai

segšanai.

Vadoties no teiktā, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520., 527., 528., 529. pantu tiesa

nosprieda

/pers. A/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma

130. panta otrajā daļā, un sodīt ar piespiedu darbu uz 180 (viens simts astoņdesmit) stundām.

Drošības līdzekli /pers. A/ – uzturēšanos noteiktā vietā atcelt pēc sprieduma stāšanās spēkā.

Piedzīt no /pers. A/ par labu /pers. B/ 885,70 euro (astoņi simti astoņdesmit pieci euro 70 centi).

Piedzīt no /pers. A/ valsts ienākumos procesuālos izdevumus, kas saistīti ar samaksu cietušajai sakarā ar ierašanos uz tiesas

sēdēm 36,44 euro (trīsdesmit seši euro 44 centi), nosakot ka spriedums šajā daļā apsūdzētajam labprātīgi izpildāms 30 dienu laikā

no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Lietisko pierādījumu: gāzes pistoli, kas atdota īpašniekam /pers. A/ – atstāt /pers. A/ valdījumā.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijai 10 dienu laikā, sūdzību vai protestu

iesniedzot Jēkabpils rajona tiesā.

Pilna sprieduma pieejamības datums - 2014. gada 12. septembris.

Tiesnese L. Bārbale