Court convicts drunk driver without license for evading license revocation penalty with 4 months prison and 6 years license ban.

Krimināllietas Nr.11261078919

S PR IED UM S

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Liepājā 2019.gada 21.novembrī

Kurzemes rajona tiesa

tiesnese Anita Eglija

piedaloties prokuroram Modrim Grīnvaldam

aizstāvim Viktorijai Borinai

atklātā tiesas sēdē iztiesāja krimināllietu, kurā /pers. E/, personas kods /personas kods/, apsūdzēts pēc Krimināllikuma 262.panta

pirmās daļas un 312.panta.

Aprakstošā daļa

/pers. E/ vadīja transportlīdzekli bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām (transportlīdzekļa vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav

iegūtas), atrodoties alkohola ietekmē, un konkrēti:

2019.gada 3.septembrī ap plkst.22:40 /pers. E/ atrodoties alkohola ietekmē, ar alkohola koncentrāciju izelpojamā gaisā ne mazāk kā 1,04

promiles, bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, kuras likumā noteiktā kārtībā nav iegūtas, vadīja transportlīdzekli automašīnu VW Passat, ar valsts

reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, Liepājā pa Siļķu ielu virzienā no Krūmu ielas uz Meža ielas pusi.

Ar šādām savām darbībām /pers. E/ izdarīja Krimināllikuma 262.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

/pers. E/ izvairījās no tiesību ierobežošanas soda izciešanas, un konkrēti:

Ar 2019.gada 27.marta Kurzemes rajona tiesas spriedumu /pers. E/ notiesāts pēc krimināllikuma 262.panta pirmās daļas ar piespiedu darbu uz

170 stundām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 4 gadiem.

Neizpildot minēto tiesas spriedumu, izvairoties no piespriestā tiesību ierobežošanas soda – transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanas –

izciešanas, 2019.gada 3.septembrī ap plkst.22:40 /pers. E/, atrodoties alkohola ietekmē, vadīja transportlīdzekli automašīnu VW Passat, ar valsts

reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, Liepājā pa Siļķu ielu virzienā no Krūmu ielas uz Meža ielas pusi.

Ar šādām savām darbībām /pers. E/ izdarīja Krimināllikuma 312.pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Motīvu daļa

Tiesas sēdē prokurors saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 461.pantu un 462.panta otro daļu grozīja /pers. E/ apsūdzību pēc Krimināllikuma

262.panta pirmās daļas, jo alkohola koncentrācija izelpojamā gaisā ir ne mazāk kā 1,04 promiles nevis 1,16 promiles.

Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. E/ vainu izvirzītajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 262.panta pirmās daļas un 312.panta atzina pilnībā pie apsūdzībā

norādītajiem apstākļiem. /pers. E/ atzina, ka vadīja transportlīdzekli alkohola ietekmē bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām un izvairījās no

transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanas soda izciešanas.

Tiesas izmeklēšanā apsūdzētais /pers. E/ piekrita pierādījumu pārbaudi neveikt. Arī prokurors un aizstāve tiesas sēdē pievienojās apsūdzētā

viedoklim un lūdza pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā neveikt.

Kriminālprocesa likuma 499.panta pirmajā daļā izteikti trīs nosacījumi, lai tiesa varētu pieņemt lēmumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu:

apsūdzētais atzīst savu vainu visā viņam izvirzītajā apsūdzībā vai attiecīgā tās daļā; tiesai pēc lietas materiālu pārbaudes nav šaubu par apsūdzētā vainu;

apsūdzētais piekrīt šādas pārbaudes neizdarīšanai.

Ņemot vērā to, ka /pers. E/ savu vainu visā viņam izvirzītajā apsūdzībā atzīst pilnībā, apsūdzētais ir piekritis tam, ka nav nepieciešams veikt

pierādījumu pārbaudi un tiesai, lietas materiālu pārbaudes rezultātā nav radušās šaubas par apsūdzētā vainu, kā arī ievērojot prokurores viedokli, tiesa,

izskaidrojot pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālo būtību un sekas, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu nolēma tiesas izmeklēšanā

pierādījumu pārbaudi neizdarīt, pārbaudot tikai apsūdzētā personu raksturojošos datus.

Tiesa konstatē, ka /pers. E/ vaina visā viņam izvirzītajā apsūdzībā ir pierādīta pilnībā, apsūdzētā darbības pēc Krimināllikuma 262.panta pirmās

daļas un 312.panta kvalificētas pareizi un viņš sodāms. Tiesa atzīst, ka atbilstoši Kriminālprocesa likuma 527.panta trešajai daļai, konkrētajā gadījumā

pierādījumu analīze un to uzskaitījums nav nepieciešams.

Nosakot /pers.E/ sodu, tiesa ievēro Krimināllikuma 35. un 46.pantā noteikto, tas ir, ņem vērā izdarīto noziedzīgo nodarījumu raksturu un radīto

kaitējumu, apsūdzētā personību, viņa atbildību ietekmējošos apstākļus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu, /pers. E/ izdarījis divus mazāk smagus noziegumus.

Pārbaudot /pers.E/personu raksturojošos datus, konstatēts, ka viņš agrāk sodīts astoņas reizes par dažāda veida noziedzīgiem nodarījumiem.

Iepriekš divas reizes sodīts pēc Krimināllikuma 262.panta (lietas 29.-32.lapa). Pēdējo reizi Kurzemes rajona tiesā 2019.gada 27.martā pēc

Krimināllikuma 262.panta pirmās daļas, pamatsods piespiedu darbs 170 stundas izciests, papildsods transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana 4

gadiem nav izciests (lietas 49.-50.lapa).

/pers. E/ vairākkārt administratīvi sodīts, par maznozīmīgu miesas bojājumu nodarīšanu, piespriestie naudas sodi nav samaksāti (lietas 28.-29.lapa).

Tiesas sēdē /pers. E/ norādīja, ka viņa apgādībā ir nepilngadīga meita, strādā autoservisā ar vidējo izpeļņu ap 500 euro mēnesī. Ir apzinājies savas

izdarītās kļūdas, kā arī to, ka nedrīkst lietot alkoholu. Šobrīd apmeklē Atkarību profilakses centru Liepājā, Flotes ielā. Ar sevi strādā, lai turpmāk nebūtu

nekādi pārkāpumi.

Par /pers.E/atbildību mīkstinošu apstākli saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu, tiesa atzīst to, ka viņš izdarītajos noziedzīgos nodarījumos

vaļsirdīgi atzinies un nožēlo izdarīto.

Par /pers.E/ atbildību pastiprinošu apstākli apsūdzībā pēc Krimināllikuma 262.panta pirmās daļas, saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās

daļas 1.punktu, atzīstams tas, ka noziedzīgais nodarījums pēc Krimināllikuma 262.panta pirmās daļas veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu.

Apsūdzībā pēc Krimināllikuma 312.panta recidīvs nav atzīstams par atbildības pastiprinošu apstākli, jo šo noziedzīgo nodarījumu var izdarīt tikai

tāds subjekts, kuram ir īpaša pazīme – iepriekšējā sodāmība. Šādu atziņu izteikusi Augstākā tiesa 2017.gada 16.novembra lēmumā lietā Nr.SKK-

623/2017.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 12.punktu, par atbildību pastiprinošu apstākli apsūdzībā pēc Krimināllikuma 312.panta,

atzīstams tas, ka /pers. E/ šo noziedzīgo nodarījumu izdarījis atrodoties alkohola ietekmē.

Krimināllikuma 262.panta pirmās daļas sankcijā ir paredzēti vairāki sodu veidi – brīvības atņemšana uz laiku līdz vienam gadam vai īslaicīga

brīvības atņemšana, vai piespiedu darbs, vai naudas sods, un papildsods transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana līdz pieciem gadiem.

Krimināllikuma 312.panta sankcijā ir paredzēti vairāki sodu veidi - brīvības atņemšana uz laiku līdz vienam gadam vai īslaicīga brīvības atņemšana,

vai piespiedu darbs, vai naudas sods.

Nosakot sodu /pers. E/, tā veidam un apmēram jābūt tādam, lai tiktu sasniegts tā mērķis.

Krimināllikuma 35.panta otrā daļa nosaka, ka soda mērķis ir aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par izdarīto

noziegumu, resocializēt personu un panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Krimināllikuma 46.panta otrajā daļā noteikts, ka nosakot soda veidu, ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, kā arī

vainīgā personību.

Ceļu satiksmes likuma 19.panta pirmā daļa noteic, ka ceļu satiksmes dalībniekiem ir jāizpilda šā likuma, Ceļu satiksmes noteikumu un citu

normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes dalībnieku aizliegumus un pienākumus, kas jāievēro, lai aizsargātu cilvēku dzīvību un veselību, vidi,

kā arī fiziskajām un juridiskajām personām piederošo mantu.

Krimināllikuma 262.panta otrajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums apdraud sabiedrisko drošību transportlīdzekļu kustības sfērā.

Noziedzīgais nodarījums ir pabeigts ar brīdi, kad sākusies transportlīdzekļa, kuru vada alkoholisko dzērienu iespaidā esoša persona, kustība.

Kriminālatbildība par transportlīdzekļa vadīšanu alkoholisko dzērienu iespaidā iestājas neatkarīgi no vietas, kur transportlīdzeklis vadīts, tāpat

noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju neietekmē tas, cik ilgi transportlīdzeklis vadīts un kādu attālumu tas nobraucis.

/pers. E/ apdraudot sabiedrisko drošību transportlīdzekļu kustības sfērā, vadīja transportlīdzekli ievērojamā alkohola reibumā - alkohola

koncentrācija izelpojamā gaisā bija – 1,04 un 1,16 promiles.

/pers. E/ par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola ietekmē bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām iepriekš sodīts jau divas reizes.

Piespriestais papildsods – transportlīdzekļu tiesību atņemšana pēc Kurzemes rajona tiesas 2019.gada 27.marta sprieduma nav izciests.

Piespriestais piespiedu darbs 170 stundas izpildītas tikai 2019.gada 4.novembrī, pēc jauna nozieguma izdarīšanas.

No iepriekš konstatētā, tiesa secina, ka /pers. E/ nav izpratis iepriekš piespriesto sodu jēgu un mērķi, kas nav atturējis no jauna, līdzīga rakstura

noziegumu izdarīšanas.

Krimināllikuma 46.panta ceturtā daļa nosaka, ka brīvības atņemšanas sodu par mazāk smagu noziegumu piemēro, ja soda mērķis nav sasniedzams,

nosakot kādu no attiecīgā panta sankcijā paredzētajiem vieglāka soda veidiem.

Tiesa, ņemot vērā konstatētos apstākļus, kādā veidā izdarīti noziedzīgie nodarījumi, radīto apdraudējumu, /pers. E/ personību, uzskata, ka

apsūdzētam /pers. E/ nosakāms sods brīvības atņemšanas veidā, jo vieglāks soda veids līdz šim nav spējis sasniegt soda mērķi.

Savukārt Krimināllikuma 46.panta trešā daļa nosaka, ka nosakot soda mēru, ņem vērā atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

/pers. E/ katra nozieguma izdarīšanā konstatēts atbildību mīkstinošs un atbildību pastiprinošs apstāklis, līdz ar to brīvības atņemšanas sods nav

nosakāms panta sankcijas minimālā apmērā.

Nosakot brīvības atņemšanas sodu, /pers. E/ nav iespējama Krimināllikuma 55.panta noteikumu piemērošana, jo izvērtējot ziņas par /pers. E/

personību tiesai nav pārliecības, ka apsūdzētais, sodu neizciešot, turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus.

Judikatūrā vairākkārt ir atzīts, ka, lemjot par iespēju notiesāt personu nosacīti, ir jāievēro kriminālsoda mērķi. Proti, ir jāizvērtē, kā konkrētās

krimināltiesiskās represijas piemērošana sekmēs taisnīguma atjaunošanu, noziedzīgu nodarījumu recidīvu novēršanu, aizsargās sabiedrisko drošību,

atturēs citu personu no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, sekmēs notiesāto personu resocializāciju. Jāievēro ne tikai vainīgā personību raksturojošie dati,

bet arī fakti, kas saistīti ar noziedzīgu nodarījumu (noziedzīgu nodarījumu smagums, izdarīto noziedzīgo nodarījumu skaits, nodarītais kaitējums utt.).

Turklāt tiesai pēc visu šo minēto apstākļu izvērtēšanas ir jārodas pārliecībai, ka, sodu neizciešot, vainīgais turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus

(Augstākās tiesas 2018.gada 8.augusta spriedums lietā Nr. SKK-434/2018). Šādu pārliecību tiesa par /pers. E/ nav guvusi.

/pers. E/ arī piemērojams kā obligāts Krimināllikuma 262.panta pirmās daļas soda sankcijā paredzētais papildsods – transportlīdzekļu vadīšanas

tiesību atņemšana. Nosakot papildsoda apmēru, tiesa ņem vērā /pers. E/ konstatēto ievērojamo alkohola koncentrāciju izelpojamā gaisā un atbildību

ietekmējošos apstākļus, tāpēc papildsods nosakāms tuvāk maksimālam apmēram.

Nosakot apsūdzētajam sodu pēc noziedzīgu nodarījumu kopības, tiesa, ņemot vērā lietā konstatēto atbildību mīkstinošo apstākli un atzīst, ka

saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo, otro un ceturto daļu, sods nosakāms piemērojot apsūdzētajam labvēlīgo daļēju sodu saskaitīšanas principu.

Ar Kurzemes rajona tiesas 2019.gada 27.marta spriedumu /pers. E/ atzīts par vainīgu mazāk smaga nozieguma izdarīšanā pēc Krimināllikuma

262.panta pirmās daļas, sods noteikts piespiedu darbs uz 170 (simts septiņdesmit) stundām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 4 (četriem)

gadiem. Spriedums stājies likumīgā spēkā 2019.gada 9.aprīlī (lietas 49.-50.lapa).

Krimināllikuma 51.panta pirmā daļa nosaka, ka, ja notiesātais pēc sprieduma spēkā stāšanās, bet pirms pilnīgas soda izciešanas izdarījis jaunu

noziedzīgu nodarījumu, tiesa jaunajā spriedumā noteiktajam sodam pilnīgi vai daļēji pievieno sodu, kas nav izciests pēc iepriekšējā sprieduma.

Jaunus noziedzīgus nodarījumus /pers. E/ izdarījis 2019.gada 3.septembrī neizciesta soda laikā un noziedzīgais nodarījums veido noziedzīgu

nodarījumu recidīvu, tādējādi galīgais sods nosakāms saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta nosacījumiem.

Uz sprieduma taisīšanas dienu /pers. E/ piespriesto sodu piespiedu darbu 170 stundas izcietis 2019.gada 4.novembrī (lietas 50.lapa).

Konkrētajā gadījumā tiesai jāievēro Krimināllikuma 51.panta 1.1daļas 2.punktā un otrajā daļā noteiktais, t.i. tiesai jaunajā spriedumā noteiktajam

sodam jāpievieno ne mazāk kā vienu trešdaļu no neizciestā soda un galīgam sodam pēc vairākiem spriedumiem jābūt lielākam par sodu, kāds noteikts

par jaunu izdarītu noziedzīgu nodarījumu, kā arī par neizciestā soda daļu pēc iepriekšējā sprieduma.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto un piekto daļu apsūdzētajam /pers. E/ brīvības atņemšanas soda izciešanas termiņā ieskaitāms šajā

kriminālprocesā aizturēšanā pavadītais laiks no 2019.gada 3.septembra līdz 2019.gada 5.septembrim (lietas 9., 13.lapa), kas atbilst divām brīvības

atņemšanas dienām.

Apsūdzētajam/pers. E/ piemērotais drošības līdzeklis – dzīvesvietas maiņas paziņošana (lietas 19.lapa) atstājams negrozīts līdz spriedums stāsies

likumīgā spēkā.

Procesuālie izdevumi par alkohola ietekmes noteikšanu 15,65 euro apmērā (lietas 1.lapa) saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368.panta pirmo

daļu piedzenami no /pers. E/.

Kriminālprocesā pēc norīkojuma /pers. E/ aizstāvību realizēja advokāte Viktorija Borina, kurai saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 84., 367.pantu,

pienākas atlīdzība par veikto darbu 120 euro apmērā. Minētā summa advokātei izmaksājama no valsts līdzekļiem. Savukārt no /pers. E/ par labu valstij

piedzenami izdevumi par saņemtiem advokāta pakalpojumiem.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 134.panta otro daļu CD disks ar video novērošanas kameras ierakstu, nav uzskatāms par lietisko pierādījumu,

bet ir dokuments, kurā saturiski fiksētā informācija ir izmantojama kā pierādījums. Līdz ar to, tas atstājams krimināllietas materiālos.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499., 511., 512., 514., 520., 528. un 529.pantu tiesa

nosprieda

/pers. E/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 262.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt viņu ar brīvības atņemšanu

uz 4 (četriem) mēnešiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 4 (četriem) gadiem.

/pers. E/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 312.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt viņu ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 1

(vienu) mēnesi.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un otro daļu, pēc noziedzīgo nodarījumu kopības piespriestos sodus daļēji saskaitot, sodu /pers. E/

noteikt brīvības atņemšanu uz 4 (četriem) mēnešiem 20 (divdesmit) dienām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 4 (četriem)

gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta pirmo daļu, piespriestajam sodam daļēji pievienot sodu, kas nav izciests pēc Kurzemes rajona tiesas

2019.gada 27.marta sprieduma un galīgo sodu /pers. E/ noteikt brīvības atņemšanu uz 4 (četriem) mēnešiem 20 (divdesmit) dienām, atņemot

transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 6 (sešiem) gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto un piekto daļu soda termiņā ieskaitīt aizturēšanā pavadīto laiku no 2019.gada 3.septembra līdz

2019.gada 5.septembrim, kas atbilst divām brīvības atņemšanas dienām.

Brīvības atņemšanas sodu izpilda Ieslodzījuma vietu pārvalde.

/pers. E/ piemēroto drošības līdzekli – dzīvesvietas maiņas paziņošana atstāt negrozītu līdz spriedums stāsies likumīgā spēkā.

Piedzīt no /pers. E/ par labu valstij procesuālos izdevumus, kas saistīti ar alkohola konstatēšanai veikto pārbaudi izelpotajā gaisā 15,65 euro

(piecpadsmit eiro sešdesmit pieci centi) apmērā, maksājumu veicot jebkurā bankas iestādē:

Valsts policija, reģ.Nr.90000099040, Valsts kase,

Bankas kods:TRELLV22, konts: LV96TREL2140091033000.

Procesuālo izdevumu labprātīgai izpildei noteikt 30 (trīsdesmit) dienu termiņu, skaitot no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Piedzīt no /pers. E/ procesuālos izdevumus 120 euro (simts divdesmit eiro) par labu valstij par saņemtiem advokāta pakalpojumiem, nosakot 30

dienu termiņu tiesas sprieduma labprātīgai izpildei šajā daļa, skaitot no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Procesuālie izdevumi par advokāta darba samaksu ieskaitāmi – Valsts kasē, reģistrācijas Nr.90000050138, kontā

Nr.LV68TREL1060001239300.

Pēc samaksas maksājuma dokumenti iesniedzami Kurzemes rajona tiesā.

Lietisko pierādījumu – CD disku ar videonovērošanas kameras ierakstu glabāt pie krimināllietas.

Spriedumu var pārsūdzēt un protestēt 10 dienu laikā apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesā, sūdzību vai protestu iesniedzot Kurzemes rajona

tiesā.

Tiesnese A.Eglija