Court partially allows landlord's claim to terminate lease, evict tenants, and collect rent arrears under Latvian tenancy law.
Legislator summary
AI generatedThe court ordered the termination of the residential lease, eviction of the tenants, and collection of rent arrears totaling over 8,400 euros. The landlord argued for full liability and interest, while the tenants contested the amounts and the validity of the eviction. The court granted the request for rent and eviction but rejected the claim for late payment interest, ruling that the specific interest calculation was not supported by the evidence.
Legislator headnote
AI generatedLaws on Residential Premises Tenancy; Civil Law on Termination of Lease, Eviction, and Liability: The court may terminate a lease and order eviction upon proof of breach, but must strictly assess claims for interest and damages against the evidence provided.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C31350114
Lietas arhīva Nr. C-0442-16/13
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2016.gada 29.aprīlī
Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa šādā sastāvā:
tiesnese L.Vazdiķe
ar tiesas sēžu sekretāri A.Gobu
piedaloties zvērinātai advokātei /pers.Z/
atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. A/, /pers. B/, /pers. C/, /pers. D/ par īres līguma izbeigšanu,
izlikšanu, parāda piedziņu.
A p r a k s t o š ā d a ļ a
2014.gada 25.aprīlī, vēlāk to papildinot un grozot, prasītāja SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk – prasītāja) cēla tiesā prasību pret atbildētājiem
/pers. A/, /pers. B/, /pers. C/, /pers. D/ (turpmāk arī -atbildētāji), kurā, pamatojoties uz likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 2.panta pirmo daļu, 10.panta otro
daļu, 11., 11. 1pantu un 28.2pantu, Civillikuma 1587., 1672., 1756., 1759., 1763., 1765.pantu, lūdz izbeigt 2002.gada 22.maija Dzīvojamās telpas īres līgumu,
kas noslēgts ar atbildētāju /pers. A/; izbeigt lietošanas tiesības un izlikt atbildētājus ar visām viņiem piederošajām mantām no dzīvokļa Nr./numurs/, /adrese/,
bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas; piedzīt no /pers. A/ prasītājas labā maksājumu parādu par īri un saņemtajiem pakalpojumiem par dzīvokļa lietošanu
6898,25 euro apmērā par laika periodu no 2006.gada 1.novembra līdz 2012.gada 1.oktobrim; piedzīt solidāri no /pers. A/, /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/
prasītājas labā maksājumu parādu par īri un saņemtajiem pakalpojumiem par dzīvokļa lietošanu 2098,12 euro apmērā par laika periodu no 2012.gada
1.oktobra līdz 2014.gada 1.martam; piedzīt solidāri no /pers. A/, /pers. B/, /pers. C/ prasītājas labā maksājumu parādu par īri un saņemtajiem pakalpojumiem
par dzīvokļa lietošanu 2084,80 euro (divi tūkstoši astoņdesmit četri euro, 80 centi) apmērā par laika periodu no 2014.gada 1.marta līdz 2016.gada 1.janvārim,
pārskaitot līdzekļus uz vienu no norēķinu kontiem; kā arī piedzīt no /pers. A/ prasītājas labā nokavējuma procentus EUR 9133,89 par laika periodu no
2009.gada 1.novembra līdz 2014.gada 1.aprīlim un piedzīt no atbildētājiem solidāri visus tiesas izdevumus, kā arī atzīt prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma
izpildei saņemt 6% gadā.
Prasības pieteikumā norādīts, ka 2002.gada 22.maijā ar atbildētāju /pers. A/ tika noslēgts Dzīvojamo telpu īres līgums par dzīvojamās telpas
Nr./numurs/, /adrese/, izīrēšanu uz nenoteiktu laiku. Saskaņā ar līguma pielikumu Nr.1 un rekomendāciju Nr./numurs/ lietošanas tiesības uz dzīvokli tika
piešķirtas arī pārējiem atbildētājiem kā /pers. A/ ģimenes locekļiem. Ar atbildētāju /pers. D/ lietošanas tiesības izbeigtas 2014.gada 7.martā pamatojoties uz
atbildētāja pieteikumu.
Ar Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra valsts notāres 2010.gada 29.decembra lēmumu reģistrēta Rīgas pašvaldības SIA ,,Zemgale”
reorganizācija, nosakot, ka tās saistību un tiesību pārņēmēja ir SIA ,,Rīgas namu pārvaldnieks”.
SIA ,,Rīgas namu pārvaldnieks”, saskaņā ar 2004.gada 7.oktobra nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma līgumu Nr./numurs/un 2011.gada
5.jūlija dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu Nr./numurs/, apsaimnieko dzīvojamo māju /adrese/.
Atsaucoties uz Īres līguma 2.1.punktu, prasītāja norāda, ka atbildētāji savas līgumā pielīgtās saistības pildīja nepienācīgi, jo īres un komunālo
pakalpojumu maksu maksāja neregulāri un nepilnā apmērā. Atbildētāju parāds par īri un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem par laika periodu no
2006.gada 1.novembra līdz prasības pieteikuma sagatavošanas dienai, kurā atbildētājiem bija nodrošināta iespēja lietot dzīvokli, ir EUR 6770,83, kas pārsniedz
triju mēnešu maksājumu summu. Turklāt, atbilstoši īres līguma 2.4.punktam, maksājumu kavējuma gadījumā prasītājai ir tiesības aprēķināt un saņemt no
atbildētājiem nokavējuma procentus 0,15% apmērā no kopējās parāda summas par katru nokavēto dienu, savukārt saskaņā ar Civillikuma 1759.pantu,
prasītājam ir tiesības aprēķināt likumiskos nokavējuma procentus.
Prasītājs norāda, ka atbildētāji brīdināti par parāda esamību un tā nenomaksāšanas sekām ar 2012.gada 4.decembra u n 2014.gada 27.februāra
brīdinājumiem. Brīdinājumos noteiktajā termiņā parāds nav samaksāts.
Atbildētājs/pers. D/ iesniedza tiesā paskaidrojumus par prasību, kuros norāda, ka prasību atzīst daļā par īres līguma izbeigšanu un izlikšanu, pārējā daļā
prasību neatzīst. Norāda, ka strīdus dzīvoklī dzīvoja kopā ar savu māti /pers. A/ un brāļiem /pers.B/ un /pers.C/. Dzīvoklis ir vienistabas, 17 kvm platībā, kas
nebija piemērots dzīvošanai četriem pieaugušiem cilvēkiem, tādēļ, sasniedzot pilngadību, atbildētājs no dzīvokļa aizgāja un tajā nedzīvo kopš 2008.gada
augusta. Kopš 2013.gada 26.maija ir deklarēts /adrese/. Norāda, ka laikā no 2006.gada līdz 2009.gadam mācījās /Nosaukums/ un paralēli strādāja, daļu no
saviem ienākumiem atdodot mātei īres maksas segšanai, ko var apliecināt ar kontu izrakstiem. Par to, ka māte, dzīvojot strīdus dzīvoklī, neveica maksājumus,
atbildētājam nebija zināms, māte rēķinus nekad nav radījusi, un atbildētājs uzskatīja, ka maksājumi ir veikti. Nebija zinājis arī par brīdinājumu. Norāda arī, ka
pēc viņā rīcības esošās informācijas, arī māte dzīvoklī nedzīvo kopš 2009.gada, to nelieto un neizmanto komunālos pakalpojumus. No viņas vārdiem, viņa ir
rakstījusi pārvaldniekam, ka atstāja dzīvokli. Māte arī informējusi, ka pārtraukusi īres līgumu, taču neko nav teikusi par parāda esamību.
Atbildētājs norāda, ka īres līgumu nekad nav slēdzis un viņam nav saprotams parāda summas aprēķins. Nav vienojies nedz par īres maksas izmaiņām,
nedz par procentiem un līgumsodu.
Citi atbildētāji paskaidrojumus tiesā nav iesnieguši.
Tiesas sēdē prasītājas pārstāve /pers. H/ prasību uzturēja saskaņā ar prasības pieteikumā norādītajiem argumentiem, prasības pieteikuma precizējumos
norādītajā apmērā. Paskaidroja, ka atbildētāji maksājumus neveic, dzīvojamo platību lieto. Izņemot /pers.D/, neviens no atbildētājiem nav paziņojis prasītājai
par dzīvokļa lietošanas pārtraukšanu. Parāda aprēķins veikts ievērojot /pers. D/ paziņojumu.
Atbildētāja/pers. D/ pārstāve zvērināta advokāte /pers.Z/ tiesas sēdē prasību atzina daļā par īres līguma izbeigšanu un izlikšanu, paskaidrojot, ka
atbildētājs jau sen, kopš pilngadības sasniegšanas, dzīvoklī nedzīvo. Daļā par parāda piedziņu no atbildētāja /pers. D/ prasību neatzina, sniedza paskaidrojumus
atbilstoši rakstveida iesniegtajiem, norādot, ka jāņem vērā, kad atbildētājs ir deklarēts citā adresē.
Atbildētāji /pers. A/, /pers. B/, /pers. C/ uz tiesas sēdi nav ieradušies. Par tiesas sēdes laiku un vietu atbildētājiem likumā noteiktajā kārtībā paziņots, ko
apliecina lietā esošā pavēstu uzziņa un Tiesu informācijas sistēmā tiešsaistē iegūtie un tiesas sēdē pārbaudītie dati par atbildētāju deklarētajām dzīvesvietām.
Ņemot vērā minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmās daļas noteikumiem, tiesa uzskata, ka lietas izskatīšana ir iespējama bez
neieradušos atbildētāju klātbūtnes.
Motīvu daļa
Noklausoties prasītāja pārstāves un atbildētāja pārstāves paskaidrojumus tiesas sēdē un novērtējot tos kopsakarā ar lietā esošajiem pierādījumiem, tiesa
atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.
No lietas materiālos esošā 2002.gada 22.maija Dzīvojamās telpas īres līguma, kas noslēgts ar Namu pārvaldi ,,Zemgale” un /pers. A/, redzams, ka
atbildētājai tika izīrēta dzīvojamā telpa /adrese/ (lietas 22.-24.lapa), īrnieces dēlus /pers. B/, /pers. C/, /pers. D/ iekļaujot īres līgumā kā ģimenes locekļus
(lietas 23.-24.lapa).
Lietā nav strīda par to, ka prasītājs SIA ,,Rīgas namu pārvaldnieks” ir Rīgas pašvaldības SIA ,,Zemgale” tiesību un saistību pārņēmējs un nekustamā
īpašuma /adrese/ apsaimniekotājs.
Atbildētāji nav apstrīdējuši, ka atbilstoši minētajam dzīvojamās telpas īres līgumam, apņēmušies maksāt īres maksu un maksu par komunālajiem
pakalpojumiem pēc noteiktajiem tarifiem (līguma 2.punkts). Tāpat atbildētāji nav apstrīdējuši, ka maksājumus veica neregulāri un nepilnā apmēra, kā arī
atbildētāji nav apstrīdējuši prasītāja aprēķināto parāda apmēru.
Atbildētāja/pers. D/ paskaidrojumi, ka viņš nav zinājis par esošo parādu, jo ir devis mātei naudu komunālo maksājumu apmaksai, nevar būt par pamatu
prasības noradīšanai, jo atbilstoši Civillikuma 1812.panta noteikumiem saistības izpildījums ir spēkā tikai tad, ja to izdarījusi un saņēmusi īstā persona īstā vietā,
īstā laikā un pienācīgā kārtā. Atbildētājs nav norādījis, ka pastāvētu kādi objektīvi šķēršļi pārliecināties vai māte viņa dotos līdzekļus novirza tam paredzētajām
mērķim.
Tāpat nevar būt par pamatu prasības daļā pret /pers. D/ noraidīšanai, viņa norādītais apstāklis, ka, sasniedzot pilngadību, viņš strīdus dzīvokli nav
lietojis. Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11.panta otrā daļa noteic, ka īrnieka ģimenes locekļiem ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā īrniekam.
Pilngadīgajiem ģimenes locekļiem kopā ar īrnieku ir solidāra mantiskā atbildība par dzīvojamās telpas īres līguma saistībām.
Kā jau tas ir norādīts iepriekš, atbildētājs ir iekļauts īres līgumā kā īrnieces ģimenes loceklis, līdz ar ko, sasniedzot pilngadību, viņam ir likumā noteiktais
pienākums piedalīties dzīvojamās telpas īres un pakalpojumu, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu maksājumos.
Ar lietas materiāliem pierādīts, ka atbildētājs /pers. D/ iesniegumu par dzīvokļa lietošanas tiesību izbeigšanu izīrētājam iesniedzis 2014.gada 7.martā,
kas arī ir ņemts vērā veicot parāda aprēķinu un aprēķinot viņa atbildības apmēru. Atbildētājs nav iesniedzis lietā pierādījumus, ka minēto faktu būtu darījis
zināmu pārvaldniekam ātrāk.
Pēc būtības neviens no atbildētājiem nav apstrīdējis, ka ir uzkrājies parāds par dzīvojamās telpas īri un nav apstrīdējis prasītāja iesniegto parāda
aprēķinu un lietā esošos maksāšanas paziņojumos norādītās pozīcijas, kā arī nav apstrīdējuši, ka visu prasītāja norādīto laika periodu viņiem bija nodrošināti
komunālie pakalpojumi un dzīvojamā telpa.
Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk
radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Likuma ,,Par dzīvojamo telpu īri” 2. panta pirmā daļa noteic, ka dzīvojamās telpas īre ir dzīvojamās telpas lietošanas tiesību nodošana citai personai par
maksu [..]. Savukārt minētā likuma 11.panta otrā daļa noteic, ka īrnieka ģimenes locekļiem ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā īrniekam. Pilngadīgajiem
ģimenes locekļiem kopā ar īrnieku ir solidāra mantiskā atbildība par dzīvojamās telpas īres līguma saistībām. Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri”
12.pantu, dzīvojamās telpas īres maksa maksājama dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos. Maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās
telpas lietošanu, maksājama normatīvajos aktos vai dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā.
Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Pierādīt samaksu var ar visiem atļautiem pierādījuma līdzekļiem,
bet sevišķi ar rakstisku apliecinājumu jeb kvīti.
No lietas materiāliem pievienotā piedzenamās summas aprēķina redzams, ka atbildētāju parāds par īri un komunāliem pakalpojumiem uz 2016.gada
1.februārī ir EUR 11081,17. Ievērojot to, ka atbildētāji nav apstrīdējuši parāda apmēru, tiesa, saskaņā ar Civilprocesa likuma 96.panta piekto daļu, atzīst to
par pierādītu un atzīst par pamatotu prasītāja prasījumu piedzīt no atbildētājiem parāda summu. Ievērojot atbildētāju /pers. B/, /pers. C/, /pers. D/ pilngadības
sasniegšanas laiku, par pamatotu atzīstams arī prasības summas sadalījums starp atbildētājiem.
Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta pirmo daļu, izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa
ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu, lai
gan viņam bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem, kā arī ja īrnieks vairāk nekā trīs
mēnešus nemaksā par pamatpakalpojumiem, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja izmantot pamatpakalpojumus saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un
normatīvajiem aktiem.
Lietā nav strīda, ka atbildētāju parāds par dzīvojamās telpas īri un pamatpakalpojumiem ievērojami pārsniedz trīs mēnešu maksājumu summu, kā arī
netiek apstrīdēts, ka periodā par kuru veikts aprēķins, atbildētājiem bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu un izmantot pamatpakalpojumus.
Par parāda esamību, nepieciešamību to samaksāt, kā arī īres līguma izbeigšanu un izlikšanu atbildētāji brīdināti likumā noteiktā kārtībā, 2012.gada
4.decembrī, 2014.gada 27.februārī nosūtot ierakstītās vēstulēs, uz atbildētāju dzīvesvietu Brīdinājumu par nodomu vērsties tiesā (lietas 32.-40.lapa).
Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts 2008.gada 19.marta spriedumā lietā Nr.SKC-122 norādīja, ka brīdinājuma mērķis ir darīt zināmu
atbildētājam par parāda lielumu, kas pārsniedz trīs mēnešus, lai atbildētājs tādā gadījumā varētu izvairīties no sev nelabvēlīgām sekām. Ja parādnieks ir
brīdināts par šāda parāda esamību un turpina nemaksāt, tad atbildētājs ir vienaldzīgs pret šādu seku iestāšanos.
No lietas materiāliem pievienotā piedzenamās summas aprēķina redzams, ka atbildētāji, arī pēc brīdinājuma nosūtīšanas neveic īres un komunālo
pakalpojumu maksājumus.
Šādos apstākļos tiesa atzīst, ka lietā ir konstatējams likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2panta pirmajā daļā noteiktais pamats un 2002.gada 22.maija
dzīvojamās telpas īres līgums, kas noslēgts ar atbildētāju /pers. A/ par dzīvojamās telpas /adrese/, izbeidzams, izliekot atbildētājus bez citas dzīvojamās telpas
ierādīšanas.
Bez īres līguma izbeigšanas, izlikšanas un parāda piedziņas, prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas /pers. A/ aprēķinātos nokavējuma procentus par laika
periodu no 2009.gada 1.novembra līdz 2014.gada 1.aprīlim EUR 9133,89 apmērā.
Šajā daļā tiesa atzīst prasību par apmierināmu daļēji.
Civillikuma 1756.pantā ir noteikts, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.
Saskaņā ar Dzīvojamās telpas īres līguma 2.4.punktu līdzēji pielīguši, ka īres maksas un maksas par pakalpojumiem maksājuma termiņa kavējumu
gadījumos par katru nokavēto dienu maksājami nokavējuma procenti 0,15% apmērā no nesamaksātās summas, kas nepārsniedz ar pakalpojuma sniedzējiem
noslēgtajos līgumos par pakalpojuma saņemšanu paredzētos maksimālos nokavējuma procentus.
Atbilstoši Civillikuma 1753.pantam ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu (844.pants)
lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.
Izšķirot civiltiesisku strīdu, tiesai ir tiesības patstāvīgi izvērtēt līguma noteikumus pušu tiesiskās vienlīdzības, tai skaitā, labticīguma aspektā.
Civillikuma 1.pants noteic, ka tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības.
Judikatūrā un tiesu praksē atzīts, ka kavēšanos celt prasību tiesā, ievērojot visus apstākļus, var atzīt par tiesību izlietošanu pretēji Civillikuma 1.pantā
noteiktajam labas ticības principam, ja kavēšanās tiešā veidā ietekmē līgumsoda apmēra palielināšanos. Šāda rīcība ir viens no argumentiem, kādēļ tiesa var
nepiedzīt līgumsodu pilnā, prasītāja lūgtajā apmērā (Tiesu prakses apkopojums. Tiesu prakse līgumsodu piemērošanā 2013, kopsavilkuma tēzes).
Kaut gan prasītājs nav lūdzis piedzīt no atbildētājas līgumsodu un savu prasību daļā par līgumisko procentu piedziņu ir pamatojis uz Civillikuma
1587.pantu, kas reglamentē tiesīgi noslēgtā līguma izpildes pienākumu, tiesa atzīst, ka minēto judikatūras atziņu jāattiecina arī uz nokavējuma procentu
apmēru.
Nokavējuma procentu mērķis pretēji līgumsoda mērķim nav sodīt, bet gan mudināt pildīt saistības, konkrētajā gadījumā, tomēr nokavējuma procentiem
saskatāma sodošā funkcija.
No lietas materiāliem redzams, ka atbildētāji maksājumus sāka kavēt jau 2006.gadā, gan neveicot maksājumus vispār, gan veicot tos nepietiekama
apmērā. Neskatoties uz minēto, prasītāja prasību tiesā cēla vien 2014.gadā. Tiesas ieskatā šāda prasītāja rīcība, ilgstoši neizmantojot tiesības uz maksājumu
saņemšanu, tiešā veidā ietekmējusi nokavējuma procentu lielumu.
Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts 2012.gada 17.decembra spriedumā lietā Nr. SKC-262/2012, norādījis, ka atbilstoši tiesību doktrīnā
izteiktajai atziņai procentu kā atlīdzības par sveša kapitāla lietošanas atvēlējumu vai atdošanas kavējumu galvenā funkcija ir nodrošināt tirgus ekonomikai
raksturīgo ekvivalenci, kas ietver pieņēmumu, ka kapitāls parasti nes augļus. Procentiem nedrīkst piedēvēt soda raksturu un jaukt to ar procentos izteiktu
līgumsodu. Nokavējuma gadījumā procentu maksāšanas pienākums iedarbojas kā pamudinājums parāda ātrākai nokārtošanai. (..) Civiltiesiskos strīdos
pārmērīgi augsti procenti var kalpot par pamatu līguma noteikumu atzīšanai par neatbilstošiem labiem tikumiem.
Ievērojot minētās tiesību normas un tiesu prakses atziņas, tiesa prasītāja prasījumu daļā par nokavējuma procentu 9133,89 euro apmērā (0,15 % dienā)
piedziņu, vērtē kā neatbilstošu labas ticības principam un atzīst, ka nokavējuma procentu apmērs ir samazināms, lai rastu taisnīgu līdzsvaru abu pušu
attiecībām, nosakot tos 10 % apmērā no pamatparāda summas, jeb 1108,12 euro, pārējā daļā (8025,77 euro) prasījums par nokavējuma procentu piedziņu
noraidāms.
Ievērojot Civilprocesa likuma 195.pantu prasītājam par laika periodu līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) ir atzīstamas tiesības saņemt likumiskos 6%
gadā no piedzītās, bet nesamaksātās parāda pamatsummas.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmajai daļai, kas noteic, ka pusei, kuras labā taisāms spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās
samaksātos tiesas izdevumus proporcionāli prasījumu apmierinātajai daļai (44,96%), no atbildētājiem par labu prasītājai, ir piespriežami tiesas izdevumi –
valsts nodeva 428,26 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 14,09 euro.
Tiesa uzskata, ka tiesas izdevumu atlīdzināšanas pienākums uzliekams atbildētājai /pers. A/ kā atbildīgajai īrniecei un personai, kura šādu situāciju ir
pieļāvusi. Kā redzams no lietas materiāliem atbildētāju parāds sāka veidoties jau 2006.gadā, savukārt atbildētājs /pers. B/ pilngadību sasniedzis 2009.gadā,
/pers. C/ – 2011.gadā un /pers. D/ – 2006.gadā. Līdz ar ko, tiesas ieskatā, tieši atbildētājas /pers. A/ bezatbildības gan kā īrnieces, gan arī kā bērnu mātes,
rezultātā ir izveidojusies konkrētā situācija, līdz ar ko, uzlikt atbildētājiem /pers. B/, /pers. C/, /pers. D/ tiesas izdevumu atlīdzināšanas pienākumu nebūtu
taisnīgi.
Ievērojot norādīto, kā arī saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta noteikumiem, no atbildētājas /pers. A/ valsts labā piespriežami arī nesamaksātie ar
lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu, kas saskaņā ar lietā esošo izziņu sastāda 30,81 euro.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 195.pantam, prasītājai atzīstamas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei, saņemt no atbildētājiem likumiskos sešus
procentus gadā no pamatparāda summas.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, atbildētājiem nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš.
R e z o l u t ī v ā d a ļ a
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 97., 193., 195. un 204.1pantu, 223.panta 4.punktu, tiesa
no s prie da
prasību apmierināt daļēji.
Izbeigt 2002.gada 22.maija Dzīvojamo telpu īres līgumu Nr./numurs/, kas noslēgts ar /pers. A/, personas kods /personas kods/.
Izlikt /pers.A/, personas kods /personas kods/, /pers. B/, personas kods /personas kods/, un /pers. C/, personas kods /personas kods/, ar visām
piederošajām mantām no dzīvokļa Nr./numurs/, /adrese/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.
/reģistrācijas numurs/, maksājumu parādu par īri un saņemtajiem pakalpojumiem par dzīvokļa lietošanu 6898,25 euro apmērā par laika periodu no 2006.gada
1.novembra līdz 2012.gada 1.oktobrim, nokavējuma procentus 1108,12 euro, un tiesas izdevumus euro 442,35, kopā 8448,72 (astoņi tūkstoši četri simti
četrdesmit astoņi euro, 72 centi).
Prasību daļā par nokavējumu procentu piedziņu pārējā daļā (8025,77 euro) – noraidīt.
Piedzīt solidāri no /pers. A/, personas kods /personas kods/, /pers. B/, personas kods /personas kods/, /pers. C/, personas kods /personas kods/, un
/pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/,
maksājumu parādu par īri un saņemtajiem pakalpojumiem par dzīvokļa lietošanu 2098,12 euro apmērā par laika periodu no 2012.gada 1.oktobra līdz
2014.gada 1.martam,
Piedzīt solidāri no /pers. A/, personas kods /personas kods/, /pers. B/, personas kods /personas kods/, /pers. C/, personas kods /personas kods/, par
labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, maksājumu parādu par īri un saņemtajiem
pakalpojumiem par dzīvokļa lietošanu 2084,80 euro (divi tūkstoši astoņdesmit četri euro, 80 centi) apmērā par laika periodu no 2014.gada 1.marta līdz
2016.gada 1.janvārim.
Par labu SIA ,,Rīgas namu pārvaldnieks” spriedumā noteiktie maksājumi maksājami vienā no norēķinu kontiem:
AS /Nosaukums/, /konta numurs/
/Nosaukums/, /konta numurs/
AS /Nosaukums/, /konta numurs/
AS /Nosaukums/, /konta numurs/
AS /Nosaukums/, /konta numurs/.
Noteikt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei
saņemt likumiskos 6% gadā no parāda pamatsummas.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 30,81 euro (trīsdesmit euro, 81 cents), valsts labā, kas
jāiemaksā šādā kontā: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods: TRELLV22, konta Nr.
LV51TREL2190458019000, Iemaksas mērķis: 21499, civillieta Nr. C31350114. Maksājumu apliecinošs dokuments sprieduma labprātīgai izpildei noteiktajā
termiņā iesniedzams Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas kancelejā.
Noteikt atbildētājiem termiņu sprieduma labprātīgai izpildei - desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu 20 dienu laikā no pilna sprieduma teksta sastādīšanas dienas var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas
Zemgales priekšpilsētas tiesā.
Pilns sprieduma teksts tiks sastādīts 2016.gada 13.maijā.
Tiesnese L.Vazdiķe