Court dismissed appeal, ruling that union members had joint representation rights when no chair existed.

Lietas Nr. A420412411

Lietas arhīva Nr. AA43-1096-13

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2013.gada 8.novembrī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnese referente Dz.Amerika, tiesneses I.Meldere un L.Vīnkalna

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. A/ pieteikumu par Uzņēmumu reģistra galvenā

valsts notāra 2010.gada 13.decembra lēmuma Nr.1-5/193 atcelšanu un jauna administratīvā akta izdošanu, sakarā ar /pers. A/

apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2012.gada 9.marta spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Uzņēmumu reģistra (turpmāk – Reģistrs vai atbildētājs) valsts notāra 2010.gada 4.novembra lēmumu Nr.6-23/139978 nolemts

izdarīt ierakstu arodbiedrību reģistrā par izmaiņām arodbiedrības „LABA” (turpmāk – Arodbiedrība vai trešā persona) amatpersonu

sastāvā, norādot, ka /pers. B/, /pers. A/, /pers. C/ un /pers. D/ ir atbrīvoti no valdes locekļa amata un valdes locekļa amatā ir iecelti

/pers. E/, /pers. F/ un /pers. G/.

Ar Reģistra valsts notāra 2010.gada 11.novembra lēmumu Nr.6-23/144406 nolemts izdarīt ierakstu arodbiedrību reģistrā, norādot, ka

/pers. E/ un /pers. F/ ir atbrīvoti no valdes locekļa amata un valdes sastāvā ir ieceltas šādas amatpersonas: /pers. F/ – valdes

priekšsēdētājs ar tiesībām pārstāvēt arodbiedrību atsevišķi; /pers. E/ – valdes priekšsēdētāja vietnieks ar tiesībām pārstāvēt

arodbiedrību kopīgi ar vienu valdes locekli; /pers. G/ – valdes loceklis ar tiesībām pārstāvēt arodbiedrību kopīgi ar vienu valdes

locekli.

/pers. A/ (turpmāk – pieteicēja) minētos lēmumus apstrīdēja galvenajam valsts notāram.

[2] Ar Reģistra galvenā valsts notāra 2010.gada 13.decembra lēmumu Nr.1-5/193 (turpmāk – Lēmums) atstāti negrozīti apstrīdētie

valsts notāra 2010.gada 4.novembra un 11.novembra lēmumi.

Lēmumā norādīti turpmāk minētie argumenti.

[2.1] 2010.gada 28.oktobrī un 5.novembrī Reģistrā saņemti Arodbiedrības pieteikumi par izmaiņām amatpersonu sastāvā.

Reģistra valsts notārs, pārbaudot Arodbiedrības iesniegto dokumentu un tajos ietverto lēmumu, uz kura pamata izdarāmi ieraksti

arodbiedrību reģistrā atbilstību likuma prasībām, nepārbauda Arodbiedrības valdes sapulces sasaukšanas un tā norises, kā arī

lēmumu pieņemšanas un protokolu sastādīšanas faktiskos apstākļus. Strīdi par minētajiem jautājumiem ir izskatāmi vispārējās

jurisdikcijas tiesā civilprocesuālajā kārtībā. Tāpat Reģistrs nav kompetents izvērtēt minētos argumentus par iespējamo dokumentu

viltojumiem.

[2.2] Ņemot vērā Biedrību un nodibinājumu likuma 22.pantā un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.3panta otrajā daļā

minēto, personas ir atbildīgas arī par iesniegtajos dokumentos ietverto ziņu patiesumu. Līdz ar to Reģistra valsts notāram nav pamata

apšaubīt Arodbiedrības 2010.gada 21.oktobra ārkārtas valdes sapulces protokolā Nr.43/10-2110 un Arodbiedrības 2010.gada

27.oktobra ārkārtas kongresa sēdes protokolā Nr.002/10-2710 ietvertās ziņas un uzskatīt, ka 2010.gada 4.novembra lēmuma

pieņemšanu adresāts ir panācis ar prettiesiskām darbībām.

[2.3] Ņemot vērā to, ka likums „Par arodbiedrībām” tieši neregulē arodbiedrības biedru sapulces jeb kongresa sasaukšanu un tās

norisi, kā arī neregulē pārvaldes institūciju ievēlēšanas un atsaukšanas kārtību, saskaņā ar Administratīvā procesa likuma (turpmāk –

APL) 17.panta otrās daļas noteikumiem šī nepilnība būtu novēršama analoģiskās metodes ceļā, piemērojot Biedrību un nodibinājumu

likuma normas, kas paredz, ka sapulci var vadīt ne tikai valdes priekšsēdētājs, bet arī sapulcē ievēlēts sapulces vadītājs.

Izskatāmajā gadījumā no Arodbiedrības 2010.gada 27.oktobra ārkārtas kongresa sēdes protokola Nr.002/10-2710 redzams, ka

/pers. F/ ir norādīts kā kongresa vadītājs, nevis kā Arodbiedrības valdes priekšsēdētājs. Reģistra valsts notārs nav tiesīgs apšaubīt un

tāpēc veikt pārbaudes par Arodbiedrības 2010.gada 27.oktobra ārkārtas kongresa sēdes vadītāja iecelšanas un pieņemtā lēmuma

par izmaiņām valdes sastāvā faktiskajiem apstākļiem.

[2.4] Ņemot vērā to, ka Arodbiedrības 2010.gada 27.oktobra pieteikumā un 2010.gada 27.oktobra ārkārtas kongresa sēdes

protokolā Nr.002/10-2710 nav norādīta informācija par Arodbiedrības valdes locekļu pārstāvības tiesību apjomu, navpamatota

pieteicējas norāde, ka Reģistra valsts notārs ir pārkāpis savas likumā noteiktās pilnvaras un, pieņemot 2010.gada 4.novembra

lēmumu, ir paplašinājis Arodbiedrības valdes locekļu pilnvaras. Arī 2010.gada 5.novembra pieteikuma 2.3.apakšpunktā norādītās

ziņas atbilst Arodbiedrības 2010.gada 5.novembra valdes sēdes protokolā Nr.44/10-0511 ietvertajai informācijai par izmaiņām

Arodbiedrības valdes sastāvā un valdes locekļu pārstāvības tiesībās.

[2.5] Ņemot vērā to, ka 2010.gada 5.novembra pieteikumā un tam pievienotajos dokumentos ir norādīts, ka Arodbiedrības valdes

priekšsēdētāja amatā ar paraksta (jeb pārstāvības) tiesībām ir iecelts /pers. F/, bet Arodbiedrības valdes priekšsēdētāja vietnieka

amatā ir iecelts /pers. E/, tad atbilstoši 2010.gada 27.oktobra statūtu 11.4.apakšpunktā minētajam Reģistra valsts notārs 2010.gada

11.novembra lēmumā izdarīja piezīmi par valdes locekļu pārstāvības tiesību apjomu, norādot, ka /pers. F/ ir atsevišķās pārstāvības

tiesības, bet pārējiem diviem valdes locekļiem – /pers. E/ un /pers. G/ – ir kopīgās pārstāvības tiesības. Minētajai piezīmei nav

ieraksta statusa, jo tās mērķis ir tikai informēt trešās personas par valdes locekļu pārstāvības tiesību apjomu Arodbiedrībā.

Pievienojot piezīmi par valdes locekļu pārstāvības tiesību apjomu, Reģistra valsts notārs ir nodrošinājis informācijas atklātību pret

sabiedrību, tādējādi savā darbībā ievērojot arī Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta piektajā daļā noteikto labas pārvaldības

principu.

[2.6] Atbilstoši Arodbiedrības 2010.gada 27.oktobra statūtu 9.13.apakšpunktā minētajam Arodbiedrības kongress jeb biedru sapulce

visus lēmumus pieņem, ja par tiem nobalso vairāk nekā puse klātesošo delegātu. Izskatāmajā gadījumā no 2010.gada 27.oktobra

ārkārtas kongresa sēdes protokola Nr.002/10-2710 redzams, ka Arodbiedrības 2010.gada 27.oktobra ārkārtas kongresa delegātu

lēmums par izmaiņām valdes sastāvā pieņemts vienbalsīgi. Reģistra valsts notārs 2010.gada 4.novembra lēmumu ir pieņēmis,

pamatojoties uz Arodbiedrības 2010.gada 27.oktobra pieteikumā un tam pievienotajām ārkārtas kongresa sēdes protokolā

Nr.002/10-2710 norādītajām ziņām par izmaiņām valdes sastāvā. Līdz ar to pieteicējas argumentam, ka Arodbiedrības 2010.gada

21.oktobra ārkārtas valdes sapulces protokolā Nr.43/10-2110 nav ietverta norāde par katra valdes locekļa balsojumu „par” vai „pret”,

nav nozīmes, jo ārkārtas kongresa sēdes protokols Nr.002/10-2710 neietekmē 2010.gada 4.novembra lēmuma pieņemšanas

tiesisko pamatu.

[2.7] Tā kā Arodbiedrības 2010.gada 27.oktobra ārkārtas kongresa sēdes protokolā Nr.002/10-2710 ir visi Dokumentu juridiskā

spēka likuma 4.panta pirmajā daļā norādītie rekvizīti, tam ir juridisks spēks. Likums nenosaka, ka dokumenta juridisko spēku ietekmē

dokumenta sastādīšanas faktiskie apstākļi.

[3] Nepiekrītot Lēmumam, pieteicēja vērsās ar pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā, norādot turpmākos apsvērumus.

[3.1] Lēmums būtiski apdraud vairāk nekā 4000 biedru intereses, jo Arodbiedrības valdē ir personas, kuras ir ievēlējušas pašas sevi

bez tiesiska kongresa.

[3.2] Lēmumā nav pārbaudīti pieteicējas apstrīdēšanas iesniegumā izvirzītie argumenti.

[3.3] Reģistra veiktā Biedrību un nodibinājumu likuma 22.panta un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.3panta otrās daļas

interpretācija neatbilst tiesību normu saprātīgas piemērošanas, privātpersonu tiesību ievērošanas, demokrātiskas iekārtas un

tiesiskuma principam. Reģistrs prettiesiski uzskatījis, ka iesniegtajos dokumentos esošās ziņas ir patiesas, un nav nosūtījis

dokumentus policijai pārbaudes veikšanai.

[3.4] Lēmumā nav pamatots, uz kāda pamata Reģistra valsts notārs pretrunā Arodbiedrības statūtiem reģistrēja katram valdes

loceklim atsevišķas pārstāvības tiesības.

Arodbiedrības 2010.gada 21.oktobra ārkārtas valdes sapulces protokolam Nr.43/10-2110 nav juridiska spēka, jo tā sastādītājiem

nebija pilnvaras bez kvoruma sasaukt ārkārtas kongresu. Turklāt minētais protokols ir viltots, jo 2010.gada 21.oktobra valdes sēdē

nepiedalījās četri valdes locekļi, par ko arī ir iesniegts iesniegums policijā.

Reģistra valsts notārs, pieņemot 2010.gada 4.novembra lēmumu, piešķīra katram Arodbiedrības valdes loceklim atsevišķas

pārstāvības tiesības, tādējādi paplašinot Arodbiedrības valdes locekļu pilnvaras, līdz ar ko ir pārkāpis savas likumā noteiktās

pilnvaras.

[3.5] Tā kā Reģistrā iesniegtie dokumenti bija pretrunā viens otram, saskaņā ar likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”

(turpmāk – Likums) 18.1panta ceturto daļu izmaiņu reģistrācija bija jāatliek, lai Arodbiedrība novērstu kļūdas.

[3.6] Pieteicēja lūdz atcelt Lēmumu un uzlikt pienākumu Reģistram dzēst 2010.gada 4.novembra un 11.novembra ierakstus

Arodbiedrības reģistrācijas lietā.

[4] Administratīvajā rajona tiesā saņemtajos paskaidrojumos Reģistrs neatzīst pieteikumu, pamatojoties uz Lēmumā minētajiem

argumentiem un papildus paskaidrojot turpmāk norādīto.

[4.1] 2010.gada 4.novembra lēmumā uzskatāmi redzams, ka visiem Arodbiedrības valdes locekļiem, tajā skaitā atbrīvotajiem, ir

norādīta informācija, ka konkrētā amatpersona ir ar pārstāvības tiesībām, jo tas izriet no likuma, ka arodbiedrību reģistrā norāda tikai

tās amatpersonas, kurām vispār ir kaut kādas pārstāvības tiesības.

Savukārt gan Reģistra valsts notāra lēmuma tekstā, gan arodbiedrību reģistra ierakstos pēc šī ieraksta seko piezīme – „ar tiesībām

pārstāvēt arodbiedrību kopīgi ar 5 citiem valdes locekļiem” vai „ar tiesībām pārstāvēt arodbiedrību atsevišķi”.

Šajā gadījumā Arodbiedrība iesniedza arī statūtu jaunu redakciju, kur 11.4.apakšpunktā norādīts, ka Arodbiedrības valde sastāv no

trīs valdes locekļiem, kur valdes priekšsēdētājs ir tiesīgs pārstāvēt Arodbiedrību atsevišķi, bet pārējie valdes locekļi – tikai kopīgi. Tā

kā Arodbiedrība 2010.gada 27.oktobra pieteikuma 2.3.apakšpunktā norāda, ka ievēlēti trīs jauni valdes locekļi un valdes

priekšsēdētājs pagaidām nav ievēlēts, tad Reģistra valsts notārs pamatoti par visiem valdes locekļiem izdarīja ierakstu arodbiedrību

reģistrā – „valdes loceklis ar pārstāvības tiesībām”, nenorādot, ka šīm personām ir atsevišķās pārstāvības tiesības. Savukārt

Arodbiedrība jau 2010.gada 5.novembra valdes sapulces protokolā un pieteikumā norādīja, ka ir iecelts valdes priekšsēdētājs, tāpēc

tika izdarīts arī attiecīgs ieraksts arodbiedrību reģistrā, norādot arī uz valdes priekšsēdētāja atsevišķajām pārstāvības tiesībām.

[4.2] Likums „Par arodbiedrībām” un Likums nenosaka, ka arodbiedrību reģistrā būtu jānorāda arī vēlēto amatpersonu pārstāvības

tiesību apjoms vai ierobežojumi. Reģistrs labas pārvaldības ietvaros informāciju par arodbiedrības vēlēto amatpersonu ar pārstāvības

tiesībām pārstāvības apjomu publisko trešajām personām arodbiedrību reģistrā tikai informatīvas piezīmes formā.

[4.3] 2010.gada 15.decembrī Reģistrs saņēma Arodbiedrības bijušā valdes locekļa /pers. D/ 2010.gada 9.decembra iesniegumu,

kurā viņš norāda, ka tomēr ir piedalījies 2010.gada 21.oktobra Arodbiedrības valdes sēdē un ka protokolā Nr.43/10-2110 norādītā

informācija atbilst patiesībai. Līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka 2010.gada 21.oktobra valdes sēdē nebija kvoruma.

[5] Administratīvajā rajona tiesā saņemtajos paskaidrojumos Arodbiedrība, kas lietā pieaicināta kā trešā persona bez patstāvīgiem

prasījumiem atbildētāja pusē, norāda, ka Lēmums ir tiesisks un pieteicējas pieteikums ir noraidāms, pamatojoties uz turpmāk

norādītajiem argumentiem.

[5.1] 2010.gada 21.oktobrī /pers. F/ kā Arodbiedrības valdes priekšsēdētājs, pamatojoties uz Arodbiedrības statūtu 11.3. un

12.1.2.apakšpunktu, sasauca valdes sēdi. Valdes sēde 2010.gada 21.oktobrī bija lemttiesīga, jo tajā atbilstoši statūtu

11.7.apakšpunktam piedalījās vairāk nekā puse valdes locekļu, tas ir, četri Arodbiedrības valdes locekļi ( /pers. F/, /pers. E/, /pers. D/

un /pers. G/). /pers. D/ ar 2010.gada 9.decembra iesniegumu Reģistram ir apliecinājis, ka ir piedalījies 2010.gada 21.oktobra valdes

sēdē. Līdz ar to minētais valdes sēdes protokols nav viltots.

[5.2] Ņemot vērā, ka 2010.gada 14.oktobrī valdes sēdē tika pieņemts lēmums 2010.gada 26.oktobrī sasaukt Arodbiedrības

kongresu, Arodbiedrības valdes priekšsēdētājs /pers. F/ 2010.gada 22.oktobrī, pamatojoties uz statūtu 11.3. un 12.1.2.apakšpunktu,

pieņēma lēmumu Nr.LABA VPL 01/10-2210 par valdes sēdes, kas tika nozīmēta uz 2010.gada 26.oktobri, atcelšanu un sasaukšanu

2010.gada 11.novembrī plkst.10.00 /adrese/. Šī informācija bija paziņota valdes locekļiem mutiski 2010.gada 22.oktobrī, kā arī

publicēta laikraksta „Latvijas Vēstnesis” 2010.gada 26.oktobra numurā. Tāpat valdes locekļi tika iepazīstināti ar valdes

priekšsēdētāja lēmumu Nr.LABA VPL 01/10-2210 klātienē 2010.gada 26.oktobrī pret parakstu. Pieteicēja, /pers. D/ un /pers. B/

atteicās parakstīties par iepazīšanos ar valdes priekšsēdētāja lēmumu, par ko uz dokumenta tika izdarīta atzīme liecinieku klātbūtnē.

[5.3] Arodbiedrības 2010.gada 27.oktobra ārkārtas kongress tika sasaukts, ievērojot statūtu 9.3. un 9.4.apakšpunktā noteikto kārtību,

kā arī tas bija lemttiesīgs, jo tajā piedalījās vairāk nekā puse no ievēlētajiem delegātiem.

[5.4] Likums „Par arodbiedrībām” nereglamentē valdes pārstāvības tiesības, kā arī valdes locekļu ievēlēšanu un atsaukšanu, tomēr šī

nepilnība būtu novēršama analoģijas ceļā.

No Biedrību un nodibinājumu likuma 44.panta pirmās daļas izriet, ka visiem arodbiedrības valdes locekļiem ir pārstāvības tiesības,

valdes locekļi pārstāv arodbiedrību kopīgi, ja statūtos nav noteikts citādi. Arodbiedrības statūtu 11.4.apakšpunktā ir noteikts, ka

valdes priekšsēdētājs ir tiesīgs pārstāvēt Arodbiedrību atsevišķi, pārējie seši valdes locekļi ir tiesīgi pārstāvēt Arodbiedrību tikai

kopīgi. Savukārt statūtu 11.2.apakšpunktā ir noteikts, ka valdes priekšsēdētāju un valdes priekšsēdētāja vietnieku ievēl no valdes

locekļu vidus.

Tātad, kamēr valdes priekšsēdētājs nav ievēlēts, darbojas vispārīgs valdes pārstāvības tiesību princips, tas ir, visiem valdes

locekļiem ir pārstāvības tiesības un tie pārstāv arodbiedrību kopīgi.

[5.5] Arodbiedrības 2010.gada 26.oktobra valdes sēde, kur pieteicēja tika ievēlēta par Arodbiedrības valdes priekšsēdētāju, ir

sasaukta prettiesiski, līdz ar to lēmumi, kas ir pieņemti sēdē, ir prettiesiski. Arodbiedrības valdes priekšsēdētājs /pers. F/ 2010.gada

22.oktobrī pieņēma lēmumu par valdes sēdes, kas tika nozīmēta uz 2010.gada 26.oktobri, atcelšanu. Tādējādi jebkuri valdes locekļu

2010.gada 26.oktobrī pieņemtie lēmumi ir pieņemti ārpus valdes sēdes, pārkāpjot statūtu 11.3. un 11.9.apakšpunktā noteikto.

Reģistra valsts notāra 2010.gada 2.novembra lēmums Nr.6-23/138808, ar kuru izdarīts ieraksts arodbiedrību reģistrā par pieteicējas

iecelšanu Arodbiedrības valdes priekšsēdētājas amatā, ir apstrīdēts, un Arodbiedrība ir vērsusies tiesā par minētā lēmuma atzīšanu

par prettiesisku.

[5.6] Arodbiedrība nepiekrīt pieteicējai, ka Reģistrā iesniegtajos dokumentos esošo pretrunu dēļ izmaiņu reģistrācija bija jāatliek.

Pieteicēja arīdzan nav norādījusi, kādā veidā izpaužas Arodbiedrības iesniegto dokumentu pretrunīgums.

[5.7] Tā kā Reģistra valsts notārs, pamatojoties uz Arodbiedrības pieteikumu, 2012.gada 17.februārī pieņēma lēmumu Nr.6-

23/17148/1 par izmaiņu izdarīšanu arodbiedrību reģistrā, atbilstoši APL 70.panta trešajai daļai un Augstākās tiesas Senāta

Administratīvo lietu departamenta (turpmāk – Senāts) 2011.gada 13.maija spriedumā lietā Nr.SKA-210/2011 10.punktā atzītajam

Lēmums ir zaudējis spēku. Tādējādi pieteikums par Lēmuma atcelšanu nav izpildāms, līdz ar to tas ir noraidāms. Ir konstatējams tikai

Lēmuma tiesiskums vai prettiesiskums.

[6] Ar Administratīvās rajona tiesas 2012.gada 9.marta spriedumu pieteikums noraidīts. Tiesas spriedums motivēts šādi.

[6.1] Tiesa detalizēti un hronoloģiski atspoguļojusi notikumu gaitu, kāda tā risinājusies, sākot ar Arodbiedrības 2010.gada 14.oktobra

ārkārtas valdes sapulci, līdz pat Lēmuma pieņemšanai. Pamatojoties uz Arodbiedrības pieteikumiem, Reģistrs vairākkārt izdarījis

izmaiņas arodbiedrību reģistrā par izmaiņām Arodbiedrības amatpersonu sastāvā.

Tiesa konstatējusi, ka lietā ir strīds par to, vai Reģistrs pamatoti ir atteicies atcelt 2010.gada 4.novembra un 11.novembra lēmumus

par izmaiņu izdarīšanu Arodbiedrības vēlēto amatpersonu ar pārstāvības tiesībām sastāvā un vai valsts notāram bija jāpārbauda

faktiskie apstākļi, kādos notika Arodbiedrības valdes sapulce un kongress un tika pieņemti tā lēmumi.

Ņemot vērā, ka pēc Reģistra valsts notāru 2010.gada 4.novembra un 11.novembra lēmumu pieņemšanas Arodbiedrības reģistrā ir

veikti jauni ieraksti, nav iespējams lemt par šo lēmumu atcelšanu, bet ir vērtējams to tiesiskums.

[6.2] No Likuma 18. 1 panta tiesa konstatējusi, ka Reģistra kompetencē neietilpst biedrības vai nodibinājuma lēmuma pieņemšanas

faktisko apstākļu pārbaude, proti, likumdevējs nav deleģējis atbildētājam tiesības veikt pārbaudi, kādos apstākļos ir sastādīti

iesniegtie dokumenti. To vairākkārt atzinis arī Senāts. Līdz ar to valsts notārs nav tiesīgs pārbaudīt informāciju par kongresa un valdes

sēdes sasaukšanas pārkāpumiem vai tajā pieņemto lēmumu pieņemšanas apstākļiem, jo strīdi par reģistrējamo dokumentu

sastādīšanas faktiskajiem apstākļiem ir izskatāmi vispārējās jurisdikcijas tiesā civilprocesuālā kārtībā.

[6.3] Pārbaudot, vai Reģistrs, izdarot ierakstus arodbiedrību reģistrā par izmaiņām Arodbiedrības amatpersonu sastāvā un to

pārstāvības tiesībām, ir ievērojis Likuma 18. 1 panta pirmās un otrās daļas prasības, tiesa nonākusi pie šādiem secinājumiem.

[6.3.1] Reģistrs, pieņemot 2010.gada 4.novembra un 11.novembra lēmumus, ir pārbaudījis dokumentu, kurus reģistrē un uz kuru

pamata izdara ierakstu arodbiedrību reģistrā, juridisko spēku un citu formas prasību atbilstību normatīvajiem aktiem.

Arodbiedrības izmaiņu reģistrēšanai Reģistram iesniegtie pieteikumi un pieteikumiem pievienotie dokumenti, proti, Arodbiedrības

ārkārtas valdes sapulces 2010.gada 14.oktobra protokols Nr.LABA VSL 42/10-1410, 2010.gada 21.oktobra protokols Nr.LABA VSL

43/10-2110, 2010.gada 5.novembra protokols Nr.LABA VSL 44/10-0511, 2010.gada 27.oktobra ārkārtas Kongresa sēdes protokols

Nr.LABA KSL 002/10-2710, Arodbiedrības statūti jaunajā redakcijā ir noformēti un atbilst Dokumentu juridiskā spēka likumam.

Minētais likums neizvirza prasību, ka dokuments būtu jāapstiprina ar zīmoga nospiedumu un jānoformē uz speciālas veidlapas, lai tas

iegūtu juridisku spēku. Tādējādi, ņemot vērā, ka Arodbiedrības izmaiņu reģistrēšanai iesniegtie dokumenti satur visus Dokumentu

juridiskā spēka likuma 4.panta pirmajā daļā norādītos rekvizītus, atbildētājs pamatoti secinājis, ka tiem ir juridisks spēks.

Tiesa arī nav konstatējusi Arodbiedrības izmaiņu reģistrēšanai iesniegto dokumentu spēkā neesamību vai citu formas prasību

neatbilstību normatīvajiem aktiem.

Likums „Par arodbiedrībām” tieši neregulē arodbiedrību biedru sapulces jeb kongresa sasaukšanas un tā norises kārtību, kā arī

pārvaldes institūcijas ievēlēšanas un atsaukšanas kārtību, taču, atsaucoties uz Biedrību un nodibinājumu likuma 37.panta ceturto daļu,

tiesa secinājusi, ka ir pieļaujamas situācijas, kad biedru sapulci vai kongresu vada cita persona, kuru ir ievēlējuši arodbiedrības

biedri. No Reģistram iesniegtajiem dokumentiem izriet, ka /pers. F/ ir norādīts kā kongresa vadītājs, pamatojoties uz attiecīgu

kongresa lēmumu, ko apliecina pievienotie protokoli. Tādējādi Reģistram nebija tiesiska pamata apšaubīt minētās personas

iecelšanas un pieņemtā lēmuma par izmaiņām valdes sastāvā atbilstību faktiskajiem apstākļiem.

Arodbiedrības izmaiņu reģistrēšanai iesniegtie dokumenti atbilst Arodbiedrības statūtu prasībām.

Pārbaudot to, vai, pieņemot Reģistra valsts notāru 2010.gada 4.novembra un 11.novembra lēmumus, ir izpildītas Likuma

18.¹panta pirmās daļas 3.punkta prasības, proti, vai izmaiņu reģistrēšanai nav konstatējams cits tiesisks šķērslis, tiesa

šādu šķēršļu esamību lēmumu pieņemšanas laikā nav konstatējusi, kā arī uz tādiem nav norādījusi pati pieteicēja.

Reģistrs ir izpildījis Likuma 18.¹panta pirmās daļas prasības.

[6.3.2] Likuma 18.¹panta otrā daļa Reģistra darbinieku kompetenci ierobežo, liedzot arodbiedrības lēmuma

pieņemšanas faktisko apstākļu pārbaudes tiesību un pienākumu. Ņemot vērā, ka no tiesību normām neizriet Reģistra pienākums

izvērtēt delegātu kongresa sasaukšanas faktiskos apstākļus, arī tiesai šos apstākļus nav pamata vērtēt.

[6.3.3] Valsts notāram, konstatējot, ka iesniegtie dokumenti atbilst Likuma 18.¹panta pirmās daļas prasībām, bija

jāpieņem lēmums par Arodbiedrības pieteikto izmaiņu reģistrāciju. Tiesa atzinusi, ka Reģistram nebija tiesiska pamata atcelt tā

2010.gada 4.novembra un 11.novembra lēmumus.

[6.4] Iepriekš norādīto apsvērumu dēļ tiesa kā nepamatotu noraidījusi pieteicējas argumentu, ka Reģistram bija jāpārbauda

Arodbiedrības valdes sapulces un kongresa norises un lēmumu pieņemšanas faktiskie apstākļi.

Pieteicējas norādītie argumenti par pārkāpumiem pieteicējas 2010.gada 26.oktobra valdes sapulces un kongresa sasaukšanas un

norises kārtībā neietekmē Reģistra lēmumu tiesiskumu, jo strīdi par minētajiem jautājumiem ir izskatāmi vispārējās jurisdikcijas tiesā

civilprocesuālajā kārtībā.

[7] Turpmāk norādīto iemeslu dēļ nepiekrītot tiesas spriedumam, pieteicēja to pārsūdzēja apelācijas kārtībā.

[7.1] Gan Reģistrs, gan tiesa ignorējusi Arodbiedrības statūtu 11.4.punkta noteikumus, ka tikai valdes priekšsēdētājam ir atsevišķas

pārstāvības tiesības, un nepamatoti piemērojusi analoģiju ar Biedrību un nodibinājumu likumu. Analoģijas piemērošana šajā gadījumā

nav tiesiski pieļaujama, jo to var piemērot tikai gadījumos, kad normatīvie akti nenosaka kādas darbības vai lietu kārtību.

[7.2] Tiesa vispār nav izvērtējusi pieteikuma argumentus par izmaiņu ierakstu izdarīšanu, kas ir pretrunā Arodbiedrības statūtu

11.4.punktam, izvērtējot tikai argumentus par faktisko apstākļu pārbaudi. Ziņas par faktiskajiem apstākļiem pieteicēja pieteikumā

norādījusi tikai tāpēc, lai radītu tiesai priekšstatu par lietas būtību pilnībā, nevis lai tie tiktu izvērtēti.

Pieteicējas galvenie argumenti bija tas, ka Reģistrā tika reģistrētas izmaiņas Arodbiedrības valdes sastāvā bez paraksttiesīgās

personas, kas ir pretrunā statūtos noteiktajam. Tātad bija jāvērtē, vai Arodbiedrības iesniegtie dokumenti atbilst tās statūtiem.

[7.3] Pieteicēja par Arodbiedrības pieaicināšanu trešās personas statusā uzzināja tikai pēc tiesas sprieduma saņemšanas, tāpēc

pieteicēja uzskata, ka lietas izskatīšana, neinformējot pieteicēju par lietas dalībniekiem, ir pretrunā administratīvā procesa būtībai, jo

pieteicējai kā procesa dalībniekam ir tiesības zināt par personu dalību lietā. Arī APL 107.panta otrā daļa noteic, ka, mutvārdu procesā

izskatot lietu, lietas apstākļus noskaidro tiesas sēdē.

[8] Apelācijas instances tiesai sniegtajos paskaidrojumos atbildētājs un trešā persona apelācijas sūdzību uzskata par nepamatotu.

[9] Saskaņā ar APL 304.panta pirmo daļu apelācijas instances tiesa administratīvo lietu izskata rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[10] Pārbaudījusi lietas materiālus un novērtējusi pierādījumus, Administratīvā apgabaltiesa secina, ka apelācijas sūdzība nav

pamatota un pieteikums ir noraidāms.

Apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa ir pareizi konstatējusi lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus un pirmās instances tiesas

spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs, līdz ar to Administratīvā apgabaltiesa saskaņā ar APL 307.panta ceturto daļu pievienojas

pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai, to atkārtoti nenorādot.

[11] Papildus pirmās instances tiesas spriedumā norādītajam attiecībā uz apelācijas sūdzības argumentiem apgabaltiesa norāda

turpmāk minēto.

[11.1] Pieteicēja norāda, ka valsts notāre ar 2010.gada 4.novembra lēmumu piešķīrusi valdes locekļiem atsevišķas pārstāvības

tiesības, kaut gan to neparedz ne statūti, ne ārkārtas kongresa protokols.

Apgabaltiesa konstatē, ka Arodbiedrības statūtu jaunās redakcijas (kas Reģistrā reģistrēta 2010.gada 4.novembrī) 11.4.punkts

paredz, ka atsevišķas pārstāvības tiesības ir tikai valdes priekšsēdētājam, bet pārējie divi valdes locekļi ir tiesīgi pārstāvēt

Arodbiedrību tikai kopīgi (lietas 130.lapa). 2010.gada 27.oktobra ārkārtas kongresa protokols šādu pilnvaru apjomu valdes locekļiem

neparedz, proti, par to protokolā vispār netiek runāts (lietas 149.-150.lapa). Savukārt 2010.gada 4.novembra valsts notāres lēmumā

pretim ierakstam par ieceltajiem valdes locekļiem norādīts: „valdes loceklis ar pārstāvības tiesībām” (lietas 122.-123.lapa).

Apgabaltiesa norāda, ka ar ārkārtas kongresa lēmumu tika atcelta visa iepriekšējā valde septiņu cilvēku sastāvā un iecelta jauna

valde trīs cilvēku sastāvā, neievēlot no jauno valdes locekļu vidus valdes priekšsēdētāju un tā vietnieku, jo tāda lēmuma pieņemšana

nav kongresa kompetencē (sk. statūtu jaunās redakcijas 9.14.punktu). Šāda kompetence ir tikai valdei (statūtu 11.2.punkts). Tas

nozīmē, ka kādu brīdi – līdz jaunieceltās valdes sēdei – var veidoties situācija, ka nav valdes priekšsēdētāja un tā vietnieka. Secīgi

nav iespējams piemērot statūtu 11.4.punktu, kurš reglamentē pārstāvību tiesību apjomu valdes loceklim, valdes priekšsēdētājam un tā

vietniekam.

Tādējādi, kamēr nav iestājušies priekšnoteikumi statūtu 11.4.punkta piemērošanai, ir piemērojami likuma noteikumi attiecībā uz

valdes pārstāvības tiesībām.

Likums „Par arodbiedrībām” laikā, kad notika strīdus notikumi, neregulēja jautājumus par valdes pārstāvības tiesībām. Taču, tā kā šis

jautājums prasa noregulējumu, apgabaltiesa uzskata par iespējamu piemērot analoģiju, piemērojot Biedrību un nodibinājumu likumā

noteiktās prasības attiecībā uz valdes pārstāvības tiesībām. To, ka šādu analoģiju var piemērot, apliecina paša likumdevēja griba,

2012.gada 14.jūnijā grozot likumu „Par arodbiedrībām” (3

spēkā no 11.07.2012 .), papildinot likuma 2.pantu ar ceturto daļu, kas noteic, ka jautājumos, kas saistīti tostarp ar valdes kompetenci

un pārstāvības tiesībām, piemēro Biedrību un nodibinājumu likuma noteikumus attiecībā uz biedrībām, ciktāl šis likums nenosaka

citādi.

Biedrību un nodibinājuma likuma 44.panta pirmā daļa noteic, ka visiem valdes locekļiem ir pārstāvības tiesības. Valdes locekļi

pārstāv biedrību kopīgi, ja statūtos nav noteikts citādi.

Ievērojot minēto, kamēr nebija iecelts valdes priekšsēdētājs un tā vietnieks, visiem valdes locekļiem bija kopīgas pārstāvības

tiesības. Ieraksts „valdes loceklis ar pārstāvības tiesībām” nepaplašina likumā noteikto pārstāvības tiesību apjomu, bet gan tikai

norāda uz to, ka katram no valdes locekļiem vispār ir pārstāvības tiesības, kas viņam ļauj pārstāvēt Arodbiedrību kopā ar pārējiem

valdes locekļiem.

Ievērojot minēto, pieteicējas arguments ir nepamatots, un tas nevarēja būt pamats 2010.gada 4.novembra valsts notāres lēmuma

atcelšanai.

[11.2] Attiecībā par trešās personas pieaicināšanu izskatāmajā lietā un pieteicējas neinformēšanu par šo faktu apgabaltiesa norāda,

ka pirmās instances tiesas tiesnese jau ar 2011.gada 19.janvāra lēmumu, ar kuru tika pieņemts pieteikums, ir nolēmusi pieaicināt

lietā kā trešo personu Arodbiedrību. Šis lēmums pieteicējai ir nosūtīts ar 2011.gada 19.janvāra pavadrakstu (lietas 103.lapa).

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, 329.panta pirmo daļu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda

noraidīt /pers. A/ pieteikumu par Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra 2010.gada 13.decembra lēmuma Nr.1-5/193 atzīšanu par

prettiesisku.

Spriedumu viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu

departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesnese referente Dz.Amerika

I.Meldere

Tiesneses

L.Vīnkalna