Court dismisses administrative violation case due to procedural delay in initiating proceedings beyond statutory limits.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the administrative violation case against SIA RENT'N'MAIL, ordering the termination of the investigation. The police inspector issued the violation protocol and fine in February 2019, well after the six-month statutory deadline for initiating proceedings. The court held that the administrative protocol itself constitutes the decision to start proceedings, rendering the entire administrative process invalid due to the missed time limit.
Legislator headnote
AI generatedLAPK 37.panta pirmā daļa; LAPK 239.panta pirmās daļas 7.punkts: An administrative violation protocol issued after the six-month statutory period for initiating proceedings renders the entire administrative process invalid and must be terminated.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietvedības Nr. 1A-0054-20/27
ECLI:LV:RVPT:2020:0508.1A30049319.3.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā, 2020.gada 8.maijā
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese B.Horuna
rakstveida procesā izskatīja SIA “RENT’N’MAIL”, reģistrācijas numurs 40103313862 (turpmāk - SIA “RENT’N’MAIL”; Sūdzības iesniedzēja)
sūdzību par Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas 2019.gada 2.jūlija lēmumu Nr.1-14.1/2879 (par apstrīdēto protokolu ZZ Nr.755003) un
administratīvā pārkāpuma lietas materiālus.
Aprakstošā daļa
2019.gada 28.februārī Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas inspektors A.Brūveris attiecībā pret SIA “RENT’N’MAIL” sastādīja administratīvā
pārkāpuma protokolu ZZ Nr.755003 (turpmāk arī Protokols), kurā konstatēts, ka 2018.gada 11.jūnijā plkst.08.41 ar transportlīdzekli MERCEDES
BENZ GL 350 BLUETEC 4MATIC, ar valsts reģistrācijas numuru GR 373 (turpmāk arī - Transportlīdzeklis) iebraukts īpaša režīma zonā Jūrmalas
pilsētas administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi. Ir pārkāptas Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “ Par
transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” (turpmāk - Saistošie noteikumi Nr.1) 5.punkta prasības, ar
ko izdarīts administratīvais pārkāpums, par kuru atbildība paredzēta šo noteikumu 49.punktā.
Ar augstāk norādīto Protokolu SIA “RENT’N’MAIL” piemērots naudas sods 50,00 euro apmērā.
Nepiekrītot augstāk minētajam Protokolam, tajā skaitā tajā iekļautajam lēmumam par naudas soda piemērošanu, SIA “RENT’N’MAIL”
2019.gada 22.martā to pārsūdzēja Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas priekšniekam.
Ar Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas (turpmāk arī - Iestāde) 2019.gada 2.jūlija lēmumu Nr.1-14.1/2879 (par apstrīdēto protokolu
ZZ Nr.755003) (turpmāk - Iestādes lēmums) Protokols un tajā pieņemtais lēmums atstāts negrozīts, savukārt SIA “RENT’N’MAIL” sūdzība noraidīta.
Nepiekrītot Iestādes lēmumam, SIA “RENT’N’MAIL” to pārsūdzēja Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, lūdz to atzīt par prettiesīgu,
pilnībā atcelt un administratīvā pārkāpuma lietvedību izbeigt.
Sūdzībā, cita starpā, norādīts, ka viens no SIA “RENT’N’MAIL” darbības veidiem ir eksprespasta pakalpojumu sniegšana. Satiksmes ministrija
SIA “RENT’N’MAIL” transportlīdzeklim ir izsniegusi caurlaidi, kas, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr.738 “Noteikumi par caurlaidēm, kas
dod tiesības transportlīdzekļu vadītājam darba uzdevumu pildīšanas laikā neievērot atsevišķu ceļu satiksmes noteikumu prasības”, SIA
“RENT’N’MAIL” transportlīdzeklim, kā specializētā dienesta transportlīdzeklim, deva tiesības iebraukt Jūrmalas pilsētas teritorijā, neiegādājoties
maksas caurlaidi.
Tāpat sūdzībā norādīts, ka ne Protokolā, ne lēmumā nav norādīta amatpersona, kas uzsākusi administratīvā pārkāpuma lietvedību, līdz ar to nav
pārbaudāms, vai šai amatpersonai ir attiecīgs pilnvarojums.
Sūdzības iesniedzēja uzskata, ka lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā nav notikusi atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa
(turpmāk – LAPK) 237.pantam, jo nav identificējama persona, kas uzsākusi lietvedību. Uzskata, ka uzsāktās administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros
neizpildās visas administratīvā pārkāpuma sastāva veidojošās pazīmes, līdz ar to lietvedība ir izbeidzama.
2019.gada 28.augustā tiesā saņemti Sūdzības iesniedzējas papildus paskaidrojumi administratīvā pārkāpuma lietā, kuros norādīts, ka
administratīvā lietvedība ir uzsākta, neievērojot LAPK 37.panta noteiktos lietvedības uzsākšanas termiņus, jo lietā nav atrodams lēmums par
administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu, ne atsevišķa procesuālā dokumenta veidā, ne rezolūcijas veidā likumā noteiktā sešu mēnešu termiņā.
Līdz ar to lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā ir izbeidzama un Iestādes lēmums atceļams.
Iestāde paskaidrojumus par sūdzību nav sniegusi.
LAPK 289.6panta pirmā daļā noteic, ka rajona (pilsētas) tiesa administratīvā pārkāpuma lietu izskata rakstveida procesā. Rajona (pilsētas) tiesa
mutvārdu procesu nosaka pēc savas iniciatīvas vai tad, ja to lūdz persona, kura saukta pie administratīvās atbildības, cietušais vai prokurors. Rakstveida
procesā administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana notiek, nerīkojot tiesas sēdi. Izskatot lietu rakstveida procesā, nolēmumu tiesa pieņem uz lietā esošo
dokumentu pamata.
No lietas materiāliem secināms, ka Sūdzības iesniedzēja nav lūgusi skatīt sūdzību mutvārdu procesā.
Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz
LAPK 289.6pantu, tiesa lietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem ir paziņots, nosūtot paziņojumu 2020.gada 8.janvārī.
Motīvu daļa
Tiesa, pārbaudījusi lietas materiālus, izvērtējusi pārsūdzētā Iestādes lēmuma tiesiskumu un pamatotību kopsakarā ar sūdzībā un SIA
“RENT’N’MAIL” rakstveida paskaidrojumos ietvertajiem argumentiem, atzīst, ka Iestādes lēmums ir atceļams un administratīvā pārkāpuma lieta
izbeidzama turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.
Saskaņā ar LAPK 7.pantu nevienam nevar piemērot ietekmēšanas līdzekli par administratīvo pārkāpumu citādi kā uz likuma pamata un likumā
noteiktā kārtībā. Lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā veicama, stingri ievērojot likumību.
LAPK 37.panta pirmā daļa nosaka, ka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā var uzsākt ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no pārkāpuma
izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, - no pārkāpuma pārtraukšanas dienas.
Saskaņā ar LAPK 238.1panta pirmo daļu lēmumu par administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu var pieņemt arī sastādot administratīvā
pārkāpuma protokolu vai fiksējot to rezolūcijas veidā uz dokumenta, kas satur ziņas vai faktus par iespējamu administratīvo pārkāpumu.
Tiesa konstatē, ka administratīvā pārkāpuma lietas materiālos nav atrodams lēmums par administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu ne
atsevišķa procesuāla dokumenta veidā, ne rezolūcijas veidā, kas norādītu par administratīvā pārkāpuma lietas uzsākšanu, atbilstoši LAPK 238.1panta
pirmajai daļai.
No Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas lietvedes Z.Grundmanes 2018.gada 7.decembra ziņojuma izriet lietvedes lūgums uzsākt administratīvo
lietvedību par pārkāpumu, kuru 2018.gada 11.jūnijā izdarījis transportlīdzeklis MERCEDES BENZ GL 350 BLUETEC 4MATIC, ar valsts reģistrācijas
numuru GR 373.
Tiesa atzīst, ka minētais ziņojums satur ziņas par iespējamu administratīvā pārkāpuma izdarīšanu 2018.gada 11.jūnijā. Līdz ar to tiesa pievienojas
Sūdzības iesniedzējas papildus paskaidrojumiem un norāda, ka tādējādi, saskaņā ar LAPK 37.panta pirmo daļu, lietvedība administratīvā pārkāpuma
lietā bija jāuzsāk ne vēlāk kā līdz 2018.gada 11.decembrim.
Tiesa konstatē, ka lietas materiālos atrodas arī izdruka no Dokumentu reģistrācijas sistēmas “DocLogix” ar ierakstu par lietvedības uzsākšanu
2019.gada 10.decembrī, tomēr tiesa norāda, ka dokumentu reģistrācijas sistēmā “DocLogix” izdarītie ieraksti neatbilst LAPK 238.1panta pirmajā daļā
noteiktajai lietvedības uzsākšanas kārtībai (sk. Rīgas apgabaltiesas krimināllietu tiesas kolēģijas 2019.gada 11.oktobra spriedumu Nr. 104AA-
0447-19/20, lieta Nr. 1A29011419, 2020.gada 3.februāra lēmumu Nr.104AA-0137-20/9, lieta Nr.1A30053419).
Tiesa atzīst, ka Dokumentu reģistrācijas sistēmas “DocLogix” ierakstu par lietvedības uzsākšanu nevar uzskatīt ne par lēmumu par administratīvā
pārkāpuma lietvedības uzsākšanu, ne arī par rezolūciju uz dokumenta, kas satur ziņas vai faktus par iespējamu administratīvo pārkāpumu, LAPK
238.1panta pirmās daļas izpratnē, līdz ar to Iestādes lēmumā norādīto, ka lietā atrodas atbildīgās amatpersonas Ē.Ločmeļa lēmums (rezolūcijas formā)
par lietvedības uzsākšanu, tiesa atzīst par nepamatotu.
Tiesa uzskata, ka LAPK 238.1panta pirmās daļas norma ir tulkojama tikai gramatiski, atbilstoši normu veidojošo vārdu nozīmei. Līdz ar ko, lai
ierosinātu administratīvā pārkāpuma lietvedību saistībā ar izdarīto administratīvo pārkāpumu, pašvaldības policijas kompetentai amatpersonai, paužot
savu attieksmi pret lietvedes Z.Grundmanes ziņojumā ietverto informāciju, bija jāpieņem lēmums par lietvedības uzsākšanu līdz 2018.gada
11.decembrim, vai jāfiksē rezolūcijas veidā uz šī ziņojuma līdz 2018.gada 11.decembrim, vai arī līdz šim brīdim jāsastāda administratīvā pārkāpuma
protokols.
Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas inspektors A.Brūveris Protokolu par to, ka Transportlīdzeklis 2018.gada 11.jūnijā plkst.08.41 iebrauca
īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi, sastādījis 2019.gada 28.februārī.
Līdz ar to tiesa atzīst, ka, atbilstoši LAPK 238.1panta pirmajai daļai, administratīvā pārkāpuma protokols arī atzīstams par lēmumu administratīvā
pārkāpuma lietas uzsākšanai, kas pieņemts pēc LAPK 37.panta pirmajā daļā noteiktā sešu mēnešu termiņa beigām.
Līdz ar to tiesa atzīst, ka lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā nav uzsākta ievērojot LAPK 37.pantā noteiktos termiņus.
LAPK 239.panta pirmās daļas 7.punkts nosaka, ka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja ir
pagājuši šā kodeksa 37.pantā paredzētie termiņi.
Tiesa atzīst, ka, tā kā lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā nav uzsākta ievērojot LAPK 37.panta pirmajā daļā noteikto termiņu, pamatojoties
uz LAPK 239.panta pirmās daļas 7.punktu, Iestādes lēmums ir atceļams un lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā ir izbeidzama.
Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments ir atzinis, ka LAPK 239.pants nepieļauj lietvedību administratīvo pārkāpumu lietās
konkrētos gadījumos. Tas nozīmē, ka, konstatējot LAPK 239.pantā minētu apstākli, lieta netiek izmeklēta un izskatīta pēc būtības, bet lietvedība tiek
izbeigta. Minētais nepieļauj administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros noskaidrot konkrētās lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus un izdarīt secinājumus
(sk. Augstākās tiesas Senāta 2008.gada 3.novembra sprieduma lietā Nr.355/2008 9.punktu).
Ievērojot, ka Iestādes lēmums ir atceļams, Sūdzības iesniedzējas sūdzībā ietvertie apsvērumi papildus nav vērtējami.
Rezolutīvā daļa
Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 37.panta pirmo daļu, 239.panta pirmās daļas 7.punktu,
289.12panta otrās daļas 2.punktu, 289.13 un 289.17-18 pantiem, tiesa
nosprieda
atcelt Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas 2019.gada 2.jūlija lēmumu Nr.1-14.1/2879 (par apstrīdēto protokolu ZZ Nr.755003) un
administratīvā pārkāpuma lietvedību izbeigt.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā 10 (desmit) darba dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas tiesas
kancelejā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.
Spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2020.gada 8.maijā.
Tiesnese B.Horuna