Court allowed debt collection claim for computer rental breach, awarding principal, interest, and costs.

Lietas arhīva Nr. C-2548-22/28

ECLI:LV:RVPT:2022:0124.C30717721.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2022.gada 24.janvārī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa, tiesnese I.Pujate, Abrenes ielā 8, Rīgā, rakstveida procesā izskatīja vienkāršotās procedūras civillietu

SIA “GelvoraSergel” prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2021.gada 7.oktobrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā saņemts SIA “GelvoraSergel” (turpmāk arī – prasītājs) prasības pieteikums

vienkāršotās procedūras lietā pret /pers. A/ (turpmāk arī – atbildētājs) par naudas piedziņu, kurā prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja par labu

prasītājam:

- galveno parādu 566,12 euro, t.sk. parāda atgūšanas izdevumus 17,00 euro;

- līgumiskos nokavējuma procentus par maksājumu kavējumu par laiku līdz 2015.gada 3.augustam 3,35 euro;

- likumiskos procentus par laiku no 2015.gada 3.augusta līdz 2021.gada 6.septembrim 200,93 euro;

- līgumsodu par preces neatgriešanu uz 2015.gada 3.augustu 54,91 euro;

- valsts nodevu 123,80 euro;

- ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,47 euro;

- apstiprināt prasītāja tiesības saņemt likumiskos 6 % gadā no nesamaksātās parāda summas par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma

dienai).

[1.1] Prasībā norādīti šādi argumenti:

- 2014.gada 8.decembrī starp atbildētāju un aizdevēju AS “Nomo.lv” tika noslēgts nomas līgums Nr./numurs/, ar kuru atbildētājam tika iznomāta

prece – Asus dators 549,12 euro vērtībā ar nomas periodu uz 26 mēnešiem;

- saskaņā ar līguma noteikumiem atbildētājs apņēmās maksāt ikmēneša nomas maksu;

- 2015.gada 27.jūlijā starp AS “Nomo.lv” un prasītāju noslēgts cesijas līgums, ar kuru prasītājs ieguva prasījuma tiesības pret atbildētāju, ar

tiesībām prasīt galveno parādu un visus blakus prasījumus, kas izriet no līguma;

- atbildētājs savas saistības nav izpildījis, nav veicis maksājumus saskaņā ar noslēgto līgumu, ir pieļāvis maksājuma kavējumu, kā arī nav atgriezis

nomas preci.

[1.2] Prasība pamatota ar atsauci uz Civillikuma 1., 1587., 1589., 1651., 1652.panta 3.punktu, 1662., 1716., 1717., 1720., 1753., 1756.,

1759., 1763., 1765., 1770., 1773., 1775., 1779., 1793., 1801., 1828., 1832., 1838., 1811., 1934., 1943., 1946., 2021.pantu.

Prasītājs norādījis, ka nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.

[2] Prasības pieteikuma noraksts atbildētājam nosūtīts uz atbildētāja deklarētās dzīvesvietas adresi, nosakot termiņu rakstveida paskaidrojumu

sniegšanai līdz 2021.gada 20.novembrim, papildus informējot, ka paskaidrojumu neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā, kā arī izskaidrojot

atbildētāja tiesības lūgt lietas izskatīšanu tiesas sēdē.

Vienlaikus atbildētājam izskaidrotas Civilprocesa likuma 74.pantā norādītās lietas dalībnieku procesuālās tiesības, tajā skaitā – tiesības pieteikt

noraidījumu tiesas sastāvam, papildus informējot, ka lietu skatīs tiesnese I.Pujate.

Atbildētājs līdz lietas izskatīšanai nav sniedzis paskaidrojumus par iesniegto prasības pieteikumu, kā arī nav lūdzis lietas izskatīšanu tiesas sēdē.

[3] 2021.gada 6.decembrī pusēm nosūtīts paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā, informējot, ka nolēmums pusēm būs pieejams

tiešsaistes sistēmā sākot no 2022.gada 24.janvāra.

Ņemot vērā to, ka prasības pieteikums nosūtīts atbildētājam ierakstītā pasta sūtījumā uz atbildētāja deklarēto dzīvesvietas adresi, kā arī pusēm

nosūtīts paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā, tiesa atzīst, ka puses Civilprocesa likuma 56. un 56.1 pantā noteiktajā kārtībā ir informētas

par lietas izskatīšanu rakstveida procesā.

[4] Ievērojot to, ka puses nav lūgušas lietas iztiesāšanu tiesas sēdē un tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, civillietas

izskatīšana, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, noteikta rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[5] Pārbaudot lietā esošos rakstveida pierādījumus un novērtējot prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota

un apmierināma turpmāk norādītu apsvērumu dēļ.

[6] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 194.panta pirmās daļas 3.punktu vienkāršotās procedūras lietās tiesa sastāda saīsināto spriedumu, kura motīvu

daļā norāda tikai normatīvos aktus, pēc kuriem vadījusies tiesa, kā to noteic šā panta otrā daļa.

[7] Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa paredz, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

[8] Civillikuma 1793.pants noteic, ka prasījumu var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska darījuma. Cesionārs gan

neiegūst ar cesiju vairāk un lielākas tiesības, nekā bijušas cedentam, bet pats prasījums pāriet uz viņu ar visām pie tā piederīgām un cesijas brīdī jau

pastāvošām tiesībām [..] un vēl nenomaksātie prasījuma procenti, ja tie nav tieši pielīgti, arī pāriet uz cesionāru, kā to noteic Civillikuma 1806.pants.

[9] Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Atbilstoši Civillikuma 1587.panta prasībām tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma.

Tas, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo, kā to paredz Civillikuma 1838.pants.

Civillikuma 1652.panta 3.punkts noteic, ka parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kas

nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas. Atbilstoši Civillikuma 1589.panta prasībām vienpusēja atkāpšanās no līguma ir

pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu, vai kad to zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka prasība par parāda piedziņu ir pamatota un apmierināma, pamatojoties uz Civillikuma 1402., 1587., 1589.,

1652., 1838.pantu, un no atbildētāja par labu prasītājam piedzenams galvenais parāds 549,12 euro.

[10] Parāda ārpustiesas atgūšanas likuma 6.pants noteic, ka parādniekam ir pienākums atlīdzināt parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam

radušos parāda atgūšanas izdevumus, ja to atlīdzināšana tiek pieprasīta un nepastāv strīds par parāda esamību.

Ministru kabineta noteikumu Nr.61 “Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi” 2.punkts

noteic, ka parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam ir tiesības no parādnieka pieprasīt, lai tas atlīdzinātu pamatotus parāda atgūšanas izdevumus, kas

atbilst par rakstiska paziņojuma sagatavošanu un nosūtīšanu parādniekam, kurā sniegta informācija par parāda esību un aicinājums labprātīgi izpildīt

kavētās maksājuma saistības, un par nepieciešamajām darbībām parādnieka faktiskās kontaktinformācijas noskaidrošanai, ja parādnieks nav

sasniedzams, – kopā ne vairāk kā septiņus euro; savukārt, par citām parāda atgūšanai papildus veiktajām darbībām – kopā ne vairāk kā 10 euro parāda

atgūšanas procesā, līdz parādnieks izpildījis maksājuma saistības pret parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju vai kreditoru.

Tiesa atzīst, ka prasība par parāda piedziņas izdevumu 17,00 euro piedziņu no atbildētājas ir pamatota un apmierināma, pamatojoties uz Parāda

ārpustiesas atgūšanas likuma 6.pantu un Ministru kabineta noteikumu Nr.61 “Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un

izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi” 2.punktu.

[11] Atbilstoši Civillikuma 1753.pantam ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu

lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu,

vai uz likumu, kā to paredz Civillikuma 1756.pants.

Civillikuma 1759.panta pirmās daļas 1.punkts noteic, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas ierunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs, šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Likumisko procentu apmērs noteikts

Civillikuma 1765.panta pirmajā daļā, kas paredz, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums

nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Tiesa atzīst, ka prasība par līgumisko procentu 3,35 euro, kas aprēķināti par laiku līdz 2015.gada 3.augustam, un likumisko nokavējuma procentu

200,93 euro, kas aprēķināti par laiku no 2015.gada 3.augusta līdz 2021.gada 6.septembrim, piedziņu no atbildētāja ir pamatota un apmierināma,

piedzenot minēto summu no atbildētāja.

[12] Civillikuma 1716.pants paredz, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu

izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā).

Līgumsodu var pievienot katram līgumam. Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma

neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei, kā to paredz Civillikuma 1717.pants. Savukārt Civillikuma 1720.pantā

noteikts, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildi.

Saskaņā ar Civillikuma 1828.panta prasībām, ja izpildījumam ir noteikts laiks, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora

atgādinājumu. Parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kā to paredz Civillikuma 1652.panta

pirmās daļas 3.punkts.

Tādējādi tiesa atzīst, ka prasība par līgumsoda par preču neatgriešanu 54,91 euro, kas aprēķināts par līguma darbības laiku un nepārsniedz 10 %

no pamatparāda summas, piedziņu no atbildētāja ir pamatota un apmierināma, pamatojoties uz Civillikuma 1652., 1716., 1717., 1720. un 1828.pantu.

[13] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus, līdz ar to prasītāja samaksātie tiesas izdevumi – valsts nodeva 123,80 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 5,47 euro apmērā,

piedzenami no atbildētāja par labu prasītājam.

[14] Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasītāja tiesības par

laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, norādot to apmēru. Atbilstoši Civillikuma 1765.pantam likumiskie procenti nosakāmi seši

procenti no simta gadā.

Ņemot vērā to, ka tiesa ir atzinusi prasību par pamatotu, prasītājam nosakāmas tiesības par laiku no sprieduma pasludināšanas līdz sprieduma

izpildei (izsoles dienai) saņemt no atbildētāja sešus procentus no simta gadā no kopējās piedzītās summas 954,58 euro, ņemot vērā Civillikuma

1763.pantā noteikto, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

[15] Civilprocesa likuma 204.1 pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Ņemot vērā minēto, tiesa nosaka

atbildētājam termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Parāda ārpustiesas atgūšanas likuma 6.pantu, Ministru kabineta noteikumu Nr.61 “Noteikumi par parāda

atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi”, 2.punktu, Civillikuma 1402., 1587., 1589., 1652., 1716., 1717., 1720.,

1753., 1756., 1759., 1765., 1793., 1828., 1838., 1946.pantu, Civilprocesa likuma 8., 41., 97., 189.-195., 204.1, 250.25 pantu, tiesa

nosprieda:

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “GelvoraSergel”, reģ.Nr.40103837691, 954,58 euro (deviņi simti piecdesmit

četri euro un piecdesmit astoņi centi), kas sastāv no:

- pamatparāda 549,12 euro;

- parāda piedziņas izdevumiem 17,00 euro;

- līgumiskajiem procentiem 3,35 euro;

- likumiskajiem nokavējuma procentiem 200,93 euro;

- līgumsoda 54,91 euro;

- valsts nodevas 123,80 euro;

- ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem 5,47 euro.

Samaksa prasītāja labā izdarāma AS “Swedbank” norēķinu kontā Nr.LV46HABA0551039500305.

Noteikt SIA “GelvoraSergel”, reģ.Nr.40103837691, tiesības par laiku no sprieduma pasludināšanas līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt

no /pers. A/, personas kods /personas kods/, likumiskos procentus – 6 (sešus) % gadā, no parāda summas 954,58 euro, vienlaikus nosakot, ka saskaņā

ar Civillikuma 1763.pantu procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

Noteikt /pers. A/ sprieduma labprātīgai izpildei termiņu – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Saīsinātais spriedums sastādīts 2022.gada 24.janvārī.

Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams.

Sprieduma sastādīšanas lūgumu var iesniegt rakstveidā 10 dienu laikā no saīsinātā sprieduma sastādīšanas datuma. Sprieduma sastādīšanas lūguma

iesniegšanas gadījumā spriedums būs pieejams tiešsaistes sistēmā 2022.gada 23.februārī.

Tiesas spriedumu, kas sastādīts atbilstoši Civilprocesa likuma 193.pantam, var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā no

sprieduma sastādīšanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2

pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Tiesnese I.Pujate