Court allows debt collection claim against individual for unpaid loan, interest, and penalty fees.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's defenses and fully allowed the plaintiff's claim for debt recovery. The plaintiff successfully proved the existence of a loan agreement, subsequent assignment contracts, and the defendant's failure to pay the principal sum. Consequently, the court ordered the defendant to pay the outstanding debt, contractual penalties, interest, and court costs.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law 1587, 1652, 1716, 1717, 1720, 1753, 1756, 1757, 1759, 1765, 1798, 1805, 1828, 1934, 1943, 1946; Civil Procedure Law 93, 96, 194, 195, 204.1, 250.25: A court may award a full judgment in a simplified procedure when the plaintiff proves the debt, assignment, and default, ordering payment of principal, interest, and costs.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr.C33502825
Nr.C-1972-26/30
ECLI:LV:RIRT:2026:0220.C33502825.3.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jūrmalā 2026.gada 20.februārī
Rīgas rajona tiesa
tiesnese Diāna Liepiņa
izskatīja rakstveida procesā civillietu “PlusPlus Baltic” OU vienkāršotās procedūras prasībā pret /Persona A/ par
naudas piedziņu.
Aprakstošā daļa
[1] 2025.gada 12.augustā tiesā saņemts prasītājas “PlusPlus Baltic” OU prasības pieteikums vienkāršotās
procedūras prasībā par naudas piedziņu pret atbildētāju /Persona A/,pamatojoties uz 2020.gada 11.septembra
kredītlīnijas līgumu (klienta Nr./Numurs A/), kas noslēgts starp SIA “Extra credit” un atbildētāju /Persona A/,
2022.gada 27.maija cesijas līgumu, kas noslēgts starp SIA “Extra credit” un prasītāju “PlusPlus Baltic ” OU,
2022.gada 20.jūnija cesijas līgumu Nr.18/062022, kas noslēgts starpprasītāju OU “PlusPlus Baltic ” un AS “Fresh
Finance”, un 2023.gada 28.jūlija periodisku cesijas līgumu Nr.26/28072023, kas noslēgts starp AS “Fresh Finance”
un prasītāju “PlusPlus Baltic” OU.
Prasītāja“PlusPlus Baltic” OU, pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1652., 1716., 1717., 1720., 1753., 1756., 1757.,
1759., 1765., 1798., 1805., 1828., 1934., 1943. un 1946.pantu, lūdz piedzīt no atbildētāja /Persona A/ neatmaksāto
aizdevuma summu 275euro, līgumsodu 27,50 euro par laika periodu no 2021.gada 10.janvāra līdz 2021.gada
30.janvārim, līgumiskos procentus 240,24 euro par laika periodu no 2020.gada 11.septembra līdz 2024.gada
11.jūlijam, likumiskos nokavējuma procentus 17,90 euro par laika periodu no 2024.gada 12.jūlija līdz 2025.gada
12.augustam, tiesāšanās izdevumus, kā arī atzīt prasītājas tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos procentus 6%
gadā no visas ar spriedumu piedzītās summas līdz sprieduma izpildei.
Motīvu daļa
[2] Pārbaudījusi un novērtējusi prasības pieteikumu un lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība
ir pamatota, pierādīta un apmierināma.
[3] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 194.panta pirmās daļas 3.punktu, saīsināto spriedumu tiesa sastāda vienkāršotās
procedūras lietās.
Civilprocesa likuma 194.panta otrā daļa noteic, ka saīsināto spriedumu sastāda saskaņā ar šā likuma 193.panta
prasībām, izņemot aprakstošo daļu, kurā norāda tikai prasības priekšmetu, normatīvos aktus, pēc kuriem vadījies
lietas dalībnieks, kā arī prasījumu, un motīvu daļu, kurā norāda tikai normatīvos aktus, pēc kuriem vadījusies tiesa.
Ievērojot minēto, tiesa sprieduma motīvu daļā iekļauj vienīgi norādes uz normatīvajiem aktiem, pēc kuriem tā
vadījusies, izspriežot lietu.
[4] Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības,
vai pēc likuma.
Civillikuma 1403.pantā noteikts, ka tiesisks darījums ir atļautā kārtā izdarīta darbība tiesisku attiecību
nodibināšanai, pārgrozīšanai vai izbeigšanai.
Civillikuma 1404.pants noteic, ka katrā tiesiskā darījumā jāņem vērā dalībnieki, priekšmets, gribas izteikums,
sastāvdaļas un forma.
Civillikuma 1431.pants paredz, ka akta parakstīšana uzskatāma par piekrišanu šim aktam, ja tā saturs parakstītājam
bijis zināms un ja viņam tajā tiesiskā darījumā, uz kuru akts attiecas, ir personīga interese un ierunas tiesība.
Saskaņā ar Civillikuma 1511.pantu, līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par
kādu tiesisku attiecību nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu.
Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 10.panta noteikumiem, distances līgums ir patērētāja un pārdevēja
vai pakalpojuma sniedzēja vienošanās, ko tie noslēguši, vienlaikus neatrodoties vienā un tajā pašā vietā, bet līdz
līguma slēgšanas brīdim un līguma slēgšanas brīdī izmantojot vienu vai vairākus distances saziņas līdzekļus, kā arī
organizētu preču pārdošanas vai pakalpojumu sniegšanas shēmu. Par distances saziņas līdzekļiem uzskatāmi
tālrunis, tīmeklis, elektroniskais pasts, televīzija, fakss, katalogs, presē publicētās reklāmas, kurām pievienots
pasūtījuma kupons, un citi informācijas nosūtīšanas un pārraidīšanas distances līdzekļi.
Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne
darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no
līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Civillikuma 1590.pants noteic, ka „katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu [..]”.
Civillikuma 1934.pants paredz, ka ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana
īpašumā, ar pienākumu atdot saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.
Saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu, aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš
saņēmis.
Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu tas, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.
Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu, „ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai
citu atvietojamu lietu lietošanas atvēlējumu vai kavējumu [..]”.
Civillikuma 1756.pantā noteikts, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz
likumu.
Civillikuma 1757.pants noteic, ka „nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs [..]”.
Saskaņā ar Civillikuma 1764.pantu, „visādos mantiskos darījumos un aktos, kas nodibina pienākumu maksāt
procentus, atļauts nolīgt procentus, kuru apmēru var noteikt līdzēji savstarpēji vienojoties [..]”.
Civillikuma 1946.pantā noteikts, ka procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja
parādnieks pielaidis nokavējumu.
Civillikuma 1759.panta 1.punkts noteic, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par
katra parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par
nokavējuma procentiem.
Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu, gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir,
seši procenti no simta gadā.
Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību
neizpildi vispār, nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Līgumsods par saistību nepienācīgu
izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem
no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.
Atbilstoši Civillikuma 1717.pantam, “līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu
lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas [..]”.
Civillikuma 1793.panta 3.punkts noteic, ka prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek
pēc tiesiska darījuma, vienalga, vai kreditors to noslēdzis uz likumiska pienākuma pamata, vai labprātīgi.
Saskaņā ar Civillikuma 1801.pantu, cesijas līgumu starp prasījuma atdevēju kreditoru (cedentu) un to personu, kam
to atdod (cesionāru), var noslēgt jebkādā formā. Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav vajadzīga,
un cesija ir spēkā, pat ja viņš neko par to nezina.
Civillikuma 1805.pants noteic, ka cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora tiesībām un uz šā pamata
rīkoties ar prasījumu, cedēt to savukārt citam un izlietot to pret parādnieku.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu, katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus
prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu
pamatotība.
Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā
nav apstrīdējusi otra puse.
[5] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.panta pirmo daļu, “taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā
rezolutīvajā daļā norāda [..] prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt
procentus, minot arī to apmēru”.
[6] Atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmajai daļai, kur noteikts, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa
piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus, no atbildētāja par labu prasītājai piedzenama
samaksātā valsts nodeva 80 euro.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 10.pantu, 41.panta pirmo daļu, 93.panta pirmo daļu, 96.panta piekto daļu,
97., 190., 193., 194., 195., 204.1, 250.25 pantu, tiesa
nosprieda
prasību apmierināt.
Piedzīt no /Persona A/, personas kods /Personas kods A/, par labu“PlusPlus Baltic” OU, ārvalsts reģistrācijas
Nr.12273105 (bankas konts naudas līdzekļu iemaksai: AS “Swedbank”, konta
Nr.LV76HABA0551041569842),neatmaksāto aizdevuma summu 275 euro, līgumsodu 27,50 euro par laika periodu
no 2021.gada 10.janvāra līdz 2021.gada 30.janvārim, līgumiskos procentus 240,24 euro par laika periodu no
2020.gada 11.septembra līdz 2024.gada 11.jūlijam, likumiskos nokavējuma procentus 17,90 euro par laika periodu
no 2024.gada 12.jūlija līdz 2025.gada 12.augustam, valsts nodevu 80 euro, kopā 640,64 euro (seši simti četrdesmit
euro, 64 centi).
Atzīt “PlusPlus Baltic” OU tiesības par laiku no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildei saņemt no
/Persona A/likumiskos procentus 6% gadā no piedzītās summas, bet nepārsniedzot tās apmēru.
Noteikt /Persona A/ tiesības 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas spriedumu izpildīt
labprātīgi.
Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams, bet puses 10 (desmit) dienu laikā no saīsinātā sprieduma sastādīšanas
datuma 2026.gada 20.februāra var iesniegt tiesā pilna sprieduma sastādīšanas lūgumu.
Saīsinātais spriedums stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad izbeidzies termiņš pilna sprieduma sastādīšanas lūguma
iesniegšanai un neviena no pusēm nav iesniegusi sprieduma sastādīšanas lūgumu.
Ja puse būs iesniegusi pilna sprieduma sastādīšanas lūgumu, spriedums būs pieejams tiešsaistes sistēmā 2026.gada
20.martā.
Pilnu spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, ja
pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem,
iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas rajona tiesā.
Tiesnese D.Liepiņa
DOKUMENTS PARAKSTĪTS AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU UN SATUR LAIKA ZĪMOGU