Legislator Case Law & Legislation
135008014 / 104AA-0128-15 AI generated

Court dismisses appeal against administrative penalty for driver's hours of service violation. Appeal rejected due to lack of new evidence and procedural flaws in first instance. Court upholds first instance judgment. Appeal dismissed.

Case Number 135008014 / 104AA-0128-15
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The appellate court dismissed the appeal against a first-instance judgment that upheld an administrative fine for a driver failing to present required hours of service documentation. The driver argued that the first-instance court erred in its evaluation of the evidence and the sufficiency of the administrative decision's reasoning. The court rejected these claims, noting that the first-instance court had already correctly identified the lack of necessary information in the driver's report and that the appeal contained no new facts to overturn the original ruling.

Legislator headnote

AI generated

LAPK 289.1, 289.21, 289.22; An appeal against an administrative penalty decision is inadmissible if it fails to present new facts or arguments that could reasonably alter the first-instance court's evaluation of the evidence.

Keywords

AI generated
administrative penalty appeal hours of service violation first instance judgment evidence sufficiency procedural review standard

Cited Legislation

AI generated
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.38panta 13. daļa
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289. pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.21 pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.22 pants

Cited Case Law

AI generated
Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta nolēmums lietā Nr.SKA-66/2010
Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta nolēmums lietā Nr.SKA-186/2012
Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta nolēmums lietā Nr.SKA-584/2013
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. 135008014

Lietas arhīva Nr. 104AA-0128-15/22

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2015.gada 30.martā

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija šādā sastāvā:

tiesnese referente B.Būmeistere

tiesneses S.Gļazere, Ž.Vēvere

izskatīja rakstveida procesā Rīgā, Abrenes ielā 3, administratīvā pārkāpuma lietu, sakarā ar KS

/Nosaukums A/ pilnvarotā pārstāvja /pers. S/ iesniegto apelācijas sūdzību par Siguldas tiesas

2014.gada 9.oktobra spriedumu, un

k o n s t a t ē j a:

Valsts policijas Galvenās Kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes (turpmāk –

VP GKPP SDP) Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja Autopārvadājumu uzraudzības nodaļas

speciālists E.Bērziņš 2014.gada 27.janvārī plkst.14.20 sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu

Nr.PC 091520, par to, ka 2014.gada 27.janvārī plkst.13.16 pa autoceļa Garkalne-Alauksts (P-3)

41.kilometrā virzienā uz Rīgu transportlīdzekļa vadītājs /pers. H/ vadīja KS /Nosaukums A/ īpašumā

esošo transportlīdzekli VOLVO FH16, ar valsts reģistrācijas Nr./TL numurs/, savienojumā ar KS

/Nosaukums A/ īpašumā esošo puspiekabi KILAFORS TSBB105, valsts reģistrācijas numurs /TL

numurs/, veicot iekšzemes kravas pašpārvadājumu. Kontroles laikā nav varējis uzrādīt nepieciešamos

transportlīdzekļa vadītāja darba un atpūtas laiku apliecinošus dokumentus par kārtējo dienu un

iepriekšējām 28 dienām – izdruka reģistrācijas diagrammas par laika periodiem: no 2013.gada

30.decembra līdz 2014.gada 6.janvārim, no 2014.gada 11.janvāra līdz 2014.gada 12.janvārim, un no

2014.gada 18.janvāra līdz 2014.gada 19.janvārim. Līdz ar to KS /Nosaukums A/ ir pārkāpis, Eiropas

padomes Regulas Nr.3821/85 15.panta 7.punkta a) apakšpunkta prasības, Ministru kabineta noteikumu

Nr.474 „Transportlīdzekļu apkalpes locekļu darba laika organizēšanas, ievērošanas un uzskaites

noteikumu 14. un 15.punkta prasības, par ko atbildība paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.38panta trīspadsmitajā daļā.

Ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Satiksmes

Administratīvo pārkāpumu izskatīšanas biroja galvenā inspektora K.Nazarova 2014.gada 12.februāra

lēmumu KS /Nosaukums A/ uzlikts naudas sods EUR 430 apmērā.

Ar 2014.gada 11.aprīļa VP GKPP SDP priekšnieka N.Krapša lēmumu Nr.89 KS /Nosaukums

A/ sūdzība par galvenā inspektora K.Nazarova 2014.gada 12.februāra lēmumu administratīvā

pārkāpuma lietā Nr.PC091520 noraidīta, bet lēmums atstāts negrozīts.

2014.gada 9.maijā par VP GKPP SDP 2014.gada 11.aprīļa lēmumu Nr.89, KS /Nosaukums A/

iesniedza sūdzību tiesā.

Ar Siguldas tiesas 2014.gada 9.oktobra spriedumu atstāts negrozīts valsts policijas Galvenās

kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes 2014.gada 11.aprīļa lēmums Nr.89, bet

KS /Nosaukums A/ sūdzība noraidīta.

Spriedumā norādīts, ka izvērtējot iestādes - VP GKPP SDP 2014.gada 11.aprīļa lēmuma Nr.89

pamatojumu, tiesa secināja, ka pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, līdz ar ko izmanto

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.13panta trešajā daļā noteikto un pievienojas iestādes

lēmuma motivācijai. Pieņemtais lēmums pamatots ar lietā esošajiem pierādījumiem.

Tiesa nekonstatēja apstākļus, kas būtu par pamatu atzinumam, ka administratīvā pārkāpuma

konstatēšanā būtu pieļauti tādi pārkāpumi, kas būtu par pamatu administratīvās lietvedības izbeigšanai

vai kas mazinātu pierādījumu attiecināmību, ticamību vai pieļaujamību.

Par minēto spriedumu KS /Nosaukums A/ pilnvarotais pārstāvis /pers. S/ iesniedzis

apelācijas sūdzību, kurā tiek lūgts atcelt Siguldas tiesas 2014.gada 9.oktobra spriedumu, ar kuru

atstāts negrozīts Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes

2014.gada 11.aprīļa lēmums Nr.89.

Apelācijas sūdzībā norādīts, ka sprieduma motīvu daļā ir norādīts, ka no lietā esošās

kooperatīvās sabiedrības /Nosaukums A/ 2014.gada 6.janvāra izziņas izriet, ka tā vienpersoniski

izsniegta darbiniekam /pers. H/ sakarā ar to, ka viņa atbildībā esošā automašīna ar valsts

reģistrācijas Nr./TL numurs/ laika posmā no 2013.gada 20.decembra līdz 2014.gada 5.janvārim

atradās dīkstāvē. Izziņā nav minēts darba tiesisko attiecību uzsākšanas datums ar /pers. H/ un nav

paša darbinieka paraksta. Tātad, izziņā nav norādīta visa informācija, kādu uzliek par pienākumu

norādīt Ministru kabineta 2007.gada 3.jūlija noteikumu Nr.474 „Transportlīdzekļu apkalpes locekļu

darba laika organizēšanas, ievērošanas un uzskaites noteikumi” (turpmāk - Noteikumi nr.474)

pielikums „Darbības apliecinājums”. Tiesa uzskata, ka, lai kontrolējošā amatpersona spētu precīzi

noteikt normatīvajos aktos pieprasāmo darba un atpūtas laika apjomu, darbības apliecinājuma

veidlapā ir iekļaujama informācija par darba tiesisko attiecību uzsākšanas laiku pie konkrētā darba

devēja. Minētā informācija neliegtu iespēju kontrolējošai iestādei pilnīgi pārbaudīt transportlīdzekļa

vadītājam noteiktā darba un atpūtas laika uzskaiti atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Norāda, ka KS /Nosaukums A/ nepiekrīt šādam tiesas secinājumam. KS /Nosaukums A/

2014.gada 6.janvāra izziņa apliecināja, ka tā izdota KS /Nosaukums A/ darbiniekam /pers. H/, sakarā

ar to, ka viņa atbildībā esošā automašīna ar valsts Nr./TL numurs/ laika posmā no 2013.gada

20.decembra līdz 2014.gada 5.janvārim atradās dīkstāvē.

Lai gan KS /Nosaukums A/ izziņa nebija noformēta atbilstoši Noteikumu Nr.474 pielikumā

minētajai formai, tomēr izziņā pamatā bija norādīta visa informācija, kādu uzliek par pienākumu

norādīt Noteikumu Nr.474 pielikums, tas ir, izziņā tika norādīta informācija par uzņēmumu - darba

devēju (nosaukums, adrese, tālruņa un faksa numurs), transportlīdzekļa vadītāja vārds, uzvārds, amats,

dzimšanas datums, kā arī informācija par to, ka viņa atbildībā esošā automašīna laika posmā no

2013.gada 20.decembra līdz 2014.gada 5.janvārim atradās dīkstāvē.

Atzīst, ka izziņā nebija informācijas par darba tiesisko attiecību uzsākšanu un darbinieka

paraksts, tomēr attiecībā uz minēto uzskata, ka tiesa ir izdarījusi formālus secinājumus par to, ka izziņā

nav norādīta visa Noteikumu Nr.474 pielikumā minētā informācija, bet netika izvērtējusi, vai

iztrūkstošajai informācijai ir nozīme lietā un vai tās neesamība traucēja vai varēja traucēt

kontrolējošajai iestādei veikt kontroli un uzraudzību. Tiesa tikai pieņēmuma formā ir norādījusi, ka

šāda informācija neliegtu iespēju kontrolējošajai iestādei pilnīgi pārbaudīt transportlīdzekļa vadītājam

noteiktā darba un atpūtas laika uzskaiti.

Norāda, ka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EEK) Nr. 3821/85 7.punktu, ja

transportlīdzekļa vadītājs vada transportlīdzekli, kas ir aprīkots ar reģistrācijas kontrolierīci saskaņā ar

I pielikumu, tad pēc pilnvarota inspektora pieprasījuma transportlīdzekļa vadītājam ir pienākums

uzrādīt reģistrācijas diagrammas un tās, kuras transportlīdzekļa vadītājs ir izmantojis iepriekšējās 28

dienās un manuālos pierakstus un izdruku par kārtējo darba nedēļu un iepriekšējām 28 dienām, kā

paredzēts šajā regulā un Regulā (EK) Nr.561/2006. Kontroles veikšanas dienā, tas ir, 2014.gada

27.janvārī, Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes

Satiksmes Uzraudzības un koordinācijas biroja Autopārvadājumu uzraudzības nodaļas vecākajam

inspektoram E.Bērziņam pēc pieprasījuma transportlīdzekļa vadītājs uzrādīja kooperatīvās

sabiedrības /Nosaukums A/ 2014.gada 6.janvāra izziņu, kas apliecināja, ka automašīna ar valsts

nr.DZ4279 laika posmā no 2013.gada 20.decembra līdz 2014.gada 5.janvārim atradās dīkstāvē, tātad

norādot, ka minētās dienas bija atpūtas dienas. Savukārt attiecībā uz pārējiem datumiem iepriekšējās

28 dienās, sākot no 2014.gada 27.janvāra, informācija par darba dienām bija iekļauta reģistrācijas

diagrammā, bet par atpūtas dienām, tai skaitā, par 2014.gada 11.. 12., 18. un 19.janvāri, bija iekļauta

tās pašas reģistrācijas diagrammās, kurā reģistrētas darba dienas, otrajā pusē. Informācija diagrammas

otrajā pusē ir ierakstīta ar roku un parakstīta, jo attiecīgā reģistrācijas diagramma atrodas pie

transportlīdzekļa vadītāja 28 dienas, pēc tam tā tiek nodota uzņēmuma grāmatvedībā. Minētā

reģistrācijas diagramma, kuras vienā pusē bija norādīta informācija par darba dienām, bet otrā pusē par

atpūtas dienām, tika iesniegta kontrolējošās iestādes inspektoram.

Līdz ar to uzskata, ka kontrolējošajai institūcijai bija iespējams veikt pilnvērtīgu kontroli,

pārbaudot KS /Nosaukums A/ izziņā minēto informāciju.

Bez tam, tiek norādīts, ka tiesa, izdarot iepriekš minētos formālos secinājumus, nav ņēmusi vērā

arī tiesiskā regulējuma mērķi, tas ir, no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EEK) Nr.3821/85

preambulas (nosaka, ka tās mērķis ir nodrošināt darba un atpūtas perioda kontroli) Eiropas Parlamenta

un Padomes Regulas (EEK) Nr.561/2006 (2006.gada 15.marts), ar ko paredz dažu sociālās jomas

tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu, groza Padomes Regulu (EEK) Nr.3821/85 un

Padomes Regulu (EK) Nr.2135/98 un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr.3820/85 1.panta (nosaka, ka tās

mērķis ir nodrošināt uzlabotus darba apstākļus un satiksmes drošību) un Noteikumu Nr.474 1.punkta

(paredz, ka noteikumi nosaka prasības attiecībā uz darba laika organizēšanu, ievērošanu un uzskaiti

transportlīdzekļu apkalpes locekļiem) izriet, ka ,,Darbības apliecinājums” ir forma, kādā norādāma

informācija un tajā norādāmās informācijas mērķis ir nodrošināt darba un atpūtas laika nosacījumu

ievērošanu transportlīdzekļu apkalpes locekļiem, darba un atpūtas laika uzskaiti un tā kontroli. Ar

KS /Nosaukums A/ izsniegto izziņu iepriekš minētie mērķi ir sasniegti, tas ir, ir nodrošināta darba un

atpūtas laika uzskaite un šī informācija ir skaidrā un nepārprotamā formā pieejama un tika uzrādīta arī

kontrolējošās institūcijas inspektoram.

Uzskata, ka līdz ar to KS /Nosaukums A/ rīcībā pēc būtības nav konstatējama arī Noteikumu

Nr.474 15.punkta pārkāpums, jo transportlīdzekļa vadītāja darba laiks tika organizēts un uzskaitīts.

Apelācijas sūdzībā tālāk tiek norādīts, ka sprieduma motīvu daļā tiesa norāda, ka no lietas

materiāliem esošā /pers. H/ 2014.gada 27.janvāra sniegtā paskaidrojuma policijai redzams, ka

vadītājs pārbaudes laikā nevarēja uzrādīt reģistrācijas diagrammas par laika periodiem no 2013.gada

30.decembra līdz 2014.gada 6.janvārim, no 2014.gada 11.janvāra līdz 2014.gada 12.janvārim,

2014.gada 18.janvāra līdz 2014.gada 10.janvārim, vai attiecīgo darbības apliecinājumu par savu

darba un atpūtas režīmu. Minētās diagrammas neatrodas arī tiesai iesniegtajā administratīvā

pārkāpuma lietā, tādēļ, tiesai nav iespējams pārbaudīt sūdzības iesniedzēja apgalvojumu, ka minētās

diagrammas kontroles laikā vai sākotnējā lēmuma pieņemšanas brīdī tika uzrādītas iestādei.

Norāda, ka KS /Nosaukums A/ nepiekrīt minētajam tiesas secinājumam, tā kā uzskata, ka

transportlīdzekļa vadītājs /pers. H/ uzrādīja reģistrācijas diagrammas 2014.gada 27.janvārī, tas ir,

kontroles dienā, Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes

Satiksmes Uzraudzības un koordinācijas biroja Autopārvadājumu uzraudzības nodaļas vecākajam

inspektoram E.Bērziņam. Transportlīdzekļa vadītājs /pers. H/ neuzrādīja atsevišķas diagrammas par

laika periodiem no 2013.gada 30.decembra līdz 2014.gada 6.janvārim, no 2014.gada 11.janvāra līdz

2014.gada 12.janvārim, 2014.gada 18.janvāra līdz 2014.gada 19.janvārim, jo informācija par laika

periodu no 2013.gada 20.decembra līdz 2014.gada 5.janvārim bija sniegta izziņā, kas tika uzrādīta, bet

informācija par laika periodu no 2014.gada 11.janvāra līdz 2014.gada 12.janvārim, 2014.gada

18.janvāra līdz 2014.gada 19.janvārim kā atpūtas dienām bija uzrādīta reģistrācijas diagrammšs, kurā

reģistrētas darba dienas, otrajā pusē. Līdz ar to, iesniedzot reģistrācijas diagrammas, par kuru

iesniegšanu strīda nav, transportlīdzekļa vadītājs arī iesniedza informāciju gan par darba dienām, gan

atpūtas dienām, tādējādi iesniedzot reģistrācijas diagrammas par visu to laika periodu, par kuru tika

veikta kontrole.

Bez tam, norādīts, ka saistībā ar tiesas spriedumā norādīto, ka lietas materiālos neatrodas

reģistrācijas diagrammas par laika periodiem no 2013.gada 30.decembra līdz 2014.gada 6.janvārim, no

2014.gada 11.janvāra līdz 2014.gada 12.janvārim, 2014.gada 18.janvāra līdz 2014.gada 19.janvārim,

norāda, ka tās pārstāvis tiesas sēdē norādīja uz reģistrācijas diagrammās esošo informāciju par laika

periodu no 2014.gada 11.janvāra līdz 2014.gada 12.janvārim, 2014.gada 18.janvāra līdz 2014.gada

19.janvārim, uz ko tiesa tiesas sēdē norādīja, ka reģistrācijas diagrammas atrodas lietas materiālos.

Ievērojot tiesas spriedumā minēto par reģistrāciju diagrammu neesamību lietas materiālos,

tiesas spriedumā tās nav kā pierādījums izvērtētas, lai gan tās apliecina, ka atbilstoši Noteikumu

Nr.474 prasībām par noteikto laika periodu ir veikta transportlīdzekļa vadītāja darba un atpūtas laika

uzskaite. Minēto arī apliecina kravas automobiļa ceļazīme Nr.l 2014.gada 6.-31.janvārim automobilim

ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/.

Tiesu kolēģija, pārbaudījusi administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, iepazinusies ar

apelācijas sūdzības būtību un motīviem, uzskata, ka apelācijas sūdzība ir noraidāma.

Latvijas APK 243.panta ceturtā daļa nosaka, ka, ja vien administratīvā pārkāpuma lietvedībā

netiek pierādīts pretējais, bez papildu procesuālo darbību veikšanas par pierādījumu uzskatāmas ziņas

par faktiem, kuras administratīvā pārkāpuma konstatēšanas brīdī administratīvā pārkāpuma protokolā

fiksējusi amatpersona, bet piektajā daļā norādīts, ka administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās

personas kā pierādījumus var izmantot tikai ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem.

Faktus, kurus saskaņā ar likumu var pierādīt tikai ar noteiktiem pierādīšanas līdzekļiem, nevar

nodibināt ne ar kādiem citiem pierādīšanas līdzekļiem.

Tiesu kolēģija atzīmē, ka saskaņā ar Latvijas APK 243.panta ceturtās daļas nosacījumiem, ja

vien administratīvā pārkāpuma lietvedībā netiek pierādīts pretējais, bez papildu procesuālo darbību

veikšanas par pierādījumu uzskatāmas ziņas par faktiem, kuras administratīvā pārkāpuma

konstatēšanas brīdī administratīvā pārkāpuma protokolā fiksējusi amatpersona, tas ir, dotajā gadījumā

par ticamām ir uzskatāmas administratīvajā protokolā norādītās ziņas par administratīvo pārkāpumu, jo

lietā nav citu ticamu pierādījumu par pretējo un tiesu kolēģijai iepazīstoties ar administratīvās lietas

materiāliem nav radušās šaubas par KS /Nosaukums A/ vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā.

Latvijas APK 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas

iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem

to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Tiesu kolēģija, pārbaudot administratīvās lietas materiālus to savstarpējā saistībā, secina, ka

pirmās instances tiesa izskatot administratīvo lietu ir vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izvērtējusi lietā

iegūtos pierādījumus to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas, kādēļ pamatoti ir pievienojusies

Iestādes lēmuma motivācijai.

Latvijas APK 289.22 panta pirmā daļa nosaka, ka apelācijas instances tiesa taisa nolēmumu

administratīvā pārkāpuma lietā atbilstoši šā kodeksa divdesmit trešās „a” nodaļas prasībām. Minētās

nodaļas 289.13 panta trešā daļa nosaka, ka, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā

ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu

daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai un šādā gadījumā izvērstāks argumentu

izklāsts nav nepieciešams.

Tiesu kolēģija, pārbaudot administratīvās lietas materiālus to savstarpējā saistībā ar apelācijas

sūdzībā norādītajiem argumentiem, secina, ka pirmās instances tiesa izskatot administratīvo lietu ir

vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izvērtējusi lietā iegūtos pierādījumus to kopumā, pēc likuma un tiesiskās

apziņas, tādēļ tiesu kolēģija pievienojas Siguldas tiesas 2014.gada 9.oktobra sprieduma un arī Valsts

policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes 2014.gada 11.aprīļa

lēmuma Nr.89 motivācijām, kuras uzskata par pareizām, pamatotām un pilnībā pietiekamām, lai

saskaņā ar Latvijas APK 289.13panta trešās daļas nosacījumiem pie norādītajiem apstākļiem

neatkārtotu lietā esošo pierādījumu analīzi un šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav

nepieciešams.

Tiesu kolēģija iepazīstoties ar KS /Nosaukums A/ pilnvarotā pārstāvja /pers. S/ apelācijas

sūdzībā norādītajiem argumentiem par KS /Nosaukums A/ 2014.gada 6.janvāra izziņu, kas

vienpersoniski izsniegta darbiniekam /pers. H/ [...] konstatē, ka tā pēc būtības satur tos pašus

argumentus un motīvus, kuri norādīti sūdzībā par Valsts policijas Rīgas RP KPP SAPIB

Administratīvās nodaļas galvenā inspektora K.Nazarova 2014.gada 12.februāra lēmumu Nr.PC 091520

Valsts policijas Galvenās Kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldei un sūdzībā par

Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes 2014.gada

11.aprīļa lēmuma Nr.89 pirmās instances tiesai, un kurus pirmās instances tiesa izvērtējusi spriedumā.

Pirmās instances tiesa spriedumā pamatoti atzinusi, ka no lietā esošās KS /Nosaukums A/

2014.gada 6.janvāra izziņas izriet, ka tā vienpersoniski izsniegta darbiniekam /pers. H/ sakarā ar to, ka

viņa atbildībā esošā automašīna ar valsts reģistrācijas Nr./TL numurs/ laikā posmā no 2013.gada

20.decembra līdz 2014.gada 5.janvārim atradās dīkstāvē. Izziņā nav minēts darba tiesisko attiecību

uzsākšanas datums ar /pers. H/ un nav paša darbinieka paraksta. Tātad, izziņā nav norādīta visa

informācija, kādu uzliek par pienākumu norādīt Ministru kabineta noteikumu Nr.474 pielikums

„Darbības apliecinājums”.

Tiesu kolēģija norāda, ka tā pievienojas Siguldas tiesas 2014.gada 9.oktobra spriedumā

norādītajai motivācijai un atzīst, ka atkārtotai šo apstākļu izvērtēšanai nav pamata.

Bez tam, tiesu kolēģija norāda, ka tiesības pārsūdzēt rajona/pilsētas tiesas nolēmumu nav

formālas, ar mērķi uzdot augstākai tiesu instancei atkārtoti dot vērtējumu tiem pašiem argumentiem,

kas tika vērtēti gan iestādes, gan rajona/pilsētas tiesā. Augstākas instances tiesa vērtē zemākas

instances tiesas nolēmumā norādīto secinājumu un motivācijas pamatojumu, bet šī izvērtējuma pamats

ir iesniegtās apelācijas sūdzības argumenti, kas atspēko vai neatspēko nolēmumā izteikto atzinumu

pareizību.

Tiesu kolēģija norāda, ka lietas materiālos esošie pierādījumi ir pietiekami un atzīstami par

pieļaujamiem, lai nešaubīgi apgalvotu, ka KS /Nosaukums A/ ir pamatoti saukta pie atbildības pēc

Latvijas APK 149.38panta trīspadsmitās daļas.

Tiesu kolēģija uzskata, ka apelācijas sūdzība nesatur tādas norādes par faktiskajiem lietas

apstākļiem, kas varētu būt par pamatu pirmās instances tiesas sprieduma vai Iestādes lēmuma

atcelšanai, līdz ar to, pirmās instances tiesas spriedums atstājams negrozīts.

Tiesu kolēģija vērš uzmanību, ka Latvijas Republikas Augstākās tiesas Administratīvo lietu

departaments, atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām, vairakkārt savos nolēmumos

norādījis, ka no Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta izriet tiesas

pienākums argumentēt spriedumus, bet tas nav jāsaprot kā prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru

argumentu. Tiesai ir jāuzklausa argumenti, bet nav pienākums detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu

vai atbildēt uz jebkuru paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par

nozīmīgiem no tiesību viedokļa (Senāta 2010.gada 11.marta sprieduma lietā Nr.SKA-66/2010

14.punktu, 2012.gada 21.februāra rīcības sēdes lēmumā lietā Nr.SKA-186/2012 10.punktu, 2013.gada

1.jūlija rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.SKA-584/2013 10.punktu). Minētos nosacījumus tiesa ir

ievērojusi un tiesu kolēģija Augstākās tiesas viedokli ņem vērā arī izvērtējot apelācijas sūdzībā

norādīto.

Pamatojoties uz augstākminēto un saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa

289. , 289.21, 289.22, pantiem, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija

n o s p r i e d a:

Siguldas tiesas 2014.gada 9.oktobra spriedumu atstāt negrozītu, bet KS /Nosaukums A/

pilnvarotā pārstāvja /pers. S/ apelācijas sūdzību noraidīt.

Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.

Tiesnese referente B.Būmeistere

Tiesneses S.Gļazere

Ž.Vēvere