Court allows landlord's claim for maintenance fees, contract penalty, court costs, and interest on debt.

NORAKSTS

Lieta Nr. C13086615

Lietas arhīva Nr. C-270-16

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Dobelē, 2016.gada 15.martā

Dobeles rajona tiesa tiesnese N.Pakule,

rakstveida procesā izskatīja civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Dobeles Namsaimnieks” maza apmēra

prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu,

Aprakstošā daļa

2015.gada 22.decembrī sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Dobeles Namsaimnieks” (turpmāk tekstā Prasītājs)

cēlis tiesā prasību pret /pers. A/ (turpmāk tekstā- Atbildētājs) par parāda piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, 2008.gada 21.augustā atbildētājs /pers. A/ ieguvusi īpašumā dzīvokli

Nr./numurs/, kas atrodas /adrese/. Pēc īpašuma iegūšanas 2008.gada 22.septembri atbildētājs /pers. A/ ar SIA

“GARDENES NAMI" noslēdzis Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu. Līguma saistības, saskaņā ar

lēmumu reģistra 27.03.2013. lēmumu Nr. 17-10/47888, ir pārņēmis prasītājs - SIA “DOBELES NAMSAIMNIEKS”.

Saskaņā ar šo līgumu prasītājs apņēmās uzturēt un apsaimniekot dzīvojamo māju /adrese/., kurā atrodas atbildētāja

dzīvokļa īpašums Nr./numurs/, bet atbildētājs apņēmās segt prasītājam visus izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas

uzturēšanu un apsaimniekošanu proporcionāli viņa dzīvokļa lielumam atbilstoši izdevumu daļai.

Iepriekš minētā līguma 3.1. un 3.2. punkti attiecīgi nosaka kārtību, kādā tiek noteikta maksa par dzīvojamās

mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu, kā arī maksu par komunālajiem pakalpojumiem. kā arī kārtību, kādā veicami

maksājumi. Līguma 3.4.punkts paredz arī līgumsoda aprēķināšanu 0.5% apmērā no nokavētās summas par katru nokavēto

dienu, abildētājs savus pienākumus nepilda, maksājumus veic neregulāri, kā rezultātā viņam ir saimniekošanas un

sabiedrisko pakalpojumu parāds kopsummā EUR 1019,71, parāda aprēķins pievienots pielikumā. Atbildētāja pamatparāds

ir EUR 876,92, bet saskaņā ar slēgtā dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līguma 3.2. punktā noteikto -

līgumsoda parāds ir EUR 142,79, tomēr prasītājs vēlas piedzīt līgumsodu tikai EUR 87,69, tas ir, 10% no pamatparāda

summas, atbilstoši Civillikuma 1716.panta trešajai daļai.

Saskaņā ar līguma 3.1. un 3.2. punktā noteikto atbildētāja pienākums bija maksāt prasītājam īres maksu un

maksāt par saņemtajiem pakalpojumiem, ko atbildētājs nedarīja, tāpēc prasītājs pret atbildētāju 28.08.2013. vērsās tiesā ar

pieteikumu par saistības piespiedu pildīšanu brīdinājuma kārtībā. Ar Dobeles rajona tiesas 23.09.2013. lēmumu ir atzīta

prasītāja prasība par parāda piedziņu no atbildētāja. Tiesas nolēmums iesniegts izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam.

28.05.2014. prasītājs atbildētājam ir nosūtījis pirmstiesas brīdinājumu ar prasību maksāt uz tā nosūtīšanas laiku

esošo parādu vai noslēgt vienošanos par parāda pakāpenisku samaksu. Parāds nav samaksāts. Atbildētājs /pers. A/

prasītājam 10.06.2014. rakstījis iesniegumu, kurā atzīst parāda esamību uz iesniegumu rakstīšanas brīdi, kā arī apņemas

samaksāt ikmēneša maksājumus, kā arī daļu no parāda, taču vienošanās netika pildīta.

Atbildētājs ir parādā par šādiem pakalpojumiem - apsaimniekošanas (ekspluatācijas) maksa, uzkrājumi

remontdarbiem, sausie atkritumi, (skat. pievienotajā rēķinā Nr. START387610 pakalpojuma pozīcijas).

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantā ir uzskaitīti dzīvokļa īpašnieka pienākumi, kuru skaitā ir arī pienākums

norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu. Savus pienākumus atbildētājs

nepilda pilnā apmērā, atbildētājs prasītāja sniegtos rēķinus apmaksā neregulāri.

Tā kā atbildētājam ir neizpildītas saistības pret prasītāju, tad nepietiekamo naudas līdzekļu dēļ prasītājs nespēj

pienācīgi pildīt savus pienākumus dzīvojamās mājas, adresē: /adrese/apsaimniekošanā, kā arī nespēj veikt norēķinus ar

pakalpojumu sniedzējiem pi1nā apmērā, no kā cieš gan pārējie mājas iedzīvotāji gan pakalpojumu sniedzēji.

Mediāciju izmantot prasītājs nevēlas, jo strīds ar atbildētāju (saistības piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā)

jau ir risināts tiesā.

Normatīvais akts, ar kuru prasība pamatota - Civillikuma 863.pantu, 864.pantu, 1587.pantu, 1590.pantu,

1753.pantu, 1756.pantu, LR Dzīvokļu īpašuma likuma 10.panta 2.punktu un 3.punktu.

Prasītājs lūdz tiesu piedzīt no /pers. A/ par labu SIA “DOBELES NAMSAIMNIEKS” parādu EUR 964,61, kas

sastāv no pamatparāda EUR 876,92 un līgumsoda EUR 87,69, lietā samaksāto valsts nodevu EUR 144,69, kā arī citus ar

lietas izskatīšanu saistītos izdevumus. Atzīt SIA „DOBELES NAMSAIMNIEKS” ar sprieduma pasludināšanas dienu

tiesības saņemt likumiskos procentus - 6 % (seši procenti) no simta gadā no pamatparāda summas. Noteikt, ka piedzīto

maksājumu samaksa veicama SIA „DOBELES NAMSAIMNIEKS”, reģ. nr. /reģistrācijas numurs/, bankas norēķinu kontā

Nr. LV91UNLA0006000508407, AS ,,SEB banka”.

2015.gada 23.decembrī atbildētājam uz viņa deklarēto dzīves vietu – /adrese/, ierakstītā sūtījumā nosūtīts

prasības pieteikums un paskaidrojuma veidlapa, nosakot termiņu rakstveida paskaidrojumu sniegšanai 30 dienas no

prasības pieteikuma nosūtīšanas dienas (lietas 24.-25.lapa). No Tiesu informācijas sistēmā pieejamā Personu datu pārlūka

reģistra izriet, ka atbildētājs savu dzīvesvietu deklarējis /adrese/.

Saskaņā ar Dzīves vietas deklarēšanas likuma 1.pantu, dzīves vietas deklarēšanas mērķis ir panākt, lai ikviena

persona būtu sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību.

Ņemot vērā to, ka tiesas dokumenti atbildētājam tika piegādāti uz viņa deklarēto dzīvesvietu, tad, ievērojot

Civilprocesa likuma 56.1 pantā ietverto prezumpciju par tiesas dokumentu piegādi un izsniegšanu, uzskatāms, ka

atbildētājam tiesas dokumenti ir izsniegti.

Civilprocesa likuma 25025.panta otrā daļa nosaka, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa

neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā,

savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā.

Prasītājs norādījis, ka lietas iztiesāšana tiesas sēde nav nepieciešama (lietas 7.lapa).

Atbildētāja paskaidrojums tiesā nav saņemts. Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.2 1 panta otrajai daļai,

paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā. Atbildētājs nav lūdzis lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.

Ievērojot to, ka puses nelūdza lietas izskatīšanu tiesas sēdē un tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt

tiesas sēdē, un pusēm savlaicīgi paziņots par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā, lieta tiek

izskatīta rakstveida procesā.

Motīvu daļa

Pārbaudot lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma pilnībā.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā daļā noteikts, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus

prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu

pamatotība.

2013.gada 27.marta Uzņēmumu reģistra Lēmums Nr. 17-10/47888 (lietas 23.lapa) apstiprina, ka 2013.gada

27.martā notikusi reorganizācija, apvienojot komercsabiedrības, tajā skaitā SIA “NAMNIEKS” un izveidojot SIA

“DOBELES NAMSAIMNIEKS”. Atbilstoši Komerclikuma 335.panta piektās daļas noteikumiem, apvienošanas gadījumā

pievienojamās sabiedrības tiesības un saistības pāriet iegūstošajai sabiedrībai. Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka saskaņā ar

Komerclikuma 351.panta pirmo daļu prasītājs atzīstams par SIA ,,DOBELES NAMSAIMNIEKS” tiesību un saistību

pārņēmēju.

Civillikuma 1402.pantā noteikts, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas

darbības, vai pēc likuma. Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt

apsolīto un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties

no līguma, kaut arī otrai atlīdzinot zaudējumus.

Lietā nepastāv strīds, ka 2008.gada 22.septembrī prasītājs un atbildētājs noslēdza Dzīvojamo mājas uzturēšanas

un apsaimniekošanas līgumu par dzīvojamās mājas Nr. 1, kas atrodas adresē /adrese/apsaimniekošanu (lietas 12.lapa).

Līguma 3.punkts un apakšpunkti 3.1., 3.2., 3.3. nosaka atbildētāja pienākumu veikt apsaimniekošanas maksas un maksas

par komunālajiem pakalpojumiem, pēc noteiktajiem tarifiem, maksājumus līdz katra kārtējā mēneša pēdējam datumam.

Līguma 3.4.punkts paredz apsaimniekotāja tiesības aprēķināt līgumsodu 0,5 % apmērā no kavējuma summas par katru

nokavētā maksājuma dienu.

Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 5.panta pirmo daļu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas

nodrošināšana (tajā skaitā ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītu lēmumu pieņemšana, darījumu slēgšana) ir dzīvojamās

mājas īpašnieka pienākums. Lietā arī nepastāv strīds, ka prasītāja ir dzīvojamās ēkas /adrese/, kopīpašumā esošās daļas un

teritorijas apsaimniekotājs.

Savukārt saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10.panta trešo daļu, uzdodot pārvaldniekam

pārvaldīšanas uzdevumu, dzīvojamās mājas īpašnieka pienākums ir nodrošināt šā uzdevuma izpildei nepieciešamo

finansējumu.

Ievērojot minēto, kā arī ņemot vērā to, ka lietā ir pierādīts, ka starp pusēm ir noslēgts Dzīvojamās mājas

uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums, kā arī pierādīts, ka atbildētājam ir nostiprinātas īpašuma tiesības uz nekustamo

īpašumu, kuru tas uzdevis apsaimniekot prasītājam, tiesa atzīst, ka atbildētāja pienākums ir maksāt prasītājam dzīvojamās

mājas pārvaldīšanas izdevumus, kā arī pienākums maksāt par atbilstoši līgumam par saņemtajiem komunālajiem

pakalpojumiem.

Lietā nav strīda, ka prasītājs veic dzīvojamās mājas /adrese/pārvaldīšanu un apsaimniekošanu. Tiesai netika

iesniegti pierādījumi, ka prasītājs neveiktu dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu vai atbildētājam netiktu sniegti

komunālie pakalpojumi, vai, ka atbildētājs nebūtu saņēmis prasītāja sniegtos pakalpojumus.

Saskaņā ar Dzīvokļu īpašuma likuma 10.pantu, dzīvokļa īpašniekam cita starpā ir pienākums: piedalīties

dzīvojamās mājas pārvaldīšanā; segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā;

norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens,

kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).

Saskaņā ar Dzīvokļu īpašuma likuma 13.pantu, dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās

kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti

veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību

pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā. Minētā panta

otrā daļa paredz, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas

apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus citu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas

darbību veikšanai, kas nodrošina dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu, veicina optimālu tās pārvaldīšanas izdevumu

veidošanu un attiecas uz:

1) kopīpašumā esošo dzīvojamās mājas elementu, iekārtu vai komunikāciju nomaiņu, kuras rezultātā samazinās mājas

uzturēšanas izmaksas;

2) pasākumiem, kuru rezultātā samazinās izdevumi par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.

Saskaņā ar Civillikuma 1652.panta 3.punktu parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis,

kad viņš palaidis garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, var ar līgumu, vai arī pēc parašas.

No prasītāja izrakstītajiem rēķiniem (lietas 16.lapa) un piedzenamās parāda summas aprēķina (lietas 11.lapa)

izriet, ka atbildētāja pamatparāds prasītājam par laika posmu no 2013.gada septembra līdz 2015.gada novembrim ir 876,92

euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus

prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu

pamatotība.

Atbildētājs nav izmantojis savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības - nav sniedzis rakstveida

paskaidrojumu, nav cēlis iebildumus par prasību, nav apstrīdējis prasības pieteikumā minētos faktus, kā arī nav iesniedzis

pierādījumus par parāda samaksu, līdz ar ko tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja iesniegtos pierādījumus un prasījuma

pamatotību.

Ievērojot minēto, kā arī, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 96.panta piekto daļu, kas noteic, ka pusei nav

jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse, tiesa atzīst par pierādītu prasību daļā par

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un saņemto pakalpojumu izdevumu piedziņu 876,92 euro apmērā.

Turklāt prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja arī līgumsodu 87,69 euro apmērā.

Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līguma 3.4.punktā noteikts, ka gadījumā, ja īpašnieks kavē

apmaksu, apsaimniekotājam ir tiesības aprēķināt un iekasēt no īpašnieka līgumsodu 0,5 % apmērā no kavēto maksājumu

summas par katru nokavēto dienu.

Civillikuma 1716.pants nosaka, līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību

neizpildi vispār, nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Līgumsods par saistību neizpildi vispār ir konkrēti

noteikta naudas summa vai cita mantiska vērtība, kuru nedrīkst noteikt vairākkārtīgu (atkārtotu) vai pieaugošu maksājumu

vai devumu veidā.

Līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču

kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Civillikuma 1717.pants nosaka, līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi

paredzami no līguma neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei.

Savukārt 1720.panta 2.punktā noteikts, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja līgumsods

bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Civillikuma 1722.pants nosaka, ka līgumsodu par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var

prasīt tikai tādā apmērā, kādā tas pārsniedz prasīto procentu summu, kas radusies pēc neizpildes iestāšanās brīža.

Līgumsodu par saistību neizpildi vispār var prasīt tikai tādā apmērā, kādā tas pārsniedz piedzenamo zaudējumu summu, ja

vien nav tieši norunāts, ka līgumsods izslēdz tādu atlīdzību.

Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka lietā ir pierādīts apstāklis, ka atbildētājs ilgstošā laika posmā nav veicis

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un saņemto pakalpojumu izdevumu samaksu, turklāt nav arī apstrīdējis prasītāja

aprēķināto līgumsoda apmēru, tiesa atzīst, ka prasība arī šajā daļā ir apmierināma un no atbildētāja par labu prasītājam

piedzenams līgumsods 87,69 euro apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Pierādīt samaksu var ar

visiem atļautiem pierādījuma līdzekļiem, bet sevišķi ar rakstisku apliecinājumu jeb kvīti; samaksas saņēmējs nedrīkst

atteikties to izdot parādniekam. Kvīti var izrakstīt vai nu uz paša parāda akta, ja tāds ir, vai atsevišķi.

Atbildētājs savas procesuālās tiesības nav izmantojis – paskaidrojumu lietā nav iesniedzis, pierādījumus nav

apstrīdējis, ka savas saistības pret prasītāju būtu izpildījis un parādu būtu samaksājis, pierādījumus tiesai nav iesniedzis.

Tāpat atbildētājs nav iesniedzis pierādījumus, kas liecinātu, ka apsaimniekotājs, t.i., prasītāja, pilnībā vai arī

kādā daļā nebūtu izpildījusi savas saistības, proti, nebūtu nodrošinājusi atbildētāju ar komunālajiem pakalpojumiem vai arī

nebūtu veikusi dzīvojamās mājas apsaimniekošanu un uzturēšanu. Līdz ar to tiesa atzīst, ka no atbildētāja par labu

prasītājam piedzenama parāda summa 964,61 euro apmērā.

Tiesa norāda, ka puses ir vienojušās par apsaimnieošanas maksas un maksas par komunālajiem pakalpojumiem

samaksu un tās apmēru, kā arī nokavējuma sekām Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumā, un saistības

izriet no tiesiska darījuma, tādējādi atbildētājam jāpilda minētās saistības.

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summu piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā

daļā cita starpā norāda prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to

apmēru.

Atbilstoši Civillikuma 1763.panta 1.punktam nosakāms, ka procentu pieaugums apstājas, kad nesamaksāto

procentu daudzums sasniedzis aizdevuma summas lielumu. Civillikuma 1765.panta ceturtā daļa nosaka, ka procenti

aprēķināmi tikai no paša kapitāla. Bet, ja noliktajā termiņā nesamaksā procentus vismaz par gadu, tad pēc kreditora

pieprasījuma par viņam pienākošos procentu summu aprēķina likumiskos procentus par minēto termiņu. Tiesa atzīst, ka

nosakāmas prasītāja tiesības par laiku līdz tiesas sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos 6% gadā no parāda

pamatsummas.

Kā izriet no Civilprocesa likuma 41.panta pirmās daļas, apmierinot prasību, no atbildētāja par labu prasītājam

piespriež tā samaksātos tiesas izdevumus proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram. No atbildētāja prasītājas

labā piedzenami prasītājas samaksātie tiesas izdevumi – valsts nodeva 144,69 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi

4,70 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, atbildētājam nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš –

desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz iepriekš minēto un, saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 97., 190. un 204.1pantu, 223.panta

pirmās daļas 4.punktu, tiesa

no s p ried a

prasību apmierināt pilnībā.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “DOBELES NAMSAIMNIEKS”,

reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, parādu par saņemtajiem pakalpojumiem par dzīvokļa lietošanu 876,92 euro (astoņi

simti septiņdesmit seši euro un 92 centi), līgumsodu 87,69 euro (astoņdesmit septiņi euro 69 centi), nomaksāto valsts

nodevu 144,69 euro (viens simts četrdesmit četri euro 69 centi) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro (četri

euro 70 centi), nosakot, ka piedzītie naudas līdzekļi pārskaitāmi uz norēķinu kontu LV91UNLA0006000508407 – SEB

banka AS.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij nenomaksātos ar lietas izskatīšanu

saistītos izdevumus 1,58 euro (viens euro 58 centi), kas iemaksājami Tiesu administrācijas kontā Nr.

LV51TREL2190458019000, saņēmēja iestāde: Valsts kase, saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316.

Daļā par ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu piedziņu noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei - 10

dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par tiesas izdevumu piedziņu valsts labā,

maksājumus apliecinošus dokumentus iesniegt Dobeles rajona tiesas kancelejā.

Atzīt prasītājai SIA “DOBELES NAMSAIMNIEKS”, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, tiesības par laiku

līdz tiesas sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6% (sešus procentus) gadā no parāda pamatsummas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas 2016.gada 15.marta Zemgales

apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Dobeles rajona tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā

noteiktajiem pamatiem pārsūdzībai apelācijas kārtībā.

Tiesnese /personiskais paraksts/ N.Pakule

NORAKSTS PAREIZS

Dobeles rajona tiesas tiesnese N.Pakule

Dobelē, 2016.gada 15.martā