Small claims court partially allows debt claim but denies recovery of legal representation costs in accelerated procedure.

Lietas Nr. C33408313

Lietas arhīva Nr. C-4083-13/12

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2013.gada 25.oktobrī

Rīgas rajona tiesa

tiesnese O.Blūmfelde,

rakstveida procesā izskatīja civillietu SIA „L&T” maza apmēra prasībā pret SIA „JŽK” par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

2013.gada 28.jūnijā Rīgas rajona tiesā saņemts SIA „L&T” (turpmāk arī – prasītāja) maza apmēra prasībaspieteikumspret SIA „JŽK”

(turpmāk arī – atbildētāja) par naudas piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2009.gada 15.jūlijā starp pusēm ticis noslēgts Līgums par atkritumu apsaimniekošanu Nr./līguma

numurs/ (turpmāk arī – Līgums). Atbildētāja saistības, kas izriet no noslēgtā līguma un izrakstītajiem rēķiniem nav izpildījusi.

Norādīts, ka 2011.gada 26.augustā atbildētājai tika nosūtīta vēstule par parāda samaksu, tomēr atbildētāja uz vēstuli nav atbildējusi

uz maksājumus nav veikusi.

Tāpat norādīts, ka prasītāja vērsās ar pieteikumu par saistību piespiedu izpildīšanu pret atbildētāju, tādējādi prasītājai radušies

zaudējumi Ls 5,25 apmērā.

Pamatojoties uz Civillikuma 1587.,1652., 1716., 1720., 1770., 1775., 1779., 2012.pantu, Komerclikuma 12.panta ceturto daļu un

Civilprocesa likuma 406.8panta trešo daļu, lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas parādu Ls 519,11, kas sastāv no pamatparāda Ls 342,57

un līgumsoda Ls 171,29 un zaudējumiem Ls 5,25 apmērā.

2013.gada 10.jūlijā atbildētājai nosūtīts prasības pieteikuma noraksts un paskaidrojumu veidlapa. Atbilstoši Civilprocesa likuma

250.21panta otrajā daļā noteiktajam, atbildētājai izskaidrots, ka paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā,

kā arī par to, ka atbildētāja var lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.

Pēc prasības pieteikuma noraksta nosūtīšanas atbildētāja rakstveida paskaidrojumus nav sniegusi, iebildumus nav cēlusi, lūgumus

nav pieteikusi.

Saskaņā ar Komerclikuma 12.panta ceturto daļu, ja komersantam tiek nosūtītas ziņas, dokumenti vai cita korespondence uz

komercreģistrā ierakstīto tā juridisko adresi, uzskatāms, ka komersants šos dokumentus, ziņas vai citu korespondenci ir saņēmis, ja

nosūtītājs dokumentāri pierādījis, ka šāda nosūtīšana ir veikta.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25panta pirmo daļu, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par

nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot

pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā.

Puses nav lūgušas iztiesāt lietu tiesas sēdē, līdz ar to 2013.gada 14.oktobrī pusēm paziņots, ka lieta tiks izskatīta rakstveida procesā

un sprieduma noraksts pusēm būs pieejams tiesas kancelejā pēc 2013.gada 26.oktobra.

Puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesim.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra

puse. Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai

iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgtslīgumsuzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties nolīguma, kaut arī otrai atlīdzinot

zaudējumus.

Lietā nepastāv strīds par to, ka 2009.gada 15.jūlijā puses noslēdza Līgumu par atkritumu apsaimniekošanu, pamatojoties uz kuru

atbildētāja apņēmās pasūtīt un apmaksāt, savukārt prasītāja apņēmās veikt pasūtītāja radīto atkritumu apsaimniekošanu (lietas 12.,

13.lapa).

No lietas materiāliem redzams, ka prasītāja izsniedza atbildētājai sekojošus rēķinus: 2011.gada 8.martā izsniegts rēķins par summu

Ls 92,78; 2011.gada 6.aprīlī izsniegts rēķins par summu Ls 149,88; 2011.gada 9.maijā izsniegts rēķins par summu Ls 214,11;

2011.gada 7.jūnijā izsniegts rēķins par summu Ls 278,34; 2011.gada 7.jūlijā izsniegts rēķins par summu Ls 342,57 (lietas 18.-

22.lapa).

Saskaņā ar Līguma 4.2.punktu atbildētājai bija pienākums rēķinus par saņemtajiem nomas pakalpojumiem un citiem pakalpojumiem

apmaksāt 10 darba dienu laikā no rēķina izrakstīšanas datuma.

Prasītāja norāda, ka atbildētāja nav samaksājusi rēķinus pilnībā, proti, Ls 342,57 apmērā.

Tiesa atzīst par pierādītu saistību neizpildi no atbildētājas puses, jo atbildētāja, saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, nav tiesā

iesniegusi pierādījumus faktam, ka būtu veikusi pilnīgu rēķinu apmaksu.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka ir pierādīta saistību neizpilde un parāda par atkritumu apsaimniekošanu esamība Ls 342,57 apmērā.

Prasītāja lūdz piedzīt līgumsodu Ls 171,29 apmērā.

Tiesa uzskata, ka prasība daļā par līgumsoda piedziņu ir pamatota un apmierināma.

Saskaņā ar Civillikuma 1717.pantu, līgumsodu var pievienot katram līgumam, un to var noteikt ne vien naudā, bet arī citās vērtībās.

Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas, kā arī tiesību

saņemt līgumisko procentus.

Sadarbības Līguma 4.3.punktā puses vienojušās, ka par maksājuma kavējumiem atbildētāja maksā prasītājai 0,5% no parāda

summas par katru nokavēto maksājuma dienu, bet ne vairāk par 50% no nokavētā maksājuma summas.

Prasītāja aprēķinājusi līgumsodu par laika periodu no 2013.gada 21.aprīļa līdz 2013.gada 21.jūnijam 171,29 apmērā.

Ņemot vērā, ka atbildētāja nav veikusi pilnīgu rēķinu apmaksu, prasītāja ir ieguvusi tiesības piedzīt līgumsodu prasītājas norādītajā

apmērā.

Prasītāja lūdz piedzīt zaudējumus Ls 5,25 apmērā.

No lietas materiāliem izriet, ka ar 2012.gada 5.novembra lēmumu prasītājas pieteikums par saistību piespiedu izpildīšanu

brīdinājuma kārtībā pret atbildētāju atstāts bez izskatīšanas.

Tiesa uzskata prasījumu par zaudējumu Ls 5,25 piedziņu par nepamatotu, jo tā ir samaksa par ar lietas izskatīšanu saistītajiem

izdevumiem. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 406.6 panta trešo daļu, lēmums par pieteikuma par saistības piespiedu izpildīšanai

brīdinājuma kārtībā atstāšanu bez izskatīšanas nav šķērslis prasības celšanai prasības tiesvedības kārtībā. Šajos gadījumos

samaksātā valsts nodeva tiek ieskaitīta. Šajos gadījumos samaksāto valsts nodevu atmaksā vai tā tiek ieskaitīta, ja prasību ceļ

prasības tiesvedības kārtībā (Civilprocesa likuma redakcija, kas bija spēkā līdz 2011.gada 29.septembrim). Minētā procesuālo

tiesību norma nav tulkojama plašāk, līdz ar to ir secināms, ka šajā gadījumā likumdevējs nav paredzējis iespēju prasītājai saņemt arī

ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu atmaksu. Kārtību, kādā kreditors izvēlas savu aizskarto interešu aizstāvību, proti, sniedz

pieteikumu vispārējā prasības tiesvedības kārtībā vai izvēlas izmantot Civilprocesa likumā paredzēto īpašo - paātrinātu kārtību

saistību izpildīšanai, šajā gadījumā izmantojot saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā, ir prasītāja izvēle, taču jārēķinās, ka

izdevumi, kas saistīti ar lietas izskatīšanu brīdinājuma kārtībā, netiek atmaksāti.

Ņemot vērā minēto, tiesa uzskata prasību daļā par ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu Ls 5,25 apmērā piedziņu par noraidāmu.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus.

Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmajā daļā noteikto, no atbildētājas piedzenama prasītājas samaksātā

valsts nodeva Ls 77,08 (daļa no prasītājas samaksātās lietas 9., 10.lapa), ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi Ls 3,30 (lietas

9.lapa).

Uz sprieduma taisīšanas brīdi ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir Ls 4,03, tādējādi saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta

pirmās daļas 5.punktu no atbildētājas valsts labā piedzenami nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi Ls 0,73 apmērā

(lietas 2.lapa).

Civilprocesa likuma 204.1 pants nosaka, ka,taisot spriedumu par naudas summu un tiesas izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu

sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 41.panta pirmo daļu., 96., 97., 193., 195., 204.¹ un 250.25pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no SIA „JŽK”, reģistrācijas Nr.50003134571, par labu SIA „L&T”, reģistrācijas Nr.40003682818, parādu Ls 513,86, kas

sastāv no pamatparāda Ls 342,57 un līgumsoda Ls 171,29, un tiesas izdevumus, kas saistīti ar valsts nodevas samaksu Ls 77,08, ar

lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 3,30, kopā piedzīt Ls 594,24 (pieci simti deviņdesmit četri lati un 24 santīmi).

Piedzīt no SIA „JŽK”, reģistrācijas Nr.50003134571,par labu valstij par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls

0,73.

Saņēmējs: Tiesu administrācija, konts LV51TREL2190458019000, NMR 90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, kods

TRELLV22, iemaksas mērķis: 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kā arī dati lietas identificēšanai (atbildētāja vārds un

uzvārds).

Sprieduma labprātīgai izpildei noteikt termiņu - 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās. Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par

tiesas izdevumu - ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu piedziņu valsts labā, maksājumu apliecinošu dokumentu iesniegt Rīgas

rajona tiesā 10 dienu laikā no sprieduma stāšanās spēkā.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Latvijas Republikas Augstākajā tiesā 30 dienu laikā, kasācijas sūdzību iesniedzot Rīgas

rajona tiesā.