Court partially allowed management fee claim against tenant, dismissing interest due to unclear calculation.

Lietas arhīva Nr. C-2182-17/5

ECLI:LV:RPPT:2017:1002.C28309416.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2017.gada 2.oktobrī

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa tiesnese M.Šalta

ar sekretāru A.Vītoliņu,

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. A/ par dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas

maksas un saņemto pakalpojumu maksājumu parāda un nokavējuma procentu piedziņu.

Aprakstošā daļa

2016.gada 10.augustā SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk arī prasītāja) cēla tiesā prasību pret /pers. A/ (turpmāk arī atbildētāja) par

dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas maksas un saņemto pakalpojumu maksājumu parāda un nokavējuma procentu piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītāja kā Rīgas pašvaldības SIA “Kurzemes namu apsaimniekotājs” saistību un tiesību pārņēmēja, apsaimnieko

dzīvojamo māju /adrse/.

Atbildētājai laika periodā no 2007.gada 31.jūlija līdz 2012.gada 19.janvārim bija reģistrētas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu /adrse/.

2007.gada 25.jūlijā starp pusēm noslēgts Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums.

Atbildētāja nav norēķinājusies par saņemtajiem pakalpojumiem, līdz ar to atbildētājai ir izveidojies parāds par periodu no 2008.gada 1.jūnija līdz

2012.gada 1.februārim par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, uzturēšanu un saņemtajiem pakalpojumiem 4127,52 euro apmērā, kā arī aprēķināti

likumiskie procenti par laika periodu no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 1.jūlijam 341,08 euro un līgumsods par laika periodu no 2008.gada

1.novembra līdz 2015.gada 1.janvārim 412,75 euro.

Atbildētāja ir brīdināta par parāda esamību ar 2015.gada 21.decembra brīdinājumu, parāds nav samaksāts.

Prasība pamatota ar Dzīvokļa īpašuma likuma 8. un 10.pantu, likuma ,,Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.pantu, Civillikuma

876., 1587., 1720.pantiem.

2016.gada 23.augustā atbildētājai nosūtīts paziņojums par rakstveida paskaidrojumu sniegšanu. Rakstveida paskaidrojumi no atbildētājas nav

saņemti.

Prasītājas pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies. Tiesā ir saņemts iesniegums ar lūgumu izskatīt lietu bez prasītājas pārstāvja klātbūtnes.

Atbildētāja uz tiesas sēdi nav ieradusies, tiesu par neierašanās iemesliem nav informējusi, kaut gan par tiesas sēdes laiku un vietu paziņots likumā

noteiktajā kārtībā.

Tiesa uzskata, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu lietu var izskatīt bez prasītājas pārstāvja un atbildētājas klātbūtnes.

Motīvu daļa

Pārbaudot lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma daļēji šādu apsvērumu dēļ.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektajā daļā

ir noteikts, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Atbildētāja nav izmantojusi savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības – nav sniegusi paskaidrojumus, nav cēlusi iebildumus pret

prasību un nav apstrīdējusi prasības pieteikumā minētos faktus, līdz ar to secināms, ka viņai nav pamatotu iebildumu pret prasību.

No 2014.gada 7.aprīļa Uzņēmumu reģistra izziņas Nr.7-3-55517 redzams, ka prasītāja izveidota apvienojot vairākas Rīgas pašvaldības SIA, tajā

skaitā Rīgas pašvaldību SIA “Kurzemes namu apsaimniekotājs”.

Saskaņā ar Komerclikuma 335.panta piekto daļu, apvienošanas gadījumā pievienojamās sabiedrības tiesības un saistības pāriet iegūstošajai

sabiedrībai.

Prasītāja, kā Rīgas pašvaldības SIA “Kurzemes namu apsaimniekotājs” saistību un tiesību pārņēmēja, saskaņā ar 2003.gada 29.decembra

nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma līgumu Nr.DI-03-688-lī, kā arī 2011.gada 5.jūlija dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu Nr.RD-11-

910-lī apsaimnieko dzīvojamo māju /adrse/.

No Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./nummurs/ redzams, ka atbildētājai laika periodā no 2007.gada 31.jūlija līdz 2012.gada

19.janvārim bija reģistrētas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu /adrse/, kadastra Nr./nummurs/.

Starp pusēm 2007.gada 25.jūlijā ir noslēgts Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums Nr.37999/147.

Tiesa, pārbaudot lietas materiālos esošo līgumu, secina, ka puses ir vienojušās par darījuma būtiskajām sastāvdaļām, ar nolūku savstarpēji saistīties

un saskaņā ar Civillikuma 1533.pantu šis līgums uzskatāms par galīgi noslēgtu un atzīstams par tiesīgu.

Saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta septīto daļu pašvaldības pienākums ir pārvaldīt un

apsaimniekot dzīvojamo māju līdz tās pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu

pilnvarotai personai.

Dzīvojamās mājas /adrse/ dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši pārvaldīšanas tiesības, kā arī nav pilnvarojuši citu personu pārvaldīt un apsaimniekot

māju, līdz ar to apsaimniekot un uzturēt māju ir prasītājas pienākums.

Likuma “Par dzīvokļa īpašumu” 12.panta pirmā daļa nosaka, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa īpašumā esošajam kopīpašuma domājamās daļas

apmēram sedz uz dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmuma pamata noteiktos izdevumus, kas nepieciešami dzīvojamās mājas obligāti

veicamo pārvaldīšanas darbību nodrošināšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopsapulces noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas

pārvaldīšanu, ja šāda atlīdzība paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmā daļa nosaka, ka dzīvokļa īpašnieka pienākums ir piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā. Savukārt

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta trešā daļa paredz, ka dzīvokļa īpašnieka pienākums ir norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar

dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).

Mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksa tiek noteikta pamatojoties uz MK noteikumiem Nr.1014 “Kārtība, kādā aprēķināma maksa par

dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”.

Līguma 3.1.punkts paredz atbildētājas pienākumu veikt maksājumus saskaņā ar prasītājas rēķiniem līdz katra mēneša 30.datumam.

No prasības pieteikumam pievienotā parāda aprēķina izriet, ka atbildētāja nav veikusi maksājumus par laika periodu no 2008.gada 1.jūnija līdz

2012.gada 1.februārim 4127,52 euro apmērā.

Tā pat no pievienotā aprēķina redzams, ka atbildētājs ir veikusi atsevišķus maksājumus, ko prasītāja ir ieskaitījusi daļējai pamatpakalpojumu

parāda dzēšanai un daļējai kavējuma naudas dzēšanai.

Prasītājas sastādītājā aprēķinā par katru attiecīgo periodu ir divas ailes – “pamatpakalpojumi” un “kavējuma nauda”. Atsevišķos periodos

kavējuma nauda ir norādīta ar negatīvu zīmi, tomēr prasītāja saņemto maksājumu arī šādā periodā ir ieskaitījusi daļējai kavējuma naudas dzēšanai (sk.

piemēram, lietas 33.lapa par periodu 2010.gada februāris).

Saskaņā ar Civillikuma 1717.panta otro daļu līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no

līguma neizpildīšanas. Saskaņā ar Civillikuma 1720.pantu, kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja tieši tā bijis norunāts; ja līgumsods

bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Saskaņā ar Līguma 3.6.punktu par kavētajiem norēķiniem klients maksā līgumsodu 0,2% apmērā no kopējās parāda summas par katru nokavēto

dienu.

Ņemot vērā, ka puses ir vienojušās par līgumsoda apmēru, tiesa secina, ka aprēķinā iekļautā pozīcija “kavējuma nauda” ir aprēķinātais līgumsods.

Saskaņā ar Civillikuma 1843.panta noteikumiem, redakcijā, kas stājās spēkā 2014.gada 1.janvārī, ja kāds samaksā tikai daļu no sava parāda, tad

viņa maksājumu vispirms ieskaita vēl nenomaksātos procentos, pēc tam kapitāla dzēšanai un tikai pēc tam līgumsoda dzēšanai, citāda vienošanās par

līgumsoda dzēšanas kārtību nav spēkā.

Saskaņā ar Civillikuma 1843.panta noteikumiem redakcijā, kas bija spēkā līdz 2014.gada 1.janvārim, ja kāds samaksā tikai daļu no sava parāda,

tad viņa maksājumu vispirms ieskaita vēl nenomaksātos procentos un tikai pēc tam palikušo atlikumu izlieto kapitāla dzēšanai.

Civillikuma 1843.panta abas redakcijas imperatīvā veidā nosaka kreditora pienākumu samaksu vispirms ieskaitīt nenomaksātajos procentos un

atlikušo summu - kapitāla dzēšanai, neparedzot kreditora tiesību samaksu ieskaitīt vispirms līgumsoda dzēšanā.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka prasītājai nebija tiesību novirzīt daļu no atbildētājas veiktajiem maksājumiem kavējuma naudas jeb

līgumsoda dzēšanai. Turklāt, puses līgumā nebija pielīgušas šādu kārtību.

No parāda aprēķina redzams, ka laika periodā no 2008.gada 1.jūnija līdz 2012.gada 1.februārim prasītāja ir nepareizi novirzījusi līgumsoda

dzēšanai 92,70 euro, kas bija jānovirza pamatparāda dzēšanai.

Līdz ar to, tiesa atzīst, ka atbildētājas parāds par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, uzturēšanu un saņemtajiem pakalpojumiem par laika periodu

no 2008.gada 1.jūnija līdz 2012.gada 1.februārim sastāda 4034,82 euro.

No līgumsoda aprēķina redzams, ka prasītāja ir aprēķinājusi līgumsodu par laika periodu no 2008.gada 1.novembra līdz 2015.gada 1.janvārim

3786,44 euro apmērā, ko ir samazinājusi līdz 412,75 euro.

Civillikuma (spēkā esošajā redakcijā) 1716.panta trešā daļa nosaka, ka līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā

(termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Saskaņā ar likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”

21.pantu līgumiem, kuri noslēgti līdz 2013.gada 31.decembrim un kuros ietverts pienākums maksāt līgumsodu, ja šo līgumu darbība turpinās pēc

2014.gada 1.janvāra un līdz 2014.gada 31.decembrim par tiem nav celta prasība tiesā, ar 2015.gada 1.janvāri ir piemērojami grozījumi Civillikuma

1716., 1717. un 1722.pantā par līgumsoda noteikumiem un grozījumi Civillikuma 1843.pantā par parāda samaksas kārtību.

Tā kā prasītāja prasību cēlusi pēc 2014.gada 31.decembra, atzīstams, ka prasītājai strīdā ir piemērojama Civillikuma 1716.panta trešā daļa,

tādējādi prasītājai ir tiesības prasīt no atbildētājas līgumsodu 10% apmērā no pamatparāda, kas ir 403,48 euro.

Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Civillikuma 1759.pantā

noteikts, ka par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs, arī bez noteiktas norunas parādniekam jāmaksā

nokavējuma procenti. Civillikuma 1765.pantā noteikts, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja

likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Prasītāja ir aprēķinājusi likumiskos procentus par laika periodu no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 1.jūlijam 341,08 euro apmērā.

Salīdzinot prasītājas likumisko procentu aprēķinu ar pamatparāda aprēķinu redzams, ka prasītāja atsevišķās pozīcijās ir aprēķinājusi likumiskos

procentus no pilnās pamatpakalpojumu maksas, lai gan atbildētāja ir veikusi attiecīgo rēķinu apmaksu.

Tādējādi tiesa secina, ka prasītājas likumisko procentu aprēķins neatbilst Civillikuma tiesību normām. Tā kā tiesai nav saprotams prasītājas

aprēķins un tā pamatojumus, tiesa uzskata, ka prasība daļā par likumisko procentu piedziņu ir noraidāma kā nepamatota.

Atbilstoši Civillikuma 1838.pantam to, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Atbildētāja tiesai nav iesniegusi pierādījumus par to, ka

parāds būtu samaksāts. Tādēļ no atbildētājas prasītājas labā piedzenams pamatparāds 4034,82 euro un līgumsods 403,48 euro, pavisam kopā 4438,30

euro. Pārējā daļā prasība ir noraidāma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.panta noteikumiem, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, norādāmas prasītāja tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos 6 % gadā no pamatparāda summas.

Tādējādi, tiesa atzīst, ka prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētājas likumiskos procentus 6% gadā no

nenomaksātās parāda pamatsummas, jo saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu gadījumos, kad likums noteic aprēķināt likumiskos procentus, tas nolikts pa

seši no simta gadā.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram, bet

atbildētājam — proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta.

Tādējādi no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi- valsts nodeva 412,27 euro apmērā, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi

4,70 euro apmērā, kopā 416,97 euro.

Civilprocesa likuma 2041.pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.-193., 195., 204.1 pantu tiesa

no s pri e da :

SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasību pret /pers. A/ par dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas maksas un saņemto pakalpojumu

maksājumu parāda un nokavējuma procentu piedziņu apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. A/ par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” parādu par dzīvojamās mājas uzturēšanu, apsaimniekošanu un saņemtajiem

pakalpojumiem par laika periodu no 2008.gada 1.jūnija līdz 2012.gada 1.februārim sastāda 4034,82 euro apmērā, līgumsodu par laika periodu no

2008.gada 1.novembra līdz 2015.gada 1.janvārim 403,48 euro, kā arī tiesāšanās izdevumus 416,97 euro, pavisam kopā 4855,27 euro (četri tūkstoši

astoņi simti piecdesmit pieci euro 27 euro centi).

Noraidīt prasību daļā par pamatparāda 92,70 euro, līgumsoda 9,27 euro un likumisko procentu 341,08 euro piedziņu.

Noteikt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos sešus procentus gadā no parāda

pamatsummas.

Sprieduma labprātīgai izpildei noteikt termiņu desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas

pilsētas Pārdaugavas tiesā Daugavgrīvas ielā 58, Rīgā.

Pilns spriedums sastādīts 2017.gada 2.oktobrī.

Tiesnese M.Šalta